Finanšu līdzekļu pieejamība ir būtisks sabiedrības noturības elements. Kritiskie finanšu pakalpojumi, kuru pieejamība jānodrošina iespējama valsts apdraudējuma gadījumā, ir kredītiestāžu veiktie skaidrās un bezskaidrās naudas maksājumi, tādējādi nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem piekļuvi saviem finanšu līdzekļiem.
Kritiskie finanšu pakalpojumi
Finanšu līdzekļu pieejamība ir būtisks sabiedrības noturības elements valsts apdraudējuma gadījumā. Atbilstoši Nacionālās drošības likumam kritiskie finanšu pakalpojumi, kuru pieejamība jānodrošina iespējama valsts apdraudējuma gadījumā, ir kredītiestāžu veiktie skaidrās un bezskaidrās naudas maksājumi, tādējādi nodrošinot finanšu līdzekļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Nacionālās drošības likuma regulējumu un Latvijas Bankas noteiktos kritērijus, Latvijā kritiskos finanšu pakalpojumus nodrošina četras lielākās Latvijas kredītiestādes (kredītiestāžu filiāles) – "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle.
Kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas pasākumus koordinē Latvijas Banka, un tās loma šajā jautājumā 2023. gadā būtiski pieauga, apvienojot FKTK un Latvijas Bankas kompetenci, kas katrai institūcijai šajā jautājumā bija līdz 2022. gada beigām.
Lai nodrošinātu kritisko finanšu pakalpojumu ietvara atbilstību esošajai risku situācijai, kā arī to noturību, t. sk. pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, izmantojot labākos pieejamos risinājumus, Latvijas Banka 2023. gadā sadarbojās ar finanšu nozari, Finanšu ministriju un Aizsardzības ministriju. Tika veiktas visaptverošas konsultācijas ar starptautiskajām un citu valstu iestādēm un organizācijām, t. sk. globālo maksājumu karšu norēķinu pakalpojumu sniedzējiem Mastercard un Visa, kā arī Eesti Pank un Lietuvos bankas, lai iespēju robežās nodrošinātu ar visām iesaistītajām pusēm saskaņotu un viendabīgu prasību attiecībā uz kritiskajiem finanšu pakalpojumiem ieviešanu Baltijas valstīs.
Sadarbības rezultātā tika būtiski pilnveidots kritisko finanšu pakalpojumu ietvars, gan izstrādājot jaunus risinājumus šo pakalpojumu sniegšanai, gan pilnveidojot ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītās procedūras.
Plānojot kritisko finanšu pakalpojumu ietvara pārmaiņas, tika vērtēti un ņemti vērā šādi aspekti:
- pārmaiņas iekšējā un ārējā vidē, sk. aktuālākie valsts apdraudējuma scenāriji;
- uzkrātā pieredze kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanā, t. sk., gatavojot un analizējot darbības nepārtrauktības risinājumus un veicot to testēšanu;
- jaunākie pieejamie risinājumi kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, t. sk., ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un pārmaiņas finanšu pakalpojumu jomā.
Jaunās prasības attiecībā uz kritiskajiem finanšu pakalpojumiem Latvijas Bankas padome pieņēma 2023. gada 9. oktobrī, apstiprinot Latvijas Bankas noteikumus Nr. 252 "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumi". Saskaņā ar jauno regulējumu kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji nodrošina šādus kritiskos finanšu pakalpojumus:
Bezskaidrās naudas maksājumi
- kredīta pārvedumus STEP2 sistēmas nepieejamības gadījumā starp kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem, citām kredītiestādēm un Valsts kasi (iepriekš šādi pārvedumi bija jānodrošina tikai starp kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem);
- karšu maksājumus bezsaistē (ja nav pieejams internets) fiziskajām personām pirmās nepieciešamības preču iegādei par kopējo summu līdz 200 eiro, ja nav pieejama maksājumu karšu infrastruktūra. Šāds risinājums kredītiestādēm jāievieš līdz 2025. gada 1. janvārim (iepriekšējais risinājums paredzēja prasību nodrošināt iespēju veikt maksājumus ar maksājumu karti, t. sk. tiešsaistē, ja nav traucēta starptautisko karšu shēmu vai norēķinu starpnieku infrastruktūras darbība).
Skaidrās naudas maksājumi
- pakalpojumu sniedzējs skaidrās naudas nepārtrauktu pieejamību nodrošina t. s. kritiskajos bankomātos. Latvijas Banka sadarbībā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir izveidojusi kritisko bankomātu tīklu, kurā tiek ietverti vismaz 10 % no pakalpojumu sniedzēja ikdienā iepriekšējā kalendārā gada beigās nodrošināto bankomātu skaita, t. sk. visās valstspilsētās. Pašlaik kritisko bankomātu tīklā ir ietverti 99 bankomāti (kritisko bankomātu karte);
- lai nodrošinātu kritisko bankomātu nepārtrauktu darbību un iespējas saņemt skaidro naudu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam, kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji kritiskajos bankomātos nodrošināmās skaidrās naudas minimālos apjomus plāno tā, lai katram savam klientam, kā arī katrai maksājumu kartei, kuru izsniedzis cits finanšu tirgus dalībnieks, nevis tikai kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējs, nodrošinātu skaidrās naudas izņemšanu 500 eiro apmērā dienā neatkarīgi no tā, cik maksājumu karšu attiecīgajam klientam ir izsniedzis vai cik maksājumu kontu atvēris pakalpojumu sniedzējs;
- jaunais regulējums paredz vairākas prasības, kas kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējam jānodrošina attiecībā uz kritiskajiem bankomātiem valsts apdraudējuma gadījumā, stiprinot arī prasības skaidrās naudas infrastruktūrai, t. sk.:
- kritiskais bankomāts ir klientam pieejams un darbojas atbilstoši tādam bankomāta pieejamības un darbības laikam, kādu pakalpojumu sniedzējs tam noteicis ikdienā (pirms valsts apdraudējuma iestāšanās), bet ne mazāk kā 14 stundu diennaktī;
- kritiskajā bankomātā ir pieejama skaidrā nauda;
- ir izveidoti risinājumi, kas nodrošina kritiskā bankomāta nepārtrauktu savienojumu ar informācijas sistēmām un kritisko bankomātu tīkla nepārtrauktu elektroapgādi.
Jaunais regulējums nosaka kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas valsts apdraudējuma gadījumā koordinēšanas procesu, kuru nodrošina Latvijas Banka, kā arī precizē prasības attiecībā uz kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plāniem.
2023. gadā tika organizēts arī kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas tests, kura ietvaros Latvijas Banka kopā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem komersantiem, Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju un Valsts kasi teorētiski izspēlēja kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iespējama valsts apdraudējuma gadījumā. Testa atziņas un secinājumi tika ņemti vērā, gatavojot jauno kritisko finanšu pakalpojumu ietvaru, kā arī risinot citus jautājumus, kas saistīti ar kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un koordinēšanu.
2023. gada 2. pusgadā Latvijas Banka organizēja komunikācijas pasākumus, informējot iedzīvotājus par kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem, finanšu pakalpojumiem, kas noteikti par kritiskiem, un to apjomu, kā arī par rīcību krīzes situācijās. Latvijas Banka arī sagatavoja un izplatīja informatīvo materiālu "Kas jāzina par naudu krīzes gadījumā", kur sniegti padomi arī par to, kādus priekšdarbus attiecībā uz naudu var veikt ikviens Latvijas iedzīvotājs, lai būtu gatavāks krīzes situācijai.
2024. gadā Latvijas Banka turpinās kritisko finanšu pakalpojumu ietvara pilnveidi, primāri fokusējoties uz 2023. gadā izstrādāto risinājumu ieviešanu.
Finanšu pratība
Latvijas Banka ir nacionālais finanšu pratības koordinators Latvijā. 2023. gadā tā stiprinājusi savu stratēģisko pieeju finanšu pratības uzlabošanai, sākot īstenot Latvijas Bankas finanšu pratības stratēģiju 2023.–2026. gadam. Tajā izvirzīti vairāki mērķi:
- sekmīgi koordinēt un stiprināt nacionāla līmeņa sadarbību šajā jomā, kā arī uzlabot iesaistīto pušu kompetenci un Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības datu pieejamību, lai veidotu un izplatītu finanšu pratības materiālus, kas veicina iedzīvotāju finansiālo noturību un ilgtspēju;
- uzlabot skolotāju izpratni un kapacitāti, nodrošinot materiālus un atbalstu ekonomikas un finanšu pratības mācīšanai Latvijas skolās.
Latvijas Banka turpināja koordinēt arī Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2021.– 2027. gadam (Stratēģija) ieviešanu un vadīja darba grupu, kas to īsteno. Darba grupa gada laikā tikās vairākkārt, lai pārrunātu aktualitātes un padziļināti apskatītu 2023. gada prioritāros tematus, piemēram:
- finanšu krāpniecības mazināšanu;
- finanšu pratības materiālu pieejamību iedzīvotājiem ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem.
2023. gadā darba grupas ietvaros Latvijā īstenots vairāk nekā 60 iniciatīvu, kuras sekmējušas Stratēģijas mērķu ieviešanu.
2023. gada laikā Latvijas Banka un sadarbības partneri būtiski palielinājuši iedzīvotājiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem pieejamo finanšu izglītības materiālu klāstu, kā arī uzlabota digitālo materiālu pieejamība. Lai veicinātu finanšu izglītības pieejamību, Latvijas Banka rīkoja Stratēģijas īstenošanā iesaistīto sadarbības partneru tikšanos ar nevalstiskā sektora organizācijām. To pārstāvji vērtēja finanšu pakalpojumu un finanšu izglītības materiālu pieejamību iedzīvotājiem, kuriem ir garīga vai funkcionāla rakstura traucējumi, kā arī skaidroja, kādi ir šīs iedzīvotāju grupas būtiskākie finanšu izaicinājumi.
Gada nogalē Latvijas Banka Stratēģijas īstenošanā iesaistītajiem rīkoja semināru par iedzīvotāju finanšu uzvedības maiņu, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtermiņa labklājību. Seminārā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieku, pārstāvot vairāk nekā 10 valsts, privātā un nevalstiskā sektora institūciju.
Stratēģijas ietvaros pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tika veikts Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības novērtējums, kura rezultāti iekļauti OECD Finanšu izglītības tīkla (INFE) sagatavotajā ziņojumā. Tas ļāva analizēt rezultātu 39 valstu kontekstā, kā arī to apspriest plašākā lokā Latvijas Bankas rīkotajās Ekspertu sarunās. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības rezultāts ir 59 % no maksimāli iespējamā punktu skaita. Vidējais rezultāts starp OECD dalībvalstīm ir augstāks – 63 %. Salīdzinājumā ar citām OECD dalībvalstīm Latvijas iedzīvotāju rīcība ar finansēm ir nedaudz prasmīgāka, zināšanu līmenis – būtiski zemāks, bet attieksme ir vidējā OECD līmenī.
Arī 2023. gadā Latvijas Banka koordinēja Finanšu pratības nedēļu, kas Latvijā norisinājās marta beigās.
Nedēļas ietvaros 22 sadarbības partneri piedāvāja dažādus pasākumus – kopumā 39 aktivitātes gan digitālajā vidē, gan klātienē dažādos Latvijas reģionos. Tas ir līdz šim plašākais partneru loks un aktivitāšu klāsts, kas bijis pieejams Finanšu pratības nedēļā.
Lai aktualizētu pensijas plānošanu un ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu Latvijas sabiedrībā, Latvijas Banka koordinēja arī Tavas pensijas nedēļu. Tika sagatavoti dažādi materiāli, kurus iedzīvotāji digitālajā vidē aplūkojuši gandrīz miljonu reižu. Pasākumi notika Eiropas pensionēšanās nedēļas ietvaros, un savas aktivitātes piedāvāja arī Latvijas Finanšu nozares asociācija, Latvijas Apdrošinātāju asociācija un vairāki finanšu tirgus dalībnieki.
Ekspertu saruna "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?"
2. pusgadā tika sākta izglītības programma "Kļūsti par naudas pratēju!", ko izstrādājusi Latvijas Banka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un ES programmas "Erasmus+" projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas ieviešanai Latvijas pieaugušo izglītībā". Programmas pirmo moduli "Manu personīgo finanšu plānošana" īstenoja 22 Latvijas pašvaldības. To kopš 2023. gada oktobra apguvuši vairāk nekā 200 dalībnieku visā Latvijā. 2024. gadā moduļa izstrāde turpināsies, tas tiks papildināts ar finanšu drošības un ikdienas finanšu pakalpojumu lietošanas tematiem.
Latvijas Banka turpināja sadarbību ar Latvijas skolotājiem, atbalstot tos ekonomikas un finanšu tēmu mācīšanā. Gada laikā notika divi semināri, kuros skolotāji uzlaboja zināšanas ne tikai par aktualitātēm ekonomikā, īpaši par mācību programmā iekļautajiem tematiem, bet arī par ieguldījumiem. Latvijas Bankas semināros klātienē un tiešsaistē 2023. gadā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku.
2023. gadā Latvijas Banka papildināja finanšu un ekonomikas izglītības vietnes "Naudas skola" saturu ar finanšu pratības tematiem: drošība, kredīti, pensija, uzkrājumi, noguldījumi, apdrošināšana, budžeta plānošana, nauda un darījumi, ilgtspējīgas finanses. Izstrādāti arī materiāli vieglajā valodā "Kas jāzina par naudu krīzes gadījumā" un "Kā veidojas mana pensija", lai nodrošinātu informācijas pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Izglītojošajai vietnei "Naudas skola" 2023. gadā bija 669 tūkst. lapas skatījumu un unikālo apmeklējumu skaits palielinājās par 144 %.
Klātienē par ekonomikas un finanšu tematiem Latvijas Banka izglīto savā Zināšanu centrā, ko 2023. gadā apmeklēja 4425 (2022. gadā – 3163) cilvēki – skolēni, augstskolu studenti un uzņēmumu un organizāciju darbinieki.