Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) pastāv jau kopš 2015. gada. Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde ir šā mehānisma dalībniece (līdz 2023. gadam – FKTK) un kopā ar Vienoto noregulējuma valdi (VNV) un citu ES valstu noregulējuma iestādēm veido, pastāvīgi uzlabo un stiprina VNM. Noregulējums aptver kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums. Šo iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības mērķis ir līdz minimumam samazināt likviditātes un maksātspējas krīžu iespējamību. Vienlaikus jāņem vērā, ka kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības ir privāti uzņēmumi un, kaut arī tās ir stingri regulētas un regulējumam ir izšķiroša nozīme, tām ir iespējamas problēmas un pastāv risks kļūt maksātnespējīgām. Noregulējuma iestādes darbojas ar mērķi aizsargāt finanšu stabilitāti, līdz minimumam samazinot traucējumus tautsaimniecībā un pasargājot nodokļu maksātājus no zaudējumiem, ja tirgus dalībnieku maksātnespēja ir neizbēgama.
Noregulējums aptver kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums. Šo iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības mērķis ir līdz minimumam samazināt likviditātes un maksātspējas krīžu iespējamību. Noregulējuma iestādes darbojas ar mērķi aizsargāt finanšu stabilitāti, līdz minimumam samazinot traucējumus tautsaimniecībā un pasargājot nodokļu maksātājus no zaudējumiem.
Noregulējuma funkcija ir proaktīva. Gadu gaitā ir izveidoti skaidri procesi kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējamībai, un šobrīd galvenais fokuss ir stiprināt gatavību krīzēm, lai nodrošinātu Latvijas Banku kā noregulējuma iestādi ar visiem nepieciešamajiem instrumentiem, lai varētu reaģēt uz iespējamām krīzēm, īstenot noregulējuma shēmu un pārvaldīt jebkuru nepieciešamo tirgus dalībnieka pārstrukturēšanu, rekapitalizāciju vai pārvedumu stratēģiju.
ECB tiešajai uzraudzībai VUM ietvaros pakļauto kredītiestāžu, kā arī pārrobežu grupu kredītiestāžu noregulējuma iestādes funkcijas veic VNV, bet Latvijas Bankas pārstāvji piedalās VNV īstenotajos noregulējuma procesos un VNV lēmumu sagatavošanā, kā arī īsteno VNV pieņemtos lēmumus, t. sk. par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noteikšanu. 2023. gadā trīs Latvijas kredītiestādes un viena dalībvalsts kredītiestādes filiāle ar 83 % īpatsvaru kredītiestāžu kopējos aktīvos bija pakļautas tiešajam VNV noregulējumam. Par pārējo septiņu kredītiestāžu un divu brokeru sabiedrību noregulējuma funkciju atbild Latvijas Banka kā nacionālā noregulējuma iestāde.
2023. gada prioritātes noregulējuma jomā bija:
- turpināt noregulējuma mehānisma operacionalizāciju.
2023. gadā Latvijas Banka, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, integrēja un atjaunināja vairākus noregulējuma operacionālā regulējuma procesus (īpaši tos, kuri attiecas uz noregulējuma plānošanu un minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noteikšanu), piedalījās vairākos VNV rīkotos izmēģinājumos (dry-run) noregulējuma procesa pilnveidošanai, kā arī piedalījās EK strukturālā atbalsta projektā 23EE09 Tehnical support for national handbook for Estonia, Lithuania and Latvia, kura ietvaros tiks nodrošināta noregulējuma instrumentu piemērošanas operacionalizācijas procesa izstrāde un organizācija, kas paredz līdz 2024. gada beigām izstrādāt darba dokumentus (lēmumus, līgumu projektus, procedūras, metodoloģijas u. c.) noregulējuma instrumentu piemērošanai. Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu noregulējuma procesa kapacitāti un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu efektīvu tā īstenošanu;
- nodrošināt noregulējuma plānu aktualizāciju un lēmumu par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apstiprināšanu.
Noregulējuma plāni tiek atjaunināti vismaz reizi gadā, ņemot vērā pārmaiņas tirgū un pašās kredītiestādēs un ieguldījumu brokeru sabiedrībās, ar mērķi nodrošināt gatavību krīzei un uzlabot iestāžu noregulējamību.
2023. gadā atbilstoši kredītiestāžu biznesa modeļiem un riskiem tika aktualizēti deviņi noregulējuma plāni, t. sk. seši Latvijas Bankas tiešā kompetencē esošo kredītiestāžu noregulējuma plāni (vienai kredītiestādei noregulējuma plāna pārskatīšana netika veikta, jo tai tika piemērotas vienkāršotās prasības, kas ļauj noregulējuma plānu pārskatīt vienu reizi divos gados). Latvijas Bankas pārstāvji arī piedalījās VNV īstenotajos noregulējuma plānu aktualizēšanas procesos attiecībā uz trim kredītiestādēm, kuras ir pakļautas tiešajam VNV noregulējumam.
Veiksmīga noregulējuma īstenošana iestāžu maksātnespējas gadījumā ir būtiski atkarīga no tā, vai iestādei ir pietiekama minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību kapacitāte, kas ļauj tai absorbēt zaudējumus vai veikt rekapitalizāciju krīzes situācijā. 2023. gadā visām Latvijas kredītiestādēm tika pārskatītas un noteiktas minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības. Latvijas Bankas tiešā kompetencē esošajām septiņām kredītiestādēm pārskata gadā tika noteikta minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība atbilstoši to noregulējuma plānos noteiktajai stratēģijai, kā arī tika pieņemti VNV noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības īstenošanas lēmumi;
- nodrošināt savlaicīgas iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF).
VNV ciešā sadarbībā ar nacionālajām noregulējuma iestādēm (t. sk. Latvijas Banku) ir atbildīga par gadskārtējās ex-ante iemaksas VNF, ko katra iestāde veic saskaņā ar VNM regulas noteikumiem, aprēķināšanu un par VNF līdzekļu pārvaldīšanu un izmantošanu. Atbilstoši VNV veiktajiem aprēķiniem 2023. gadā Latvijas kredītiestādes pārskaitīja VNF 3.6 milj. eiro un kopš 2015. gada Latvijas kredītiestādes ir iemaksājušas VNF 54.9 milj. eiro.
VNF uzdevums ir nodrošināt finanšu līdzekļus, kurus krīzes gadījumā var izmantot kredītiestādes noregulējuma finansēšanai. VNF līdzekļus veido dalībvalstu, t. sk. Latvijas, kredītiestāžu iemaksas ar mērķi pakāpeniski līdz 2024. gadam sasniegt apmēru, kas atbilst vismaz 1 % no segtajiem noguldījumiem visu iesaistīto dalībvalstu visās kredītiestādēs, un atbilstoši stāvoklim 2023. gada 31. decembrī šis mērķa līmenis tika sasniegts. Tas ir būtisks VNM panākums, nodrošinot ievērojamu fondu, ko iespējams izmantot krīzes gadījumā. Tas arī nozīmē, ka 2024. gadā kredītiestādes iemaksas VNF neveiks, ja vien tas netiks izmantots noregulējuma atbalstam gada laikā.
