Kompensāciju izmaksas sistēmas Latvijā veido:
- Noguldījumu garantiju fonds;
- Apdrošināto aizsardzības fonds;
- Finanšu instrumentu tirgus klientu (ieguldītāju) aizsardzības sistēma.
Noguldījumu garantiju fonds. 2025. gadā Latvijas Banka turpināja noguldītāju aizsardzības ietvara un garantētās atlīdzības izmaksas procesa pilnveidi. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 6. panta prasībām NGF regulāri veic stresa testus. 2025. gadā tika veikta pārrobežu sadarbības un garantētās atlīdzības izmaksas funkcijas testēšana ar mērķi izvērtēt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas noguldījumu garantiju sistēmu spēju efektīvi sadarboties situācijās, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu vairākās jurisdikcijās vienlaikus. Testā tika pārbaudīti komunikācijas un koordinācijas mehānismi, lai nodrošinātu savlaicīgu garantētās atlīdzības pārrobežu izmaksu noguldītājiem. 2025. gadā tika testētas arī NGF finansējuma piesaistes iespējas, pieprasot aizdevumu no NGF dalībniekiem atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma 21. panta prasībām, kā arī tika izvērtēta NGF spēja finansēt kredītiestāžu noregulējuma pasākumus.
2025. gadā atkārtoti tika veikta kredītiestāžu garantētās atlīdzības izmaksas pieteikumu iesniegšanas un pieņemšanas procesa testēšana, kas palīdzēja Latvijas Bankai sagatavoties garantētās atlīdzības izmaksas pieteikumu pieņemšanai, pārņemot garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanu no AS "Citadele banka". Latvijas Banka pārņēma no AS "Citadele banka" garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanu vairāku kredītiestāžu – maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka", maksātnespējīgās AS "PNB Banka" un likvidējamās ABLV Bank, AS – noguldītājiem. No 2025. gada 1. aprīļa minēto kredītiestāžu noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas no NGF tiek veiktas ar Latvijas Bankas starpniecību.
Latvijas Banka veica arī visu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību un kredītiestāžu garantētās atlīdzības saņēmēju sarakstu stresa testus, lai pārbaudītu minēto iestāžu spēju sagatavot noguldītāju sarakstu un iesniegt Latvijas Bankai pieprasīto informāciju noteiktajā formātā un termiņā.
Noguldītāju aizsardzības jomā Latvijas Banka veica vienu klātienes pārbaudi, kuras mērķis bija novērtēt kredītiestādes noguldītāju sarakstu kvalitāti un to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Latvijas Banka visās kredītiestādēs veica arī horizontālo pārbaudi par to noguldītāju, kas pārvalda citām personām pienākošos naudas līdzekļus, datu uzskaiti grāmatvedības reģistros, kā arī par noguldītāju informēšanu. Pārbaudes ietvaros tika identificēti labās prakses piemēri un uzlabojamie aspekti.
Latvijas Banka sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā, paredzot NGF mērķapjoma noteikšanu 3 % līmenī no kopējā Latvijas kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību segto noguldījumu apmēra, kā arī sākotnējās iemaksas atcelšanu, sākot dalību NGF.
Latvijas Banka turpināja līdzdarboties banku krīžu pārvaldības un noguldītāju aizsardzības vienotā ietvara (Crisis Management and Deposit Insurance Framework) pilnveidošanā. Procesa mērķis ir padarīt efektīvāku kredītiestāžu maksātnespējas novēršanas sistēmu. Vairāk par šo procesu var uzzināt EK tīmekļvietnē un Eiropas Parlamenta tīmekļvietnē.
NGF dalībnieki reizi ceturksnī veic maksājumus NGF 0.05 % apmērā no segto noguldījumu vidējā atlikuma iepriekšējā ceturksnī, kas reizināts ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināto korekcijas koeficientu. NGF katru gadu novērtē fonda dalībnieku darbības rādītājus un saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 8. panta trešās daļas prasībām aprēķina korekcijas koeficientus iemaksām NGF. Vidējais piemērojamais korekcijas koeficients kredītiestādēm 2025. gadā bija 110 % (2024. gadā – 112 %), bet kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām – 99 % (2024. gadā – 93 %).
Noguldījumu piesaistītāji regulāros maksājumus NGF par 2025. gadu veica 22.9 milj. eiro apmērā.
Latvijas Banka 2025. gadā nodrošināja NGF naudas līdzekļu uzkrāšanu un pārvaldīšanu, un gada beigās NGF pieejamie naudas līdzekļi bija 302.3 milj. eiro. NGF naudas līdzekļu pārvaldīšanas pamatprincips ir augstas likviditātes nodrošināšana. 2025. gadā NGF naudas līdzekļi tika ieguldīti īstermiņa (ar vērtspapīru dzēšanas termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus) likvīdos eirozonas valstu valdību investīciju klases kredītreitinga fiksēta ienākuma vērtspapīros. 2025. gada ieguldījumu ienesīgums sasniedza 2.21 %.
Apdrošināto aizsardzības fonds. AAF naudas līdzekļus veido apdrošināšanas sabiedrību atskaitījumi 0.1 % apmērā no to apdrošināšanas prēmiju bruto kopsummas, kuras saņemtas no fiziskajām personām par likumā norādītajiem apdrošināšanas veidiem. Kopš AAF darbības sākuma tā naudas līdzekļi garantētās atlīdzības izmaksai izmantoti 12.3 tūkst. eiro apmērā. Tā kā 2015. gada beigās AAF uzkrātie naudas līdzekļi bija pārsnieguši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 288. pantā noteikto apmēru, kopš 2016. gada iemaksas AAF ir apturētas. 2025. gada beigās AAF bija uzkrāts 21.0 milj. eiro. Arī AAF naudas līdzekļi tika ieguldīti īstermiņa (ar vērtspapīru dzēšanas termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus) likvīdos eirozonas valstu valdību investīciju klases kredītreitinga fiksēta ienākuma vērtspapīros, un 2025. gada ieguldījumu ienesīgums sasniedza 2.20 %.
Finanšu instrumentu tirgus klientu (ieguldītāju) aizsardzība. Ieguldītāju aizsardzības sistēmas pamatā ir Ieguldītāju aizsardzības likums. Kompensācija vienam ieguldītājam tiek aprēķināta līdz 20 tūkst. eiro. Kompensāciju izmaksu, kā arī šo izmaksu nodrošināšanai paredzēto naudas līdzekļu turēšanu un ieguldītāju aizsardzības sistēmas pārvaldīšanu nodrošina Latvijas Banka, bet nepieciešamos naudas līdzekļus nodrošina sistēmas dalībnieki. Ieguldītāju aizsardzības likums neparedz kompensāciju izmaksai paredzēto naudas līdzekļu uzkrāšanu, bet, ja nepieciešams, naudas līdzekļus nodrošina sistēmas dalībnieki jeb juridiskās personas, kas noteiktā kārtībā saņēmušas atļauju ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai. 2025. gadā turpinājās ieguldītāju aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveide. Latvijas Banka pirmo reizi veica arī visu ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībnieku ieguldītāju sarakstu testēšanu, lai pārbaudītu sistēmas dalībnieku spēju sagatavot informāciju par ieguldītājiem un iesniegt Latvijas Bankai pieprasīto informāciju noteiktajā formātā un termiņā, ievērojot Latvijas Bankas "Ieguldītāju, kuriem ir tiesības uz kompensāciju, saraksta sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus".