Latvijas Bankas izvirzītās finanšu tirgus un tā dalībnieku uzraudzības prioritātes 2025. gadā bija operacionālā un finanšu noturība, biznesa modeļa ilgtspēja pārejas ekonomikā un tirgus darbības risks. Operacionālā un finanšu noturība aptver vairākus būtiskus aspektus, t. sk. pelnītspējas noturību, kredītriska pārvaldību, noturību IKT un NILLTPFN jomā, kā arī datu kvalitātes nodrošināšanu visos procesos. Savukārt biznesa modeļu ilgtspēja pārejas ekonomikā saistīta ar pastiprinātu uzmanību attiecībā uz ilgtspējas prasību ievērošanu un noturību pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, vienlaikus saglabājot konkurētspēju un finansiālo stabilitāti. Tirgus darbības riska kontekstā būtiska ir finanšu produktu cenu un ieguvumu attiecība, kā arī to piemērotība dažādām klientu grupām un atbilstība normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar prioritātēm Latvijas Banka noteica katra finanšu tirgus segmenta individuālos uzraudzības fokusa virzienus un, ņemot vērā makroekonomisko un ģeopolitisko vidi un ārējos apstākļus, veica to uzraudzību.

Licencēšanas aktulitātes

2025. gads Latvijas finanšu sektorā iezīmējās ar jauna regulētā tirgus segmenta attīstības sākumu. Proti, licencēto finanšu pakalpojumu sniedzēju loku papildināja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Latvijas Banka pārskata gadā izsniedza licenci diviem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem: Nexdesk SIA un BlockBen SIA. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju segmentā ir vērojams izteikts darbības atļauju pieprasījuma pieaugums, jo gan licencēšanas procesā, gan pirmslicencēšanas konsultāciju stadijā atrodas vairāki pieteikumi.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju segmentā turpinājās stabils tirgus dalībnieku skaita pieaugums. To veicināja gan vietējo, gan ārvalstu pakalpojumu sniedzēju interese par darbības uzsākšanu Latvijā. 2025. gadā Latvijas Banka licencēja trīs jaunus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus: SIA Ascend Finance, CSP Growth Solution SIA un FLOW SIA. Tas liecina par pozitīvu attīstības un izaugsmes tendenci šajā segmentā.

Kredītiestāžu segmentā 2025. gadā izmaiņas licencēšanas jomā nenotika, t. i., tirgus dalībnieku sastāvs saglabājās nemainīgs.

Pārmaiņas skāra kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentu. 2025. gadā Latvijas Banka, ņemot vērā sabiedrību lēmumus par krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu, anulēja licenci Cēsu kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai, kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "LAKRS KS", Rūjienas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai un Salas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai.

Apdrošināšanas segmentā pēc ilgāka pārtraukuma darbību sāka jauns tirgus dalībnieks – Latvijas Banka 2025. gadā izsniedza AS "Sincera Insurance" licenci sauszemes transporta (izņemot dzelzceļa transportu) apdrošināšanai un dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai. Savukārt pēc pašu sabiedrību lūguma tika anulēta šādu četru apdrošināšanas brokeru reģistrācija: SIA "Maximus brokers", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Apdrošināšanas veikals", "Reinsons un partneri" SIA un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "REGOR BROKERIS". Divos gadījumos apdrošināšanas brokeri paši bija pieņēmuši lēmumu par ieraksta anulēšanu Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, jo vairs nenodarbojās ar apdrošināšanas izplatīšanu. Vienā gadījumā notika apdrošināšanas brokeru sabiedrības reorganizācija, pievienojot to citai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, bet vienā gadījumā sabiedrība plānoja mainīt apdrošināšanas izplatīšanas veidu.

2025. gadā tika novērota pieaugoša interese par darbību maksājumu pakalpojumu jomā. Latvijas Banka izsniedza licenci trim elektroniskās naudas iestādēm: SIA GR8 PAY, AP OPERATIONS SIA un SIA Pace FS. Savukārt pēc pašas sabiedrības lūguma tika anulēta SIA "RĪGAS KARTE" reģistrācija. Vairāki subjekti izvērtē licencēšanas iespējas šajā segmentā, un gaidāms, ka 2026. gadā izsniegto maksājumu iestāžu licenču skaits pieaugs, ņemot vērā, ka EK publicētā e-naudas definīcijas jaunā interpretācija faktiski sašaurina e‑naudas tvērumu.

Ieguldījumu pakalpojumu jomā, ņemot vērā lēmumu par sabiedrības reorganizāciju, 2025. gada nogalē Signet Pensiju Pārvalde IPAS tika pievienota SIGNET ASSET MANAGEMENT LATVIA IPS. Latvijas Banka 2025. gadā reģistrēja arī sešus jaunus alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus: SIA "AIFP Buildit Latvia", SIA Fox Capital Management, SIA Outlast Fund AIFP, Alphinox Fund Management AIFP SIA, BAD COMPANY AIFP SIA un SIA GrowLab AIFP. Savukārt divu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku – SIA "Realto AIFP" un SIA "EcoEnergy" – reģistrācija tika anulēta pēc pašu sabiedrību iniciatīvas.

Mikrouzraudzība un darbības atbilstības uzraudzība

Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība

2025. gada beigās Latvijā darbojās:

  • 10 kredītiestādes;
  • 4 citās ES dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles;
  • 21 kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība.

1. attēls. Kredītiestāžu un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību aktīvi (2025. gada beigās; milj. eiro)

Kredītiestāžu uzraudzības prioritātes

2025. gadā atbilstoši Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēm un fokusa virzieniem kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības uzmanības centrā bija:

  • operacionālā un finanšu noturība, t. sk. pelnītspējas noturība, kredītriska pārvaldība un aktīvu kvalitāte, datu un pārskatu kvalitāte, kā arī atbilstība Digitālās darbības noturības regulas (DORA) prasībām;
  • biznesa modeļa ilgtspēja pārejas ekonomikā, t. sk. stratēģiskās plānošanas kvalitāte, ilgtspējas risku novērtēšana un integrēšana kredītiestāžu stratēģiskajos mērķos, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamība.

Nosakot uzraudzības prioritātes un fokusa virzienus, kā arī plānojot uzraudzības aktivitātes, Latvijas Banka ņēma vērā kredītiestāžu segmentā aktuālo risku līmeni, kā arī iekšējos un ārējos apstākļus, kas joprojām lielā mērā saistīti ar nenoteiktību, ģeopolitisko un ģeoekonomisko spriedzi.

Uzraudzības plānā bija paredzēta virkne horizontālo neklātienes aktivitāšu, kuras Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde īstenoja ar mērķi stiprināt finanšu sektora noturību un veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu tā attīstību. Nozīmīgākās no tām bija:

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process

2025. gadā tika veiksmīgi īstenots ikgadējais UPNP. Tā ietvaros Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde veica vispusīgu risku novērtējumu. Lai maksimāli efektīvi un pārdomāti izmantotu ierobežotos uzraudzības resursus, ikgadējais risku novērtējums tika īstenots, piemērojot risku tolerances ietvaru, proporcionalitāti, kā arī uz riskiem balstītu pieeju. Tas ļāva vairāk koncentrēties uz katras individuālās kredītiestādes specifiskajiem izaicinājumiem un riskantākajām jomām.

Pārskata gada UPNP Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsa kredītiestāžu:

  • pārvaldības kvalitātei un iekšējās kontroles sistēmas noturībai, t. sk.:
    • resursu pietiekamībai un lomu sadalījumam vadības institūcijās (valde un padome);
    • risku kultūrai;
    • atbilstībai DORA prasībām un uzraudzības vadlīnijām par klimata riskiem;
    • iepriekš uzraudzības darbā identificētajiem trūkumiem riska datu apstrādē un ziņošanā;
  • kredītriskam un tā pārvaldībai, t. sk.:
    • kredītportfeļu kvalitātei;
    • iepriekš uzraudzības ietvaros konstatēto trūkumu novēršanai;
    • kredītportfeļu pieaugumam;
    • makroekonomiskās un ģeopolitiskās vides nenoteiktībai;
  • operacionālā riska un IT riska pārvaldībai, t. sk.:
    • kibernoturībai;
    • biznesa nepārtrauktībai.

Novērtējuma rezultāti kopumā liecina par kredītiestāžu riska profila stabilitāti, kā arī noturību pret potenciāliem satricinājumiem. Spītējot ilgstoši pastāvošajai makroekonomiskajai nenoteiktībai un procentu likmju kritumam, kredītiestādes ir spējušas saglabāt nemainīgi stabilus kapitāla un likviditātes rādītājus. Kā nozīmīgākie izaicinājumi aizvien jāmin ģeopolitiskie un ģeoekonomiskie riski, ar digitalizāciju saistītie un tehnoloģiju riski, kā arī mainīgais regulējums.

Latvijas Banka deviņām kredītiestādēm (t. sk. kredītiestādēm, kuras ir tiešā ECB VUM uzraudzībā) noteica:

  • jaunas kvantitatīvās prasības:
    • pašu kapitāla prasības to darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai;
    • ieteicamās kapitāla rezerves prasības (P2G);
  • kvalitatīvās prasības un rekomendācijas.

Kopējo UPNP vērtējumu nosaka skalā no "1" līdz "4", un kredītiestādēm Latvijā (t. sk. kredītiestādēm, kuras ir tiešā ECB VUM uzraudzībā) ir apstiprināti šādi risku vērtējumi.

2. attēls. Risku vērtējums UPNP 2025 ietvaros

UPNP ietvaros kredītiestādēm tiek izvirzītas atsevišķas kvalitatīvās prasības un rekomendācijas, kas vērstas uz atbilstības normatīvo aktu prasībām stiprināšanu, kā arī kredītiestāžu darbības noturības un ilgtermiņa stabilitātes veicināšanu. Pēdējos gados izvirzīto kvalitatīvo prasību un rekomendāciju skaits ir būtiski sarucis. Tas liecina par uzlabojumiem kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmās un risku pārvaldībā, kā arī kopējo gatavību nodrošināt atbilstību ne tikai regulējuma prasībām, bet arī uzrauga gaidām.

Vienotais uzraudzības mehānisms

Latvijas Banka 2025. gadā turpināja aktīvu dalību ECB VUM, nodrošinot kredītiestāžu uzraudzībā uz riskiem balstītu pieeju. Sadarbībā ar ECB VUM Latvijas Banka īstenoja gan nozīmīgo, gan mazāk nozīmīgo kredītiestāžu uzraudzību.

ECB VUM ietvaros Latvijas Banka turpināja sniegt būtisku atbalstu triju Latvijas lielāko kredītiestāžu – "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – pastāvīgajā uzraudzībā. Šī uzraudzība tika īstenota kopējās uzraudzības komandās, kurās Latvijas Bankas uzraudzības eksperti cieši sadarbojās ar ECB VUM kolēģiem, piedaloties kredītiestāžu ikdienas neklātienes uzraudzībā, risku novērtēšanā, dialogos ar kredītiestādēm un uzraudzības lēmumu sagatavošanā.

Latvijas Bankas eksperti turpināja aktīvu dalību ECB VUM darba grupās, sekmējot vienotas uzraudzības pieejas pilnveidi un normatīvā regulējuma harmonizāciju Eiropas banku savienībā.

Latvijas Bankas pārstāvis ECB VUM Uzraudzības valdē piedalījās lēmumu pieņemšanā par nozīmīgajām kredītiestādēm un uzraudzības metodoloģiju eirozonā. Kopumā 2025. gadā ECB VUM pieņēma 2549 uzraudzības lēmumus. Tie aptvēra kredītiestāžu amatpersonu piemērotības novērtēšanu, pašu kapitāla jautājumus, iekšējo modeļu apstiprināšanu un pārskatīšanu, uzraudzības pārskatus, kā arī UPNP.

Papildus individuālajiem lēmumiem par konkrētām kredītiestādēm ECB VUM Uzraudzības valde pieņēma arī virkni horizontālo lēmumu. Īpaši izceļami lēmumi, kas saistīti ar uzraudzības efektivitātes pilnveidi. 2025. gadā uzmanība tika pievērsta arī ģeopolitisko risku ietekmei uz kredītiestāžu segmentu, ECB VUM 2025. gada stresa testam, DORA prasību ieviešanai uzraudzības ietvarā, kredītriska novērtēšanas stiprināšanai, kā arī klimata un ar vidi saistīto risku integrēšanai uzraudzības procesos.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzības pasākumi

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmenta uzraudzībā 2025. gadā aizvien svarīgākais fokusa virziens bija veicināt šā segmenta attīstību. Latvijas Banka izstrādāja Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmenta iespējamos attīstības scenārijus un iepazīstināja ar tiem kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. 2025. gada februārī tika Latvijas Bankas organizēta ekspertu saruna "Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Cik liels ir to attīstības potenciāls?", lai veicinātu atklātu diskusiju par kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmenta attīstības neizmantoto potenciālu. Tā rezultātā Saeima 2025. gada 5. jūnijā pieņēma Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentu izstrādātos Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumus, lai kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt juridisko personu kreditēšanu.

Līdztekus minētajam Latvijas Banka, uzklausot kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pārstāvjus un kopumā meklējot iespējas mazināt administratīvo slogu, veica kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmenta prudenciālā regulējuma pilnveidi. Tās ietvaros tika atvieglots kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību amatpersonu pārapstiprināšanas process, samazinātas iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības un politiku un procedūru, kā arī citas dokumentācijas pārskatīšanas prasības. Turpmāk kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības pēc aktīvu apmēra tiks iedalītas nozīmīgās un mazāk nozīmīgās kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās. Par nozīmīgām kļūs tās, kuru bilances aktīvu vidējā vērtība četru gadu laikā pirms attiecīgā finanšu gada būs lielāka par 5 milj. eiro, – tādas varētu būt divas Latvijas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Mazāk nozīmīgajām kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām būs papildu atvieglojumi administratīvā sloga mazināšanai, piemēram, nebūs jāizstrādā darbības stratēģija. Papildus regulējumā ietvertas jaunas prasības – pienākums ievērot interešu konflikta novēršanas prasības un nodrošināt personāla zināšanu pilnveidi, lai veicinātu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības atbilstību un attīstību.

Lai skaidrotu pilnveidotā regulējuma būtību, mērķi un svarīgākās izmaiņas, Latvijas Banka rīkoja kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām divus informatīvus seminārus.

2025. gada novembrī Latvijas Banka piedalījās Cēsu pašvaldības rīkotajā sanāksmē ar kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām, kuras reģistrētas un darbojas Cēsu novadā. Sanāksmē tika pārrunāti Cēsu novada kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību tālākie iespējamie attīstības virzieni un aktualitātes normatīvo aktu izmaiņu kontekstā.

Viena kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība 2025. gada nogalē jau izmantoja Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumos iestrādāto iespēju un sāka juridisko personu kreditēšanu.

Apdrošināšanas sabiedrību uzraudzība

2025. gada beigās Latvijā darbojās 18 apdrošinātāji:

  • 2 dzīvības apdrošināšanas sabiedrības;
  • 5 nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības;
  • 4 ES dalībvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāles;
  • 7 ES dalībvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāles.

Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā bija iekļauti 73 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri, kas ir par 4 mazāk nekā 2024. gada beigās. Latvijā darbojās arī 6 ES dalībvalstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru filiāles.

Apdrošināšanas segmentā parakstītās prēmijas Latvijā 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga par 4.1 %, savukārt izmaksātās atlīdzības samazinājās par 1.7 %. Inflācijas radītā ietekme uz apdrošināšanas pakalpojumiem 2025. gadā mazinājās, līdz ar to apdrošināšanas prēmiju pieauguma temps bija mērenāks nekā iepriekšējos gados, bet atlīdzību apmērs pat nedaudz samazinājās.

Latvijā reģistrēto septiņu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apmērs ārpus Latvijas – galvenokārt Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Francijā – 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga par 21.2 %. Būtisko pieaugumu veicināja arī 2025. gadā licenci saņēmušās apdrošināšanas sabiedrības darbība ārpus Latvijas. Tā kā atlīdzību apmērs auga daudz mērenāk, apdrošināšanas sabiedrību darbības rādītāji uzlabojās.

3. attēls. Apdrošinātāju bruto parakstītās prēmijas un izmaksātās atlīdzības (apmērs; milj. eiro; gada pieaugums; %)

2025. gadā četri lielākie apdrošināšanas veidi – veselības, īpašuma, sauszemes transporta un OCTA apdrošināšana – veidoja 74.2 % no kopējā Latvijas apdrošināšanas tirgū parakstīto prēmiju apmēra.


4. attēls. Apdrošinātāju bruto parakstītās prēmijas Latvijā apdrošināšanas veidu dalījumā (apmērs; milj. eiro; gada pieaugums; %)

Latvijā 2025. gadā visbūtiskāk salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga:

apdrošināšanas prēmijas:

  • nelaimes gadījumu apdrošināšanā par 11.5 %;
  • tirgum piesaistītajā dzīvības apdrošināšanā par 10.2 %;
  • veselības apdrošināšanā par 9.1 %;

 

izmaksātās atlīdzības:

  • vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā par 41.1 %;
  • veselības apdrošināšanā par 21.2 %;
  • nelaimes gadījumu apdrošināšanā par 13.2 %.

OCTA apdrošināšanā prēmijas samazinājās par 6.3 %, turpretī apdrošināšanas atlīdzības pieauga par 9.8 %. Savukārt īpašuma apdrošināšanā atlīdzību kopējais apmērs samazinājās par 33.0 % un sauszemes transporta apdrošināšanā – par 6.7 %, kas saistīts ar retākiem dabas katastrofu rezultātā notikušiem apdrošināšanas gadījumiem salīdzinājumā ar dabas katastrofu 2023. gadā un 2024. gadā radītajiem būtiskajiem zaudējumiem.

5. attēls. Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības izpildes rādītājs (%)

Latvijā reģistrētās septiņas apdrošināšanas sabiedrības 2025. gadā strādāja ar peļņu 59.8 milj. eiro apmērā. To maksātspējas kapitāla prasības izpildes rādītājs saglabājās stabili virs noteiktās minimālās prasības un 2025. gada beigās sasniedza 146 % (zemākā pieļaujamā rādītāja robeža ir 100 %).

Klimata risku ietekmes pārvaldība

Klimata pārmaiņu radītie riski kļūst par nozīmīgu izaicinājumu arī apdrošināšanas segmentam. Piemēram, pēdējos gados būtiski pieaudzis apdrošināšanas gadījumu pieteikumu skaits par dabas katastrofu izraisītajiem zaudējumiem mājokļu apdrošināšanā. 2017. gadā tie bija 543 pieteikumi, 2022. gadā – 3081 pieteikums, 2023. gadā – 4455 pieteikumi, bet 2024. gadā – jau 17 005 pieteikumi. Tāpēc 2025. gadā Latvijas Banka turpināja novērtēt šo risku un to radītās pieaugošās nenoteiktības ietekmi uz apdrošinātājiem un apdrošinājuma ņēmējiem.

Latvijas Banka pārskata gadā:

  • apkopoja datus par dabas katastrofu rezultātā radīto zaudējumu un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmēru mājokļu apdrošināšanā, lai novērtētu to ietekmi uz apdrošinātājiem un apdrošinājuma ņēmējiem;
  • novērtēja apdrošināšanas sabiedrību pārvaldības procesus attiecībā uz klimata risku identifikācijas un iespējamās ietekmes novērtēšanas procesu, analizējot klimata risku integrēšanas pakāpi apdrošināšanas sabiedrību risku pārvaldības procesos;
  • novērtēja pārapdrošināšanas izmantošanas praksi un efektivitāti risku iespējamās ietekmes mazināšanai sabiedrību akceptētās risku tolerances ietvaros.

Apdrošināšanas sabiedrības savas operacionālās darbības un finansiālās noturības stiprināšanā īsteno pārdomātu un efektīvu risku pārvaldību, kas ietver gan visaptverošu risku un maksātspējas pašu novērtējuma procesu, gan arī pārapdrošināšanas un risku nodošanas politikas efektīvu piemērošanu, tostarp, mazinot klimata pārmaiņu risku iespējamo ietekmi.

Attiecībā uz klientiem apdrošinātāji, pielāgojoties mainīgajiem riskiem, jau ir sākuši darbu pie precīzāku apdrošināto notikumu definēšanas un skaidrošanas, kā arī pie informācijas sniegšanas klientiem saprotamākā un draudzīgākā valodā, kas ietver arī apdrošināšanas noteikumu pārveidi vienkāršajā valodā.

Apdrošināšanas produktu atbilstība patērētāju vajadzībām

Apdrošinātājiem ir pienākums veidot uz klientu vajadzību apmierināšanu orientētus produktus un regulāri pārliecināties par produktu atbilstību mērķa tirgum un klienta vajadzībām un prasībām. Lai klienti saņemtu atbilstošu apdrošināšanas aizsardzību, apdrošinātājiem ir svarīgi veidot efektīvus produktu izstrādes, pārvaldības un uzraudzības procesus, kā arī stiprināt uzticēšanos, piedāvājot skaidru un saprotamu informāciju par apdrošināšanas produktiem un pakalpojuma sniedzēju.

Latvijas Banka 2025. gadā:

  • turpināja apdrošinātāju piedāvāto uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktu klientiem radītās vērtības novērtējumu, analizējot ieguldījumu darbības rezultātus un ar produktu saistīto klienta izmaksu izmaiņas iepriekšējā periodā;
  • novērtēja ceļojumu apdrošināšanas produktu piedāvājumu klientiem, analizējot šo produktu atbilstību klientu vajadzībām un interesēm un to izplatīšanas procesu;
  • veica apdrošināšanas brokeru darbības neklātienes pārbaudi, izmantojot noslēpumainā klienta metodi, lai novērtētu klientiem piedāvāto pakalpojumu un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Apdrošinātāji regulāri izvērtē un salīdzina ieguldījumu iespēju darbības rādītājus un pārskata uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktu piedāvājumu klientiem. Tā rezultātā Latvijas Banka ir identificējusi divas pozitīvas tendences:

  • ieguldījumu ienesīgums klientiem ir uzlabojies;
  • kopējās izmaksas klientiem turpina samazināties.

Ceļojumu apdrošināšanas produktu izplatīšanā Latvijas Banka identificēja atsevišķus riskus:

  • nepietiekami noskaidrotas klienta vajadzības vai klientam sniegta nepilnīga informācija paaugstina risku, ka klients nopērk sev nepiemērotu apdrošināšanas produktu;
  • atsevišķos gadījumos identificētās augstās izplatīšanas komisijas maksas rada risku, ka ceļojumu apdrošināšanas produktu vērtība klientam nebūs samērīga.

Latvijas Banka aicināja apdrošinātājus kritiski novērtēt savas ceļojumu apdrošināšanas produktu izplatīšanas stratēģijas, lai veicinātu apdrošināšanas produktu un to izplatīšanas kvalitāti.

Latvijas Bankas pēc pārbaudes sniegtie ieteikumi un identificētie labās prakses piemēri palīdzēs apdrošināšanas brokeriem uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti un rūpīgāk noskaidrot klientu vēlmes un vajadzības, lai sagatavotu tiem piemērotāko apdrošināšanas piedāvājumu. Tas veicinās savstarpēju uzticēšanos un efektīvāku sadarbību ar klientiem.

Apdrošināšanas segmentā Latvijas Banka turpināja darbu arī pie apdrošinātāju darbības regulatīvās un uzraudzības vides efektivitātes veicināšanas. Normatīvā regulējuma novērtējums ļāva identificēt tās jomas un atsevišķus aspektus, kuros ir iespējams mazināt apdrošinātājiem noteiktās regulatīvās prasības. Latvijas Banka sagatavoja attiecīgus normatīvo aktu grozījumu priekšlikumus.

Pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju uzraudzība

2025. gada beigās Latvijas finanšu tirgū strādāja 7 valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, kas pensiju 2. līmeņa dalībniekiem piedāvāja 34 dažādu riska pakāpju ieguldījumu plānus. Visvairāk plānu – 17 – bija augsta riska ieguldījumu plāni ar kapitāla vērtspapīru īpatsvaru portfelī līdz 100 %.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu kopējais neto aktīvu apmērs 2025. gada laikā pieauga par 14 %. Izaugsmes temps bija lēnāks nekā 2024. gadā: no vienas puses, to ietekmēja zemāks ieguldījumu ienesīgums, bet, no otras puses, iemaksu likmes samazināšana no 6 % līdz 5 % no bruto algas.

6. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas neto aktīvu dinamika (milj. eiro)

Salīdzinājumā ar 2023. gada un 2024. gada rezultātiem 2025. gada ienesīguma rādītāji valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem bija zemāki un saistīti ar lielākām svārstībām. Būtiskākais ietekmējošais faktors bija nenoteiktība saistībā ar ASV ekonomikas politiku un monetārajiem lēmumiem, kas atstāja iespaidu uz globālajiem finanšu tirgiem. Tirgus svārstības un ASV dolāra vērtības samazināšanās attiecībā pret eiro negatīvi ietekmēja to ieguldījumu vērtību, kas denominēti ASV dolāros. Ņemot vērā, ka daļai ieguldījumu plānu ir portfeļi ar nozīmīgu ekspozīciju ASV akcijās un obligāciju tirgos, minēto faktoru kombinācija atspoguļojās arī valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgumā. Vienlaikus jāuzsver, ka šādas svārstības ir raksturīgas finanšu tirgiem un ilgtermiņā ieguldījumu rezultātus nosaka ekonomikas cikliskums un tirgu atveseļošanās spēja.

7. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums (%)

2025. gada beigās 47 % no valsts fondēto pensiju shēmas aktīviem bija ieguldīti ASV. Šie ieguldījumi pārsvarā bija veikti akcijās un akciju ieguldījumu fondos, un īpaši liels to īpatsvars bija augsta riska ieguldījumu plānos, kuros ASV tirgum ir dominējoša loma.

Ieguldījumi Latvijā veidoja 7.5 % no kopējiem shēmas aktīviem jeb 753 milj. eiro. No šīs summas 32 % tika ieguldīti valdības parāda vērtspapīros, 26 % – ar ieguldījumu fondu starpniecību (galvenokārt nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu fondos), bet 23 % – uzņēmumu parāda vērtspapīros. Tas liecina, ka ieguldījumi Latvijas tirgū galvenokārt tiek veikti samērā zema riska finanšu instrumentos un ar ierobežotu ekspozīciju kapitāla instrumentos.

8. attēls. Ieguldījumu īpatsvars valstu dalījumā (2025. gada 31. decembrī; %)

2025. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas nosaka jaunu kārtību, kādā ieguldījumu plāniem tiek aprēķināta pārvaldīšanas maksas pastāvīgā daļa (pastāvīgā komisija). Atbilstoši jaunajam regulējumam pastāvīgā komisija nedrīkst pārsniegt 0.6 % gadā, ja līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu plānu aktīvu kopsumma nepārsniedz 100 milj. eiro. Ja pārvaldīto aktīvu apmērs pārsniedz šo slieksni, 0.6 % ierobežojums par katru nākamo 100 milj. eiro soli tiek samazināts par 7.5 %, līdz tas sasniedz 0.2 % gadā.

Šī progresīvā pastāvīgās komisijas ierobežošanas sistēma atbilst mēroga ekonomijas principam – pieaugot pārvaldāmo aktīvu apmēram, samazinās maksimāli pieļaujamā komisijas maksa. Pastāvīgās komisijas ierobežojuma reforma bija viens no galvenajiem faktoriem, kas noteica pārvaldīšanas izdevumu samazinājumu 2025. gadā. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem dalībnieki no reformas spēkā stāšanās līdz 2025. gada beigām bija ietaupījuši vismaz 2.64 milj. eiro.

Pārvaldīšanas izdevumu samazinājumu ietekmēja arī ieguldījumu rezultāti. Lai gan visi ieguldījumu plāni 2025. gadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu, lielākā daļa nesasniedza virspeļņas līmeni, kas vajadzīgs mainīgās komisijas maksas piemērošanai. Līdz ar to pārvaldītāji nesaņēma no ieguldījumu rezultātiem atkarīgo atlīdzības daļu, kas papildus samazināja kopējos dalībnieku izdevumus.

Šie faktori kopumā apliecina, ka regulējuma izmaiņas un tirgus apstākļi 2025. gadā darbojās valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku interesēs, samazinot izmaksu slogu un vienlaikus saglabājot pozitīvu ieguldījumu rezultātu.

9. attēls. Ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumi (%)

2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā prasība par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju pienākumu izvērtēt, vai shēmas dalībnieka izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst viņa vecumam, kā arī ne retāk kā reizi gadā informēt dalībnieku par konstatēto neatbilstību un vecumam atbilstošāku plānu. Šīs prasības ieviešana pakāpeniski uzlabo ieguldījumu plānu atbilstību dalībnieku vecumam. Pieaug to dalībnieku īpatsvars, kuri izvēlējušies savam dzīves ciklam atbilstošu plānu.

10. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki plānu veidu dalījumā (2025. gada 31. decembrī; %)

Papildus pensiju uzkrājumus ilgtermiņā pozitīvi ietekmē kārtība, kas paredz, ka jaunie shēmas dalībnieki automātiski tiek iekļauti viņu vecumam atbilstošos ieguldījumu plānos. Tā veicina konsekventāku dzīves cikla pieejas piemērošanu un līdz ar to vecumam atbilstošāku riska līmeņa izvēli ilgtermiņā.

Pensiju 3. līmeņa pārvaldītāju – privāto pensiju fondu – uzraudzība

Privāto pensiju fondu neto aktīvu vērtība 2025. gada pirmajā pusē sasniedza 1 mljrd. eiro un, turpinot izaugsmi, gada beigās bija 1.15 mljrd. eiro. Izaugsmi veicināja gan dalībnieku iemaksu pieaugums, gan pozitīvais pensiju plānu ieguldījumu rezultāts.

11. attēls. Privāto pensiju fondu neto aktīvu dinamika (milj. eiro)

Dalībnieku iemaksas 2025. gada laikā sasniedza 164.3 milj. eiro, kas bija par 21.1 % vairāk nekā 2024. gadā. Vienlaikus pēc gada sākumā piedzīvotā straujā krituma situācija finanšu tirgos pakāpeniski uzlabojās, un pensiju plāni visās riska kategorijās gadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu. Vidējais pensiju plānu gada ienesīgums bija 5 %, labāku rezultātu uzrādot augsta riska plāniem (6.6 %), kam sekoja vidēja riska plāni (4.5 %) un zema riska plāni (4.3 %).

12. attēls. Privāto pensiju fondu gada ienesīgums (%)

Arvien lielāka pensiju plānu dalībnieku daļa izvēlas savu uzkrājumu veidot augsta riska pensiju plānos. Lai arī zema riska plānos joprojām koncentrēta salīdzinoši liela aktīvu daļa (41 %), neto aktīvu īpatsvars augsta riska plānos piecu gadu laikā pieaudzis gandrīz trīs reizes – no 10 % 2020. gada beigās līdz 27 % 2025. gada beigās. Izvēloties augstāka riska plānus, dalībnieki palielina iespēju ilgtermiņā uzkrāt vairāk.

Pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumi turpināja samazināties un 2025. gadā sasniedza 0.75 % – zemāko līmeni pensiju fondu vēsturē. Izdevumu samazinājumu veicināja gan pensiju fondu savstarpējā konkurence, gan pieaugošais pensiju plānu neto aktīvu apmērs.

13. attēls. Privāto pensiju fondu pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumi (%)

Gada laikā notika izmaiņas pensiju plānu piedāvājumā: tika apvienoti divi vidēja riska pensiju plāni un darbību uzsāka jauns augsta riska pensiju plāns, paplašinot pasīvi pārvaldīto pensiju plānu klāstu.

2025. gada beigās 7 privātie pensiju fondi piedāvāja kopumā 21 pensiju plānu – 9 augsta riska, 5 vidēja riska un 7 zema riska plānus. Dalībnieku skaits pensiju plānos 2025. gada beigās sasniedza 460 tūkstošus. No tiem 124 tūkstoši dalībnieku bija vecumā virs 55 gadiem, kas ir vecums, no kura dalībniekiem ir tiesības saņemt uzkrājumu. Tomēr vairāk nekā divas trešdaļas šo dalībnieku joprojām turpina veikt iemaksas un izvēlas uzkrājumu nesaņemt uzreiz.

Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku uzraudzība

2025. gada beigās Latvijā darbojās 31 AIF pārvaldnieks, t. sk. 28 reģistrēti un 3 licencēti AIF pārvaldnieki. 2025. gadā notika aktīva jaunu pārvaldnieku reģistrācija – tika reģistrēti 6 jauni AIF pārvaldnieki, no kuriem 3 pārvaldnieki tika izveidoti ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" publiskā finansējuma atbalstu, kas paredzēts jaunuzņēmumu attīstības veicināšanai.

Dominējošā ieguldījumu stratēģija AIF jomā 2025. gadā bija privātā kapitāla ieguldījumu stratēģija, tomēr nozīmīga izaugsme bija AIF ar nekustamā īpašuma stratēģiju, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga par 56 %. Nedaudz palielinājās arī citu stratēģiju AIF, kas piedāvā ieguldīt parāda vērtspapīros, t. sk. korporatīvajās obligācijas, fondu fondos un infrastruktūras attīstības objektos, apmērs.

14. attēls. AIF neto aktīvi ieguldījumu stratēģiju dalījumā (milj. eiro)

AIF ieguldījumi pamatā bija koncentrēti Baltijas valstīs – ar pārliecinoši lielāko īpatsvaru tie bija veikti Latvijā, pieaugot no 65 % 2023. gadā līdz 70 % turpmākajos divos gados. 2025. gadā par 5 procentpunktiem pieauga ieguldījumu apmērs Igaunijā, savukārt ieguldījumu apmērs Lietuvā samazinājās par 3 procentpunktiem.

15. attēls. AIF ieguldījumi valstu dalījumā (%)

Ieguldījumu fondu uzraudzība

2025. gada beigās Latvijā darbojās 2 pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (fondu) pārvaldes sabiedrības, kuru pārvaldīšanā bija 10 fondi, t. sk. 5 obligāciju fondi, 3 jauktie fondi un 2 akciju fondi.

Lai arī fondu tirgus Eiropā 2025. gadā turpināja palielināties, Latvijā fondu neto aktīvu vērtība pārskata gada beigās salīdzinājumā ar 2024. gada beigām samazinājās par 30 % un bija 108.24 milj. eiro. Būtiskais vērtības samazinājums izskaidrojams ar triju fondu likvidāciju.

16. attēls. Neto aktīvi fondu veidu dalījumā (milj. eiro)

Fondu vidējais ienesīgums arī 2025. gadā saglabājās pozitīvs, tomēr salīdzinājumā ar 2024. gadu visiem fondu veidiem tas samazinājās. Augstāku ienesīgumu 6.6 % apmērā joprojām uzrādīja akciju fondi, savukārt obligāciju fondiem ienesīgums bija negatīvs, proti, –0.5 %.

17. attēls. Ieguldījumu fondu ienesīgums (%)

Latvijā veikto ieguldījumu īpatsvars 2025. gadā pieauga līdz 11 % no fondu kopējiem aktīviem, bet pārējās Baltijas valstīs – līdz 6 %. Joprojām dominējošā valsts, kurā veikti fondu ieguldījumi, bija ASV – 2025. gada beigās tur bija izvietoti 28 % no ieguldījumu kopsummas.

18. attēls. Fondu ieguldījumu ģeogrāfiskais izvietojums (2025. gada 31. decembrī; %)

Latvijas Banka neklātienes uzraudzības ietvaros 2025. gadā pievienojās EVTI organizētajam vienotajam ES mēroga uzraudzības pasākumam, lai izvērtētu, kā fondu pārvaldības sabiedrības nodrošina atbilstības un iekšējā audita funkcijas. Uzraudzības pasākumā piedalījās abas Latvijas fondu pārvaldības sabiedrības. Ņemot vērā iepriekšējos gados pārvaldības sistēmas stiprināšanā paveikto, būtiskas neatbilstības vai pārkāpumi netika konstatēti. Ikgadējās stratēģiskās tikšanās laikā Latvijas Banka ar tirgus dalībniekiem pārrunāja uzlabojumiem veicamos pasākumus.

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzība

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu segmentā 2025. gadā notika izmaiņas. Latvijas Banka izsniedza trīs darbības licences: AP OPERATIONS SIA, SIA Pace FS un SIA GR8 PAY. Savukārt pēc tirgus dalībnieka iniciatīvas tika anulēta viena darbības atļauja. Līdz ar to pārskata gada beigās šajā segmentā kopā darbojas 14 iestādes (10 elektroniskās naudas iestādes un 4 maksājumu iestādes).

Kopumā šā segmenta riska līmenis saglabājās vidēji zems. Uzraudzības efektivitātei un precīzākai risku vērtēšanai Latvijas Bankā katra tirgus dalībnieka dalījumā ir ieviesta regulāras risku vērtēšanas metodoloģija, kura tiek pastāvīgi uzlabota.

Būtiskākie šā segmenta riski nemainīgi saglabājās mēreni augsti un ietvēra finanšu riskus, tādus kā likviditātes, biznesa modeļa, pelnītspējas un kapitāla pietiekamības riski, kā arī atbilstības regulējumam, IKT noturības, krāpšanas, NILLTPF un sankciju riskus. Augsti riski ar kritisku ietekmi uz šo segmentu 2025. gadā kopumā nebija vērojami.

FinTech jomai (t. sk. maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu segmentam) ir raksturīgs dinamisms un inovācijas, kas bieži apsteidz klasiskās pārvaldības struktūras un risku kontroles mehānismus. Līdzšinējā sadarbībā Latvijas Banka nereti ir novērojusi, ka FinTech jomas tirgus dalībnieki demonstrē jaunuzņēmumu kultūru neatkarīgi no uzņēmuma brieduma pakāpes un darbības virziena. Uzņēmumi bieži koncentrējas uz biznesa attīstību un tā apjoma audzēšanu, veltot nepietiekamus resursus iekšējās kontroles sistēmu efektivitātes pārbaudei, darbības nepārtrauktības plānošanai, regulārai risku identificēšanai un pietiekamai pārvaldībai. Tāpēc šā segmenta 2025. gada uzraudzības prioritāšu noteikšanā un plānošanā tika ņemts vērā segmenta kopējais riska līmenis un no tā izrietošā uzraudzības intensitāte jomu dalījumā, kā arī tika ievērots uzraudzības proporcionalitātes princips.

Uzraudzības fokusā 2025. gadā bija:

  • klientu līdzekļu šķirta glabāšana un aizsardzība;
  • maksātspēja un finansiālā stabilitāte, kā arī kapitāla pietiekamība;
  • gadskārtējās stratēģiskās intervijas par biznesa plānu izpildi, operatīvo darbību, risku pārvaldību un korporatīvo pārvaldību.

Lielākie riski joprojām bija saistīti ar klientu līdzekļu šķirtu turēšanu kredītiestādēs. Latvijas tirgus dalībnieki izpilda regulējumā noteikto klientu līdzekļu aizsardzības prasību. Klientu līdzekļu segregācija nemainīgi ir būtiskākais uzraudzības fokusa virziens, kas ietver Latvijas tirgus dalībnieku regulējumā noteikto klientu līdzekļu aizsardzības prasību izpildes uzraudzību. Izplatītākā metode klientu līdzekļu aizsardzībai Latvijas tirgū joprojām ir klientu līdzekļu šķirta turēšana atsevišķā kredītiestādes kontā. Taču regulējums pieļauj arī citas metodes, piemēram, ieguldījumu drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, bet šādu klientu līdzekļu aizsardzības modeli izvēlējušies tikai daži tirgus dalībnieki. Lai arī klientu līdzekļu glabāšanā tirgus dalībnieki izvēlas diversificētu pieeju, izmantojot gan vairāku kredītiestāžu pakalpojumus, gan arī minēto ieguldīšanu zema riska aktīvos, tomēr ir vērojama klientu līdzekļu koncentrācija Latvijas kredītiestādēs. Segmenta saistību apmērs pret klientiem gadu no gada bijis stabils, un segums saistību pret klientu līdzekļu atlikumu segšanai pilnā apmērā ir pietiekams.

Kapitāla pietiekamība segmentā kopumā atbilst prasībām, apliecinot biznesa modeļu spēju pielāgoties ārējiem apstākļiem un attīstīt ienesīgus darbības virzienus. Tomēr šī situācija galvenokārt raksturīga tirgus dalībniekiem ar stabilu, ilgstoši nemainītu stratēģiju. Jaunpienācējiem un tiem, kas mainījuši stratēģiju, kapitāla pietiekamība rada lielākus izaicinājumus – nepieciešamību piesaistīt ārējo finansējumu. Tirgus dalībnieku kapitāla rādītāju dinamika tiek uzraudzīta regulāri – tie tiek pārbaudīti reizi ceturksnī.

2025. gadā stājās spēkā vairākas būtiskas regulējuma izmaiņas, t. sk. nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tika nodrošinātas tiesības piekļūt maksājumu operētājsistēmām, tostarp Latvijas Bankas EKS sistēmai. Tas prasa pielāgot klientu līdzekļu uzskaiti un segregāciju, lai nodrošinātu gan Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasību izpildi, gan maksājumu izpildei pietiekamu atlikumu EKS sistēmas kontos. Pirmā nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēja reālā pievienošanās EKS sistēmai notika 2025. gada 11. aprīlī. 2025. gadā stājās spēkā arī būtiski regulējuma grozījumi saistībā ar zibmaksājumu pakalpojumu sniegšanu ES. Segmentam bija jāievieš maksājuma saņēmēja IBAN un vārda atbilstības pārbaude. Zibmaksājumu regulas ieviešana notiek pakāpeniski un noslēgsies līdz 2027. gada 9. aprīlim, kad arī maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm būs obligāti jānodrošina gan zibmaksājumu saņemšana, gan nosūtīšana. Lai pārliecinātos par segmenta atbilstību regulējuma prasībām, Latvijas Banka 2025. gada nogalē veica tirgus dalībnieku pašapliecinājuma aptauju par atbilstību Zibmaksājumu regulai. Tās rezultāti tiks apkopoti 2026. gada pirmajā pusē.

2025. gadā pastiprināta uzmanība tika pievērsta arī tam, kā šis tirgus segments ievēro korporatīvās pārvaldības principus. Gada sākumā tirgus dalībniekiem tika organizēts informatīvs seminārs, un gada nogalē Latvijas Banka veica neklātienes aptauju korporatīvās pārvaldības jomā, kuras rezultāti tiks apkopoti 2026. gada pirmajā pusē.

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu segmentā veikto maksājumu apmērs (neskaitot maksājumus e-naudā) 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu nedaudz samazinājās. Tirgus joprojām ir salīdzinoši neliels, un lielāko tā daļu veido daži tirgus dalībnieki, tāpēc izmaiņas vienā iestādē var ietekmēt segmentu kopumā. Neraugoties uz to, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītie bruto ieņēmumi kopumā saglabājas stabili un 2025. gadā bija vērojams to pieaugums.

19. attēls. Elektroniskās naudas iestādēs un maksājumu iestādēs veiktie maksājumi, neskaitot maksājumus e-naudā (milj. eiro)

20. attēls. Elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (milj. eiro)

Ar elektronisko naudu veikto maksājumu apmēram pēdējos gados bija vērojama tendence palielināties: maksājumi 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauga par vairāk nekā 15 milj. eiro (40 %) un arī 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu tie pieauga – par vairāk nekā 4 milj. eiro (8.6 %). Savukārt apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās par 62.5 %.

21. attēls. Elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (milj. eiro)

22. attēls. Elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu likvīdie aktīvi un kārtējās saistības (milj. eiro)

Šā segmenta maksātspējas rādītāji kopumā 2025. gada beigās pārsniedza regulējumā noteiktās prasības. Pašu kapitāls bija atbilstošs iestāžu individuāli noteiktajām prasībām. Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu kopējie bruto peļņas rādītāji stabilizējās, un tas liecina par tirgus dalībnieku biznesa modeļu ilgtspēju un noturību. Kopumā pārskata gadā tirgū bija vērojamas attīstības tendences un plānotā biznesa apjoma palielināšana.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

2025. gada sākumā Latvijā darbojās trīs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, savukārt 2025. gada laikā Latvijas Banka izsniedza vēl trīs darbības atļaujas. Līdz ar to kopējais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits gada beigās sasniedza sešus. Visas jaunās darbības atļaujas tika izsniegtas aizdevumu piešķiršanas atvieglošanai, un tās saņēma SIA Ascend Finance, FLOW SIA un CSP Growth Solutions SIA.

Galveno uzmanību uzraudzības jomā Latvijas Banka prioritāri turpināja vērst uz ieguldītāju aizsardzības jautājumiem, liekot uzsvaru uz pārbaudi par to prasību izpildi, kas normatīvajos aktos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktas attiecībā uz informācijas atklāšanu un sniegšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā Latvijas Banka konstatēja, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji kopumā izpilda tiem noteiktās prasības.

Gadskārtējās stratēģiskajās intervijās, kas tāpat kā 2024. gadā ar šā segmenta dalībniekiem notika arī 2025. gadā, Latvijas Banka galvenokārt vērtēja jautājumus par riskiem, ar kuriem tie saskaras, un par to, kā tie šos riskus pārvalda, kā arī par stratēģisko plānu izpildi. Vērtējot riskus, kas ietekmē šā segmenta darbību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji kā vienu no svarīgiem faktoriem akcentēja kvalitatīvu ieguldījumu iespēju trūkumu tirgū un potenciālo projektu īpašnieku un ieguldītāju nepietiekamu informētību attiecībā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, kā arī pastāvošo konkurenci alternatīvās finansēšanas jomā, kuras ietekmē projektu īpašnieki nereti izdara izvēli par labu citiem finansējuma piesaistes veidiem. Lai nodrošinātu ieguldītājiem plašāku finansējamo projektu izvēli, tirgus dalībnieki izvērtē iespējas un veic tirgus izpēti projektu īpašnieku piesaistei citās ES dalībvalstīs. Vienlaikus ir vērojams ārvalstu ieguldītāju īpatsvara pieaugums. Savukārt attiecībā uz ģeopolitisko risku ietekmi tirgus dalībnieki atzīmēja dažādus aspektus, proti, no vienas puses, ir notikusi pielāgošanās, bet, no otras puses, piesardzību saglabā gan ieguldītāji, gan projektu īpašnieki. Tirgus dalībnieki joprojām atzīmēja arī vairākus normatīvo aktu vēlamo izmaiņu jautājumus, lai atvieglotu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību un ļautu padarīt to efektīvāku.

Ņemot vērā būtiski pieaugušo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju skaitu, secināms, ka segments turpina iegūt tajā iesaistīto dalībnieku – ieguldītāju un projektu īpašnieku – uzticību un ir gaidāma tā tālāka attīstība.

Segmenta attīstības tendenci tiešā veidā raksturo arī finansēto projektu apmēra pieaugums. Kopējais kolektīvās finansēšanas platformās piesaistītā finansējuma apmērs 2025. gadā sasniedza 47.2 milj. eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tas pieauga par 56 % jeb 16.9 milj. eiro (2024. gadā tika piesaistīti 30.3 milj. eiro, 2023. gadā – 2.1 milj. eiro).

Ieguldītāju veidu dalījumā 2025. gadā turpināja dominēt nepieredzējušo ieguldītāju veiktie ieguldījumi, taču to īpatsvars salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās no 96.1 % līdz 71.5 %, pamatā uz profesionālo ieguldītāju veikto ieguldījumu īpatsvara pieauguma rēķina – no 2.6 % 2024. gadā līdz 24 % 2025. gadā. Nelielu pieaugumu – no 1.3 % 2024. gadā līdz 4.5 % 2025. gadā – uzrādīja arī pieredzējušo ieguldītāju veiktie ieguldījumi.

23. attēls. Ieguldījumi ieguldītāju veidu dalījumā (%)

Ieguldītāju valstu dalījumā arī 2025. gadā lielāko finansējuma apmēru – 14.3 milj. eiro – nodrošināja Latvijas ieguldītāji, taču to ieguldījumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās no 53.1 % līdz 30.2 % no kopējiem ieguldījumiem, par 1.8 milj. eiro samazinoties arī ieguldījumu apmēram eiro izteiksmē. Latvijas ieguldītājiem sekoja Luksemburgas ieguldītāji ar 11.4 milj. eiro jeb 24.1 %, Vācijas ieguldītāji ar 8.5 milj. eiro jeb 18 %, Kipras ieguldītāji ar 3.9 milj. eiro jeb 8.3 % un Lielbritānijas ieguldītāji ar 2.3 milj. eiro jeb 5 % no kopējiem ieguldījumiem. Citu valstu ieguldītāju veiktie ieguldījumi nesasniedza vismaz 3 % no kopējiem ieguldījumiem, taču kopā tie veidoja 6.8 milj. eiro jeb 14.4 % no kopējiem ieguldījumiem.

24. attēls. Ieguldījumi ieguldītāju valstu dalījumā (milj. eiro)

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

Pārskata gadā bija vērojama strauja kriptoaktīvu jomas izaugsme. No 2025. gada 2. janvāra Latvijas Banka sāka pieņemt pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai saskaņā ar Kriptoaktīvu pakalpojumu regulas (MiCA) prasībām. Latvijas Banka ieviesa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem pirmslicencēšanas procesu un gada laikā saņēma vairākus pieteikumus, kas liecina par pieaugošu uzņēmumu interesi iegūt licenci. 2025. gada nogalē Latvijā tika izsniegtas pirmās divas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licences, kas dod iespējas sniegt pakalpojumus gan Latvijā, gan arī citās ES dalībvalstīs. Interesi par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja licenci ir izrādījuši gan vietējie uzņēmumi, gan uzņēmumi no Polijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Turcijas, Kanādas, Lielbritānijas un citām valstīm. Tas liecina par Latvijas potenciālu piesaistīt starptautiskus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.

Pārskata gadā bija vērojama elektroniskās naudas iestāžu interese emitēt e-naudas žetonus jeb stabilās kriptomonētas (stablecoins). Latvijas Banka turpina konsultācijas ar potenciālajiem e-naudas žetonu emitentiem.

Latvijas Banka 2025. gadā nosūtīja EVTI deviņus paziņojumus par kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, balto grāmatu.

Izaicinājumus šajā segmentā radīja nepieciešamība kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu ar e-naudas žetoniem, papildus saņemt maksājumu iestādes licenci. Divējādas licences nepieciešamība ir radījusi virkni izaicinājumu attiecībā uz papildu kapitāla prasībām, ieņēmumu un izdevumu aprēķiniem un uzraudzības maksām. Latvijas Banka, ņemot vērā Maksājumu pakalpojumu direktīvā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un Latvijas Bankas noteikumos noteiktās prasības un citu ES dalībvalstu praksi, pārskata gadā sāka darbu pie tās izdoto noteikumu grozījumiem un ziņošanas prasību pielāgošanas.

Latvijas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji šobrīd darbojas pilnīgā, ES līmenī saskaņotā un uzraudzītā tirgū, veidojot pamatu stabilam, drošam un konkurētspējīgam finanšu tirgus segmentam gan vietējā, gan ES līmenī, kam ieviests stabils regulējums un ir pieejams ekspertu atbalsts.

Valūtu tirdzniecības sabiedrību uzraudzība

2025. gada beigās Latvijā darbojās 15 valūtu tirdzniecības sabiedrības un 38 ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas vietas, kas galvenokārt bija koncentrētas Rīgā.

Valūtu tirdzniecības sabiedrību 2025. gadā veikto valūtas maiņas darījumu (pirkšana un pārdošana) apmērs pārsniedza gan 2023. gada, gan 2024. gada rādītājus, liecinot par mērenu, bet stabilu izaugsmi triju gadu periodā. 2025. gadā valūtas maiņas darījumu apmērs bija 204.4 milj. eiro, kas bija par 7.2 milj. eiro jeb 3.7 % vairāk nekā 2024. gadā (197.2 milj. eiro) un par 2.3 milj. eiro jeb 1.2 % vairāk nekā 2023. gadā (202.1 milj. eiro).

Pārskata gadā tāpat kā iepriekšējos gados populārākās ārvalstu valūtas (gan pirktās, gan pārdotās) bija: ASV dolāri, kuru maiņas darījumi kopumā (pirkšana un pārdošana) bija 118.6 milj. eiro jeb 58.0 % apmērā no kopapjoma, Lielbritānijas sterliņu mārciņas ar darījumiem 27.0 milj. eiro jeb 13.2 % apmērā no kopapjoma un Krievijas rubļi ar darījumiem 21.8 milj. eiro jeb 10.7 % apmērā no kopapjoma.

25. attēls. ASV dolāru (USD), Lielbritānijas sterliņu mārciņu (GBP) un Krievijas rubļu (RUB) pirkšanas un pārdošanas darījumu apmērs (milj. eiro)

Dažām sabiedrībām 2025. gadā joprojām bija grūtības ar Skandināvijas valstu valūtu realizāciju, tostarp ar to nogādāšanu atpakaļ uz emitētājvalstīm. Ņemot vērā minētās grūtības, kā arī centienus rast risinājumu to novēršanai, ES līmenī tika veikta koordinēta izvērtēšana. Tās mērķis bija apkopot informāciju par šo valūtu krājumu apjomu, ko valūtu tirdzniecības sabiedrības šobrīd nevar nogādāt atpakaļ uz emitētājvalstīm.

Pārskata gadā ar valūtu tirdzniecības sabiedrībām tika organizētas stratēģiskās intervijas, lai identificētu segmenta attīstības tendences, būtiskākos izaicinājumus un riskus. Par būtiskākajiem riskiem tika atzīti ekonomiskie, politiskie, kā arī ar ģeopolitisko nenoteiktību saistītie riski. Minēto risku ietekme galvenokārt izpaudās klientu skaita izmaiņās un attiecīgi darījumu apmēra svārstībās.

Daļa sabiedrību atzīmēja, ka pārskata periodā tika novērota pieprasījuma pēc tradicionālajiem valūtas maiņas pakalpojumiem samazināšanās, kas saistāma ar skaidrās naudas aprites mazināšanos un klientu pārorientēšanos uz automatizētiem risinājumiem.

Klātienes pārbaudē konstatēto pārkāpumu dēļ 2025. gadā tika pieņemts lēmums apturēt vienas sabiedrības valūtu tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu. Sabiedrībai tika uzlikti tiesiskie pienākumi, lai tā noteiktajos termiņos novērstu darbības neatbilstību NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldīšanas normatīvo aktu prasībām. Pārskata gada beigās sabiedrība bija veikusi vairākus pasākumus iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanai, tostarp pilnveidojusi procedūras un procesus, un lēmums par noteikto darbības ierobežojumu tika atcelts.

Latvijas Bankas atbalsta instrumenti finanšu tehnoloģiju attīstībai

2025. gadā Latvijas Banka turpināja sniegt konsultatīvu atbalstu potenciālajiem FinTech jomas tirgus dalībniekiem, sekmējot skaidru un savlaicīgu komunikāciju par uzņēmējdarbības modeļu atbilstību licencēšanas prasībām, uzraudzības nosacījumiem un citiem regulatīvajiem jautājumiem.

Latvijas Bankas eksperti 2025. gadā potenciālajiem tirgus dalībniekiem kopumā sniedza 97 konsultācijas. Lielākā interese (51 konsultācija) bija par licencēšanas kārtību un prasībām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai un žetonu emisijai. Par to interesējās uzņēmumi, kas plāno sākt darbību atbilstoši jaunajam MiCA regulējumam un vērtē Latviju kā iespējamo mītnes valsti savas uzņēmējdarbības veikšanai. Par maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanu tika sniegtas 37 konsultācijas, savukārt par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu – 4. Papildus tika izskatīti arī atsevišķi ar licencēšanu nesaistīti jautājumi, piemēram, par iespēju pieslēgties Latvijas Bankas EKS sistēmai un nepastarpināti veikt maksājumus vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA).

Izmantojot konsultāciju iespēju, potenciālajiem tirgus dalībniekiem ir iespēja saņemt atbalstu pirmslicencēšanas posmā, tostarp par idejas formulēšanu, kā arī dokumentu sagatavošanu un izvērtēšanu.

Centrālais FinTech jomas notikums 2025. gadā bija Latvijas FinTech forums, ko Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru 2025. gada 30. septembrī organizēja jau ceturto reizi. Forums pulcēja ap 300 FinTech ekosistēmas dalībnieku, uzraugu un politikas veidotāju no Baltijas un citām Eiropas valstīm, lai diskutētu par FinTech jomas attīstību.

Foruma primārā mērķauditorija bija FinTech ekosistēmas esošie un potenciālie dalībnieki, sadarbības partneri, finanšu iestādes, juridisko konsultāciju pakalpojumu sniedzēji, IT izstrādātāji un citu nozaru pārstāvji.

26. attēls. Latvijas FinTech foruma 2025 apmeklētāji profesionālo jomu dalījumā (%)

Forumā tika izskatīti un analizēti gan FinTech jomas stratēģiskās attīstības aspekti, gan praktiski jautājumi, kas aktuāli tirgus dalībniekiem, tostarp licencēšana, uzraudzība, maksājumu pakalpojumi, pieslēgšanās EKS sistēmai u. c.

Foruma laikā interesenti varēja saņemt atbildes uz jautājumiem par FinTech jaunuzņēmumiem Latvijā un Rīgā pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Notika arī astoņu finanšu sektora jaunuzņēmumu prezentācijas.

Kapitāla tirgus attīstība

Emitentu skaits 2025. gadā turpināja pieaugt, un gada beigās tirdzniecībai Latvijas kapitāla tirgū bija iekļauti 23 regulētā tirgus emitentu vērtspapīri, bet alternatīvajā tirgū (First North) – 24 emitentu vērtspapīri.

27. attēls. Regulētā un alternatīvā tirgus emitenti (skaits; 2025. gads salīdzinājumā ar 2024. gadu)

Avots: https://nasdaqbaltic.com/lv/.

Kopējais regulētā tirgus kapitalizācijas apmērs 2025. gada beigās bija 2 mljrd. eiro, bet kopējā alternatīvā tirgus kapitalizācija 2025. gada beigās sasniedza 496.3 milj. eiro. Akciju tirgus kopējais kapitalizācijas apmērs pret IKP bija 1.42 %, savukārt obligāciju tirgus kapitalizācija pret IKP – 4.57 %. Regulētā tirgus kapitalizācija 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga (+6.5 %), galvenokārt balstoties uz obligāciju segmentu. Lai gan alternatīvajā tirgū bija vērojams neliels kapitalizācijas kritums, dati apliecina, ka tirgus struktūra kļūst noturīgāka – akciju segmentā saglabājas stabils pieaugums. Savukārt regulētajā tirgū vērojama vienmērīga izaugsme abos segmentos, kas kompensē svārstības alternatīvajā tirgū un nodrošina kopējo tirgus attīstību.

28. attēls. Regulētā un alternatīvā tirgus kapitalizācija 2025. gadā (apmērs; eiro; 2025. gads salīdzinājumā ar 2024. gadu)

Avots: https://nasdaqbaltic.com/lv/.

* IKP 2025. gadam aprēķināts pēc Latvijas Bankas prognozēm +1.7 % no IKP 2024. gada faktiskajās cenās, sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/monetaras-politikas-istenosana/prognozes.

Kopējais regulētā tirgus apgrozījums 2025. gadā sasniedza 37.3 milj. eiro, un tas bija par 16 % vairāk nekā 2024. gadā. Kopējais alternatīvā tirgus apgrozījums bija 41.5 milj. eiro. Neskatoties uz atsevišķiem kritumiem, tirgus dinamika 2025. gadā apliecināja veselīgas struktūras pārmaiņas – pieaugums regulētajā tirgū kompensēja svārstības alternatīvajā tirgū. Ieguldītāju aktivitāte, veicot akciju darījumus, abos tirgos turpināja palielināties, un tas norāda uz pieaugošu interesi un uzticību vietējam kapitāla tirgum.

29. attēls. Regulētā un alternatīvā tirgus apgrozījums (apmērs; milj. eiro; 2025. gads salīdzinājumā ar 2024. gadu)

Avots: https://nasdaqbaltic.com/lv/.

Kopējais darījumu skaits gan ar obligācijām (+9.9 %), gan ar akcijām (+10.6 %) 2025. gadā turpināja pieaugt. Tas liecina par kopējo tirgus aktivitātes atjaunošanos. Regulētais tirgus saglabāja dominējošu lomu, nodrošinot vairāk nekā 90 % no visiem darījumiem abos segmentos un atspoguļojot stabilu ieguldītāju uzticību. Vienlaikus straujais darījumu pieaugums alternatīvajā tirgū – īpaši akcijās (+84.8 %) – norāda uz augošu interesi par dinamiskākiem un jaunākiem emitentiem.

30. attēls. Regulētajā un alternatīvajā tirgū veiktie darījumi (skaits; 2025. gads salīdzinājumā ar 2024. gadu)

Avots: https://nasdaqbaltic.com/lv/.

Tirgus attīstības sekmēšanai Latvijas Banka 2025. gadā veica vairākas aktivitātes.

  • 2025. gada 12. februārī notika jau piektais Latvijas kapitāla tirgus forums "No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai". Forums pulcēja nozares ekspertus, investorus, uzņēmumu pārstāvjus un politikas veidotājus, lai veicinātu diskusijas par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām un par to, kas nepieciešams, lai piesaistītu privātos un institucionālos ieguldītājus Latvijas kapitāla tirgum, un ko vēl var darīt straujākai Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, lai maksimāli izmantotu tā potenciālu.
  • Forumā Latvijas Banka iepazīstināja ar tās izstrādāto jauno 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai 2.0. Programma ietver konkrētus pasākumus, lai veicinātu gan valsts, gan privātā sektora ieguldījumus un dzīvotspējīgu un dinamisku kapitāla tirgu, kā arī nodrošinātu efektīvu regulējumu un finanšu pratības uzlabošanu.
  • Darbību pārskata gadā turpināja Latvijas Bankas izveidotā Vērtspapīru smilškaste. Līdz 2025. gada beigām atbalstu bija saņēmuši un gatavību piesaistīt finansējumu Latvijas kapitāla tirgū pārbaudījuši astoņi uzņēmumi. Vērtspapīru smilškastes dalībniece SIA "Rīgas ūdens" savā pirmajā publiskajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā 2025. gada vasarā veiksmīgi piesaistīja 20 milj. eiro. 2026. gada sākumā lēmumu gatavoties akciju publiskai kotācijai biržā ir pieņēmusi arī Vērtspapīru smilškastes dalībniece SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".

Kapitāla tirgus uzraudzība

2025. gada 1. janvārī stājās spēkā 2024. gada rudenī pieņemtā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības:

  • pienākums visām lielajām sabiedrībām, uz kurām iepriekš vēl neattiecās prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu, sagatavot ilgtspējas ziņojumu;
  • pienākums sabiedrībām, kurām jau bija jāsagatavo nefinanšu paziņojums, 2025. gadā iesniedzot gada pārskatu par 2024. gadu, vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas ziņojumu.

Prasības mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprast uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas faktoriem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības jautājumi. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums nosaka likuma subjekta (uzņēmuma) pienākumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds jāsagatavo) un iekļaut tos uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojums jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas standartiem.

Ievērojot minēto, Latvijas Banka 2025. gadā veica emitentu sagatavoto 2024. gada ilgtspējas ziņojumu pārbaudes.

Papildus minētajam Latvijas Banka veica emitentu uzraudzību, fokusējoties uz šādām aktivitātēm:

  • savlaicīgas regulētās informācijas atklāšanas pārbaudes;
  • padziļinātās gada pārskatu un starpperiodu pārskatu pārbaudes;
  • emitentu publiskoto ziņu konsekvences pārbaudes;
  • gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu pārbaudes;
  • pārbaude par atalgojuma ziņojumu iesniegšanu;
  • akciju sabiedrību akcionāru sapulču attālinātās norises un balsošanas pirms akcionāru sapulces prakses izpēte;
  • akciju atpirkšanas darījumu uzraudzība.

Latvijas Banka 2025. gadā sāka trīs administratīvos procesus. Viens tika sākts par revidētā gada pārskata nepublicēšanu. Emitentam tika piemērota sankcija – naudas sods 6000 eiro apmērā. Otrs administratīvais process pret finanšu instrumentu tirgus dalībnieku tika sākts par paziņojuma par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu neiesniegšanu. Tirgus dalībniekam tika piemērota sankcija – naudas sods 40 000 eiro apmērā. Trešais administratīvais process pret finanšu instrumentu tirgus dalībnieku tika sākts par paziņojuma par personas, kas cieši saistīta ar personu, kura pilda pārvaldības funkcijas, darījumu ar emitenta finanšu instrumentiem neiesniegšanu un paziņojuma par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu neiesniegšanu. Tirgus dalībniekam tika piemērota sankcija – naudas sods 27 500 eiro apmērā. Papildus Latvijas Banka 2025. gadā emitentiem izteica sešus aizrādījumus par novēlotu regulētās informācijas atklāšanu.

Ieguldījumu pakalpojumu attīstība

Licencēto IBS skaits 2025. gadā saglabājās nemainīgs – kopumā 10 tirgus dalībnieki turpināja darbību ar Latvijas Bankas izsniegtu licenci. Kopš 2024. gada beigām nebija mainījies to sadalījums pēc sākotnējā kapitāla apmēra. Daļa IBS attīstīja darbību, paplašinot licences tvērumā iekļauto produktu klāstu vai pārrobežu darbību, bet dažas IBS paplašināja licences tvērumu ar papildu ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem.

31. attēls. IBS skaits pēc sākotnējā kapitāla apmēra

Kopējie šā segmenta aktīvi 2025. gada 31. decembrī sasniedza 22.5 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija par 17.7 % vairāk. To galvenokārt ietekmēja nemateriālo aktīvu pieaugums, kas saistīts ar lielākiem ieguldījumiem IT attīstībā. Lielu daļu aktīvu veidoja arī prasības pret MFI.

32. attēls. IBS aktīvu apmērs un struktūra (apmērs; milj. eiro; 2025. gads salīdzinājumā ar 2024. gadu)

Lai stiprinātu finansiālo noturību un klientu apkalpošanas kapacitāti, IBS apmaksāto pamatkapitālu 2025. gadā palielināja par 19.5 milj. eiro. Savukārt kapitāls un rezerves pieauga par 1.1 %.

33. attēls. IBS kapitāls un rezerves (apmērs; milj. eiro; 2025. gads salīdzinājumā ar 2024. gadu)

Neraugoties uz 2025. gada nelabvēlīgo noskaņojumu un svārstībām finanšu tirgos, kā arī lielo nenoteiktību, IBS klientu skaits un turējumā esošo aktīvu apmērs turpināja pieaugt. Proti, IBS kopējais klientu skaits 2025. gada beigās sasniedza 411 tūkstošus, kas ir par 4.1 % vairāk nekā iepriekšējā gada beigās.

34. attēls. IBS klientu skaits (skaits; tūkst.; 2025. gads salīdzinājumā ar 2024. gadu)

Finanšu instrumentu pārdošanas apjoms 2025. gada beigās sasniedza 887.8 milj. eiro. Gada laikā pārvaldīšanā esošie aktīvi sasniedza 545.1 milj. eiro, bet turējumā esošie aktīvi pieauga par 22.8 % un sasniedza 875.1 milj. eiro.

35. attēls. Pārdotie finanšu instrumenti

 

36. attēls. Pārdotie finanšu instrumenti

Neskatoties uz ieguldītāju uzticību, IBS 2025. gadu noslēdza ar zaudējumiem 3.8 milj. eiro apmērā, kā arī IBS segmenta vidējā kapitāla atdeve (ROE) 2025. gadā bija negatīva (–30.8 %). Šādu rādītāju iemesls bija efektīvās IT sistēmās veiktie ieguldījumi. Vienlaikus tīrie komisijas naudas ienākumi, kas veido būtiskāko IBS ieņēmumu daļu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 18.4 % un
sasniedza 21.1 milj. eiro.

Regulējošo prasību izpilde saglabājās augstā līmenī – kapitāla pietiekamības rādītājs (158.3 %) un likviditātes rādītājs (455.2 %) būtiski pārsniedza noteiktās minimālās prasības (100 %).

37. attēls. Peļņa

 

38. attēls. Pelnītspējas un regulējošo prasību rādītāji

 

Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība

Lai nodrošinātu samērīgu un tirgus lielumam proporcionālu regulējošo vidi un lai tirgus dalībniekiem noteiktās prasības būtu skaidras un nepārprotamas, 2025. gadā tika sākts Vienkāršošanas un sloga mazināšanas projekts, kura ietvaros tika īstenotas arī vairākas iniciatīvas attiecībā uz IBS darbības regulējuma pilnveidi.

Nolūkā veicināt finanšu pakalpojumu un produktu kvalitāti, stiprināt klientu interešu aizsardzību, kā arī sekmēt klientu uzticību finanšu sektoram turpinājās darbs pie Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MIFID II) aktualizēto prasību ieviešanas, kā arī tika sniegti nepieciešamie skaidrojumi par to piemērošanu praksē. Savukārt IBS finansiālās stabilitātes un kapitāla prasību jeb prudenciālajā jomā turpinājās Ieguldījumu uzņēmumu regulas un Ieguldījumu uzņēmumu direktīvas pārskatīšanas procesa izpēte un skaidrojumu sniegšana tirgus dalībniekiem.

Lai pārliecinātos, kā IBS ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz atalgojuma politiku un praksi, Latvijas Banka veica neklātienes tematisko pārbaudi par to, kā IBS atalgojuma politikas un prakse individuālā līmenī atbilst normatīvajiem aktiem. Pēc pārbaudes rezultātu apkopošanas IBS saņēma informāciju par konstatētajām nepilnībām un rekomendācijas atalgojuma politikas un prakses pilnveidošanai.

Pārskatāmības veicināšanai un ieguldītāju aizsardzības stiprināšanai Latvijas Banka veica finanšu tirgus izpēti un informēja sabiedrību par tajā identificētajiem nelicencētajiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā finanšu pakalpojumus bez nepieciešamās atļaujas.

Papildus minētajam Latvijas Banka veica IBS uzraudzību, 2025. gadā fokusējoties uz šādām aktivitātēm:

  • IBS neklātienes tematiskās pārbaudes par to darbinieku zināšanu un kompetences nodrošināšanu ilgtspējas jomā;
  • ziņošanas par vērtspapīru finansēšanas darījumiem pārbaude;
  • ziņošanas par atvasināto instrumentu līgumiem pārbaude;
  • ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju neklātienes tematiskās pārbaudes par informācijas atklāšanas prasību izpildi ilgtspējas jomā;
  • tirgus dalībnieku rīcības vai darbības atbilstības nodrošināšana;
  • UPNP.

UPNP rezultātā Latvijas Bankas uzraudzības komiteja nolēma divām IBS noteikt vairākus uzraudzības pasākumus un rekomendācijas.

Finanšu instrumentu tirdzniecības vietu un centrālā vērtspapīru depozitārija uzraudzība 

2025. gads AS "Nasdaq Riga" darbībā bija intensīvs saistībā ar lielu obligāciju emisiju aktivitāti, kā arī jaunu obligāciju emitentu ienākšanu tirgū.

Regulētā tirgus – AS "Nasdaq Riga" – un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas jeb alternatīvā tirgus First North uzraudzības fokusā 2025. gadā bija:

  • pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas atklāšana;
  • sadarbība saistībā ar emitentu iekļaušanos tirgū;
  • atbilstīga finanšu instrumentu tirdzniecības nodrošināšana;
  • AS "Nasdaq Riga" noteikumu un lēmumu atbilstības izvērtēšana.

Atbilstoši veikto aktivitāšu rezultātiem AS "Nasdaq Riga" nodrošināja publiskās informācijas apriti un tirgus pārskatāmību.

Centrālā vērtspapīru depozitārija Nasdaq CSD SE uzraudzības fokusā 2025. gadā bija:

  • gadskārtējā darbības atbilstības novērtēšana saskaņā ar Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulas  22. pantu (finanšu stabilitāte, biznesa risks, kapitāla prasības, operacionālais risks, darbības nepārtrauktības risks, juridiskais risks, vērtspapīru norēķinu sistēmas darbības izvērtēšana, saikņu darbība, incidentu pārvaldība, kibernoturība, darbības atjaunošanas plāns, iekšējās kontroles sistēma, pārvaldība, depozitārija pakalpojumu pieejamība, depozitārija saiknes, ārpakalpojumi, informācijas atklāšana, depozitārija procedūras dalībnieku maksātnespējas gadījumā). Novērtēšanas rezultātā depozitārijam tika izteiktas rekomendācijas;
  • centrālā vērtspapīru depozitārija risku novērtēšanas metodoloģijas pilnveidošana;
  • regulāri neklātienes uzraudzības pasākumi (iesniegto pārskatu, ziņojumu un citas informācijas izvērtēšana, tikšanās ar Nasdaq CSD SE atbildīgajiem darbiniekiem);
  • sadarbība Nasdaq CSD SE uzraudzības kolēģijas ietvaros ar Lietuvas, Igaunijas un Islandes uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām (notika divas uzraudzības kolēģijas sanāksmes).

Finanšu instrumentu tirdzniecības un ieguldītāju darbības uzraudzība

Finanšu instrumentu tirdzniecības un ieguldītāju darbības uzraudzības fokusā 2025. gadā bija:

  • finanšu instrumentu tirdzniecības uzraudzība;
  • tirgus dalībnieku par aizdomīgiem darījumiem un rīkojumiem iesniegto ziņojumu izskatīšana;
  • padziļinātas pārbaudes par aizdomīgiem darījumiem (tirgus manipulācijas, iekšējās informācijas izmantošana);
  • sadarbība un informācijas apmaiņa ar citu valstu uzraudzības iestādēm;
  • savlaicīga un korekta ieguldītāju paziņojumu iesniegšana.

Komunikācijas par ieguldījumiem pārskatāmība

Ar informācijas par ieguldījumiem izplatīšanu sociālajos medijos ir saistīti īpaši riski. Trūkstoša vai nepareiza informācija var radīt patērētājiem būtiskas finansiālās sekas. EVTI ir publicējusi faktu lapu, kas adresēta finanšu ietekmētājiem. Faktu lapā ir paskaidrotas minimālās juridiskās un materiālās prasības, kas jāievēro, sniedzot informāciju par finanšu produktiem.

Lai nodrošinātu Latvijas klientu interešu papildu aizsardzību, Latvijas Banka 2025. gadā:

  • veica digitālā satura autoru (influenceru), kas sociālajos medijos izplata ar ieguldījumiem saistītu informāciju, tematisko pārbaudi, kuras mērķis bija noskaidrot un novērtēt gan ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju praksi, izmantojot digitālā satura autorus savās sabiedrisko attiecību un komunikācijas aktivitātēs, gan arī digitālā satura autoru izplatītā satura atbilstību regulējuma prasībām. Pārbaudē tika vērtēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, t. sk. kredītiestāžu un IBS, sadarbība ar digitālā satura autoriem, kā arī atlasīto digitālā satura autoru sociālajos medijos izplatītā ar ieguldījumiem saistītā informācija;
  • rīkoja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem attālinātu semināru, lai sniegtu aktuālo informāciju par komunikāciju ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas jomā;
  • "Finanšu pratības nedēļas 2025" laikā organizēja atklātu diskusiju "Finanses + influenceri = finfluenceri. Pa vidu mēs. Kā orientēties?".

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un drošības uzraudzība

Latvijas Bankas paveiktais digitālās darbības noturības regulējuma ieviešanā

Lai nodrošinātu tiesiskus priekšnoteikumus finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas prasību piemērošanai, tika pieņemts un 2025. gada 1. oktobrī stājās spēkā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums. Likuma mērķis ir nodrošināt, ka finanšu sektora iestādes spēj droši un nepārtraukti darboties arī digitālu traucējumu, kiberuzbrukumu vai tehnoloģisku risku gadījumā. Regulējums nosaka finanšu tirgus dalībniekus, kuriem tiek piemērotas pilnās un kuriem vienkāršotās digitālās darbības noturības prasības. Likums nosaka arī mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu jomā, lai nodrošinātu atbildīgu, pārskatāmu un drošu tehnoloģiju lietojumu.

Latvijas Banka pārskata gadā izstrādāja digitālās darbības noturības prasības tiem finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem neattiecas Digitālās darbības noturības regulas (DORA) prasības, t. sk. nelieliem AIF pārvaldniekiem, apdrošināšanas starpniekiem un krājaizdevu sabiedrībām. Latvijas Bankas 2026. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 409 "Prasības digitālās darbības nepārtrauktības un noturības jomā finanšu tirgus dalībniekiem, kuriem nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulu (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011" stājās spēkā 2026. gada 15. janvārī. Noteikumu mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju un rīcību attiecībā uz digitālās darbības noturības prasībām arī nelielu finanšu tirgus dalībnieku darbībā, tādējādi stiprinot finanšu sektora kiberdrošību un digitālās darbības noturību, lai visi finanšu tirgus dalībnieki spētu droši darboties arī kiberapdraudējumu vai tehnoloģisku traucējumu gadījumā. Prasības finanšu tirgus dalībniekiem tiek piemērotas, ņemot vērā proporcionalitātes principu un uz risku pārvaldību balstītu pieeju, ņemot vērā darbības jomu, darbinieku skaitu, sniegto pakalpojumu veidu, kā arī to sarežģītību un kopējo IT izmantošanas līmeni.

Latvijas Bankas paveiktais mākslīgā intelekta izmantošanas regulējuma ieviešanā 

2024. gada 1. augustā stājās spēkā pirmais ES visaptverošais mākslīgā intelekta regulējums – Mākslīgā intelekta akts (MI akts), kurš ir tieši piemērojams visās ES dalībvalstīs. MI akts nosaka virkni saskaņotu noteikumu un uzdevumu, kas ES dalībvalstīm jāveic, lai tajā minētās prasības līdz 2026. gada 2. augustam tiktu ieviestas nacionālajos tiesību aktos. MI aktā noteiktās mākslīgā intelekta izmantošanas prasības finanšu tirgus dalībniekiem piemēro atbilstoši MI akta 2. pantam.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa MI akta prasību tiks piemērotas no 2026. gada 2. augusta, Latvijas Banka pārskata gadā piedalījās vairāku ar MI aktu saistītu uzraudzības, analītikas un praktisku ieviešanas atbalsta pasākumu īstenošanā gan EK tematiskajās darba apakšgrupās ES līmenī, gan Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā, ko veido trīs uzraudzības iestādes: EVTI, EBI un EAAPI. Latvijas Banka sagatavoja un publicēja uzrauga gaidas par mākslīgā intelekta izmantošanu kredītiestādēs, tostarp nepieciešamību veikt stabilu pārvaldību un kontroli, ņemot vērā MI akta prasību pakāpenisku piemērošanu.

Latvijas Bankas tīmekļvietnē ir publicēti skaidrojumi par MI akta piemērošanu un uzraudzību attiecībā uz mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu sektorā un ar to saistītajām vadlīnijām, DORA kontekstā sasaistot tos ar plašākiem digitālās darbības noturības un IKT riska pārvaldības aspektiem finanšu tirgū.

Eiropas Savienības kibertelpa

Saskaņā ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras sniegtajiem datiem 2025. gadā ES finanšu sektora kiberincidentu apmērs sasniedza 4.7 % no visiem apkopotajiem kiberincidentiem. Tos raksturo izteikti mērķēti uzbrukumi, lai traucētu pakalpojumu pieejamību. Draudu struktūrā dominēja izkliedētās pakalpojumatteices (DDoS) uzbrukumi 83.5 % apmērā no finanšu sektorā fiksētajiem incidentiem, būtiski pārsniedzot kibernoziedzības izraisīto gadījumu (14.8 %) un valstu atbalstītu vai valstu interesēm piesaistītu aktivitāšu (1.7 %) īpatsvaru. Tas liecina, ka finanšu sektors ir īpaši pakļauts publiski pamanāmām, ātri īstenojamām un plaši mērogojamām aktivitātēm, kuru galvenais mērķis ir traucēt pakalpojumu darbību un radīt neuzticēšanos finanšu sistēmai kopumā. Latvijas Banka 2025. gadā nesaņēma ziņojumus par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem, kuru cēlonis būtu veiksmīga neatļauta piekļuve vai ielaušanās finanšu tirgus dalībnieku sistēmās.

Kiberincidentu skaits finanšu sektorā sasniedza 11 % no augstas ietekmes incidentiem, par kuriem saskaņā ar Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvu tika ziņots Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai.

Kopumā finanšu sektora riska profils iezīmē paaugstinātu operacionālo un reputācijas risku, ko nosaka lielais DDoS uzbrukumu apmērs un banku pakalpojumu kritiskā nozīme ikdienas norēķinos.

IKT drošības un kiberriski Latvijas kibertelpā

Kiberincidenti Latvijā 2025. gadā ietvēra notikumus, kas apdraudēja apstrādātus datus vai tādu pakalpojumu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kurus piedāvā tīklu un informācijas sistēmas vai kuri pieejami ar tīklu un informācijas sistēmu starpniecību. Papildus pieauga netiešie riski, kas saistīti ar piegādes ķēdēm un ārpakalpojumu sniedzējiem, kurus uzbrucēji izmanto kā ērtāko veidu, lai piekļūtu mērķa infrastruktūrai. Kopš Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā palielinās ne vien kiberuzbrukumu apjoms, bet arī to sarežģītība, turklāt uzbrucēji arvien ātrāk pielāgojas aizsardzības pasākumiem. Tas, savukārt, veicina atbilstošu tehnoloģisko aizsardzības risinājumu attīstību un digitālās darbības noturības spēju stiprināšanu.

Finanšu sektora IKT riska uzraudzības fokusa virzieni

IKT incidentu pārvaldība

2025. gads bija pirmais pilnais pārskata periods, kurā finanšu tirgus dalībnieki ziņošanā par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem pilnā mērā piemēroja DORA prasības, kā arī ar to saistītos regulatīvos tehniskos standartus, tostarp Regulu par ziņojumu saturu un termiņiem.

Saskaņā ar DORA prasībām Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir pienākums bez liekas kavēšanās ziņot par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem, noteiktajos termiņos iesniedzot sākotnējo paziņojumu, starpposma ziņojumu un gala ziņojumu. Regulējuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu uzraudzības iestāžu informēšanu, kā arī veicināt vienotu pieeju un augstu digitālās darbības noturības līmeni finanšu sektorā.

2025. gada pirmajā pusē būtisku ar IKT saistītu incidentu ziņojumu skaits bija salīdzinoši neliels. Tas atspoguļoja gan atšķirīgu iestāžu darbības mērogu un pakalpojumu profilu, gan arī pakāpenisku pielāgošanos jaunajām ziņošanas prasībām. Gada gaitā ziņošanas disciplīna un izpratne par būtiskuma kritērijiem ievērojami uzlabojās. To veicināja Latvijas Bankas skaidrojošais darbs par DORA prasībām un uzraudzības gaidām, kā arī praktiskā pieredze incidentu identificēšanā un klasificēšanā.

Finanšu tirgus dalībnieki arvien skaidrāk apzinās būtisku incidentu sliekšņus un ziņošanas pienākuma piemērošanas principus. Ziņošana par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem nav formāls administratīvs pienākums, bet gan efektīvas IKT riska pārvaldības sistēmas daļa. Vienlaikus gadījumos, kad incidents nesasniedz būtiskuma slieksni, tirgus dalībnieki spēj pamatoti izvērtēt tā ietekmi un, ja nepieciešams, atbildīgi informēt attiecīgās kompetentās institūcijas.

Gatavība ziņot par incidentiem, kas saistīti ar IKT

2025. gada jūlijā Latvijas Banka veica pārbaudi par finanšu tirgus dalībnieku gatavību atbilstoši DORA prasībām ziņot par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem. Pārbaudes rezultāti apliecināja, ka lielākā daļa tirgus dalībnieku (74.5 %) ir izveidojuši iekšējās procedūras šādu incidentu identificēšanai, klasificēšanai un ziņošanai par tiem, tomēr atsevišķos gadījumos bija nepieciešami precizējumi attiecībā uz būtiskuma sliekšņu piemērošanu un termiņu ievērošanu. Ziņot par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem nebija gatavi 18.2 % finanšu tirgus dalībnieku.

Veicot fokusētas uzraudzības aktivitātes, ar attiecīgajiem tirgus dalībniekiem notika darbs pie iekšējo procedūru pilnveides un ziņošanas procesu precizēšanas. Tā rezultātā pārskata gada otrajā pusē bija vērojama vienmērīgāka un savlaicīgāka ziņošana, kā arī skaidrāka incidentu klasifikācijas prakse.

Būtisku ar IKT saistītu incidentu apmērs

Latvijas Banka 2025. gadā saņēma 12 ziņojumus par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem (2024. gadā tikai saistībā ar maksājumu pakalpojumiem – 10; tos iesniedza maksājumu pakalpojumu sniedzēji).

39. attēls. Būtiski ar IKT saistīti incidenti (skaits)

Deviņos gadījumos ziņojumus iesniedza kredītiestādes vai ar tām saistīti uzņēmumi. Tas liecina par augstu ziņošanas brieduma līmeni šajā segmentā. Citos finanšu tirgus segmentos būtiskuma sliekšņu sasniegšana objektīvi var būt retāka, ņemot vērā pakalpojumu mērogu, klientu skaitu un darījumu apmēru.

Incidentu ietekme lielākoties izpaudās kā īslaicīga atsevišķu finanšu pakalpojumu nepieejamība klientiem. Vienā gadījumā iestādes pakalpojumi uz noteiktu laiku bija pilnībā nepieejami. 2025. gadā netika konstatēti gadījumi, kuros būtu nozīmīgi apdraudēta finanšu stabilitāte vai radīti sistēmiski finanšu tirgus darbības traucējumi.

Pozitīvi vērtējama tirgus dalībnieku operatīvā rīcība incidentu novēršanā un pakalpojumu atjaunošanā, kā arī savlaicīga klientu informēšana, izmantojot savas tīmekļvietnes, mobilās lietotnes un sociālo mediju platformas.

Pārskata gada laikā par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem sniegto ziņojumu analīze liecina, ka lielākā ietekme bija saistīta ar trešo personu sniegto IKT pakalpojumu stabilitāti un pieejamību. Tas vēlreiz apliecina finanšu sektora atkarību no ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp to piedāvātajiem mākoņpakalpojumu un infrastruktūras risinājumiem.

Incidenti šajā jomā 2025. gadā bija saistīti ar:

  • trešo personu sniegto IKT pakalpojumu dīkstāvi vai tehniskiem traucējumiem;
  • iekšējām sistēmu konfigurācijas vai programmatūras kļūdām;
  • infrastruktūras komponentu darbības pārtraukumiem.

40. attēls. Ar IKT saistīto incidentu cēloņi (skaits)

Divi no ziņotajiem gadījumiem bija ar paaugstinātu operacionālo ietekmi. Vienā gadījumā tirgus dalībnieka infrastruktūra tika ietekmēta datu centra līmenī, noteiktu laiku izraisot plašāku pakalpojumu nepieejamību. Otrā gadījumā ietekme bija saistīta ar globāla IKT pakalpojumu sniedzēja darbības traucējumiem, kas vairākas stundas ietekmēja pakalpojumu pieejamību starptautiskā mērogā.

Abos gadījumos situācija tika nekavējoties kontrolēta, tika aktivizēti darbības nepārtrauktības plāni un īstenoti atjaunošanas pasākumi, tādējādi ierobežojot incidenta ietekmes ilgumu un apjomu. Netika konstatētas sekas, kas radītu sistēmisku risku finanšu tirgus stabilitātei.

Mērķa pārbaude par būtisku ar IKT saistītu incidentu klasifikāciju

2025. gadā Latvijas Banka īstenoja mērķa pārbaudi attiecībā uz būtisku ar IKT saistītu incidentu klasifikācijas, ziņošanas un gūto mācību atbilstību DORA un ar to saistīto īstenošanas tehnisko standartu prasībām.

Pārbaudē tika vērtēti šādi aspekti:

  • incidentu klasifikācijas kritēriju piemērošana;
  • sākotnējo, starpposma un gala ziņojumu sagatavošanas kārtība;
  • termiņu ievērošanas mehānismi;
  • gūtās mācības un to dokumentēšana;
  • iekšējo procedūru aktualitāte un savstarpējā sasaiste.

Lielāko pārbaudes daļu veidoja tirgus dalībnieku iesniegtās dokumentācijas, t. sk. politiku, procedūru un reģistru, un praktisko gadījumu analīze.

Kā negatīvs signāls vērtējams fakts, ka būtiska tirgus dalībnieku daļa incidentu pārvaldības un ziņošanas procedūras aktualizēja tieši pēc Latvijas Bankas mērķa pārbaudes vajadzībām nosūtītā pieprasījuma saņemšanas. Tas norāda, ka atsevišķos gadījumos procedūru uzturēšana un regulāra pārskatīšana nav pietiekami integrēta ikdienas pārvaldības praksē.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka tika konstatēts neliels būtisku pārkāpumu apjoms. Vairāki tirgus dalībnieki saņēma aizrādījumus par dokumentācijas neatbilstību, un Latvijas Banka noteica termiņus trūkumu novēršanai. Četros gadījumos konstatētie trūkumi tika vērtēti kā būtiski, savukārt pārējos gadījumos – kā vidējas vai zemas nozīmības neatbilstības.

Vērtējot faktisko ziņojumu kvalitāti un 2025. gada jūlijā apkopotos rezultātus par spēju pilnvērtīgi piemērot DORA un ar to saistīto īstenošanas tehnisko standartu prasības, secināms, ka aptuveni 58–71 % tirgus dalībnieku spēja bez būtiskām nepilnībām izpildīt visas prasības. Jāņem vērā, ka šajos datos ir iekļauti arī darbību neuzsākuši vai neaktīvi finanšu tirgus dalībnieki, kas kopējo rādītāju ietekmē negatīvi.

Trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, uzraudzība un informācijas reģistra iesniegšana

Saskaņā ar DORA 28. pantu finanšu tirgus dalībniekiem ir pienākums uzturēt informācijas reģistru par IKT pakalpojumiem, kurus sniedz trešās personas (informācijas reģistrs), un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma to iesniegt. Informācijas reģistra mērķis ir nodrošināt pārskatāmu un strukturētu informāciju par finanšu iestāžu atkarību no trešajām personām, kas sniedz IKT pakalpojumus, tostarp identificēt kritiski svarīgo un svarīgo funkciju izpildē iesaistītās trešās personas, kā arī izvērtēt koncentrācijas un sistēmiskos riskus.

2025. gadā tika īstenota pirmā iesniegto informācijas reģistra datu pārbaude atbilstoši īstenošanas tehnisko standartu prasībām. Nozīmīgo iestāžu gadījumā informācijas reģistra dati tika iesniegti konsolidētā veidā, VUM ietvaros sadarbojoties ar ECB. Mazāk nozīmīgās iestādes un citu finanšu tirgus segmentu dalībnieki informācijas reģistra datus iesniedza tieši Latvijas Bankai.

Pārbaudes rezultātā Latvijas Banka konstatēja:

  • 40 % no visiem izvērtētajiem gadījumiem atbilda gan Latvijas Bankas, gan EBI validācijai, kas norāda uz salīdzinoši stabilu datu kvalitātes bāzi;
  • 26 % no visiem izvērtētajiem gadījumiem atbilda Latvijas Bankas validācijai, bet neatbilda EBI validācijai, kas norāda uz neatbilstībām tieši EBI noteikumu interpretācijā, datu modelī vai taksonomijas lietojumā;
  • 7 % no visiem izvērtētajiem gadījumiem neatbilda nevienai validācijai, kas norāda uz būtiskām ievades, strukturālām vai tehniskām kļūdām un uz vajadzību stiprināt pirmsiesniegšanas pārbaudes un iekšējās kontroles;
  • 27 % gadījumu informācijas reģistra dati netiek iesniegti Latvijas Bankai, jo tie tiek iesniegti ECB konsolidētā veidā VUM ietvaros (nozīmīgo iestāžu gadījumā).

Informācijas reģistra datu analīze 2025. gadā sniedza visaptverošu priekšstatu par IKT pakalpojumu, ko finanšu tirgus dalībniekiem sniedz trešās personas, struktūru un koncentrāciju Latvijā. 

41. attēls. Informācijas reģistra datu dalījums pēc līgumu skaita 2025. gadā

Pārbaudes rezultāti liecina, ka līgumu skaita dalījumā informācijas reģistrā dominē atbalsta un standartizētie pakalpojumi (piemēram, pakalpojumu sniegšana saistībā ar palīdzības dienesta atbalstu un pirmā līmeņa atbalstu ar IKT saistīta incidenta gadījumā, programmatūras licences, infrastruktūras komponenti). DORA kontekstā tas norāda uz plašu trešo personu iesaisti ikdienas darbības nodrošināšanā un līdz ar to uz nepieciešamību konsekventi piemērot trešo personu sniegto IKT pakalpojumu risku pārvaldības prasības visā piegādātāju ķēdē.

Veiktās analīzes rezultātā secināms, ka informācijas reģistra datu pilnīgums attiecībā uz apakšpakalpojumu sniedzējiem un vairāklīmeņu mākoņinfrastruktūras risinājumiem ir kritiski svarīgs priekšnosacījums koncentrācijas un sistēmisko risku pilnīgai novērtēšanai.

42. attēls. Informācijas reģistra datu dalījums pēc līgumu kopējām izmaksām 2025. gadā (milj. eiro)

Informācijas reģistra datu par trešo personu sniegto IKT pakalpojumu izmaksām analīze liecina, ka koncentrācija ir izteiktāka tādās kategorijās kā IKT darbības pārvaldība (pakalpojumu sniegšana saistībā ar infrastruktūras (sistēmu un aparatūras, izņemot tīklu) konfigurēšanu, uzturēšanu, uzstādīšanu, jaudas pārvaldību, darbības nepārtrauktības pārvaldību utt.), IKT izstrāde un mākoņpakalpojumi (īpaši programmatūra kā pakalpojums). DORA kontekstā tie ir segmenti ar potenciāli lielāku ietekmi uz kritiski svarīgajām vai svarīgajām funkcijām, un tie būtu prioritāri jāanalizē padziļināti: līgumu nosacījumi, incidentu pārvaldība, audita tiesības, piegādātāju atkāpšanās stratēģijas un koncentrācijas riska mazināšana.

Latvijas Banka 2025. gadā organizēja divus tematiskos seminārus un īstenoja papildu aktivitātes, lai sniegtu skaidrojumu par informācijas reģistra tehniskajām prasībām un atbildētu uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Digitālās darbības noturības mērķa pārbaude

Digitālās darbības noturības aspektus Latvijas Banka 2025. gadā padziļināti vērtēja uzraudzības procesa ietvaros, īstenojot mērķētu padziļinātu (deep dive) izvērtējumu digitālās darbības noturības jomā. Šī aktivitāte aptvēra mazāk nozīmīgās kredītiestādes un IBS. Izvērtējums koncentrējās uz IKT riska pārvaldības ietvara esamību un kvalitāti, darbības nepārtrauktības un atjaunošanas plāniem, kā arī digitālās darbības noturības testēšanas praksi.

Pārbaudē Latvijas Banka konstatēja, ka digitālās darbības noturības testu plānošana vairākās iestādēs nav pietiekami strukturēta un balstīta uz risku izvērtējumu. Testēšanas aktivitātes nereti tiek īstenotas fragmentāri vai reaģējot uz konkrētiem notikumiem, nevis kā sistemātiska un uz risku izvērtējumu balstīta plāna daļa. Atsevišķos gadījumos tika konstatēta paļaušanās galvenokārt uz pašu iestāžu iekšēji veiktajiem testiem, neiesaistot neatkarīgus vai ārējas pārbaudes elementus.

Pozitīvi vērtējams tas, ka lielākā daļa iestāžu ir izstrādājušas darbības nepārtrauktības un atjaunošanas plānus un tie praksē ir lietojami krīzes situācijās. Dialogos finanšu tirgus dalībnieki apliecināja, ka šie plāni tiek aktualizēti un ir balstīti uz identificētajām kritiski svarīgajām funkcijām. Tomēr ne visos gadījumos Latvijas Banka konstatēja pietiekamu sasaisti starp kritiski svarīgo funkciju identificēšanu, noturības mērķrādītājiem (piemēram, atjaunošanas laika mērķi (RTO), atjaunošanas punkta mērķi (RPO)) un faktisko testēšanas praksi. IBS segmentā darbības nepārtrauktības un atjaunošanas plāni orientēti vairāk uz IT sistēmu atjaunošanu, nepietiekami pievēršot uzmanību biznesa procesu digitālās darbības noturībai.

Vairākās iestādēs tika konstatēts cilvēkresursu un specializēto zināšanu trūkums digitālās darbības noturības un testēšanas jomā. Tirgus dalībniekiem jāpievērš lielāka uzmanība gan testēšanas regularitātei, gan spējai īstenot sarežģītākas vai uz scenārijiem balstītas pārbaudes.

Mērķa pārbaudē tika vērtēta gatavība veikt padziļinātu testēšanu, tostarp uz scenārijiem balstītas vai draudu vadītas ielaušanās testēšanu. Latvijas Banka konstatēja, ka tikai atsevišķas iestādes ir paredzējušas šādu testēšanas pieeju, bet praksē tā netiek sistemātiski īstenota.

Ņemot vērā DORA prasības attiecībā uz digitālās darbības noturības testēšanu, Latvijas Banka vērsa tirgus dalībnieku uzmanību uz nepieciešamību attīstīt padziļinātas testēšanas mehānismus, īpaši saistībā ar kritiski svarīgo funkciju noturību un sarežģītiem kiberdraudu scenārijiem.

Pārbaudē tika izvērtēta arī IKT drošības un IKT riska pārvaldības ietvara esamība un kvalitāte. Kopumā iestādes ir izveidojušas politiku un procedūru līmeņa dokumentus, tomēr ne vienmēr digitālās darbības noturības jautājumi ir pilnībā integrēti kopējā risku pārvaldības sistēmā.

Pārbaudē tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt skaidru sasaisti starp šādiem aspektiem:

  • IKT risku novērtējumu;
  • kritisko funkciju identificēšanu;
  • testēšanas plānošanu;
  • incidentu pārvaldības mehānismiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska un sankciju riska uzraudzība

NILLTPF riska un sankciju riska uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka finanšu sektorā ir ieviesti atbilstoši un efektīvi kontroles mehānismi, kas novērš finanšu tirgus izmantošanu naudas atmazgāšanai un sankciju pārkāpšanai. Tas ir būtiski arī tādēļ, lai finanšu iestādes varētu sadarboties ar citām finanšu iestādēm visā pasaulē, samazināt starptautisko maksājumu izmaksas un paātrināt maksājumu izpildes ātrumu. Ja finanšu iestādes ieviestās kontroles sistēmas nav efektīvas, citas finanšu iestādes var atteikt tai sadarbību, jo šāda sadarbība var pakļaut šīs finanšu iestādes riskam, ka tās tiek iesaistītas naudas atmazgāšanā un sankciju pārkāpšanā.

MONEYVAL novērtējums

Būtiskākā 2025. gada norise NILLTPFN jomā bija MONEYVAL novērtējuma procesa pabeigšana un ziņojuma apstiprināšana FATF un MONEYVAL plenārsēdē 2025. gada jūnijā. Pirms diviem gadiem Latvija kā pirmā valsts bija pieteikusies jaunajā novērtējuma kārtā. Ziņojums tika publicēts 2026. gada februārī. Tā izskatīšanā kopumā piedalījās ap 800 dalībnieku no 200 valstīm. Šis vērtējums ir ļoti nozīmīgs starptautiskais apliecinājums valsts spējai cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas Bankas atbildības jomās izpratne par finanšu sektora riskiem ir balstīta uz datiem un atbilstoša, uzraudzības iestāžu piemērotie pasākumi izriet no risku novērtējuma secinājumiem, Latvijas Bankai ir skaidra izpratne par finanšu iestāžu riskiem un uzraudzības efektivitāte ir augsta. Būtiski mazinājušies riski vislielākajā finanšu tirgus segmentā – kredītiestādēs. Atbilstību visos segmentos sekmējis efektīvs uzraudzības process un uzraugu nodrošinātās apmācības un komunikācija. Tā iepriekšējos gadus ir bijusi Latvijas Bankas prioritāte, jo vienota izpratne par normatīvo aktu prasībām ir pamats uz riskiem balstītai pieejai praksē.

Ar šo novērtējumu esam ieguvuši stabilu pamatu, lai attīstītu tādu finanšu sektoru, kas ir drošs, pieejams, inovatīvs un cieši integrēts Eiropā un kam uzticas Latvijas stratēģiskie partneri un investori.

Finanšu pakalpojumu pieejamība

Latvijas Banka (iepriekš – FKTK) kā nacionālais finanšu sektora uzraugs kopš 2020. gada ir sistemātiski pārskatījusi regulējumu, būtiski mainījusi pārbaužu pieeju un veikusi apjomīgu izglītojošo darbu, un tam ir rezultāts. 2025. gada aptaujas dati liecina, ka 85 % Latvijas uzņēmēju nesaskaras ar problēmām sadarbībā ar Latvijas komercbankām.

Jau no 2020. gada vērojama pozitīva tendence – samazinās tādu gadījumu skaits, kad klientiem tiek atteiktas darījuma attiecības vai tās tiek pārtrauktas. Atteikto vai izbeigto darījuma attiecību skaits ir tikai 0.2 % no kopējā kredītiestāžu segmentā apkalpoto klientu skaita.

43. attēls. Atteiktās vai izbeigtās darījuma attiecības un atteiktie gadījuma rakstura darījumi (skaits)

 

Lai risinātu konkrētus gadījumus, kad klienti saskārušies ar problēmām finanšu pakalpojumu saņemšanā, Latvijas Banka 2025. gadā organizēja vairākus mediācijas procesus starp klientu un kredītiestādi.

Pārbaudes un to rezultāti

Latvijas Banka 2025. gadā veica septiņas klātienes pārbaudes NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldības jomā: trijās kredītiestādēs, divās IBS, vienā elektroniskās naudas iestādē un vienā AIF pārvaldniekā. Veiktajās pārbaudēs tika identificēti atsevišķi trūkumi iestāžu iekšējās kontroles sistēmās, t. sk. klientu izpētes un darījumu uzraudzības procesos, īpaši uz risku balstītas pieejas piemērošanā praksē atbilstoši iestādes darbības veidam. Visos gadījumos, kad tika konstatēti trūkumi, Latvijas Banka noteica prasību izstrādāt trūkumu novēršanas plānu. Ievērojot 2024. gada pārbaudēs konstatētos pārkāpumus, Latvijas Banka vienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas Latvijā darbojas uz dibināšanas brīvības pamata, 2025. gadā piemēroja brīdinājumu, kā arī uz noteiktu laiku apturēja vienas valūtu tirdzniecības sabiedrības darbību.

Finanšu iestādes pārskata gadā regulāri iesniedza Latvijas Bankai jauna produkta vai pakalpojuma attīstīšanai izstrādātās procedūras. Latvijas Banka pēc šo procedūru izvērtēšanas sniedza ieteikumus trūkumu novēršanai, lai jau preventīvi nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmu darbību.

Regulējošo prasību ietvara pārmaiņas

Finanšu tirgus dalībnieku darbības tiesiskā regulējuma pilnveide

Vienkāršs, efektīvs un saprotams regulējums ir veiksmīgas finanšu sektora attīstības priekšnosacījums, tādēļ regulējuma pilnveide ir Latvijas Bankas ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa, kas cieši saistīta gan ar finanšu sistēmas stabilitātes stiprināšanu, gan ar vides radīšanu ilgtspējīgai izaugsmei. Ņemot vērā, ka finanšu pakalpojumu regulējums daudzās jomās ir harmonizēts, būtiska loma ir arī darbam ar Eiropas līmeņa regulējuma pilnveidi un iniciatīvām, kā ietvaros Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes aspektiem, t. sk., gatavojot priekšlikumus regulatīvā ietvara uzlabojumiem, kas veicinātu finanšu sektora mazo un dinamisko segmentu un tirgus dalībnieku attīstību, nodrošinot tiem samērīgu un atbilstošu regulatīvo vidi.

2025. gadā turpinājās finanšu tirgus dalībnieku darbības tiesiskā regulējuma pilnveide, pēc Latvijas Bankas pašas iniciatīvas veicot grozījumus nacionālajos tiesību aktos, kā arī ieviešot ES direktīvu un ES institūciju izdoto pamatnostādņu prasības un nodrošinot ES regulu piemērošanu. Lai veiktu regulējuma piemērošanas efektīvu uzraudzību, turpinājās arī uzraudzības metodoloģiju pilnveide, ieviešot riska tolerances ietvaru.

Būtiskākais 2025. gadā                                                      

 

ES finanšu sektora regulējošā ietvara vienkāršošanas un konkurētspējas veicināšanas iniciatīva

EK 2025. gadā sāka vienkāršošanas iniciatīvu ar mērķi sekmēt ES starptautisko konkurētspēju (t. sk. samazināt administratīvo slogu privātajam sektoram kopumā par 25 %, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – par 35 %), fundamentāli pārskatot tiesību aktu piemērošanas efektivitāti. 2025. gada laikā EK šīs iniciatīvas ietvaros publicēja 10 t. s. Omnibus priekšlikumus, kuru ietvaros administratīvās izmaksas plānots samazināt par gandrīz 12 mljrd. eiro. Viens no šiem priekšlikumiem – ESG Omnibus – paredz 4.5 mljrd. eiro administratīvo izmaksu ietaupījumu ilgtspējas informācijas atklāšanas (atbilstoši Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu un Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju prasībām) sloga samazināšanas rezultātā, t. sk., samazinot atklājamās informācijas apjomu un nosakot informācijas atklāšanas pienākumam augstāku slieksni (samazinot to finanšu tirgus dalībnieku skaitu, uz kuriem tas attiecas, par aptuveni 80 %). Ar atsevišķu steidzamības kārtā pieņemtu direktīvu līdz 2028. gadam atlikts informācijas atklāšanas uzsākšanas termiņš tiem finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem šis pienākums sākotnēji attiecās saistībā ar 2025. gada un 2026. gada finanšu pārskatiem. Savukārt 2026. gada 11. februārī EK sāka mērķētu sabiedrisko apspriešanu par ES banku sektora konkurētspēju, kurā tiek aplūkotas arī tādas jomas kā banku sektora konkurētspēja ES un globālā līmenī, ES vienotais tirgus un banku savienība, kā arī pastāvošā regulatīvā ietvara sarežģītība un efektivitāte. EK ņems vērā apspriešanas rezultātus, izstrādājot ziņojumu par ES banku sektora konkurētspēju, kuru plānots publicēt 2026. gadā.

Papildus EK ierosinātajām regulatīvā ietvara pārmaiņām savus priekšlikumus prasību un procesu vienkāršošanai paralēli izstrādā Eiropas finanšu sektora uzraudzības iestādes. Banku sektora prudenciālās uzraudzības efektivitātes paaugstināšanā svarīga loma ir EBI, kura savā 2025. gada oktobra ziņojumā ir identificējusi 25 prioritāros pasākumus uzraudzības vides uzlabošanai, starp kuriem var izcelt šādus:

  • mazu un nesarežģītu iestāžu, kurām vairākās jomās tiek piemērotas proporcionāli atvieglotas prasības, noteikšanas kritēriju pārskatīšana;
  • mērķtiecīga tās mandāta otrā un trešā līmeņa (L2 un L3) ES regulējuma izdošanai būtiskuma pārskatīšana, lai vienotais banku sektora noteikumu kopums (Single Rulebook) nodrošinātu stabilu, efektīvu un drošu tā darbību un uzraudzību, tajā pašā laikā neradot nepamatotu prasību detalizāciju un administratīvo slogu;
  • uzraudzības datu ziņošanas ietvara efektivizācija, izslēdzot mazāk lietderīgos datu punktus, uzlabojot datu pieprasījumu koordināciju un nodrošinot augstāku ziņošanas prasību izmaiņu paredzamību un pietiekamu laiku to ieviešanai tirgus dalībnieku IT sistēmās.

Būtisku pienesumu finanšu sektora efektivitātes paaugstināšanas priekšlikumu sagatavošanā un ieviešanā 2025. gadā sniedza arī EVTI un EAAPI. Turpinot iepriekš sākto darbu pie datu vākšanas procesu optimizācijas, EVTI 2025. gada 23. jūnijā nodeva publiskajai apspriešanai dokumentu ar priekšlikumu par integrētu fondu datu vākšanu, paredzot, ka atzinums EK tiks sniegts 2026. gada 2. ceturksnī. Šīs iniciatīvas mērķis ir novērst fragmentāciju kapitāla tirgu uzraudzībā un samazināt pārklāšanos starp dažādiem ziņošanas režīmiem. Savukārt EAAPI 2025. gada 8. aprīlī publicēja savu stratēģisko pieeju administratīvā sloga mazināšanai, kas paredz būtisku Maksātspējas II vadlīniju saīsināšanu, ziņošanas veidņu vienkāršošanu un stresa testu regularitātes pārskatīšanu. 2025. gada 10. jūlijā EAAPI sāka arī publisko apspriešanu par grozījumiem uzraudzības ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībās ar mērķi mazināt apdrošinātāju un pārapdrošinātāju ziņošanas administratīvo slogu.

Savukārt ECB Padome 2025. gada decembrī atbalstīja deviņus mēnešus iepriekš izveidotās Vienkāršošanas augsta līmeņa darba grupas rekomendācijas administratīvā sloga mazināšanai un banku prudenciālā regulējuma, uzraudzības un ziņošanas procesu vienkāršošanai. Vairāki priekšlikumi paredz optimizēt kapitāla prasību struktūru, apvienojot esošos kapitāla rezervju slāņus divās noteiktās kategorijās un nosakot skaidrāku dažādas kvalitātes (AT1, Tier2) kapitāla instrumentu lomu kapitāla prasību ietvarā. Tiek rosināts arī ieviest vienkāršotu režīmu mazākām bankām, būtiski paplašinot pastāvošo proporcionalitātes ietvaru, kā arī veidot integrētu banku datu ziņošanas sistēmu, kas saskaņotu uzraudzības praksi visā ES.

Latvijas Banka 2025. gadā aktīvi piedalījās vairāku vienkāršošanas iniciatīvas virzienu dokumentu izstrādē.

  • Tika sagatavots un ar EK, ECB un EBI apspriests priekšlikums par iespējamiem uzlabojumiem pašreiz spēkā esošajā O-SII identificēšanas metodoloģijā, kas ļautu precīzāk veikt identificēšanu valstīs ar apmēra ziņā salīdzinoši nelieliem (pret tautsaimniecības apmēru) banku sektoriem. Latvijā šie uzlabojumi jau tika ieviesti praksē, 2025. gada decembrī veicot ikgadējo O-SII identificēšanu un nosakot tām piemērojamo O-SII kapitāla rezervju prasību. O‑SII identificēšanas metodoloģijas pārskatīšana ES līmenī radītu iespēju nodrošināt proporcionāli samērīgāku pieeju arī citās banku regulējošo prasību jomās, kur tā tiek izmantota, tostarp mazu un nesarežģītu iestāžu noteikšanā un atviegloto prasību piemērošanā VNM ietvaros.
  • Latvijas Bankas eksperti aktīvi piedalījās EBI un EVTI darbā, izstrādājot IBS prudenciālā regulējuma grozījumus, t. sk. izstrādāja konceptuālu viedokļa dokumentu ar būtiskiem papildu grozījumu priekšlikumiem attiecībā uz proporcionalitāti prudenciālo prasību piemērošanā 2. klases IBS.
  • Notika iesaiste ECB VUM un EBI pārskatu vienkāršošanas projektos, kas vērsti gan uz īstenošanas tehniskajos standartos noteikto pārskatu, gan nacionālā līmeņa datu pieprasījumu apjoma pārskatīšanu, veicot esošo datu analīzi un identificējot datus, kuri uzraudzībā tiek izmantoti mazāk vai ir pieejami no citiem avotiem, lai tādējādi samazinātu ziņošanas prasības un izmaksas par aptuveni 25 %1Report on the efficiency of the regulatory and supervisory framework.pdf
    . Pastāvīgi turpinās darbs pie pārskatu sloga mazināšanas nacionālajā līmenī, un īpaši rūpīgi, veicot grozījumus noteikumos, tiek izvērtēta datu nepieciešamība. Vienlaikus tiek gatavota informācija nacionālā līmenī pieprasīto datu iekļaušanai ES publiskajā pārskatu reģistrā, kurā visiem interesentiem būs pieejama informācija par ES dalībvalstu nacionālajā līmenī regulāri un ad hoc veiktajiem datu pieprasījumiem.

Latvijas Banka aktīvi līdzdarbojās EAAPI virzīto regulējuma vienkāršošanas un konkurētspējas atbalsta pasākumu izstrādē. Tie paredzēti, lai racionalizētu apdrošināšanas tirgus regulējumu un samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus neapdraudot apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību vai finansiālo stabilitāti.

  • Ziņošanas un informācijas atklāšanas reforma saskaņā ar Maksātspējas II direktīvu: 2025. gada jūlijā EAAPI sāka apspriešanu par grozījumiem uzraudzības pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībās. Šo grozījumu mērķis ir samazināt apdrošinātājiem pārskatu sniegšanas slogu. Tā rezultātā kopējais pārskatu veidņu un datu punktu skaits tiktu būtiski samazināts, īpaši mazām un nesarežģītām sabiedrībām.
  • Ieteikumi par proporcionalitātes regulējumu: 2025. gada sākumā EAAPI sniedza EK tehniskus ieteikumus par Maksātspējas II jaunā proporcionalitātes režīma ieviešanu, izklāstot, kā mazas un nesarežģītas sabiedrības var gūt labumu no samazinātām prasībām.

Tika pārskatītas EAAPI vadlīnijas un izstrādāti tehnisko standartu grozījumu projekti, lai tos vienkāršotu un samazinātu sabiedrībām administratīvo slogu.

Direktīvas par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību grozījumu (CRD VI) ieviešana

Starptautiski atzīto Bāzeles Banku uzraudzības standartu (Bāzele III) ieviešanai ES 2024. gadā tika pieņemti grozījumi CRR un CRD VI. Grozījumi CRR ir tieši piemērojami jau no 2025. gada 1. janvāra. CRR tika būtiski mainītas vairākas kapitāla prasību aprēķina metodes, kas kredītiestādēm dod iespēju kapitāla prasību aprēķinam izmantot pret risku jutīgākas pieejas un līdz ar to vairākumam Latvijā reģistrēto kredītiestāžu samazināt kapitāla prasības. Savukārt, lai ieviestu CRD VI, Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju 2025. gadā sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Latvijas Bankas likumā un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Minētie grozījumi paredz:

  • prudenciālo prasību pārskatīšanu, tostarp, precizējot riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības ietekmi uz pašu kapitāla prasībām, palielinot fokusu uz ESG riskiem prudenciālajā ietvarā, nosakot prasības ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, papildinot uzraudzības pilnvaras un nosakot jaunus uzraudzības instrumentus;
  • ziņošanas sloga samazināšanu mazām un nesarežģītām kredītiestādēm.

Maksātspējas II direktīvas grozījumu ieviešana

Tika uzsākta Maksātspējas II direktīvas grozījumu ieviešana, kas paredz grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, kā arī vairākos Latvijas Bankas noteikumos. Ar Maksātspējas II uzraudzības režīma pārskatīšanu tiek pilnveidots ES apdrošinātāju prudenciālais regulējums, lai uzlabotu proporcionalitāti, konkurētspēju un ilgtermiņa ieguldījumu kapacitāti. Reformas rezultātā tiek samazināts ziņošanas un administratīvais slogs, īpaši mazām un nesarežģītām sabiedrībām, vienlaikus saglabājot spēcīgu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību. Reforma pielāgo tādus tehnisko rezervju galvenos elementus kā riska rezerve un svārstīguma korekcija, lai labāk atspoguļotu ilgtermiņa garantijas un tirgus apstākļus, kā arī stiprina uzraudzības konverģenci, krīzes pārvaldību un makroprudenciālo uzraudzību visā ES apdrošināšanas tirgū.

AIFMD II ieviešana

2025. gadā AIFMD II prasību pārņemšanai Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, lai pilnībā ieviestu Latvijas likumos AIFMD II prasības. AIFMD II mērķis ir samazināt ar fondu pārvaldīšanu saistītos riskus, nodrošināt uzraudzības iestādēm lielāku pārvaldnieku darbības pārredzamību un stiprināt ieguldītāju aizsardzību. Galvenās plānotās izmaiņas ir šādas:

  • noteiktas prasības aizdevumu izsniegšanā iesaistīto fondu pārvaldniekiem, tostarp koncentrācijas un sviras finansējuma ierobežojumi;
  • pastiprinātas likviditātes riska pārvaldības prasības atvērtajiem fondiem, tostarp obligāta likviditātes instrumentu izmantošana;
  • noteiktas stingrākas deleģēšanas prasības, paredzot plašāku uzraudzības informāciju un rūpīgāku deleģēto funkciju kontroli;
  • noteiktas plašākas turētājbankas izvēles iespējas;
  • noteikta standartizēta informācijas sniegšana par fondu darbību.

2026. gadā turpināsies darbs pie minēto likumu grozījumu virzības apstiprināšanai Saeimā.

Pensiju 3. līmeņa līdzekļu pārvaldības institucionalizācijas projekta izstrāde2Ņemot vērā PVKIU direktīvu un AKUI direktīvu.

Projekts ir vērsts uz pensiju 3. līmeņa pārvaldības sistēmas konsolidāciju vienā pensiju pārvaldniekā, lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, palielinātu darbības efektivitāti un pārskatāmību, kā arī panāktu augstāku ienesīgumu pensiju sistēmas dalībniekiem, stiprinot tirgus konkurētspēju un uzraudzības kvalitāti.

2025. gadā projekta īstenošanai tika izstrādāti grozījumi Privāto pensiju fondu likumā, Valsts fondēto pensiju likumā un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, lai noteiktu skaidru konsolidētās darbības un pensiju pārvaldniekiem noteikto prasību tiesisko ietvaru. Sadarbībā ar Finanšu ministriju 2026. gadā turpināsies darbs pie minēto likumu grozījumu virzības apstiprināšanai Saeimā.

Riska tolerances ietvara ieviešana uzraudzības procesos

Latvijas Banka turpināja darbu pie uzraudzības procesu pilnveides, lielāko uzmanību veltot procesu efektivizācijai un vienkāršošanai. 2025. gadā tika stiprināts uzraudzības kultūras ietvars, kas paredz uz riskiem balstītu, efektīvu un integrētu uzraudzības pieeju.

Tika izstrādāts un iedzīvināts arī jauns riska tolerances koncepts – tāda pieeja uzraudzības veikšanā, kas ļauj uzraugiem koncentrēt resursus uz būtiskākajiem vai aktuālākajiem uzdevumiem un jomām ar augstāku risku un piešķirt zemāku prioritāti pārējiem uzdevumiem.

Pārskata gadā tika ieviesti arī vairāki jauni uzraudzības procesi, tostarp tādi, kas stiprina finanšu tirgus digitālās darbības noturību.

Inovatīviem un drošiem finanšu pakalpojumiem labvēlīga vide

Inovāciju attīstība un risinājumi Latvijas finanšu tirgū

Latvijas Banka jau piekto gadu apkopo informāciju par Latvijas finanšu tirgus dalībnieku izmantotajiem inovatīvajiem risinājumiem, sniedzot vērtīgu ieskatu to tehnoloģiskajā pārveidē un ļaujot saprast, cik plaši un efektīvi inovācijas tiek izmantotas finanšu sektorā.

2025. gada aptaujā par inovācijām piedalījās 187 respondenti (84 % no visiem tirgus dalībniekiem). 55 % aptaujas dalībnieku norādīja, ka izmanto inovatīvus FinTech risinājumus. Apkopotie piecu gadu dati liecina par stabilu izaugsmi – 2021. gadā inovācijas izmantoja tikai 44 uzņēmumi, bet 2025. gadā jau 102.

Vairāku gadu garumā visaktīvāk inovatīvus risinājumus izmantojuši apdrošināšanas brokeri un apdrošināšanas sabiedrības, kā arī kredītiestādes. Šie segmenti demonstrē vislielāko elastību un gatavību pielāgot savus pakalpojumus klientu digitālajām vajadzībām.

44. attēls. Tirgus dalībnieki, kas finanšu pakalpojumu sniegšanā izmanto kādu inovatīvu risinājumu (skaits)

Būtiska 2025. gada tendence bija finanšu tirgus segmentu izlīdzināšanās: 2021. gadā inovatīvākie bija apdrošinātāji un kredītiestādes, bet 2025. gadā inovācijas ieviesa jau gandrīz visi tirgus segmenti. Tas apliecina, ka inovācijas vairs nav konkurences priekšrocība, bet gan nepieciešamība – īpaši ņemot vērā klientu pieprasījumu pēc ātriem, elastīgiem un pārskatāmiem pakalpojumiem.

Aptaujas dati liecina arī par uzņēmumu pieaugošu interesi veidot iekšējas inovāciju komandas – struktūrvienības, kas atbildīgas par jaunu tehnoloģisko risinājumu meklēšanu, testēšanu un ieviešanu. 2025. gada aptaujā 34 tirgus dalībnieki norādīja, ka savā organizācijā ir izveidojuši īpašu komandu inovatīvu FinTech risinājumu izpētei vai ieviešanai. Tas ļauj secināt, ka Latvijas finanšu tirgū 2025. gadā pieauga ne tikai inovācijas izmantojošo uzņēmumu skaits, bet arī to gatavība sistemātiski strādāt pie inovāciju attīstīšanas.

45. attēls. Finanšu tirgus dalībnieku biežāk izmantotās tehnoloģijas (skaits)

2025. gada aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijas finanšu tirgū nostiprinājusies tendence izmantot jaunus un inovatīvus biznesa modeļus. Uzņēmumi arvien biežāk pārskata savus tradicionālos darbības principus, ieviešot elastīgākas un klientu paradumiem vairāk pielāgotas pieejas.

Mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā Latvijas finanšu tirgū pēdējos gados notiek izrāviens. 2021. gadā un 2022. gadā mākslīgais intelekts galvenokārt tika minēts kā perspektīvs virziens, taču šobrīd to izmanto jau liels tirgus dalībnieku skaits.

46. attēls. Finanšu tirgus dalībnieku biežāk izmantotās tehnoloģijas (skaits)

2025. gada aptaujas rezultāti liecina, ka to tirgus dalībnieku skaits, kas izmanto mākslīgā intelekta risinājumus, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir divkāršojies.

47. attēls. Tirgus dalībnieki, kas finanšu pakalpojumu sniegšanai izmanto mākslīgā intelekta risinājumus (skaits)

Mākslīgā intelekta risinājumi galvenokārt tiek izmantoti ikdienas darbu veikšanai, piemēram, ChatGPT vai Copilot, kā arī mārketingam, klientu apkalpošanai, produktu dizainam un izstrādei. Daži tirgus dalībnieki norādīja, ka izmanto mākslīgā intelekta rīkus investīciju stratēģijas izmaiņu prognozēšanai, krāpšanas novēršanai, transakciju monitoringam, kā arī kredītspējas novērtējumam.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieki, ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus savos procesos un pakalpojumos, 2025. gadā ir veicinājuši būtiskus praktiskus ieguvumus. Saskaņā ar tirgus dalībnieku norādīto vislielākos ieguvumus no mākslīgā intelekta tie ir novērojuši paaugstinātā biznesa procesu automatizācijā, produktivitātē, palielinātā informācijas apstrādes ātrumā, resursu optimizācijā. Uzņēmumi atzīmē, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošana ir palīdzējusi būtiski paaugstināt darbības efektivitāti un samazināt izmaksas. Taču mākslīgā intelekta tehnoloģijas rada arī būtiskus izaicinājumus saistībā ar datu drošību, pārvaldību un pārskatāmību.

Par būtiskākajiem drošības riskiem un apdraudējumiem mākslīgā intelekta izmantošanā tirgus dalībnieki uzskata iespējamu datu noplūdi un privātuma pārkāpumus, modeļu darbības nepārskatāmību, kā arī paaugstinātu kiberuzbrukumu risku. Vienlaikus nozīmīgi ir arī ētiskie aspekti – ja netiek nodrošināta pietiekama datu kvalitāte un pārskatāmība, mākslīgā intelekta pieņemtie lēmumi var būt diskriminējoši. Papildus pastāv risks, ka pārmērīga paļaušanās uz mākslīgā intelekta risinājumiem var veicināt uzņēmumos kompetences samazināšanos un lēmumu pieņemšanas kontroles zudumu.

Lai mākslīgā intelekta kontekstā nodrošinātu datu aizsardzību un drošību, tirgus darbinieki veic dažādus pasākumus. Tie pastiprināti izmanto datu šifrēšanas tehnoloģijas, lai aizsargātu sensitīvu informāciju no nesankcionētas piekļuves. Tiek paplašināta darbinieku apmācība datu drošības jautājumos, lai rīcība ar klientu un uzņēmuma datiem būtu atbilstoša. Daudzi uzņēmumi ievieš stingras piekļuves kontroles sistēmas, kas ļauj precīzi regulēt to, kam ir tiesības piekļūt datiem un algoritmu pārvaldībai.

Kopumā uzņēmumi uzsver, ka ieguldījumi datu drošībā un pārvaldībā saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu kļūst par būtisku stratēģiskās risku pārvaldības sastāvdaļu.

Izaicinājumi darbā ar mākslīgo intelektu

Saskaņā ar aptaujas datiem 2025. gadā tirgus dalībnieku lielākie izaicinājumi darbā ar mākslīgo intelektu bija saistīti galvenokārt ar ierobežotiem resursiem, nepietiekamu kompetenci, kā arī datu kvalitātes un drošības jautājumiem. Šie faktori būtiski ietekmē mākslīgā intelekta risinājumu efektīvu ieviešanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Lai gan inovāciju izplatība un mākslīgā intelekta izmantošana turpina pieaugt, 39 uzņēmumi 2025. gada aptaujā norādīja, ka saskaras ar šķēršļiem, kas kavē vai apgrūtina inovatīvu risinājumu ieviešanu noteiktos tirgus segmentos. Lielākoties uzņēmumu pārstāvji uzsvēra, ka uzņēmumā trūkst darbinieku un resursu, lai attīstītu inovācijas, kā arī minēja, ka pastāv regulatīvais slogs, kas neļauj attīstīt inovācijas plašāk.

Aptaujas dati liecina, ka tirgus dalībnieki inovāciju ieviešanā saskaras ar vairākiem riskiem. Viens no tiem ir saistīts ar tehnoloģiju saderību un mantoto IT sistēmu integrēšanas problēmām. Daudzi uzņēmumi joprojām darbojas ar platformām, kas nav savietojamas ar mūsdienu API arhitektūrām vai mākslīgā intelekta risinājumiem. Tas krietni sarežģī inovāciju integrāciju un sadārdzina to attīstīšanu. Šie izaicinājumi var būt izteiktāki lielākos uzņēmumos ar ilgāku darbības vēsturi.

Papildu riskus rada arī datu drošība un regulējuma izaicinājumi. Inovatīvie risinājumi bieži apsteidz likumdošanas procesu. Tas rada neskaidrību, kādi tehniskie vai procedurālie standarti jāievēro. Šis aspekts ir īpaši svarīgs, ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus, kad riski saistās ne tikai ar datu aizsardzību, bet arī ar ētikas un pārskatāmības jautājumiem.

Inovāciju un mākslīgā intelekta izmantošana finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībā

Uzraudzības tehnoloģijas jeb SupTech ir specializēts Latvijas Bankas darbības virziens, lai nodrošinātu tehnoloģiski attīstītu uzraudzību.

Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvalde 2025. gadā turpināja attīstīt unificētu datu apstrādes risinājumu, kas ar mazākiem cilvēkresursiem nodrošina kvalitatīvu liela apmēra datu saņemšanu un apstrādi uzraudzības analītikas un lēmumu pieņemšanas funkcijas izpildei. Viens no atslēgas elementiem ir starptautiski atzītā un izplatītā Extensible Business Reporting Language (XBRL) standarta lietošana, kas ne tikai ļauj saskaņot ES lietotos uzraudzības datu pārskatus, bet arī nodrošina identisku pieeju nacionālajā līmenī. 2025. gadā tika izstrādāti vairāk nekā 20 uzraudzības pārskati un tirgus dalībniekiem tika nodrošinātas automatizētas apstrādes datu ievades formas, ja tie datus negatavo tehniskajā XBRL formātā.

Ikdienas uzraudzības efektivitātes uzlabošanai tika izstrādāta "Virtuālā uzrauga darba vieta", kas ļauj vienkopus strādāt ar dažādu veidu uzraudzības informāciju.

Uzraudzības tehnoloģiju attīstības neatņemama sastāvdaļa ir praktiskās inovācijas, tāpēc Latvijas Banka paplašināja mākoņpakalpojumu lietošanu uzraudzībā, izstrādājot drošas lietošanas iekšējās vadlīnijas un ieviešot papildu mākoņpakalpojumus. Tas ļaus nākotnē virzīties uz sadarbības jeb koplietošanas risinājumiem ar tirgus dalībniekiem.

Mākoņpakalpojumu lietošana ir cieši saistīta ar mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu ikdienas uzraudzības procesos. Latvijas Banka 2025. gadā sāka plašu mākslīgā intelekta integrēšanu uzraudzībā. Tika ieviesta virkne mākslīgā intelekta asistentu, kurus var lietot drošā veidā un ar kuriem var apstrādāt ne tikai publisku, bet arī ierobežotas pieejamības informāciju, tomēr tie ir tikai pirmie soļi mākslīgā intelekta vispārējai integrēšanai dažādos uzraudzības procesos, t. sk. licencēšanā un prudenciālajā uzraudzībā.

Jau šobrīd mākslīgā intelekta asistenti ļauj desmitkārt ietaupīt atsevišķām darbībām patērējamo laiku, piemēram, gatavojot dokumentu atbilstības novērtējumu vai meklējot specifisku informāciju liela apjoma dokumentos. Praktiskais lietojums jau šobrīd ļauj novērtēt, ka šie risinājumi sniedz arī papildu kvalitātes uzlabojumus.

Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes 2025. gadā ieviestie asistenti palīdz iegūt analizējamo dokumentu kopsavilkumu, novērtēt to atbilstību regulējuma prasībām, sagatavot analīzi par finansiālajiem rādītājiem, konstatēt un novērtēt riskus, kā arī to, vai analizējamais dokuments ir sagatavots, lietojot mākslīgo intelektu. Mākslīgajam intelektam uzraudzības darbā ir ļoti liels potenciāls, tāpēc nākamā perioda uzraudzības tehnoloģiju stratēģijā Latvijas Banka paredz iestrādāt mākslīgā intelekta ieviešanas ceļvedi.

Latvijas Banka ir sākusi darbu pie nākamā perioda uzraudzības tehnoloģiju stratēģijas izstrādes. Stratēģijas galvenie virzieni, kas noteiks to, kādu veidu projektus un aktivitātes Latvijas Banka veiks, lai uzraudzība būtu efektīva, savlaicīga un kvalitatīva, būs:

  • mākslīgā intelekta lietojums ikvienā efektivitāti un kvalitāti palielinošā uzraudzības procesa posmā;
  • ērta vide savlaicīgai tirgus dalībnieku uzraudzības datu analītikai;
  • ērti un pilnvērtīgi uzraudzības procesu vadības risinājumi;
  • tirgus dalībniekiem ērti risinājumi sadarbībai ar Latvijas Banku;
  • sistēmu, kas izriet no ES centralizētajiem lēmumiem, attīstības koordinēšana;
  • uzraudzības procesā izmantoto tehnoloģiju lietojuma un tehnoloģisko prasmju uzlabošana.