Zibmaksājumi
Latvijas Bankas EKS sistēmas zibmaksājumu serviss nodrošina bankām iespēju saviem klientiem piedāvāt zibmaksājumus – naudas pārskaitījumus no konta vienā bankā uz kontu citā bankā pāris sekundēs jebkurā dienā, jebkurā diennakts laikā un par tādu pašu maksu kā pārējiem Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) kredīta pārvedumiem.
2023. gada beigās zibmaksājumus Latvijā piedāvāja Latvijas Banka un septiņas kredītiestādes – AS "Citadele banka", AS "SEB banka", "Swedbank" AS, Signet Bank AS, BluOr Bank AS, AS "Reģionālā investīciju banka" un AS "LPB Bank" –, tādējādi nodrošinot zibmaksājumu pieejamību vairāk nekā 90 % Latvijas iedzīvotāju.
Gada laikā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits un apjoms pieauga 1.4 reizes. Kopā tika apstrādāti 52.9 milj. zibmaksājumu 22.4 mljrd. eiro apjomā, atsevišķās dienās apstrādājot līdz pat 280 tūkst. zibmaksājumu. Zibmaksājumu servisa pieejamība bija augstāka par 99.9 %.
Zibsaišu reģistrs
Latvijas Banka nodrošina arī Zibsaišu reģistra darbību, sniedzot iespēju vairāku Latvijas un Igaunijas kredītiestāžu klientiem zibmaksājumus un citus maksājumus veikt vēl ērtāk, maksājuma uzdevumā norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru.
2023. gada beigās Zibsaišu reģistrā, kura pieejamība pārsniedza 99.9 %, bija reģistrēts 819 tūkst. zibsaišu (pieaugums par 13 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada beigām). Gada laikā reģistrs apstrādāja 19.1 milj. pieprasījumu. 59 % zibsaišu bija reģistrētas Latvijas banku klientiem, bet 41 % – Igaunijas banku klientiem.
Digitālā eiro projekts
Latvijas Banka turpina aktīvi līdzdarboties digitālā eiro projektā, ko īsteno ECB kopā ar eirozonas nacionālajām centrālajām bankām. 2023. gadā galvenais digitālā eiro projekta uzdevums bija izpētes fāzes noslēgšana līdz 2023. gada novembrim. Latvijas Banka aktīvi piedalījās izpētes fāzē, izvērtējot digitālā eiro dizaina atbilstību Latvijas vajadzībām un pārstāvot valsts intereses, t. sk., nodrošinot līdzdalību HLTF-CBDC (High Level Task Force on Central Bank Digital Currencies) sekretariātā un dokumentācijas sagatavošanā.
2023. gadā Latvijas Banka sniedza ieguldījumu starpinstitucionālās sadarbības stiprināšanā, atbalstot un konsultējot Finanšu ministriju tās darbā ar 2023. gada 28. jūnijā EK publicēto digitālā eiro regulatīvā ietvara piedāvājumu.
Tā kā publiskajā telpā pieauga interese par digitālā eiro projektu, Latvijas Banka pievērsās sabiedrības informētības veicināšanai un sagatavoja publikācijas un analītiskos rakstus, vienlaikus nodrošinot projekta pārredzamību un atspēkojot ar to saistītos mītus. Latvijas Bankas eksperti sniedza arī vairākas intervijas un komentārus plašsaziņas līdzekļos, informējot par digitālā eiro projektu.
EKS sistēmas darbība
Latvijas Bankas izveidotā un uzturētā EKS sistēma turpināja nodrošināt Latvijas maksājumu tirgus dalībnieku klientu eiro maksājumu veikšanu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā, izmantojot zibmaksājumu servisu un klīringa servisu, visā SEPA telpā.
EKS sistēmas tiešās dalībnieces bija astoņas kredītiestādes, Valsts kase un Latvijas Banka. Sešas no minētajām astoņām kredītiestādēm, Valsts kase un Latvijas Banka 2023. gadā izmantoja zibmaksājumu servisu.
1. attēls. EKS sistēmā apstrādāto maksājumu skaits un apjoms
EKS sistēmā (zibmaksājumu servisā un klīringa servisā kopā) tika veikti 120.4 milj. SEPA kredīta pārvedumu 193.7 mljrd. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu EKS sistēmā veikto maksājumu skaits palielinājās par 6.1 %, bet apjoms – par 2.9 %.
TARGET-Latvija sistēmas darbība
2023. gada 20. martā Latvijas Banka kopā ar pārējām Eirosistēmas centrālajām bankām pabeidza TARGET2 un TARGET2 vērtspapīriem sistēmu konsolidācijas projektu. Tā rezultātā tika izveidota jauna, inovatīva sistēma TARGET, kuras T2 serviss aizstāja TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007. gada.
Latvijas Banka 2023. gadā turpināja nodrošināt TARGET-Latvija sistēmas darbību. Tā ir pasaulē trešās lielākās maksājumu sistēmas – TARGET – komponentsistēma.
2. attēls. TARGET-Latvija sistēmā veikto maksājumu skaits un apjoms
2023. gadā jaunās TARGET sistēmas, t. sk. TARGET-Latvija sistēmas, pieejamība bija 100 %. Vidēji dienā tā apstrādāja 641 maksājumu 1.3 mljrd. eiro apjomā. Lai arī maksājumu kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 27.54 % (kritumu galvenokārt noteica divu kredītiestāžu dalības sistēmā pārtraukšana 2022. gada beigās), maksājumu kopapjoms samazinājās tikai par 0.52 %.
Latvijas Banka sniedza maksājumu pakalpojumus eiro arī tām institūcijām, kurām Latvijas Bankā atvērti norēķinu konti ārpus Latvijas Bankas maksājumu sistēmas TARGET-Latvija, proti, Valsts kasei, kā arī Latvijas, ārvalstu un starptautiskajām finanšu iestādēm. 2023. gadā Latvijas Banka izpildīja šādu iestāžu maksājumus 722 milj. eiro apjomā.
Maksājumu sistēmu darbības pārraudzība
Latvijas Banka veica EKS sistēmas ikdienas pārraudzību, analizējot sistēmas tehnisko un operacionālo darbību, apkopojot sistēmas statistiskos datus un pārliecinoties, ka starpbanku maksājumu vide Latvijā ir droša un efektīva.
Pārraugot Latvijā izmantoto maksājumu instrumentu attīstību, Latvijas Banka regulāri – reizi pusgadā – apkopoja un analizēja datus par Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu veiktajiem maksājumiem.
Latvijas Banka piedalījās zibmaksājumu regulējuma izstrādes un maksājumu pakalpojumu direktīvas pārskatīšanas projektos, atbalstot Finanšu ministriju Latvijas pozīciju sagatavošanā un sniedzot viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar maksājumu sistēmu darbību un regulējumu.
Finanšu instrumentu norēķinu sistēmu darbības pārraudzība
Latvijas Banka sadarbībā ar Eesti Pank, Lietuvos bankas un Islandes Centrālo banku sekoja 2022. gadā veiktajā depozitārija Nasdaq CSD SE kibernoturības novērtējumā CROE (Cyber Resilience Oversight Expectations) sniegto rekomendāciju un novērojumu ieviešanai. Novērtējot depozitārija sniegto informāciju un pierādījumus, pārraugi secināja, ka līdz 2023. gada beigām depozitārijs bija ieviesis būtisku rekomendāciju un novērojumu daļu, tādējādi pilnveidojot kibernoturības spēju jomās, kurās bija iespējami uzlabojumi. Atbilstoši novērtējumam depozitārijs turpina nodrošināt atbilstību CROE standartiem.
Pārstāvot Eirosistēmu kā eiro emisijas centrālo banku, Latvijas Banka tāpat kā katru gadu novērtēja Nasdaq CSD SE darbības atbilstību Eirosistēmas prasībām, pārliecinoties, ka depozitārijs nodrošina visu prasību ievērošanu.
Latvijas Banka sniedza viedokli un komentārus par norēķinu un klīringa sistēmu regulējuma – Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulas (CSDR Refit) un Centrālo darījuma partneru regulas (EMIR Refit) – grozījumiem, t. sk., lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp iestādēm depozitāriju uzraudzības kolēģijās un sniegtu depozitārijiem piekļuvi banku tipa papildpakalpojumiem.
Latvijas Banka piedalījās Nasdaq CSD SE uzraudzības kolēģijas darbā, sniedzot pārrauga redzējumu, lai panāktu vienotu kolēģijas viedokli, t. sk. par esošu emisiju pārvešanu un norēķinu efektivitāti, kā arī veica depozitārija ikdienas pārraudzību, analizējot Latvijas vērtspapīru norēķinu sistēmas tehnisko un operacionālo darbību.
