Latvijas Banka ir Latvijas Republikas pārstāve starptautiskajās finanšu institūcijās, kā arī sadarbībā ar ārvalstu centrālajām bankām. Latvijas Banka piedalās arī citu starptautisko finanšu un kredīta organizāciju darbībā, ja tas atbilst Latvijas Bankas mērķiem un uzdevumiem.

Latvijas Banka 2025. gadā turpināja pārstāvēt Latvijas intereses SVF, piedaloties pilnvarnieku sanāksmēs un nodrošinot SVF jautājumu koordināciju Latvijā.

2025. gada sākumā strauji palielinājās nenoteiktība un globālās fragmentācijas un protekcionisma riski. Gadam turpinoties, pasaules ekonomikas izaugsme tomēr izrādījās noturīgāka, nekā sākotnēji prognozēts. To ietekmēja tādi faktori kā zemāki faktiski ieviestie tarifi un spēcīgs investīciju pieaugums tehnoloģiju jomā, īpaši mākslīgā intelekta attīstībā ASV un Āzijā. SVF prognozēja, ka pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies vāja un būs paaugstināta nenoteiktība, savukārt inflācija turpinās mazināties. SVF mudināja dalībvalstis atjaunot fiskālo ilgtspēju, mazinot parādu slogu un veidojot fiskālās drošības spilvenus, kā arī aicināja rūpīgi uzraudzīt finanšu stabilitāti apdraudošos riskus un īstenot strukturālās reformas, kas kāpinātu produktivitāti un sekmētu izaugsmi. SVF uzsvēra arī neatkarīgu finanšu institūciju, kā arī starptautiskās sadarbības un atvērtas un uz noteikumiem balstītas tirdzniecības nozīmību.

SVF valde 2025. gadā apstiprināja jaunas finansēšanas programmas 10 dalībvalstīm 35.1 mljrd. ASV dolāru apmērā, t. sk. tika apstiprināta jauna finansējuma programma Argentīnai, kas ir SVF lielākā aizņēmēja. Turpinājās arī 2023. gadā apstiprinātās Ukrainas programmas īstenošana, un gada beigās Ukraina pieprasīja jaunu SVF programmu, kas tika apstiprināta 2026. gada februārī.

Latvijas intereses SVF tiek pārstāvētas SVF Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupā, kurā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Šo valstu grupu SVF Izpilddirektoru valdē pārstāv viens izpilddirektors, un tai kopumā 2025. gadā bija 3.28 % balsu. No 2023. gada janvāra līdz 2026. gada jūlijam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektors ir bijušais Lietuvas centrālās bankas vadītājs Vits Vasiļausks (Vitas Vasiliauskas). Baltijas valstu centrālās bankas 2025. gadā turpināja koordinēt visu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku un finanšu ministriju savstarpējo sadarbību SVF jautājumos un izstrādāt kopīgas pozīcijas par SVF Izpilddirektoru valdē izskatāmajiem jautājumiem.

Latvijas Banka 2025. gadā turpināja koordinēt Latvijas publisko un privāto institūciju iesaisti SVF uzraudzības jeb IV panta konsultāciju procesā. Ikgadējais SVF ziņojums ar rekomendācijām Latvijai tika publicēts septembrī.

2025. gadā Latvijas Banka turpināja dalību SNB. Latvijas Banka aktīvi līdzdarbojās SNB Inovāciju tīklājā (BIS Innovation Network), kā arī Eirosistēmas inovāciju foruma Innov8 darbā.

Latvijas Banka turpināja sadarbību, informācijas apmaiņu un Latvijas interešu pārstāvību:

  • Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju forumā;
  • MONEYVAL;
  • Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu banku uzraugu grupā;
  • OECD;
  • IOSCO;
  • IAIS;
  • IOPS.

Papildus dalībai dažādās ES un starptautiskajās institūcijās un organizācijās Latvijas Banka starptautisko sadarbību nodrošināja, pamatojoties arī uz noslēgtajiem divpusējiem un daudzpusējiem sadarbības un informācijas apmaiņas līgumiem ar citu valstu uzraudzības un noregulējuma iestādēm un aizsardzības sistēmu iestādēm (garantiju fondiem). Nozīmīga loma pieredzes un informācijas apmaiņā bija arī sadarbībai uzraugu un noregulējuma kolēģijās.

Īpaši cieša sadarbība ar citu valstu institūcijām 2025. gadā tradicionāli turpinājās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības forumu ietvaros par plaša spektra centrālo banku funkciju jautājumiem, t. sk., nodrošinot NBMF prezidentūru. Arī divpusējās sadarbības ietvaros Latvijas Banka dalījās pieredzē par atsevišķu jomu jautājumiem, piemēram, par finanšu krāpšanas ierobežošanu ar Somijas centrālo banku un par mākoņpakalpojumu emisiju aprēķinu praksi un izglītojošām aktivitātēm par digitālajiem paradumiem ar Dānijas centrālo banku.

Divpusējās sadarbības jomā Latvijas Banka apmainījās ar pieredzi arī ar citām Eiropas valstu centrālajām bankām, piemēram, ar Īrijas centrālo banku par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem un ar Portugāles centrālo banku par ilgtspējas apsvērumu ietveršanu makrouzraudzības politikā.

Latvijas Banka 2025. gadā turpināja dalīties NILLTPFN uzraudzības pieredzē ar Eiropas valstu centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm, t. sk. ar partneriestādēm Austrijā, Igaunijā, Bosnijā un Hercegovinā, Ukrainā un Lietuvā.

Nodrošinot zināšanu pārneses veicināšanu finanšu un ekonomikas jomā, 2025. gadā Latvijas Bankas eksperti piedalījās daudzos attīstības sadarbības projektos.

Akadēmiskās sadarbības ietvaros 2025. gadā Latvijas Bankas eksperti sadarbojās ar SVF Vīnes institūtu – vadīja mācību seminārus par Latvijas paveikto NILLTPF apkarošanas jomā un par MONEYVAL novērtējuma procesu, par nodokļu politikas, veselības aprūpes un sociālās apdrošināšanas jautājumiem, kā arī informēja par pētījumu jomā paveikto, t. sk. par Covid‑19 atbalsta pasākumu ietekmi uz Latvijas darba tirgu un uz uzņēmumu rādītājiem un par eksporta un ES fondu projektu ietekmi uz uzņēmumu produktivitāti.

Latvijas Banka 2025. gadā uzsāka sadarbību ar attīstības palīdzības mācību centru Centre of Excellence in Finance (Slovēnija), kas Dienvidaustrumeiropas (galvenokārt Balkānu valstu, Moldovas un Ukrainas) reģiona valstu nozaru ministrijām, centrālajām bankām un finanšu sektora uzraudzības iestādēm sniedz atbalstu kapacitātes celšanai finanšu jomā. Šā projekta ietvaros Latvijas Bankas eksperti dalījās ar zināšanām un pieredzi finanšu uzskaites un grāmatvedības, makroprudenciālās uzraudzības, maksājumu pakalpojumu noturības un maksājumu un FinTech pakalpojumu jomā.

Divpusējās tehniskās palīdzības ietvaros Latvijas Bankas prioritāte bija sniegt atbalstu Ukrainai. 2025. gadā pieredzes apmaiņa ar Ukrainas centrālās bankas ekspertiem notika ilgtspējības un ar to saistītās informācijas atklāšanas prakses, personāla politikas un UPNP metodoloģijas jomā.

Savukārt Azerbaidžānas centrālajai bankai Latvijas Bankas eksperti sniedza konsultācijas par pensiju sistēmu un pensiju fondu uzraudzību, starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu un apdrošināšanas jautājumiem.

Latvijas Banka Eirosistēmā un Eiropas Savienības institūcijās

Latvijas Banka kā ECBS un Eirosistēmas dalībniece savā darbībā ievēro Latvijas Republikas un ES tiesību aktus, t. sk. ECB tiesību aktus atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem.

Latvijas Bankas prezidents 2025. gadā darbojās ECB Padomē un Ģenerālpadomē, piedaloties Eirosistēmas monetārās politikas formulēšanā un ar Eirosistēmas un ECBS uzdevumiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks piedalījās ECB Uzraudzības valdes darbā. Tā nodrošina ar kredītiestāžu uzraudzību saistīto ECB uzdevumu izpildi un sagatavo attiecīgo lēmumu projektus iesniegšanai ECB Padomē neiebilšanas procedūras ietvaros.

Latvijas Bankas pārstāvji strādāja arī Eirosistēmas un ECBS komitejās un darba grupās, risinot ar monetāro politiku, tirgus operācijām, finanšu stabilitāti, finanšu sektora uzraudzību, maksājumu sistēmām, eiro skaidro naudu un digitālo eiro, statistiku, starptautiskajām attiecībām, komunikāciju, ilgtspējību un klimatu, kā arī inovatīvām tehnoloģijām u. c. jomām saistītus jautājumus.

Latvijas Banka 2025. gadā aktīvi piedalījās Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu1Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma ir ES finanšu uzraudzības ietvars, kas darbojas kopš 2011. gada. Sistēmu veido trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EBI, EVTI, EAAPI), ESRK, Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja un ES dalībvalstu nacionālās uzraudzības iestādes.
 veidojošo institūciju darbā, pārstāvot Latviju un pieņemot lēmumus gan ESRK, kas izlemj ar makrouzraudzības politiku ES saistītos jautājumus, gan EBI, EVTI un EAAPI uzraudzības padomēs, kā arī turpināja dalību VNV. Latvijas Bankas eksperti sniedza ieguldījumu šo institūciju komiteju un darba grupu darbā.

2025. gada 1. jūlijā darbu sāka jauna ES iestāde – Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (Authority for Anti-Money Laundering and Countering the Financing of Terrorism; AMLA). Tā izveidota ar mērķi stiprināt cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ES līmenī, uzlabot uzraudzības kvalitāti un nodrošināt vienotu NILLTPFN noteikumu piemērošanu visā ES. 2028. gadā AMLA sāks tiešo uzraudzību pār aptuveni 40 augsta riska finanšu iestādēm, kuras noteiks pēc regulējumā ietvertajiem kritērijiem un vienotas ES risku novērtēšanas metodoloģijas. Latvijas Banka ir sākusi darbu AMLA Valdē, pārstāvot finanšu sektora intereses un cieši sadarbojoties ar Finanšu izlūkošanas dienestu un Finanšu ministriju. Latvijas Bankas eksperti vairāku AMLA izveidoto darba grupu sastāvā nodrošina vienotu uzraudzības standartu izstrādi.

Latvijas Bankas pārstāvji pārskata gadā aktīvi darbojās arī ES Padomes, EK un Eurostat komitejās un darba grupās ar finanšu sektora regulējumu, eiro monētām, tautsaimniecības prognozēšanu, statistiku u. c. jomām saistītos jautājumos, kā arī sniedza atbalstu valdībai, izstrādājot nacionālo pozīciju par ES regulējumu.

ES Padomē turpinājās aktīvs darbs finanšu sektora regulējuma jomā, un tika panāktas provizoriskas politiskas vienošanās par tiesību aktiem šādās jomās:

  • krīzes pārvaldība un noguldījumu apdrošināšana (Crisis Management and Deposit Insurance): vienošanās par banku krīzes pārvaldību, agrīnas iejaukšanās pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbību finansēšanu;
  • privāto ieguldījumu stratēģija (Retail Investment Strategy): vienošanās par privāto ieguldītāju aizsardzību, ieguldījumu pakalpojumu pārredzamību un piekļuves finanšu tirgiem uzlabošanu;
  • maksājumu pakalpojumi (Third Payment Services Directive un Payment Services Regulation): vienošanās par jaunu maksājumu pakalpojumu regulējumu, kas stiprina patērētāju aizsardzību, nodrošina drošākus maksājumus un veicina finanšu inovācijas ES līmenī.

Vienlaikus turpinājās darbs pie vairākiem finanšu sektora tiesību aktu priekšlikumiem, par kuriem politiska vienošanās vēl nav panākta.

  • Digitālais eiro: turpinājās darbs pie tiesiskā regulējuma izveides un ES Padomes sarunu nostājas, nosakot digitālā eiro emisijas, aprites un uzraudzības nosacījumus.
  • Piekļuve finanšu datiem (Financial Data Access): notika diskusijas par piekļuves finanšu datiem satvaru, datu koplietošanu un patērētāju datu aizsardzības līdzsvarošanu ar inovāciju veicināšanu.
  • Vērtspapīrošana (Securitization): notika sarunas par ES vērtspapīrošanas tirgus attīstības veicināšanu un regulējuma pielāgošanu kapitāla tirgu padziļināšanai.

Uzsākot nākamo regulējuma attīstības kārtu (uzkrājumu un ieguldījumu savienības jautājumu bloks), 2025. gada nogalē tika publicēti arī jauni priekšlikumi finanšu pakalpojumu jomā:

  • tirgus integrācijas un uzraudzības pakete (Market Integration and Supervision Package): kapitāla tirgu integrācijas stiprināšana un uzraudzības konverģences veicināšana ES līmenī;
  • Pan-Eiropas privāto pensiju produkta (Pan-European Personal Pension Product) regulējuma pārskatīšana: Eiropas privāto pensiju produkta pilnveide un pievilcības palielināšana;
  • arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas (Institution for Occupational Retirement Provision) regulējuma pārskatīšana: arodpensiju fondu regulējuma pilnveide.

2025. gadā būtiska uzmanība tika pievērsta arī ilgtspējas regulējuma pārskatīšanai un vienkāršošanai, lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu regulējuma konsekvenci finanšu sektorā.

Ņemot vērā EK paziņojumu par atsevišķu deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanas atlikšanu vai pārskatīšanu, lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu regulējuma proporcionalitāti, īpaši ilgtspējīgu finanšu un kapitāla tirgus regulējuma jomā, 2025. gadā tika pārskatīts arī atsevišķu finanšu sektora sekundāro tiesību aktu pieņemšanas grafiks.

ES Padomes Ekonomikas un finanšu komitejā un tās apakškomitejās Latvijas Bankas pārstāvji regulāri piedalījās lēmumu sagatavošanā par ES tautsaimniecības attīstības un finanšu stabilitātes jautājumiem, ES ekonomikas politikas stratēģijas veidošanā un starptautisko jautājumu koordinēšanā. 2025. gadā minētā komiteja galvenokārt pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar ES konkurētspējas veicināšanu, globālās fragmentācijas izraisīto risku mazināšanu un vienotās valūtas lomas stiprināšanu, analizēja klimata, drošības un ģeopolitisko risku ietekmi uz ES finanšu sektoru un izstrādāja politikas ieteikumus attiecīgajām jomām. Komiteja vērtēja Krievijas agresijas kara ekonomiskās sekas Ukrainā, koordinēja ES sankcijas pret Krieviju, sagatavoja viedokli par finansiālo atbalstu Ukrainai (t. sk. par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu un donoru finansējumu), sniedza pozitīvu atzinumu par eiro ieviešanu Bulgārijā, kā arī sekoja uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides elementu īstenošanai, finanšu sektora riskiem un regulējuma ieviešanai tādās jomās kā kiberdrošība, finanšu pratība, digitālais eiro un kriptoaktīvi.