Latvijas Banka ir Latvijas Republikas pārstāve starptautiskajās finanšu institūcijās, kā arī sadarbojas ar ārvalstu centrālajām bankām. Latvijas Banka piedalās arī citu starptautisko finanšu un kredīta organizāciju darbībā, ja tas atbilst tās mērķiem un uzdevumiem.
Latvijas Banka turpināja pārstāvēt Latvijas intereses SVF pilnvaroto sanāksmēs un ikdienas jautājumu koordinēšanā.
- 2023. gadā SVF īpašu uzmanību pievērsa dalībvalstu noturības veicināšanai, lai palīdzētu cīnīties ar jau notikušajiem un potenciālajiem satricinājumiem – Covid-19 pandēmiju, Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, klimata pārmaiņām un no tām izrietošām dabas katastrofām – un to sekām.
- SVF prioritāros jautājumus noteica norises pasaules tautsaimniecībā un finanšu sistēmā – nepieciešamība mazināt augsto inflāciju, noturēt finanšu stabilitāti, atjaunot fiskālās rezerves un parāda ilgtspēju, aizsargāt brīvu tirdzniecību.
- 2023. gadā tika panākta vienošanās par SVF dalībvalstu kvotu proporcionālu palielināšanu, kas ļaus atjaunot kvotu dominējošo lomu SVF pieejamos resursos un noturēt SVF aizdošanas kapacitāti. 2023. gadā SVF 33 pasaules valstīm sniedza finansiālo palīdzību 84.6 mljrd. ASV dolāru vērtībā.
Latvijas intereses SVF tiek pārstāvētas SVF Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupā, kurā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Šo valstu grupu SVF Izpilddirektoru valdē pārstāv viens izpilddirektors, un tai kopumā 2023. gadā bija 3.3 % balsu. 2023. gada janvārī par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektoru kļuva Vits Vasiļausks (Vitas Vasiliauskas) no Lietuvas, kurš pārstāv Baltijas valstis. Attiecīgi Baltijas valstu centrālās bankas kopš 2023. gada janvāra koordinē visu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku un finanšu ministriju savstarpējo sadarbību SVF jautājumos un izstrādā kopīgas pozīcijas par SVF Izpilddirektoru valdē izskatāmajiem jautājumiem.
2023. gadā Latvijas Banka turpināja koordinēt Latvijas institūciju iesaisti sadarbībā ar SVF tā uzraudzības mandāta jeb IV panta konsultāciju ietvaros. Gadskārtējais SVF ziņojums par Latviju ar iekļautām rekomendācijām tika publicēts septembrī. Institūciju iesaiste tika koordinēta arī SVF veiktajā reģionālajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu projektā "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte", kura rezultāti tika publicēti septembrī.
2023. gadā Latvijas Banka turpināja līdzdalību Starptautisko norēķinu bankā (SNB). Latvijas Banka aktīvi līdzdarbojās SNB Inovāciju tīklāja (BIS Innovation Network), kā arī Eirosistēmas inovāciju foruma Innov8 darbā, kur Latvijas Bankas eksperts piedalījās divos mākslīgā intelekta lietojuma izpētes projektos.
Latvijas Banka turpināja sadarbību, informācijas apmaiņu un Latvijas interešu pārstāvību arī:
- Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju forumā;
- Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejā (MONEYVAL);
- Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu banku uzraugu grupā;
- OECD;
- Starptautiskajā Vērtspapīru komisiju organizācijā (IOSCO);
- Starptautiskajā Apdrošināšanas uzraugu asociācijā (IAIS).
Gada beigās Latvijas Banka iesniedza dalības pieteikumu, lai kļūtu par Starptautiskās Pensiju uzraugu organizācijas (IOPS) pastāvīgo biedri, un ar 2024. gada 13. februāri IOPS Vadības komiteja uzņēma Latvijas Banku šajā organizācijā.
Papildus dalībai dažādās ES un starptautiskajās institūcijās un organizācijās Latvijas Banka starptautisko sadarbību nodrošināja, arī pamatojoties uz noslēgtajiem divpusējiem sadarbības un informācijas apmaiņas līgumiem ar citu valstu uzraudzības, aizsardzības sistēmu (garantiju fondi) un noregulējuma iestādēm. Nozīmīga loma pieredzes un informācijas apmaiņā bija arī sadarbībai uzraugu un noregulējuma kolēģijās.
Īpaši cieša sadarbība ar citu valstu institūcijām tradicionāli Latvijas Bankai turpinājās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta ietvaros, t. sk. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Makrouzraudzības foruma (un tā komiteju un darba grupu) ietvaros, nodrošinot arī sagatavošanās darbus šā foruma prezidentūras pārņemšanai ar 2024. gadu.
Arī Baltijas reģionā, kurā bieži nākas sastapties ar līdzīgiem izaicinājumiem centrālās bankas atbildības jomā, Latvijas Banka turpināja aktīvu ikdienas sadarbību ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas centrālajām bankām, t. sk. pieredzes apmaiņu kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības jautājumos, skaidrās naudas apstrādes procesu jomā, kā arī iepazīstinot kolēģus ar Latvijā tapušo hipotekāro kredītu vienkāršotas pārkreditēšanas procesa regulējumu.
Dažādu ES projektu ietvaros 2023. gadā Latvijas Bankas eksperti iepazīstināja kolēģus no Nīderlandes, Čehijas, Īrijas, Francijas, Spānijas, Beļģijas, Vācijas u. c. ES dalībvalstīm ar Latvijas Bankas pieredzi NILLTPFN un sankciju piemērošanas uzraudzības jautājumu risināšanā.
Divpusējās sadarbības jomā Latvijas Banka sniedza atbalstu:
- Ukrainai, konsultējot tās centrālo banku par informācijas drošības un kiberdrošības jautājumiem;
- Moldovai, nodrošinot apmācības par NILLTPFN pasākumiem klientu izpētes un darījumu uzraudzības procesā;
- Bulgārijai, daloties pieredzē par nacionālās finanšu pratības stratēģijas izstrādi, ieviešanu un koordinēšanu;
- Horvātijai pieredzes apmaiņā par NILLTPFN uzraudzības jautājumiem, makrouzraudzības lēmumu pieņemšanas procesu un ar skaidrās naudas nodrošināšanu saistītajiem procesiem.
Latvijas Banka Eirosistēmā un Eiropas Savienības institūcijās
Latvijas Banka kā ECBS un Eirosistēmas dalībniece savā darbībā ievēro Latvijas Republikas un ES tiesību aktus, t. sk. ECB tiesību aktus atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem.
2023. gadā Latvijas Bankas prezidents darbojās ECB Padomē un Ģenerālpadomē, piedaloties Eirosistēmas monetārās politikas formulēšanā un ar Eirosistēmas un ECBS uzdevumiem saistītu lēmumu pieņemšanā.
Latvijas Bankas prezidenta vietnieks piedalījās ECB Uzraudzības valdes darbā, kura nodrošina ar kredītiestāžu uzraudzību saistīto ECB uzdevumu izpildi un sagatavo attiecīgu lēmumu projektus iesniegšanai ECB Padomē neiebilšanas procedūras ietvaros. Latvijas Bankas pārstāvji strādāja arī Eirosistēmas/ECBS komitejās un darba grupās, risinot ar monetāro politiku, tirgus operācijām, finanšu stabilitāti, finanšu sektora uzraudzību, maksājumu sistēmām, eiro skaidro naudu un digitālo eiro, statistiku, starptautiskajām attiecībām, komunikāciju, ilgtspējību un klimatu, kā arī inovatīvām tehnoloģijām u. c. jomām saistītus jautājumus.
2023. gadā Latvijas Banka piedalījās ESRK, kura pieņem lēmumus ar makrouzraudzības politiku ES saistītos jautājumos, kā arī ESRK komiteju un darba grupu darbā.
Turpinot dalību ESRK, no 2023. gada līdz ar finanšu sektora uzraudzības funkciju integrāciju Latvijas Banka kļuva arī par pārējo Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu1Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma ir ES finanšu uzraudzības ietvars, kas darbojas kopš 2011. gada. Sistēmu veido trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EBI, EVTI, EAAPI), ESRK, Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja un ES dalībvalstu nacionālās uzraudzības iestādes.
veidojošo institūciju dalībnieci, pārstāvot Latviju un pieņemot lēmumus EBI, EVTI un EAAPI uzraudzības padomēs, kā arī aktīvi piedaloties šo institūciju komiteju un darba grupu darbā.
Latvijas Banka kā nacionālā noregulējuma iestāde ir Vienotā noregulējuma mehānisma dalībniece. Latvijas Bankas padomes loceklis, kas vada Latvijas Bankas noregulējuma komiteju, ir VNV loceklis tās plenārsesijā un piedalās VNV plenārsesiju sēdēs.
ECB un Vienotās noregulējuma valdes pārstāvju vizīte Latvijas Bankā
Latvijas Bankas pārstāvji aktīvi darbojās arī ES Padomes, EK un Eurostat komitejās un darba grupās ar finanšu sektora regulējumu, eiro monētām, tautsaimniecības prognozēšanu, statistiku saistītos u. c. jautājumos, kā arī sniedza atbalstu valdībai, izstrādājot nacionālo pozīciju par ES regulējumu.
Pārskata periodā aktīvs darbs noritēja gan pie iepriekšējos gados publicētajiem ES tiesību aktu priekšlikumiem, gan pie jaunām – 2023. gadā publicētām – iniciatīvām, t. sk. pie:
- tiesību aktu pakotnes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā;
- priekšlikumiem banku savienības stiprināšanas (kredītiestāžu kapitāla prasību regulējums un noregulējuma un krīžu vadības ietvars) un kapitāla tirgu savienības tālākas attīstības veicināšanai (finanšu instrumentu un fondu tirgus, centrālo vērtspapīru depozitāriju regulējums un mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve kapitālam, kotējot akcijas biržā);
- priekšlikumiem par vienoto valūtu – eiro (zibmaksājumu un digitālā eiro regulējuma priekšlikumi) – un maksājumu pakalpojumiem;
- priekšlikumiem ilgtspējības, patērētāju tiesību aizsardzības u.c. jomās.
Ekonomikas un finanšu komitejā un tās apakškomitejās Latvijas Bankas pārstāvji regulāri piedalījās lēmumu sagatavošanā ES tautsaimniecības attīstības un finanšu stabilitātes jautājumos, ES ekonomikas politikas stratēģijas veidošanā un starptautisko jautājumu koordinēšanā, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā izraisīto ekonomisko seku un finanšu stabilitātes risku novērtēšanai ES, kā arī EK tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanā finanšu pakalpojumu jomā.
