Kritisko finanšu pakalpojumu pieemība

Naudas līdzekļu pieejamība ir svarīgs priekšnosacījums sabiedrības noturībai krīzes situācijā un valsts apdraudējuma gadījumā. Nacionālās drošības likumā ir noteikti kritiskie finanšu pakalpojumi, kuru nepārtrauktība jānodrošina jebkuros apstākļos, lai arī ārkārtas situācijās būtu iespējams piekļūt naudas līdzekļiem un ar tiem norēķināties. Šādi pakalpojumi ir kredītiestāžu nodrošinātie skaidrās un bezskaidrās naudas maksājumi. Ņemot vērā normatīvo regulējumu un Latvijas Bankas noteiktos kritērijus, šos pakalpojumus Latvijā nodrošina četras bankas – "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle (kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji).

Atbilstoši Latvijas Bankas 2023. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 252 "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumi" kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji valsts apdraudējuma gadījumā nodrošina gan bezskaidrās, gan skaidrās naudas maksājumu pieejamību.

Attiecībā uz bezskaidro naudu tas nozīmē, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek saglabāta iespēja veikt pamata norēķinus arī situācijās, kad daļa maksājumu infrastruktūras nav pieejama. Tas ietver:

  • kredīta pārvedumu veikšanu starp kredītiestādēm un Valsts kasi arī tad, ja nav pieejama STEP2 maksājumu sistēma;
  • iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm bezsaistē, iegādājoties pirmās nepieciešamības preces par summu līdz 200 eiro, gadījumos, kad nav pieejams internets vai karšu infrastruktūra;
  • alternatīvus maksājumu iesniegšanas risinājumus juridiskajām personām, ja ikdienā izmantotās tiešsaistes sistēmas nedarbojas (šī prasība stāsies spēkā no 2026. gada 1. decembra).

Skaidrās naudas pieejamība tiek nodrošināta, izmantojot kritisko bankomātu tīklu. Latvijas Banka sadarbībā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem visā Latvijas teritorijā, t. sk. visās valstspilsētās, ir izveidojusi kritisko bankomātu tīklu, kurā ietverti vismaz 100 bankomāti. Kritisko bankomātu atrašanās vietu karte ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību iespējami plašam iedzīvotāju lokam, kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji skaidrās naudas minimālos apjomus, kas jānodrošina kritiskajos bankomātos, plāno tā, lai vienam savam klientam, kā arī pret vienu maksājumu karti, kuru izsniedzis cits finanšu tirgus dalībnieks (nevis tikai kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējs), varētu izsniegt skaidro naudu vismaz 500 eiro apmērā dienā neatkarīgi no tā, cik maksājumu karšu attiecīgajam klientam ir izsniedzis vai cik maksājumu kontu atvēris pakalpojumu sniedzējs.

Kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem noteiktas arī papildu prasības skaidrās naudas infrastruktūras noturībai krīzes situācijā. Kritiskajiem bankomātiem jābūt pieejamiem vismaz 14 stundas diennaktī, tajos jābūt pieejamai skaidrajai naudai, un šiem bankomātiem jānodrošina nepārtraukts savienojums ar informācijas sistēmām un stabila elektroapgāde.

Līdz 2025. gada beigām pārejas perioda ietvaros tika ieviestas būtiskākās kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības prasības. Bezskaidrās naudas norēķinu jomā tika paplašināta iespēja veikt maksājumus bezsaistē, paplašinot to tirgotāju loku, pie kuriem šādi norēķini ir pieejami. Skaidrās naudas norēķinu jomā sadarbībā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem turpinājās kritisko bankomātu tīkla nepārtrauktas elektroapgādes risinājumu pilnveide.

Ieviešot karšu maksājumus bezsaistē pirmās nepieciešamības preču iegādei, Latvija kļuva par pirmo valsti eirozonā, kura nodrošina saviem iedzīvotājiem šādu iespēju. Tādējādi tika būtiski uzlabota sabiedrības spēja funkcionēt krīzes situācijās.

Lai izvērtētu kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēju un citu iesaistīto pušu gatavību rīcībai krīzes situācijās, 2025. gadā Latvijas Banka organizēja kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas testu. Testa ietvaros iespējamie krīžu scenāriji tika teorētiski izspēlēti sadarbībā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem, iesaistītajiem komersantiem, Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju un Valsts kasi. Testā gūtās atziņas tika izmantotas regulējuma pilnveidei un koordinācijas mehānismu stiprināšanai.

Latvijas Banka 2025. gadā turpināja īstenot komunikācijas pasākumus, informējot iedzīvotājus par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem un rīcību ar naudu krīzes situācijās. Tika papildināts arī informatīvais materiāls "Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes gadījumā". Latvijas Bankas pārstāvji piedalījās arī Rīgas domes organizētajos apkaimju civilās aizsardzības semināros, sniedzot skaidrojumus par finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos un ieteikumus tam, kā labāk sagatavoties šādām situācijām attiecībā uz naudas līdzekļiem.

Latvijas Banka plāno 2026. gadā turpināt kritisko finanšu pakalpojumu ietvara pilnveidi, regulāri pārbaudot ieviestos risinājumus, ieviešot papildu alternatīvus maksājumu risinājumus uzņēmumiem un izvērtējot citus pasākumus finanšu sistēmas operacionālās noturības stiprināšanai, ņemot vērā aktuālos riskus un pilnveidoto valsts regulējumu kritiskās infrastruktūras noturības jomā.

2025. gadā Latvijas Banka aktīvi piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona sadarbības pasākumos, kas vērsti uz finanšu sektora operacionālās noturības stiprināšanu, ņemot vērā pārrobežu savstarpējo atkarību un ģeopolitiskos riskus. Plānots 2026. gadā šo darbu turpināt, kā arī dalīties ar citām Eiropas valstīm Latvijas pieredzē saistībā ar kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanu.