Skaidrās naudas apgrozība

Skaidrās naudas aprites nodrošināšana

Lai gan Latvijas sabiedrībā bezskaidrās naudas norēķiniem ir tendence palielināties, iedzīvotāji vēl arvien samērā bieži pirkumu veikšanai izmanto skaidro naudu. Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem vidēji nedēļā viena persona veic četrus pirkumus par skaidro naudu, tāpēc viens no svarīgākajiem Latvijas Bankas uzdevumiem joprojām ir skaidrās naudas aprites nodrošināšana. Turklāt skaidrās naudas maksājumi ietilpst kritiskajos finanšu pakalpojumos, kuru pieejamība saskaņā ar Nacionālās drošības likumu jānodrošina iespējama valsts apdraudējuma gadījumā.

2023. gadā Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija turpināja samazināties, saglabājoties negatīvā līmenī. Savukārt Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija pieauga. Tādējādi 2023. gada beigās Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu kopējā tīrā emisija bija –263.6 milj. eiro.

1. attēls. Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu tīrā emisija
(milj. eiro)

Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija skaita ziņā 2023. gada laikā samazinājās par 1.2 % līdz 68.9 milj. banknošu. No Latvijas Bankas emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2023. gada beigās visvairāk bija 50 eiro un 20 eiro banknošu.

Savukārt Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija skaita ziņā 2023. gadā pieauga par 4.8 %, decembra beigās sasniedzot 476.1 milj. monētu. No Latvijas Bankas emitētajām monētām 2023. gada beigās apgrozībā visvairāk bija 1 centa un 2 centu monētu.

2. attēls. Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija
(nominālvērtību dalījumā; 2014.–2022. gads; skaits milj.)

3. attēls. Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija
(nominālvērtību dalījumā; 2014.–2022. gads; skaits milj.)

No kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi Latvijas Bankā nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, ar kurām 2023. gadā tika apstrādāts 141.1 milj. banknošu (par 11.7 % vairāk nekā 2022. gadā). 7.3 % jeb 10.3 milj. no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un iznīcinātas.

2023. gadā Latvijas Banka turpināja reģistrēt un kontrolēt naudas apstrādātājus – komersantus, kuri veic eiro banknošu un monētu apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā. 2023. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 32 naudas apstrādātāji. Latvijas Banka pārbaudīja to darbību, novērtējot tās atbilstību skaidrās naudas apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 2023. gadā tika veiktas sešas šādas pārbaudes.

2023. gadā turpinājās lata naudas zīmju izņemšana no apgrozības. Gada laikā Latvijas Bankā no apgrozības tika izņemtas lata banknotes un monētas 611.9 tūkst. latu vērtībā – 556.6 tūkst. latu banknotēs un 55.3 tūkst. latu monētās. 2023. gada beigās apgrozībā bija lata banknotes 39.1 milj. latu vērtībā un lata monētas 43.7 milj. latu vērtībā. Pērn decembra beigās apgrozībā skaita ziņā visvairāk bija 5 latu un 20 latu banknošu (attiecīgi 1.7 milj. un 0.7 milj.), savukārt no monētām – 1 santīma un 2 santīmu monētu (attiecīgi 149.3 milj. un 89.4 milj.).

2023. gada beigās Latvijas Banka sadarbībā ar AS "Citadele banka", AS "SEB banka", "Swedbank" AS, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Luminor Bank AS Latvijas filiāli ar nelieliem nosacījumu grozījumiem vienojās pagarināt sadarbības memorandu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt ērtu skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, t. i.:

• līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu vairāk kā par 5 %;
• veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99 % Latvijas iedzīvotāju;
• noteikt patērētāju interesēm atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku – katru dienu vismaz 12 stundu.

Lai skaidrās naudas pieejamību valstī nodrošinātu ilgtermiņā, tika izstrādāti un iesniegti tālākai virzībai valdībā un Saeimā Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas noteiks bankām skaidrus pienākumus bankomātu izvietošanā un to darbības nodrošināšanā.

Tika veikti grozījumi arī Latvijas Bankas tiesību aktos saistībā ar papildu pasākumiem skaidrās naudas nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā un finanšu sistēmas stabilitāti kritiski ietekmējošos apstākļos, Latvijas Bankai sniedzot atbalstu banknošu piegādē skaidrās naudas apstrādātāju uzņēmumiem, kā arī nodrošinot kredītiestāžu pilnvarotajiem naudas apstrādātājiem iespēju veikt bankomātu kasešu uzpildīšanu Latvijas Bankas telpās.

Ir izstrādāts Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projekts, un sāktas diskusijas ar iesaistītajām pusēm par iespējamo pirkuma gala summas noapaļošanas ieviešanu Latvijā, veicot maksājumus skaidrā naudā.

Latvijas Bankas Rīgas filiālē uzstādīti monētu iemaksas automāti, tādējādi padarot sīknaudas apmaiņu iedzīvotājiem ērtāku un ātrāku. 2023. gadā iedzīvotāji un uzņēmumi monētu iemaksas automātos iemaksāja 13 milj. monētu.

Valsts analīzes centra un monētu valsts analīzes centra funkciju izpilde

Viltojumu skaits un sadalījums

Latvijas Bankai ir valsts kompetentās iestādes statuss eiro aizsardzībā pret viltošanu, un tā veic funkcijas, kas saistītas ar viltotu banknošu un monētu atklāšanu un analīzi. Lai īstenotu šīs funkcijas, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldē ir izveidots valsts analīzes centrs un monētu valsts analīzes centrs.

Valsts analīzes centra pamatuzdevums ir identificēt, analizēt, reģistrēt un uzglabāt visas viltotās naudas zīmes, kas iesniegtas Latvijas Bankā, tādējādi nodrošinot nepieciešamos pasākumus un pastiprinot koordinētus centienus cīņā pret naudas zīmju viltojumiem ES.

2023. gadā Latvijas Banka apgrozībā ir identificējusi 660 viltotu eiro banknošu un 593 viltotas eiro monētas. Salīdzinājumā ar 2022. gadu viltotu banknošu skaits pieaudzis par 14 %, bet viltotu monētu skaits – par 30 %.

Joprojām visbiežāk tiek viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes. To viltojumu skaits pārsniedz 65 % no visiem apgrozībā konstatētajiem eiro banknošu viltojumiem.

4. attēls. Latvijas Bankā identificētie eiro banknošu viltojumi
(2019–2023)

Latvijas Bankā identificēto viltoto eiro banknošu skaits nominālvērtību dalījumā

No viltotajām eiro monētām visbiežāk apgrozībā tiek konstatētas viltotas 2 eiro monētas. 2023. gadā viltotu 2 eiro monētu īpatsvars sasniedza vairāk nekā 90 % no visiem konstatētajiem monētu viltojumiem.

5. attēls. Latvijas Bankā identificētie eiro monētu viltojumi
(2019–2023)

Latvijas Bankā identificēto viltoto eiro monētu skaits nominālvērtību dalījumā

Lai gan gada laikā apgrozībā konstatēto viltoto naudas zīmju skaits ir palielinājies par 21 %, kopumā viltojumu izplatības līmenis Latvijā saglabājas stabili zems.

Gandrīz visus mūsdienu eiro banknošu viltojumus var viegli atpazīt. Bieži vien tiek konstatēti banknošu viltojumi, kuriem ir acīmredzamas neatbilstības izmēros, krāsu tonī vai attēlu elementu atveidojumā. Taču daudz labāk pasargāt sevi no viltojumiem un izvairīties no naudas zaudējumiem, kas rodas, pieņemot viltotu banknoti, var, rūpīgi aplūkojot banknotes drošības elementus. Tāpēc ikvienam, kas ikdienā izmanto skaidro naudu, ir būtiski pazīt naudas zīmes, to dizaina un pretviltošanas elementus.

Latvijas Bankas 2023. gadā emitētās eiro piemiņas un kolekcijas monētas

2023. gadā Latvijas Banka laida apgrozībā sešas kolekcijas monētas – "Zvaigžņu putekļi" (emitēta 11.05.2023.), "Dziesma saviļņo" (emitēta 30.06.2023.), "Latvijas basketbolam 100" (emitēta 31.10.2023.), "Zelta zirgi" (emitēta 15.11.2023.), "Gaismas staru vēdeklis" (emitēta 29.11.2023.) un "Rīgas modes" (emitēta 13.12.2023.), kā arī Ukrainas atbalstam cīņā par brīvību veltītu 2 eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai" (apgrozībā kopš 30.05.2023.) – tīstokļos un suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka, pircējiem iegādājoties 2022. gada decembrī izlaisto kolekcijas monētu "Ukrainas brīvībai" un 2023. gada maijā izlaisto 2 eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", ieguva līdzekļus, lai veiktu ziedojumu Ukrainas atbalstam, un pārskaitīja 164 684.52 eiro Ukrainas Sociālās politikas ministrijai. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms simboliski nodeva ziedojumu Ukrainas vēstniekam Latvijā Anatolijam Kucevolam. Tikšanās laikā Latvijas Bankas pārstāvji apliecināja vēstniekam, ka Latvijas Banka turpinās atbalstīt Ukrainu un tās tautu cīņā par brīvību.

Latvijas Banka monētu dizaina izstrādes konkursos aicina piedalīties dažādus Latvijas māksliniekus, tāpēc ikviena monēta ir unikāls mākslas darbs. Monētu tēmas tiek izvēlētas, lai popularizētu Latvijas kultūras vērtības, kā arī lai izceltu sabiedrībā nozīmīgas norises.

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā, kurā portālā "Delfi.lv" piedalījušies gandrīz 10 tūkst. cilvēku, par "Latvijas gada monētu 2022" atzīta kolekcijas monēta "Vilhelms Purvītis".