Latvijas Banka savu uzdevumu veikšanai vāc un apkopo plašu statistiskās informācijas klāstu, ko izmanto finanšu un makroekonomiskajai analīzei, finanšu stabilitātes izvērtēšanai, finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai, kā arī sabiedrības informēšanai par norisēm finanšu nozarē un tautsaimniecībā. Latvijas Bankas sagatavoto statistisko informāciju izmanto arī ECB – Eirosistēmas monetārās statistikas un attiecīgo eirozonas statistisko datu sagatavošanai, kā arī citu uzdevumu izpildei. Lai sniegtu pārskatāmu informāciju par plānoto darbību statistikas jomā, Latvijas Banka publicē Latvijas Bankas statistikas gada programmu un pārskatu par tās izpildi, kā arī vidēja termiņa statistikas darba programmu triju gadu periodam.
Datu vadība
2025. gadā Latvijas Banka attīstīja vairākus centralizētus risinājumus.
- Latvijas Bankas infrastruktūrā tika integrēts datu katalogs (atvērtā pirmkoda rīks DataHub), kurā pakāpeniski tiek iekļauta informācija par Latvijas Bankā esošajām datu kopām.
- Vienotajā institucionālo vienību reģistrā tika pārcelta uzraugāmo tirgus dalībnieku licencēšanas un sankciju informācija un pārtraukta šīs informācijas dublēta uzturēšana atsevišķā licencēšanas un sankciju reģistrā.
- Tika paplašināta drošā datu ezera infrastruktūra, kas sniegs daudz plašākas pētniecības iespējas un ļaus Latvijas Bankai operatīvāk, plašāk un pilnvērtīgāk analītiskajam un pētnieciskajam darbam atkalizmantot dažādu institūciju datus pseidonimizētā veidā, sasaistot tos ar citiem Latvijas Bankas rīcībā esošajiem datiem.
- Tika izveidota mākslīgā intelekta platforma (Open WebUI) ar lokāli un MSAzure mākonī izvietotiem modeļiem, kas nodrošina darbiniekiem iespēju izstrādāt un pārvaldīt mākslīgā intelekta asistentus.
- Tika ieviesti vairāki lielo valodas modeļu (Large Language Models) projekti, piemēram, viedā meklēšana apjomīgos ar skaidrās naudas instrukcijām un procedūrām saistītos dokumentos.
Latvijas Banka turpina veicināt datu atkalizmantošanu, to savlaicīgu pieejamību un apstrādi ar mūsdienīgiem datu apstrādes rīkiem. 2025. gadā datu ezerā tika iecelts vairāk nekā 40 jaunu datubāzu, stiprināta starppārvalžu sadarbība un darbiniekiem nodrošinātas dažādas vadlīnijas darbam ar datiem.
Statistikas normatīvā regulējuma attīstība
Latvijas Banka kopā ar citu ES dalībvalstu centrālajām bankām un ECB turpināja ECBS Vienotās ziņošanas sistēmas (VZS) atsevišķu ieviešanas aspektu izpēti un VZS regulas izstrādi. 2025. gadā VZS projekta izpētes fāze tika pagarināta līdz 2026. gada septembrim. Attiecīgi detalizētu VZS projekta ieviešanas plānu paredzēts izstrādāt un paziņot 2026. gada 1. pusgadā kopā ar aktualizētajiem ieviešanas termiņiem.
2025. gadā Latvijas Banka piedalījās vēl vienā nozīmīgā ECBS līmeņa uzdevumā. Tika uzsākta Regulas par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām pārskatīšana. Latvijas Banka veica Latvijas apdrošināšanas sabiedrību aptauju, lai noskaidrotu ar minētās regulas grozījumu ieviešanu saistītās izmaksas. Izmaksu aptaujas rezultāti apkopotā veidā kopā ar informāciju par Latvijas Bankas izmaksām saistībā ar jauno prasību ieviešanu tika iesniegti ECB. Pamatojoties uz izmaksu un guvumu novērtējuma rezultātiem, 2026. gadā tiks uzsākta Regulas par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām grozījumu izstrāde. Pirmo ziņošanu saskaņā ar jaunajām prasībām plānots sākt ar datiem par 2027. gada 1. ceturksni.
Datu iesniegšanas integrācija
Lai optimizētu pārskatu iesniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas pēc FKTK integrācijas Latvijas Bankā, 2024. gada un 2025. gada laikā uzraudzības un noregulējuma pārskatu iesniegšana pakāpeniski tika pārcelta no datu ziņošanas sistēmas uz paaugstinātās drošības sistēmu un elektronisko pārskatu sistēmu, īstenojot šādus pasākumus:
- visiem pārskatītajiem FKTK izdotajiem noteikumiem un saistošajiem tieši piemērojamajiem ES tiesību aktiem tika izstrādāti tehniskie apraksti, lai tirgus dalībniekiem būtu iespēja laikus nodrošināt atbilstību datu sniegšanas tehniskajām prasībām;
- tika organizētas tikšanās ar tirgus dalībnieku segmentiem, lai pārrunātu plānotās pārmaiņas un sniegtu atbalstu šo datu sagatavošanas un iesniegšanas procesa pārmaiņu ieviešanā;
- elektronisko pārskatu sistēmā tika izstrādāts visaptverošs pārskatu iesniegšanas monitoringa rīks, kas aptver visus regulāri un regulēti iesniedzamos statistikas, uzraudzības, noregulējuma un aizsardzības sistēmu pārskatus un atspoguļo tirgus dalībnieku iesniedzamo pārskatu termiņus un iesniegto pārskatu statusus, t. sk. atbildes ziņojumus kļūdu gadījumā. Pārskatu iesniegšanas monitoringa rīka funkcionalitāte ļauj skatīt visus pārskatus tabulārā vai kalendārā skatā, lejupielādēt sarakstu, kā arī sinhronizēt to ar MS Outlook un Google kalendāru;
- kā moderna papildu pārskatu iesniegšanas iespēja tika ieviests failu API kanāls.
Pārskatu iesniegšanai izmantojamo informācijas sistēmu optimizēšanas rezultātā ar 2026. gada 1. aprīli slēgta pieeja datu ziņošanas sistēmai.
Statistisko datu sagatavošana un izplatīšana
2025. gadā Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (Macroeconomic Imbalances Procedure; MIP) ietvaros Latvijā ieradās Eurostat un ECB Statistikas ģenerāldirektorāta eksperti, lai novērtētu Latvijas Bankas atbildībā esošo un MIP ietvarā ietilpstošo ārējās statistikas un finanšu kontu statistikas datu kvalitāti. Šādas vizītes valstīs tiek organizētas regulāri, un tās ne tikai ļauj novērtēt statistisko datu kvalitāti, kas Latvijas gadījumā saņēma atzinīgu vērtējumu, bet arī sniedz ieskatu statistikas sagatavošanas praksē dažādās valstīs un veicina šādas statistikas attīstību. Tā kā ārējās statistikas un finanšu kontu statistikas sagatavošanā būtisks datu avots ir CSP, sarunās Latviju pārstāvēja arī CSP eksperti.
Latvijas Bankas tīmekļvietnē tika publicēti 2023. gada mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas dati, kas citstarp ietver datus par mājsaimniecību reālajiem aktīviem un to finansējumu, citām saistībām, kredītu pieejamību, privāto komercdarbību, finanšu aktīviem, ienākumiem, pārvedumiem un patēriņu un neto bagātību. 2026. gadā sāksies nākamā šāda aptauja, kurā notiks intervijas ar 1200 mājsaimniecībām.
Latvijas Bankas interneta statistikas datubāzē INTS pirmo reizi tika publicēti pensijas fondu statistikas dati, kas ietver arī uzraudzības statistikas datus par pensiju fondiem un plāniem. Tādējādi turpinājās uzraudzības statistikas datu pārcelšana uz interneta statistikas datubāzi INTS.
Informāciju par Latvijas Bankas veikumu vērtspapīru un kredītu darījumos iesaistīto juridisko personu datu analīzes pilnveidē ilgtspējības jomā sk. sadaļā "Ilgtspējība".
Kredītu reģistrs
Latvijas Banka nodrošina Kredītu reģistra darbību, uzkrājot ziņas par fizisko un juridisko personu saistībām un sniegtajiem galvojumiem. Kredītu reģistrs nodrošina informāciju Latvijas Bankas uzdevumu, t. sk. ECBS uzdevumu, veikšanai, kā arī papildu iespējas valsts institūcijām saņemt ziņas normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Latvijas Banka 2025. gadā sāka Kredītu reģistrā iekļauto ziņu par fiziskajām personām automatizētu nodošanu zvērinātiem notāriem mantojuma lietu ietvaros. 2025. gadā šis risinājums nodrošināja informāciju par aptuveni 400 fiziskajām personām mēnesī un vienlaikus mazināja Kredītu reģistra dalībnieku un Kredītu reģistra dalībnieku ar ierobežotu statusu (kopā – reģistra dalībnieki) ziņošanas slogu.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto uzdevumu izpildei Latvijas Banka sāka kredītiestāžu vietā nodot Patērētāju tiesību aizsardzības centram Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par kredītiestāžu klientu saistībām, kuras kvalificētas kā ienākumus nenesošas un izbeigušās, cesijas ceļā nododot tās citam kreditoram.
Latvijas Banka uzsāka Kredītu reģistrā iekļauto ziņu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam saistībā ar Solidaritātes iemaksas likumā paredzētā kreditēšanas pieauguma rādītāja noteikšanu kredītiestādēm, lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienestam papildu salīdzinošos datus solidaritātes iemaksas atlaides piemērošanai.
Reģistra dalībnieki uzsāka jaunu ziņu iekļaušanu Kredītu reģistrā, t. sk. tādēļ, lai nodrošinātu papildu informāciju klimata pārmaiņu pārejas risku analīzes vajadzībām (sk. sadaļā "Ilgtspējība").
2025. gada beigās Kredītu reģistrā bija ziņas par tā 76 dalībnieku 1.2 milj. aizņēmēju un aizņēmēju galvotāju un to 1.18 milj. saistību (spēkā esošās un izpildītās saistības, kuras tiek izmantotas kredītspējas vērtēšanai) ar faktisko atlikumu 24.55 mljrd. eiro un neizmantoto apmēru 5.62 mljrd. eiro. Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par juridisko personu saistībām tiek sniegtas arī ECB AnaCredit statistikas ietvaros.
Latvijas Banka nodrošina jebkurai personai iespēju bez maksas saņemt par sevi Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, t. sk. elektroniskās apkalpošanas vietnē https://manidati.kreg.lv, kā arī izsniedz ziņas par personām valsts institūcijām to normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei, piemēram, pirmstiesas izmeklēšanas iestādei, tiesai un bāriņtiesai.
1. attēls. Kredītu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas dinamika (skaits)
Lai izmantotu Kredītu reģistra ziņas savu esošo vai iespējamo aizņēmēju un aizņēmēju galvinieku kredītspējas vērtēšanai, 2025. gadā reģistra dalībnieki veica 15.13 milj. pieprasījumu.
2. attēls. Kredītu reģistra dalībnieku veikto pieprasījumu skaita dinamika (skaits milj.)