Monetārā politika: sasniegts labs punkts, bet tas nav fiksēts laikā. Turpmāko procentu likmju virzību noteiks ienākošie dati
Pasaules ekonomisko izaugsmi 2025. gadā turpināja ietekmēt ģeopolitiskā nestabilitāte un augstā nenoteiktība, ko gada pirmajā pusē pastiprināja ASV administrācijas iecerētais importa tarifu paaugstinājums un ar to saistītie globālo piegādes ķēžu satricinājumi. Tāpēc pieauga arī ar ekonomisko izaugsmi saistīto lejupvērsto risku vērtējums Eiropā, un arī eirozonas tuvākās nākotnes izaugsmes prognozes 2025. gada sākumā tika samazinātas.
1. tabula. Eirosistēmas prognozes eirozonas vidējam IKP pieaugumam 2025. gadā (%)
|
2024. gada decembris |
2025. gada |
2025. gada |
2025. gada |
2025. gada |
|
1.1 |
0.9 |
1.0 |
1.2 |
1.4 |
Avots: ECB.
Jūnijā ECB mēģināja kvantificēt ar ASV tarifiem saistītos riskus eirozonas tautsaimniecībai, izmantojot bāzes un alternatīvos scenārijus. Tā traktēja šoku kā augstāku ASV tarifu, paaugstinātas tirdzniecības politikas nenoteiktības un – nelabvēlīgā gadījumā – arī ES atbildes pasākumu kombināciju. Saskaņā ar veikto novērtējumu nelabvēlīgajā scenārijā eirozonas IKP pieaugums triju gadu laikā varētu samazināties kumulatīvi aptuveni par 1 procentpunktu zem bāzes scenārija, augstāko tarifu un noturīgas politikas nenoteiktības ietekmē vājinoties pieprasījumam.
Papildus lejupvērstie izaugsmes riski tika saistīti ar iespējamo eksporta novirzīšanu (export diversion): saskaņā ar ECB pieņēmumiem ASV tirdzniecības ierobežojumi samazināja ASV importu no Ķīnas aptuveni par 10 %, un daļa no pārvietotā piedāvājuma tika novirzīta uz Eiropu. Tā ietekmē eirozonas imports no Ķīnas pieauga par 2–3 %.
Reaģējot uz arvien pieaugošajiem lejupvērstajiem izaugsmes riskiem, kas izraisīja arī riskus inflācijas kritumam zem Eirosistēmas mērķa, 2025. gada pirmajā pusē tika turpināta iepriekšējā gadā iesāktā monetārās politikas turpmāka atvieglošana. Noguldījumu iespējas likme no 3 % gada sākumā tika samazināta līdz 2 % jūnijā, un ECB Padomes locekļi publiski pauda apņēmību arī turpmāk darīt visu nepieciešamo cenu stabilitātes mērķa sasniegšanai un operatīvi reaģēt uz ienākošajiem tautsaimniecības datiem.
Tomēr gada otrajā pusē saņemtie eirozonas statistikas dati liecināja par labāku ekonomikas noturību pret ārējiem šokiem. Arī faktiskie maksimālie tarifi izrādījās zemāki, nekā bija pieņemts negatīvo scenāriju aprakstos, un zemākas procentu likmes bija būtisks atbalsts tautsaimniecības izaugsmei. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties un pieaugot pārliecībai par to, ka pārskatāmā nākotnē inflācija būs pietiekami tuva līmenim, kas atbilst Eirosistēmas cenu stabilitātes mērķim, ECB Padomes locekļu publiskajās runās arvien biežāk izskanēja doma par monetārās politikas atrašanos labā punktā. Arī tirgus dalībnieku gaidas par procentu likmju nākotnes virzību būtiski stabilizējās zemākos līmeņos nekā gada sākumā.
1. attēls. 1 mēneša eiro naudas tirgus nākotnes likmes, kas izriet no procentu likmju mijmaiņas darījumiem (%)
Avoti: Bloomberg LP un Latvijas Bankas aprēķini.
Lai gan 2025. gada beigās tirgus gaidās pārskatāmai nākotnei tika paredzētas stabilas procentu likmes, kas atbilst pašreizējiem pieņēmumiem par bāzes scenārija attīstību eirozonas tautsaimniecībā, joprojām ir būtiska iespēja, ka riski var materializēties abos virzienos. Tāpēc saskaņā ar pašreizējo analītisko pieeju arī turpmāk likmju virzībā liela nozīme būs statistikas datiem.
No vienas puses, joprojām liela nozīme ir ģeopolitiskajiem riskiem un ar tiem saistītajai nenoteiktībai, lai gan pēc nesenā vēsturē novērotajiem augstākajiem līmeņiem tie ir samazinājušies. Augstajai nenoteiktībai nelabvēlīgi ietekmējot ekonomisko izaugsmi, arī vidēja termiņa inflācija eirozonā var samazināties zem ECB mērķrādītāja.
2. attēls. Pasaules tirdzniecības politikas nenoteiktība un Eiropas ekonomikas politikas nenoteiktība (indekss; 3 mēnešu slīdošais vidējais rādītājs)
Avots: Economic Policy Uncertainty Index.
No otras puses, lai arī kopējā inflācija eirozonā ir tuvu Eirosistēmas mērķrādītājam, tas ir noticis uz negatīvā devuma no enerģijas un pārtikas cenu inflācijas samazinājuma rēķina. Savukārt pakalpojumu cenu inflācija pēc tās samazinājuma gada sākumā gada otrajā pusē bija noturīga un pārsniedza 2 %. Arī Latvijā inflācijas tendences bija līdzīgas – pārtikas cenu inflācija mazinājās, bet pakalpojumu cenu inflācija saglabājās noturīga.
3. attēls. Cenu pārmaiņas dažādās produktu grupās (gada pārmaiņas; %)
Avots: Eurostat.
Tādējādi arī Eirosistēmas īstenotajai monetārajai politikai jāturpina būt modrai un gatavai vajadzības gadījumā ātri reaģēt gan uz lejupvērsto, gan augšupvērsto risku īstenošanos.
Vienlaikus monetārā politika, lai cik sekmīgi īstenota, nevar atrisināt strukturālās problēmas, kas apgrūtina eirozonas ekonomisko izaugsmi. Lai gan šīs problēmas tika precīzi noteiktas 2024. gadā publicētajā t. s. Dragi ziņojumā, vien maza šo priekšlikumu daļa līdz šim tika nopietni izskatīta un vēl mazāks priekšlikumu skaits tika faktiski īstenots. Tikmēr svarīgāko lietu – ciešākas ekonomiskās, fiskālās, finanšu un kapitāla tirgus savienības – virzība ir ļoti lēna. Tāpēc ciešāka eirozonas integrācija ir kritiski svarīga, lai stiprinātu eirozonas ekonomisko noturību un saglabātu Eiropas kā svarīga ģeopolitiskā bloka globālo lomu arī mainīgajos ārējos apstākļos. Uz šo strukturālo reformu nepieciešamību vairākkārt publiski norādījis arī Latvijas Bankas prezidents1Opening speech by Mārtiņš Kazāks at the Baltic Capital Markets Conference 2025 | Latvijas Banka
MNI Connect Video Conference
.
Latvijas tautsaimniecība: lai gan esam ārā no sasaluma punkta, uzmanība jāpievērš inflācijai un budžeta disciplīnai
Pēc ilgstoša perioda, kad ekonomikas izaugsmes tempi liecināja par stagnāciju, 2025. gadā Latvijas ekonomiskās izaugsmes temps sāka pakāpeniski paātrināties, sevišķi gada otrajā pusē.
To, pirmkārt, noteica labāka ārējā ekonomiskā vide, nekā prognozēts. Nelabvēlīgākie prognozētie ārējās tirdzniecības attīstības scenāriji nepiepildījās, un tas pozitīvi ietekmēja Latvijas eksportu. Kopējo eksporta veikumu, neraugoties uz nelabvēlīgiem laikapstākļiem, būtiski uzlaboja graudaugu produktu, kā arī dažādu elektrisko iekārtu un piena produktu eksports. Pakalpojumu jomā strauja izaugsme turpinājās profesionālo, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu eksportā, kā arī braucienu eksportā, palielinoties tūristu skaitam.
- Jāpiemin arī tas, ka pat vairāk nekā trīs gadus pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas preču eksports uz Krieviju joprojām saglabājas samērā liels. Tirdzniecību ar Krieviju galvenokārt turpina uzņēmumi, kuriem pirms 2022. gada tā bija galvenais noieta tirgus un tā pamešana nozīmētu uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Tomēr arī šajā grupā eksports ir samazinājies. Daļa uzņēmumu tirdzniecību ar Krieviju uzsāka tikai pēc 2022. gada. Eksportētāji pārsvarā ir tirdzniecības, transporta un apstrādes rūpniecības uzņēmumi.
Otrkārt, tautsaimniecības izaugsmes paātrināšanos sekmēja arī valdības izdevumu un investīciju kāpums, t. sk. aizsardzības stiprināšanai. Tas ietekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi arī turpmākajos gados.
- Latvijas Bankas novērtējums par aizsardzības izdevumu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi liecina, ka Latvijas un pārējo ES dalībvalstu aizsardzības izdevumu kāpums četru gadu laikā var palielināt Latvijas IKP par 0.7 %. Latvijas aizsardzības izdevumu kāpums līdz 5 % no IKP var veicināt izaugsmi par 0.4 %. Samērā mazais IKP multiplikators (0.32) izriet no Latvijas militāro izdevumu augstās importa komponentes. Savukārt ES dalībvalstu militāro izdevumu palielināšana var veicināt ārējā pieprasījuma kāpumu un Latvijas iespējas iesaistīties dažādos ražošanas ķēžu posmos, kas savukārt var sekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Tādējādi netiešā ietekme no lielākiem izdevumiem aizsardzībai pārējā ES varētu sniegt papildu pieaugumu (0.3 %) Latvijas IKP.
4. attēls. Aizsardzības izdevumu ietekme uz Latvijas IKP (novirze no sākotnējā līmeņa; %)
Avoti: Latvijas Bankas pieņēmumi (2025. gada jūnijs) un novērtējums ar Latvijas DSGE modeli.
Treškārt, saglabājoties ierobežotam darbaspēka piedāvājumam, arī algu kāpums, kaut gan 2025. gadā tas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz samazinājās, saglabājās noturīgs. Šāds algu kāpums nozīmēja arī straujāku inflācijas pieaugumu, nekā prognozēts. Lai gan gada pēdējos divos mēnešos inflācija samazinājās, visu 2025. gadu Latvijā tā bija augstāka nekā eirozonā.
- Īpaši spēcīgs 2025. gadā Latvijā bija pārtikas cenu pieaugums. Iepriekš pārtikas cenu kāpumu Latvijā galvenokārt sekmēja globālie faktori, bet 2025. gadā cenu pieaugumu vairāk sāka ietekmēt iekšzemes faktori, t. sk. noturīgais darbaspēka izmaksu pieaugums.
- Parasti patēriņa cenu dinamika ir cieši saistīta ar ražotāju cenu dinamiku, bet kopš 2022. gada pārtikas patēriņa cenas ir augušas būtiski straujāk nekā pārtikas ražotāju cenas. Parasti pēc šādiem strauja pieauguma periodiem notiek šo cenu attiecības korekcija pretējā virzienā, tomēr šāda ražotāju un patēriņa cenu attiecības izlīdzināšanās jau ilgu laiku nav novērota.
- Lielākajos tirdzniecības tīklos vērojama pārtikas produktu cenu līdzība. Turklāt cenu spektra lejasdaļā daudz pārtikas produktu (viena zīmola, identiskā iepakojumā un vienā mazumtirdzniecības tīklā) Latvijā ir krietni dārgāki nekā Igaunijā un Lietuvā, kas liek domāt par nepietiekamu konkurenci.
5. attēls. Pārtikas cenu dinamika Latvijā un vidēji eirozonā (gada pārmaiņas; %)
Avots: Eurostat.
Pozitīvu stimulu tautsaimniecības izaugsmei deva arī kreditēšana. Pēc vairākus gadus ilgas stagnācijas kreditēšanas aktivitāte būtiski kāpa, reaģējot uz monetārās politikas izmaiņām un finanšu nosacījumu uzlabošanos. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums 2025. gadā palielinājās par 15.3 % un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums – par 9.9 %. Tādējādi tautsaimniecības izaugsmi Latvijā veicināja ne tikai patēriņš, bet arī investīcijas, kas kopā ar efektīvu ES struktūrfondu līdzekļu izlietojumu ļaus veidot pamatu noturīgai ilgtermiņa izaugsmei.
- Latvijas DSGE modeļa aplēses liecina, ka pēdējo divu gadu laikā vērotais kreditēšanas kāpums jau ir sekmējis reālā IKP izaugsmi par aptuveni 1.5 %, galvenokārt palielinoties hipotekāro un investīciju kredītu atlikumam. Ja kreditēšanas aktivitāte arī nākotnē turpināsies līdzšinējā tempā, tās kumulatīvais devums tautsaimniecības izaugsmē līdz 2028. gada beigām varētu sasniegt pat 3.4 %.
Lai gan šī dinamika viennozīmīgi ir pozitīva, vēl arvien ir daudz darāmā, lai kreditēšanas atjaunošanās nebūtu īslaicīga parādība, bet gan noturīgs tautsaimniecības izaugsmes balsts. Tieši tāda bija arī Latvijas Bankas 2025. gada tautsaimniecības konferences tēma. Konferencē tika secināts, ka pēdējos gados ir sperti vairāki soļi, lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes kāpumu, t. sk., nodrošinot banku klātbūtni reģionos un ar pārkreditēšanas iniciatīvu vairojot konkurenci kreditēšanā. Vienlaikus konferencē tika uzsvērts, ka ir iespējas vēl vairāk uzlabot kredītu pieejamību un padarīt kredītu nosacījumus aizņēmējiem vēl pievilcīgākus.
Lai gan kredītu procentu likmes Latvijā ir samazinājušās, tās joprojām ir vienas no augstākajām visās eirozonas valstīs. Latvijas Bankas analīze liecina, ka to nosaka vairāki faktori. Augstākas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu likmes Latvijā nav saistītas ar dārgāku banku finansējumu vai vājāku banku finansiālo stāvokli. Tieši pretēji, Latvijas bankas ir labi kapitalizētas un finansējumu piesaista salīdzinoši lēti. Arī nefinanšu sabiedrību kredītrisks Latvijā ir vien nedaudz augstāks kā eirozonā un nav tik nozīmīgs, lai ar to skaidrotu procentu likmju starpību. Kopumā procentu likmju atšķirību Latvijā un eirozonā pārsvarā nosaka tieši banku piedāvājuma puses faktori – augsto kredītu likmju galvenais iemesls ir zemāka konkurence Latvijas banku sektorā, kas ļauj bankām uzturēt augstākas likmes, kā arī atšķirīga kredītu cenu noteikšanas prakse. Turklāt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu procentu likmes saglabājas augstas, pat neraugoties uz to, ka savstarpēji salīdzināmu aizdevumu nodrošinājuma prasības saskaņā ar Latvijas Bankas veiktās analīzes rezultātiem ir vienas no stingrākajām eirozonā.
6. attēls. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu likmes un tās ietekmējošie faktori: Latvija salīdzinājumā ar eirozonu (procentpunktos)
Avoti: ECB (IBSI, IMIR), Bloomberg LP un Latvijas Bankas aprēķini.
Galvenie aspekti, kas nākotnē var veicināt kredītu likmju samazināšanos Latvijā, ir šādi:
- jauni tirgus dalībnieki;
- jauni aizdevumu veidi, t. sk. ar dažādiem kredītu cenošanas mehānismiem;
- liekās birokrātijas un pārmērīga regulējuma izskaušana nacionālā līmenī.
Papildus kreditēšanas un inflācijas aktuālo izaicinājumu analīzei Latvijas Banka 2025. gadā pētīja arī Latvijas tautsaimniecības vidēja un ilgāka termiņa izaicinājumus.
Pirmkārt, pēdējos gados piedzīvotie tautsaimniecības satricinājumi un tiem sekojošā atbalstošā fiskālā politika noteica lielāku budžeta deficītu un straujāku valsts parāda pieaugumu, nekā ierasts. Spiediens kāpināt budžeta izdevumus saglabāsies arī turpmākajos gados, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzību un drošību, kā arī īstenot ieguldījumus demogrāfijā un izglītībā. Šādos apstākļos paļaušanās galvenokārt uz ārējā finansējuma piesaisti rada būtiskus riskus valsts parāda ilgtspējas nodrošināšanai vidējā un ilgākā termiņā.
- Saskaņā ar pašreizējām prognozēm valsts parāda līmenis 2028. gadā būs sasniedzis 55 % no IKP un budžeta deficīts pārsniegs 3 % no IKP. Vienlaikus izbeigsies vairāki pagaidu nosacījumi un atkāpes, kas ļāva iepriekš uzturēt stimulējošu fiskālo politiku (t. sk. iespēja uz laiku pārsniegt fiskālos ierobežojumus). Tāpēc aizvien pieaugs spiediens īstenot ierobežojošāku fiskālo politiku. Latvijas Bankas novērtējums par iespējamo budžeta konsolidāciju 2029. gadā 1.2 % apmērā no IKP liecina, ka Latvijas tautsaimniecībai vidējā termiņā vismazāk nelabvēlīgs ir scenārijs, kurā izdevumu samazināšana notiek vienlaikus ar publiskā sektora darbinieku skaita samazināšanu, daļai no tiem pārejot darbā privātajā sektorā. Tomēr šis risinājums ir arī viens no grūtākajiem, jo vajadzīga mērķēta pieeja un laikus īstenoti sagatavošanās darbi. Tas ietver arī atbalsta mehānismu darbinieku pārkvalificēšanai, lai nodrošinātu viņu efektīvu integrēšanos privātā sektora darba tirgū. Ja publiskā sektora darbinieku pāreja uz privāto sektoru nenotiek, tas kļūst par vienu no tautsaimniecībai visnelabvēlīgākajiem konsolidācijas risinājumiem. Ietekmes ziņā tas ir pielīdzināms lineārai izdevumu samazināšanai, turklāt publisko investīciju ierobežošana ir viens no ekonomiski neefektīvākajiem konsolidācijas virzieniem. Otrs tautsaimniecībai mazāk nelabvēlīgais risinājums ir patēriņa nodokļu celšana. Turpretim ieņēmumu palielināšana, paaugstinot visus, tostarp darbaspēka, nodokļus, rada vislielāko negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību vidējā termiņā.
7. attēls. Konsolidācijas ietekme uz Latvijas IKP: kumulatīvā novirze no sākotnējā līmeņa (%)
Avoti: Latvijas Bankas pieņēmumi (2025. gada decembris) un novērtējums ar Latvijas DSGE modeli.
Otrkārt, ņemot vērā plānu ar 2028. gadu ieviest ETS2, 2025. gada makroekonomisko prognožu pārskatos Latvijas Bankas pētnieki skaidroja, kā šī sistēma darbosies un kā tā ietekmēs preču cenas un inflāciju, kā arī, izmantojot Latvijas Bankas izstrādāto zaļo modeļu instrumentus, analizēja pārmaiņu potenciālo ietekmi uz Latvijas un eirozonas tautsaimniecību.
- Veidojot simulācijas ar daudznozaru E‑DSGE2Grüning, P., Kantur, Z. Financial Intermediation and Climate Change in a Production and Investment Network Model for the Euro Area. Latvijas Banka Working Paper, 6/2024. 94 pp.
modeli un uzlaboto CGE‑EUROMOD3Beņkovskis, K., Jaunzems D., Matvejevs, O. A Purpose-Based Energy Substitution Structure for CGE. Latvijas Banka Working Paper, 7/2023. 44 pp.
modeli ar paplašinātu enerģētikas sektoru, tika secināts, ka ETS2 ekonomiskā ietekme ir ļoti atkarīga no tās iekasēto ieņēmumu izmantošanas veida. Iegūtie rezultāti liecina, ka oglekļa nodokļa ieņēmumu novirzīšana atjaunīgās enerģijas ražošanas kapacitātes palielināšanai vidējā termiņā pilnībā kompensē negatīvo makroekonomisko ietekmi no oglekļa cenas celšanas, vienlaikus samazinot SEG emisijas krietni straujāk nekā tad, kad nodokļu ieņēmumi tiktu izmantoti citos veidos, t. sk., samazinot PVN likmes vai kāpinot valsts patēriņu.
Treškārt, Latvijas Bankas eksperti piedāvāja arī konkrētus priekšlikumus demogrāfisko problēmu risinājumam un veltīja tām ekspertu sarunu. Galvenie diskusijas secinājumi bija šādi.
- Demogrāfiskās pārmaiņas ir ilgstošs process, ko ietekmē dzimstība, mirstība (tostarp novēršamās nāves) un migrācija, savukārt demogrāfiskās tendences būtiski ietekmē darba tirgu un darbaspēka pieejamību.
- Dzimstības mazināšanos ietekmē gan dzimstības koeficienta lejupējā tendence (lai gan tas joprojām ir augstāks nekā daudzās ES dalībvalstīs), gan reproduktīvā vecuma sieviešu skaita samazināšanās.
- Dzimstības pieaugumu ilgtermiņā nav iespējams panākt ar vienu pasākumu, un tam nepieciešama savstarpēji koordinēta politika.
- Pētījumos balstīti piemēri rāda, ka regulāra pabalstu pārskatīšana un ģimeņu nabadzības riska mazināšana, kā arī agrīna vecuma bērnu pieskatīšanas iespēju paplašināšana un atbalsts ģimenei pēc bērna piedzimšanas var nozīmīgi uzlabot dzimstības rādītājus, īpaši ilgtermiņā, un pozitīvi ietekmēt kopējo bērnu skaitu ģimenē.
- Vienlīdz veicinošu ietekmi rada arī veselības politikas pasākumi, t. sk. reproduktīvās veselības programmas paplašināšana, un mājokļu pieejamības programma, īpaši jauniem cilvēkiem.
Pētniecība: uzmanības lokā kreditēšana un ilgtspējības jautājumi
Latvijas Bankas 2025. gadā veiktā padziļinātā analīze un izstrādātie pētījumi sniedza uz faktiem balstītus secinājumus un politikas priekšlikumus par vairākām Latvijas un eirozonas tautsaimniecībai aktuālām tēmām, galvenokārt koncentrējoties uz jautājumiem par finanšu sektora darbību un ilgtermiņa noturību. Pārskata gadā Latvijas Banka publicēja deviņus pētījumus un trīs diskusiju materiālus. Latvijas Bankas pētnieki bija autori sešiem pētījumiem, kas publicēti starptautiskos zinātniskajos žurnālos, t. sk. The Scandinavian Journal of Economics, kā arī vairāku ECB publikāciju līdzautori.
Latvijas Bankas pētnieki vadīja starptautisku projektu, kurā tika dokumentētas kreditēšanas prakses atšķirības dažādās eirozonas valstīs. Izmantojot detalizētus datus par gandrīz 7 milj. kredītu, kas nefinanšu sabiedrībām izsniegti no 2022. gada līdz 2023. gadam, pētījumā ilustrēta fiksēto un mainīgo likmju īpatsvara, kā arī izmantojamo atsauces likmju termiņu lielā dažādība. Pētījuma rezultāti liecina, ka transmisijas spēks ir atkarīgs no tā, kura bezriska likme ir svarīga attiecīgajam kredītam. Kredīti, kuri ir saistīti ar īstermiņa bezriska likmēm, uz monetārās politikas pārmaiņām reaģē spēcīgāk. Tomēr šī reakcija nav tikai mehāniska – bankas daļēji kompensē bezriska likmju kāpumu, pielāgojot pievienotās likmes.
Pētījuma rezultāti palīdz labāk izprast, kāpēc monetārās politikas pārmaiņas nerada vienlīdzīgu ietekmi uz visu eirozonas valstu tautsaimniecību.
Starptautiski novērtēts tika arī pētījums, kurā secināts, ka 2022. gadā un 2023. gadā īstenotajai procentu likmju paaugstināšanai ir bijusi krietni spēcīgāka ietekme uz inflāciju nekā iepriekšējiem monetārās politikas ierobežošanas cikliem. Turklāt svarīgi, ka inflācijas tuvināšana ECB mērķrādītājam tika panākta bez pārmērīgas tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās un bezdarba pieauguma. Tādējādi kompromisu starp izlaides un inflācijas stabilizēšanu raksturojošā attiecība (sacrifice ratio) bija vēsturiski zemākajā līmenī.
Monetārās politikas jomā vēl vienā Latvijas Bankas pētījumā tika analizēts, kā banku specializācija mijiedarbojas ar monetārās politikas transmisiju uz kredītiem. Pētījums atklāja, ka banku veikto kreditēšanu eirozonā raksturo būtiska specializācijas pakāpe. Tas nozīmē, ka bankas mēdz veidot lielas ekspozīcijas, kreditējot noteiktu nozaru un noteikta lieluma aizņēmējus. Pētījumā arī secināts, ka augstāka specializācija parasti ir saistīta ar labvēlīgākiem aizdevumu nosacījumiem, kā arī ar to, ka bankas mēdz sargāt aizņēmējus, uz kuriem tās specializējas, no monetārās politikas ietekmes.
Šie un vēl citi pētījumi tika veikti ECB pētniecības tīkla ChaMP ietvaros. Tas apliecina pētījumu augsto kvalitāti un nozīmi eirozonas kontekstā. Šo pētījumu rezultāti atzīti starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un semināros, kā arī izmantoti ECB ziņojumos par monetārās politikas transmisiju.
Latvijas Bankas pētnieki turpināja analizēt arī kreditēšanas dinamiku Latvijā. Daļa no šīs analīzes atspoguļota diskusijas materiālā, kurā pēdējo 10 gadu laikā novērotā nefinanšu sabiedrību kreditēšanas dinamika skaidrota, salīdzinot to ar kreditēšanas dinamiku eirozonā. Pētījumā secināts, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā saglabājas būtiski zemāka par ilgtermiņa vidējo vērtību pat vairāk nekā 15 gadus pēc finanšu krīzes un ka to galvenokārt nosaka ierobežots kredītu piedāvājums. Taču, sākot ar 2024. gadu, situācija ir sākusi uzlaboties. Šajā laikā ECB Padome sāka mazināt procentu likmes, un tas labvēlīgi ietekmēja kreditēšanas attīstību Latvijā. Arī banku piesardzība attiecībā uz nefinanšu sabiedrību kreditēšanu pakāpeniski sākusi mazināties.
8. attēls. Latvijas nefinanšu sabiedrību kreditēšanas vēsturiskā dekompozīcija (novirze no ilgtermiņa vidējās vērtības (%) un šoku devumi rādītāja izmaiņās (procentpunktos))
Pārskata gadā tika publicēts arī pētījums par to, kā Latvijas uzņēmumi reaģēja uz tirdzniecības šoku, ko izraisīja Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā. Pētījumā secināts, ka tiem uzņēmumiem, kuriem tirdzniecība ar Krieviju pirms kara sākuma veidoja mazāku daļu no kopējā apgrozījuma, bija krietni augstāka varbūtība pilnībā pārraut tirdzniecības saites. Savukārt tie uzņēmumi, kuriem Krievijas tirgus bija nozīmīgs, tirdzniecību turpināja, bet saskārās ar statistiski nozīmīgu apgrozījuma, nodarbinātības un peļņas kritumu, neraugoties uz daļēju tirdzniecības pārvirzīšanu uz NVS valstīm.
Ņemot vērā augošos valdības parādus, Latvijas Bankas un Igaunijas centrālās bankas pētnieki veica pētījumu, kurā analizēja makroekonomisko un budžeta bilances šoku ietekmi uz valsts parādu eirozonas valstīs. Pētījumā secināts, ka noturīgu parāda attiecības pret IKP samazinājumu veicina pozitīvs tautsaimniecības izaugsmes šoks vai pozitīvs budžeta bilances šoks (kas asociējas ar fiskālo konsolidāciju). Savukārt inflācijas šoka ietekme uz valsts parādu ir īslaicīga. Fiskālā konsolidācija ir efektīvāka tautsaimniecības straujas izaugsmes laikā, bet nav efektīva recesijā. Savukārt pozitīvas izaugsmes šoka efekts ir spēcīgāks apstākļos, kad valsts parāda līmenis ir augsts.
Latvijas Bankas pētnieki analizēja arī valsts atbalsta instrumentu efektivitāti mājokļu energoefektivitātes uzlabošanā un vērtēja to ietekmi uz nekustamā īpašuma cenu. Secināts, ka daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros renovēto dzīvokļu cena vidēji bija par 11 % augstāka nekā pēc citiem parametriem līdzvērtīgiem nerenovētiem dzīvokļiem. Turklāt vidējā renovācijas atdeve dzīvokļa pārdevējam bija aptuveni 10 %. Šī renovāciju atdeve bija atkarīga no sasniegtā efektivitātes līmeņa: tā svārstījās no 6 % (ar efektivitātes uzlabojumu 30–45 %) līdz pat 25 % (ja efektivitātes uzlabojums sasniedza vismaz 60 %). Turpretī Rīgā investīcijas renovācijā nebija ienesīgas – to daļēji izskaidro augstākas renovācijas izmaksas. Apskatot scenāriju, kurā granti nebūtu pieejami, analīzes rezultāti apliecina, ka vairākums renovāciju Latvijā bez subsīdijām nebūtu ekonomiski izdevīgas.