Latvijas Banka finanšu aktīvus un zeltu pārvalda saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām ieguldījumu pārvaldīšanas vadlīnijām, ievērojot apdomīgas pārvaldīšanas principus. Ieguldījumu pārvaldīšana tiek veikta tā, lai ilgtermiņā nodrošinātu:

  • ieguldījumu vērtības saglabāšanu;
  • ieguldījumu likviditāti;
  • ienākumu gūšanu.

Ieguldījumu pārvaldīšanā ņem vērā ilgtspējības principus un ievēro Eirosistēmas centrālo banku līguma par neto finanšu aktīviem (Agreement on Net Financial Assets) nosacījumus.

Ieguldījumu struktūra

Viena no ieguldījumu pārvaldīšanas pamatstratēģijām ir diversifikācija. Latvijas Banka finanšu aktīvus iegulda galvenokārt:

  • ASV un Eiropas valstu valdību, to aģentūru vai starptautisko institūciju parāda vērtspapīros;
  • ar aktīviem nodrošinātos parāda vērtspapīros;
  • attīstības valstu valdību parāda vērtspapīru indeksā ietvertajos vērtspapīros;
  • investīciju klases globālajā fiksēta ienākuma vērtspapīru indeksā ietvertajos vērtspapīros;
  • attīstīto un attīstības tirgu akciju indeksos ietverto uzņēmumu akcijās;
  • komercsabiedrību augstas kvalitātes parāda vērtspapīros;
  • zeltā.

2025. gada beigās Latvijas Bankas ieguldījumu portfeļu kopējais apmērs bija 6.62 mljrd. eiro – par 0.5 mljrd. eiro vairāk nekā 2024. gada beigās.

1. attēls. Ieguldījumu struktūra (2025. gada 31. decembrī; %)

Ieguldījumu pārvaldīšanas organizācija

Ieguldījumu pārvaldīšanu veic gan Latvijas Bankas, gan ārējo pārvaldītāju speciālisti. Ieguldījumi tiek veikti trijās aktīvu pamatklasēs – fiksēta ienākuma vērtspapīros, akcijās un zeltā.

Ieguldījumi fiksēta ienākuma vērtspapīros

1. tabula. Latvijas Bankā pārvaldīto 1–10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīru neitrālā portfeļa sastāvs

 

Valdības vērtspapīru indeksa termiņstruktūra

Valūtas struktūra

ASV

1–3 gadi

55 %

Eirozona

1–10 gadi

21 %

Apvienotā Karaliste

1–10 gadi

14 %

Kanāda

1–3 gadi

10 %

Savukārt ieguldījumus attīstības valstu investīciju klases kredītreitinga fiksēta ienākuma valdības vērtspapīros Latvijas Bankā īsteno, izmantojot ETF. 2024. gadā tika mainīts šo ieguldījumu neitrālais portfelis, pārorientējot to uz ilgtspējīgākiem emitentiem ar augstāku vērtējumu pēc ESG kritērijiem un zaļo obligāciju emisijām.

Fiksēta ienākuma vērtspapīru ieguldījumu pārvaldīšanai Latvijas Banka izmanto arī septiņu ārējo pārvaldītāju pakalpojumus. Tie pārvalda daļu no Latvijas Bankas finanšu aktīviem saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām vadlīnijām:

  • seši pārvaldītāji pārvalda ar nekustamo īpašumu ASV nodrošināto fiksēta ienākuma vērtspapīru (ASV MBS) portfeļus;
  • viens pārvaldītājs pārvalda investīciju klases globālo fiksēta ienākuma vērtspapīru portfeli. 2024. gadā šis portfelis tika pārstrukturēts, lai tas atbilstu Ilgtspējīga finansējuma informācijas atklāšanas regulas 8. panta fondu prasībām.

Visiem ieguldījumiem fiksēta ienākuma vērtspapīros, izņemot investīciju klases globālo fiksētā ienākuma vērtspapīru portfeli, tiek ierobežots valūtas risks pret eiro.

Ieguldījumi akcijās

Lielāko akciju ieguldījumu daļu veido attīstīto tirgu akciju portfelis. To pārvalda ārējais pārvaldītājs, un tam tiek piemērota Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģija. Šā akciju portfeļa mērķrādītāji ietver (sk. ziņojumu):

  • oglekļa emisiju neitralitātes veicināšanu vēlākais līdz 2050. gadam;
  • portfeļa piemērošanu Parīzes nolīguma noteikumiem;
  • vides piesārņojuma novēršanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ESG faktorus.

Ieguldījumi attīstības tirgu akcijās tiek pārvaldīti atbilstoši attīstības tirgu akciju indeksam, izmantojot ETF.

Ieguldījumi zeltā

Latvijas Bankas ieguldījumi zeltā tiek glabāti Anglijas Bankā.

ECB rezervju pārvaldīšana

Saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem Latvijas Banka nelielu finanšu aktīvu daļu nodevusi pārvaldīšanā ECB tās ārvalstu rezervju sastāvā. ECB rezerves pārvalda Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas, katrai saņemot pārvaldīšanā finanšu aktīvu daudzumu atbilstoši tās kapitāla atslēgai1ECB kapitālu veido visu ES dalībvalstu nacionālo centrālo banku (NCB) iemaksas. NCB kapitāla daļas aprēķina, izmantojot atslēgu, kas atspoguļo attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un IKP īpatsvaru ES.
 ECB. Latvijas Banka kopā ar Austrijas centrālo banku savu ECB nodoto ārējo rezervju aktīvu daļu pārvalda Japānas jenās. Saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem ECB rezervēs ir iekļauta 1.1 tonna Latvijas Bankas zelta.

Riska vadība

Riska vadība ir veiksmīgas ieguldījumu pārvaldības pamatnosacījums. Risku pārvaldīšanas ietvaros tiek izstrādāti riska scenāriji, novērtēts iespējamais finanšu aktīvu ienesīguma un riska apmērs, kā arī modelēts optimālais aktīvu izvietojums. Katru darbadienu tiek pārbaudīta ieguldījumu atbilstība vadlīnijām un kontrolēts riska sadalījums atbilstoši pieņemtajiem ieguldījumu lēmumiem.

Nozīmīgākais riska faktors, kas ietekmē Latvijas Bankas ieguldījumus, ir procentu likmju risks. Latvijas Bankas ieguldījumu struktūrā nozīmīgākā finanšu ietekme ir 2, 5 un 10 gadu valdības obligāciju likmju, kā arī riska prēmiju (nevaldības sektora vērtspapīru procentu likmju un valdības vērtspapīru likmju starpības) pārmaiņām. Otrs nozīmīgākais riska faktors ir tirgus cenu, it īpaši attīstīto tirgu akciju cenu, pārmaiņas. Ieguldījumiem pieļaujamo procentu likmju, tirgus cenu un citu risku līmeni nosaka Latvijas Bankas padome. Šos faktorus ikdienā analizē un ieguldījumu pakļautību šiem faktoriem kontrolē Latvijas Bankas speciālisti un Latvijas Bankas investīciju komiteja.

2025. gada norises

2025. gadā attīstīto valstu centrālās bankas turpināja samazināt bāzes procentu likmes. ASV Federālo rezervju sistēma samazināja likmes par 75 bāzes punktiem, savukārt ECB, Anglijas Banka un Kanādas Banka – par 100 bāzes punktiem.

2. attēls. Centrālo banku bāzes procentu likmju dinamika (%)

Avoti: Bloomberg Finance LP un Latvijas Banka.

2025. gadā procentu likmes atgriezās 2021.–2022. gada līmenī, un tās bija krietni mazāk svārstīgas nekā iepriekšējā gadā. Procentu likmju svārstīgums strauji, bet īslaicīgi palielinājās 2025. gada aprīlī, likmēm reaģējot uz ASV izsludinātajiem sākotnējiem ārējās tirdzniecības tarifiem.

3. attēls. ASV fiksēta ienākuma vērtspapīru svārstīguma indekss (MOVE) 10 gadu laikā (indeksa punktos)

Avoti: Bloomberg Finance LP un Latvijas Banka.

Latvijas Bankas ieguldījumos dominējošo tirgu un vērtspapīru termiņstruktūrās procentu likmēm raksturīgā dinamika atspoguļota 4. attēlā.

  • Īsāka termiņa procentu likmes 2025. gadā bija nedaudz svārstīgākas salīdzinājumā ar garāka termiņa procentu likmēm.
  • Eirozonas, Vācijas un Kanādas 2 gadu procentu likmes bija būtiski zemākas par Apvienotās Karalistes un ASV 2 gadu procentu likmēm. 

4. attēls. Valdības vērtspapīru procentu likmju dinamika 2025. gadā (procentu likme; %)

Avoti: Bloomberg Finance LP un Latvijas Banka.

Piezīme. Eirozonas likme ir Latvijas Bankas neitrālajā portfelī ietilpstošo Eiropas valstu svērtā attiecīgā termiņa procentu likme.

  • Vācijas un eirozonas garāka termiņa likmes gada laikā palielinājās, bet 2 gadu likmes saglabājās nemainīgas.
  • Apvienotās Karalistes, ASV un Kanādas 2 gadu procentu likmes samazinājās krietni vairāk nekā 10 gadu procentu likmes (Apvienotajā Karalistē tās nemainījās).

Kā redzams 5. attēlā, procentu likmju līknes turpināja normalizēties (kļuva stāvākas) un 2025. gada beigās visu aplūkoto valstu procentu likmju tirgos 10 gadu un 2 gadu procentu likmju starpība bija no 69 (ASV) līdz 86 (Kanādā) bāzes punktiem, savukārt 10 gadu un 3 mēnešu procentu likmju starpība bija no 54 (ASV) līdz 124 (Kanādā) bāzes punktiem.

5. attēls. Valdības vērtspapīru procentu likmju līkņu dinamika (%)

Avoti: Bloomberg Finance LP un Latvijas Banka.

Pēc daudzus gadus ilgušās dominances ASV S&P 500 akciju indekss salīdzinājumā ar vairumu citu nozīmīgu akciju indeksu uzrādīja zemāku ienesīgumu. Šāda situācija tika novērota pirmo reizi kopš 2015. gada, lai gan ārvalstu investoru ieguldījumi ASV akcijās 2025. gadā bija divas reizes lielāki nekā 2024. gadā.

6. attēls. Dažādu valstu un reģionu akciju indeksu (vietējā valūtā) salīdzinājums

 Avoti: J.P. Morgan Asset Management un Latvijas Banka.

Piezīmes. Izmantotie akciju indeksi: ASV – S&P 500; Apvienotā Karaliste (Apv. Kar.) – FTSE All-Share; Attīstības v. – MSCI EM (Emerging Markets); Āzija – MSCI Asia ex-Japan; Eiropa – MSCI Europe ex-UK; Japāna – TOPIX. Visi atdeves rādītāji ir kopējie atdeves rādītāji vietējā valūtā, izņemot MSCI Asia ex-Japan un MSCI EM, kuri ir izteikti ASV dolāros.

2023. un 2024. gadā zelta cena pieauga attiecīgi par 13.1 % un 27.2 %, un zelts savu uzvaras gājienu turpināja arī 2025. gadā, tā cenai palielinoties par 64.6 % (ASV dolāros). Pēdējā desmitgadē zelts bijis labs ieguldījumu portfeļu diversifikators. Ņemot vērā pēdējos divos gados notikušo būtisko zelta cenas pieaugumu, pēdējo 10 gadu laikā tas ir uzrādījis akcijām līdzvērtīgu ienesīgumu. Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes (World Gold Council) aprēķiniem 2025. gads bija neparasts, un zelta cenu vienlīdz lielā mērā ietekmēja visi četri tās izmantotā modeļa faktori – augstu ārējo risku vide (ko galvenokārt radīja ģeopolitiskā spriedze), samazinātas alternatīvu ieguldījumu iespējas (ASV dolāra vājināšanās un zemākas procentu likmes), tirgus cenu dinamika un investoru pozīcijas finanšu tirgos, kā arī ekonomiskā izaugsme.

7. attēls. Dažādu aktīvu klašu gada ienesīgums atsevišķos laika posmos (pēdējā gadā, pēdējos 3, 5 un 10 gados) (%)

Avoti: New York University Stern School of Business un Latvijas Banka.

Piezīme. Akcijas ir S&P 500 indekss, nauda ir ASV valdības 3 mēnešu fiksēta ienākuma vērtspapīri, 10 gadu vērtspapīri ir ASV valdības 10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīri, zelta cena ir ASV dolāros.

2025. gada ieguldījumu rezultāti

Ieguldījumu pārvaldīšanas jomā 2025. gads bija līdz šim veiksmīgākais. Ienākumi no ieguldījumu pārvaldīšanas (ekonomiskais rezultāts) sasniedza nepilnus 500 milj. eiro jeb 8 %.

8. attēls. Ieguldījumu viena gada ienesīgums (%)

Avots: Latvijas Banka.

Latvijas Bankas ieguldījumi tiek pārvaldīti ar mērķi nodrošināt pārvaldīšanas pamatprincipu ievērošanu vidējā un ilgākā termiņā. Lai gan straujās procentu likmju celšanas rezultātā finanšu aktīvu tirgus vērtība 2022. gadā būtiski samazinājās (sk. 9. att.), vidējā termiņā Latvijas Bankas ienākumi no ieguldījumu pārvaldīšanas saglabājušies augstā līmenī (sk. 10. att.).

9. attēls. S&P 500 un ASV valdības 10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīru indeksu viena gada realizētais ienesīgums kopš 1928. gada (%)

Avoti: Bloomberg Finance LP, ICE Data Services un Latvijas Banka.

10. attēls. Ieguldījumu 5 gadu kopējā ekonomiskā peļņa (slīdošais rādītājs; milj. eiro)

Avots: Latvijas Banka.