Ekonomiskā vide un monetārā politika

Inflācijas mazināšana, saglabājot ilgtermiņa izaugsmes potenciālu

2023. gadā Eirosistēma turpināja īstenot stingrāku monetāro politiku, lai gan, kā prognozēts 2022. gada beigās, ārējo faktoru izraisītais inflācijas spiediens turpināja mazināties. Tomēr vienlaikus pastiprinājās iekšējo faktoru (t. sk. darba algu) augšupvērstā ietekme uz inflāciju.

 

Lai gan Latvijas tautsaimniecības izaugsmes lejupslīde 2023. gadā bija mazāka, nekā iepriekš prognozēts, tautsaimniecības turpmākās attīstības dinamikas nenoteiktība saglabājās augsta. Augstā nenoteiktība ietekmēja arī monetārās politikas īstenošanu. No vienas puses, pārāk strauja monetārās politikas nostājas pastiprināšana var palielināt straujas ekonomiskās atdzišanas un recesijas risku. No otras puses, nepietiekami ierobežojoša monetārā politika palielina risku, ka inflācijas kritums varētu būt nepietiekams ECB mērķrādītāja sasniegšanai un papildus pieaugtu atkārtota inflācijas viļņa risks. Tā apturēšanai vajadzētu īstenot vēl ierobežojošāku monetāro politiku, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi.

1. attēls. Reālās algas pārmaiņas
(atlīdzība uz vienu nodarbināto; %; gada pārmaiņas)

Spēcīgais darba tirgus un darba ņēmēju iespēja izmantot šo situāciju sarunās ar darba devējiem, kā arī valdības atbalsts pakāpeniski kompensēja Covid-19 pandēmijas un enerģijas cenu lēciena izraisīto pirktspējas kritumu. Tas ļāva saglabāt samērā augstu uzņēmumu peļņas līmeni un neļāva inflācijai samazināties vēl straujāk.

2. attēls. IKP deflatora gada pārmaiņas komponentu dalījumā, Latvija
(%; procentu punktos)

 

3. attēls. IKP deflatora gada pārmaiņas komponentu dalījumā, eirozona
(%; procentu punktos)

Lai gan Latvijas tautsaimniecības izaugsmes lejupslīde 2023. gadā bija mazāka, nekā iepriekš prognozēts, tautsaimniecības turpmākās attīstības dinamikas nenoteiktība saglabājās augsta. Augstā nenoteiktība ietekmēja arī monetārās politikas īstenošanu. No vienas puses, pārāk strauja monetārās politikas nostājas pastiprināšana var palielināt straujas ekonomiskās atdzišanas un recesijas risku. No otras puses, nepietiekami ierobežojoša monetārā politika palielina risku, ka inflācijas kritums varētu būt nepietiekams ECB mērķrādītāja sasniegšanai un papildus pieaugtu atkārtota inflācijas viļņa risks. Tā apturēšanai vajadzētu īstenot vēl ierobežojošāku monetāro politiku, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi.

Ņemot vērā augsto neskaidrību un dilemmu – pārāk strikta vai nepietiekami ierobežojoša monetārās politikas nostāja –, ECB 2023. gada 16. martā atteicās no perspektīvas norādes ( forward guidance) par nākotnes procentu likmju vēlamo līmeni un uzsvēra uz datiem balstītas pieejas nozīmīgumu attiecībā uz Padomes lēmumiem par monetārās politikas procentu likmēm.

Trīs galvenie pamatelementi, kas ietekmēja ECB monetārās politikas lēmumus 2023. gadā, bija:

• inflācijas perspektīvas novērtējums;
• pamatinflācijas dinamika;
• monetārās politikas transmisijas stiprums.

Tādējādi, lai nodrošinātu inflācijas mērķa sasniegšanu un neļautu inflācijas gaidām atenkuroties spēcīgāka, nekā gaidīts, darba tirgus apstākļos, kā arī faktiskajiem inflācijas rādītājiem 1. pusgadā pārsniedzot prognozētos, arī procentu likmju kāpums bija būtisks. Tas pārsniedza arī tirgus dalībnieku gaidas, tiem gada sākumā prognozējot procentu likmes maksimumu aptuveni 3 % apmērā.

Vienlaikus, ņemot vērā straujo procentu likmju kāpumu, to, ka līdz šim pieņemtie monetārās politikas lēmumi bija sekmējuši inflācijas būtisku samazinājumu un tuvošanos ECB mērķrādītājam vidējā termiņā, kā arī lielo nenoteiktību par to, cik daudz no esošās stingrākas monetārās politikas transmisijas vēl sekos ar laika nobīdi, kopš 2023. gada septembra procentu likmju kāpums ir apstājies.

2023. gada beigās finanšu tirgus dalībnieki vairs negaidīja tālāku ECB Padomes noteikto procentu likmju pieaugumu, bet galvenās diskusijas bija par to, cik ilgu laiku procentu likmēm būs nepieciešams atrasties noteiktajā līmenī, lai veicinātu ECB mērķrādītāja sasniegšanu.

4. attēls. ECB noteiktās procentu likmes un naudas tirgus likmes (%)

Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka augstākām procentu likmēm ir nozīmīga loma cenu spiediena mazināšanā gan Latvijā, gan eirozonā kopumā. Ja Eirosistēma nebūtu reaģējusi uz straujo inflācijas pieaugumu, 2023. gadā inflācija Latvijā būtu vismaz par 2 procentu punktiem augstāka. Procentu likmju pieaugums cenu spiedienu Latvijā galvenokārt samazina pa valūtas kursa kanālu, jo, saglabājoties augstākai eiro vērtībai, importēto preču, t. sk. energoresursu, cenu spiediens ir mērenāks.

5. attēls. Inflācija un pamatinflācija Latvijā un eirozonā
(%; gada pārmaiņas)

Vienlaikus apstākļu maiņa, kas prasīja monetārās politikas nostiprināšanu, ļāva arī sākt centrālo banku bilances normalizācijas procesu un esošo aktīvu iegādes programmu pārtraukšanu. Eirosistēma sākotnēji iedarbināja savu noteikto procentu likmju instrumentu un tikai pēc tam lēma par Aktīvu iegādes programmā (AIP) un Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmā (PĀAIP) nopirkto vērtspapīru atlikuma samazināšanu, jo procentu likmes tiešākā un ātrākā veidā ietekmē finanšu nosacījumus un attiecīgi kopējo pieprasījumu un tādējādi arī inflāciju. Šis iepriekš iegādāto vērtspapīru atlikums tika samazināts mērenā un prognozējamā tempā, sākumā Eirosistēmai vairs pilnībā atkārtoti neieguldot pamatsummas maksājumus vērtspapīros, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, bet vēlāk netiks ieguldīti visi pamatsummas maksājumi. Pakāpeniskā pieeja bija nepieciešama, lai novērotu finanšu tirgus reakciju – vai tirgus spēj absorbēt jaunās vērtspapīru emisijas un nenotiek vērtspapīru tirgus fragmentācija.

6. attēls. Eirosistēmas monetāro operāciju atlikumi
(trilj. eiro)

7. attēls. T. sk. Latvijas Bankas monetāro operāciju atlikumi
(mljrd. eiro)

Kredītiestāžu ienākumi kritās gan sarūkošā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju atlikuma dēļ, gan arī samazinot obligāto rezervju atlīdzību, taču likviditātes pārpalikuma apjoms Latvijas kredītiestāžu sistēmā joprojām bija augsts. Vienlaikus, straujāk augot kredītu procentu likmēm un būtiski lēnāk palielinoties izdevumiem par piesaistītajiem noguldījumiem, Latvijas kredītiestāžu peļņa būtiski pieauga, mazinot bažas par finanšu sistēmas veselības vājināšanos straujā procentu likmju kāpuma dēļ.

8. attēls. Banku kapitāla atdeve Latvijā un eirozonā (%)

Makroekonomiskās analīzes fokusā – Latvijas tautsaimniecības reakcija uz pārmaiņām

2023. gadā Latvijas tautsaimniecību būtiski ietekmēja dažādi ārējie faktori:

• energoresursu cenu pieauguma sekas;
• vājais ārējais pieprasījums, īpaši ar būvniecību saistītos sektoros, kas ietekmēja Latvijas nozīmīgā eksporta produkta – koksnes produkcijas – eksportu;
• pārmaiņas tirdzniecībā ar Krieviju saistībā ar ekonomisko saikņu mazināšanu tās pilna apmēra iebrukuma Ukrainā dēļ un ieviesto sankciju rezultātā.

Eksporta konkurētspējas un izaugsmes riski ir saistīti ar noturīgi straujo algu kāpumu Latvijā, īpaši vāja ārējā pieprasījuma apstākļos, kas pastiprina uzņēmumu cīņu par klientiem. Tomēr, lai gan Latvijā izmaksas aug relatīvi straujāk nekā tirdzniecības partnervalstīs, tās vairākos segmentos joprojām ir zemākas nekā konkurentiem, kā arī ārvalstu patērētāju izvēle par labu Latvijas produkcijai ļauj augt eksporta tirgus daļām.

9. attēls. Reālais efektīvais kurss un preču un pakalpojumu eksporta tirgus daļas pasaules importā (2015 = 100)

Par to, ko Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā maksājis Latvijas tautsaimniecībai, norisēja diskusija arī gada sākumā notikušajās Ekspertu sarunās. Lai gan varētu šķist, ka kara, sankciju un ētisku apsvērumu dēļ uzņēmumu vēlmei tirgoties ar agresorvalstīm vajadzētu apsīkt, statistika par to neliecina. Tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju turpinājās arī pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā sākuma – importa pusē sarukums bija vērojams vien 2023. gada sākumā, bet eksporta pusē tirdzniecība ir bijusi krietni noturīgāka. Vienlaikus tika pieredzēts arī eksporta lēciens uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm. Latvijas tautsaimniecībai sāpīgs izrādījās lielais energoresursu cenu kāpums, kas nozīmēja lielākus apkures, elektrības un citus rēķinus, tādējādi sagādājot galvassāpes teju katrai mājsaimniecībai un uzņēmumam.

Pamatojoties uz Latvijas Bankas analīzi par sankcijām pakļauto preču tirdzniecību ar Krieviju, Baltkrieviju, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un citām Krievijai tuvām valstīm, par iespējamu sankciju apiešanu tika informētas kompetentās institūcijas, kā arī tika pieņemti lēmumi sankciju stiprināšanai.

Nākamais būtiskais faktors, kas ietekmēja norises Latvijas tautsaimniecībā, bija procentu likmju kāpums, kā arī kreditēšanas nosacījumu un kreditēšanas apjoma pārmaiņas saistībā ar Eirosistēmas veikto ierobežojošo monetāro politiku.

Augstāku procentu likmju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību izpaužas caur vairākiem kanāliem:

• mājsaimniecību budžets. Tā kā Latvijā mājsaimniecību kredītu maksājumi lielākoties ir saistīti ar īstermiņa EURIBOR likmi, augstākas procentu likmes nozīmē lielākus kredītu mēneša maksājumus, kas liek samazināt izdevumus citām preču un pakalpojumu kategorijām;
• banku kredītu un investīciju sadārdzinājums. Procentu likmju kāpums sadārdzina potenciālos investīciju projektus, mazinot jaunu investīciju aktivitāti;
• valdības parāda apkalpošanas izmaksas. Augstākas procentu likmes nozīmē dārgāku aizņemšanos valstij un lielākus procentu izdevumus tās budžetam;
• patēriņa atlikšana. Procentu likmju pieaugums motivē daļu iedzīvotāju atlikt patēriņu par labu procentus pelnošiem uzkrājumiem. Tas samazina privāto patēriņu;
• ārējais pieprasījums. Procentu likmju kāpums skar arī Latvijas tirdzniecības partnervalstis, palēninot to ekonomisko aktivitāti un tādējādi arī pieprasījumu pēc Latvijas uzņēmumu eksporta.

Latvijas Bankas aprēķini, izmantojot Latvijas DSGE modeli, liecina, ka svarīgākie no tiem ir ekonomiskās aktivitātes mazināšanās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs un līdz ar to ārējā pieprasījuma sarukums, kā arī jaunu investīciju un valdības tēriņu atlikšana augstāku aizņemšanās izmaksu dēļ.

Atsevišķa uzmanība tika pievērsta banku kredītu kanālam, jo, lai arī naudas tirgus procentu likmju kāpums visām eirozonas valstīm bija vienāds, tālāka pārnese no naudas tirgus procentu likmēm uz kredītu procentu likmēm un kredītu dinamika eirozonas valstīs bija ļoti atšķirīga. Latvija bija starp valstīm ar visstraujāko procentu likmju kāpumu un kreditēšanas kritumu.

10. attēls. Procentu likmes jaunajiem eiro aizdevumiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei eirozonā
(%; 3 mēn. vid.)

11. attēls. Uzņēmumu un mājsaimniecību aizdevumu atlikumi eirozonā
(% no IKP)

Lai veicinātu finanšu tirgus procentu likmju kāpuma pārnesi uz kredītiestāžu noguldītājiem, Latvijas Banka sāka apkopot un publicēt regulāru pārskatu par kredītiestāžu piedāvātajām termiņnoguldījumu procentu likmēm. Šis ir viens no pasākumiem, kas nodrošināja sabiedrībai pilnīgāku informāciju par kredītiestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot konkurenci un iedzīvotāju iespējas izvēlēties izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju.

12. attēls. Banku piedāvātās 12 mēnešu termiņnoguldījumu procentu likmes un 12 mēnešu EURIBOR likme (%)

Investīciju trūkuma saistību ar Latvijas labklājības līmeņa atpalicību var novērot Baltijas valstu salīdzinājumos. Investīciju atpalicības cēloņi Latvijā ir visaptveroši – gan piedāvājuma (piemēram, birokrātiski šķēršļi un formalitātes, korupcija, ēnu ekonomika), gan pieprasījuma pusē (piemēram, vāja iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ražīgums, zinātnes un komercsektora sazobes trūkums), kā arī saistībā ar ierobežotu finansējuma pieejamību.

Faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā, apkopoti Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2023". Pārskatā secināts, ka sarūkošā kreditēšanas aktivitāte uzņēmumu segmentā ir vairāk saistāma ar ierobežoto finansējuma pieejamību nekā ar uzņēmumu vēlmi un spēju aizņemties. Proti, tas, ka vienlaikus ar uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos ir vērojams kreditēšanas aktivitātes kritums, liecina par kredītu pieejamības pasliktināšanos.

13. attēls. Neapmierinātības iemesli, piesaistot ārējo finansējumu
(% no uzņēmumiem, kas izmantoja ārējo finansējumu; 2018–2022)

Arī mājsaimniecību finansiālā situācija un spēja uzņemties saistības ir krietni uzlabojušās, tomēr tas nav atspoguļojies nozīmīgā mājokļu kreditēšanas aktivitātes kāpumā. Iemesli tam ir meklējami vairākās strukturālās nepilnībās, piemēram, ar būvniecības procesu saistītajos birokrātiskajos šķēršļos, kā arī samērā augstajās kredītu procentu likmēs un kredītu vājajā pieejamībā reģionos.

2023. gada oktobrī Latvijas Banka organizēja Ekspertu sarunas par tēmu "Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?", izgaismojot problēmas, ar kurām Latvijas uzņēmēji saskaras, piesaistot ārējo finansējumu. Tika secināts, ka situāciju nevarēs uzlabot ātri un vienkārši un ilgtermiņā lielākie ieguvumi rastos gan no banku konkurences stiprināšanas, gan arī no citiem ārējā finansējuma piesaistes avotiem.

Lai stiprinātu banku konkurenci, Latvijas Banka sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāja priekšlikumus, kas atvieglo mājokļa kredītu pārfinansēšanu. Šie priekšlikumi paredzēja atvieglot reklāmas ierobežojumus un būtiski samazināt kredītu pārfinansēšanas procesa izmaksas, aizliedzot "aiziešanas" komisijas maksas, atceļot zemesgrāmatas nodevas un ierobežojot citas izmaksas. Šīs pārmaiņas Latvijas iedzīvotājiem sniegs vairākus labumus:

• bankām un citiem kreditētājiem tiek likvidēti šķēršļi, kas traucē aktīvi pārvilināt klientus, piedāvājot tiem izdevīgākus nosacījumus un pievilcīgākus pakalpojumus;
• kredītu pārfinansēšanas izmaksas kļūst ievērojami zemākas;
• būtiski palielinās to iedzīvotāju skaits, kuriem kredītu pārfinansēšana kļūst finansiāli izdevīga.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka finansiāla motivācija pārfinansēt hipotekāro kredītu ar jaunajiem nosacījumiem ir aptuveni pusei kredītņēmēju.

Visbeidzot, Latvijas Bankas analīze 2023. gadā fokusējās arī uz Latvijas tautsaimniecības ilgtspējai būtiskiem jautājumiem, analizējot arī nodokļu sistēmas ietekmi. Latvijas Bankas aprēķini, izmantojot dažādus ekonomiskos modeļus, un analīzes rezultāti parāda, ka darbaspēka nodokļu sloga pārmaiņas nav viendabīgs lielums. Ir vairāki varianti, kā mainīt darbaspēka nodokļu slogu, un katrs no tiem atspoguļosies atšķirīgā makroekonomiskajā ietekmē un atšķirīgā ietekmē uz dažādu sabiedrības grupu ienākumiem. Šie un citi aprēķini izmantoti, pamatojot Latvijas Bankas viedokli Finanšu ministrijas organizētajā nodokļu darba grupā.

Latvijas Bankas gadskārtējā starptautiskā tautsaimniecības konference "Recepte ekonomikas izaugsmei"

Par ilgtermiņa izaugsmes jautājumiem tika runāts arī Latvijas Bankas gadskārtējā konferencē, kas pulcēja starptautiski atzītus ekspertus, lai apspriestu iemeslus, kāpēc pasaules ekonomiskā izaugsme pēdējo gadu desmitu laikā ir palēninājusies. Galvenais secinājums – lai gan nav vienas noteiktas receptes, pēc kuras vadīties, lai sasniegtu strauju un noturīgu ekonomisko izaugsmi, ir vairāki principi, kurus ievērojot varētu novērst biežākās kļūdas, kas bremzē izaugsmes potenciālu, t. sk.:

• labvēlīgas vides un iespēju nodrošināšana visiem uzņēmumiem, nevis vien atsevišķu veiksminieku izvēle, mānīgi saucot to par industriālo politiku;
• jau esošu stratēģiju un attīstību sekmējošu pārmaiņu ieviešana, nevis nemitīga dažādu jaunu vīziju un stratēģiju sagatavošana;
• ilgtermiņa mērķu prioritizēšana, pat ja tas nenes tūlītēju labumu.

Pētniecība – palīgs analīzē balstītu lēmumu pieņemšanā

2023. gads pētniecības jomā Latvijas Bankai ir bijis ražīgs. Latvijas Bankas pētnieki veikuši aktuālo jautājumu izpēti monetārās politikas, fiskālās politikas, ilgtspējas, inflācijas, darba tirgus un citās jomās. Veikto pētījumu rezultāti sekmējuši izpratni par Latvijai un eirozonai kopumā aktuālām tēmām, kā arī veicinājuši ekonomiskās politikas jomas diskusiju.

• 2023. gadā Latvijas Bankas izdevumos publicēts 10 zinātnisko rakstu (9 pētījumi un 1 diskusijas materiāls), kas ir līdz šim lielākais publikāciju skaits kalendārā gada ietvaros.
• Starptautiskajos zinātniskajos žurnālos publicēti 6 raksti.
• Latvijas Bankas darbinieki prezentējuši savus pētījumus 50 akadēmiskās konferencēs un semināros.
• Organizēts 11 pētniecības semināru ar starptautiski atzītu ekonomistu dalību.
• Latvijas Bankas pētījumu rezultāti prezentēti EK, EIB un SVF semināros.
• Sekmīgi organizēta Latvijas Bankas un Baltijas Ekonomikas asociācijas konference.
• Īstenoti vairāki pētniecības projekti sadarbībā ar citu valstu pētniekiem.

Pētījumi par monetārās politikas aktualitātēm – centrālās bankas bilances samazināšanu un kvantitatīvās stimulēšanas portfeļa pārstrukturēšanu – snieguši ieskatu par centrālās bankas bilances instrumentu makroekonomisko ietekmi.

Fiskālās politikas jomā veikti divi pētījumi par to, kā inflācija ietekmē fiskālos rādītājus un budžeta politikas ilgtspēju. Pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar Eesti Pank pētniekiem, secināts, ka inflācijas līmeņa paaugstinājums par 1 procentu punktu veicina budžeta primārās bilances uzlabošanos aptuveni par 0.7 procentu punktiem. Inflācija uzlabo primāro bilanci, gan paaugstinot budžeta ieņēmumu, gan samazinot izdevumu attiecību pret IKP. Līdzīgi secinājumi iegūti arī ar Lisabonas Universitātes pētniekiem kopīgi izstrādātā pētījumā, kura rezultāti norāda, ka augstāki inflācijas rādītāji var tikt izmantoti fiskālās ilgtspējas uzlabošanai.

Veikts arī pētījums par dīkstāves pabalstu ietekmi uz nodarbinātību Latvijā, savstarpēji salīdzinot līdzīgus uzņēmumus, kuri saņēma un kuri nesaņēma dīkstāves pabalstus. Nodarbinātība uzņēmumos, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, bija krietni noturīgāka nekā ļoti līdzīgos uzņēmumos, kuri pabalstus nesaņēma. Turklāt dīkstāves pabalstu pozitīvā ietekme bija jūtama vēl vairākus mēnešus pēc pabalstu saņemšanas.

2023. gadā turpinājās arī modelēšanas instrumentārija pilnveide zaļās pārejas jautājumos. Vispārējā līdzsvara aprēķina modelī tika iestrādāts detalizēts izmešu bloks un izstrādāta jauna pieeja enerģētikas sektora modelēšanai un uzņēmumu izmantoto energoresursu jeb enerģijas produktu savstarpējai aizstāšanai. Šis modelis paver iespējas nozaru dalījumā pētīt ekonomisko ietekmi, kas rodas no pārmaiņām enerģētikas nozarē un no uzņēmumu pārejas uz tīrākiem enerģijas avotiem.

Tāpat tika izstrādāts dinamiskais vispārējā līdzsvara modelis ar diviem fiziskā kapitāla veidiem ("brūnais" un "zaļais") un ielaides un izlaides saiknēm starp nozarēm, lai pētītu kapitāla produktīvās kapacitātes krišanās ekonomisko ietekmi. Pētījumā ilustrēts, kā dažādi politikas instrumenti, t. sk. oglekļa nodoklis, ietekmē kapitāla produktīvo kapacitāti un ekonomisko aktivitāti kopumā.