Finanšu nozares uzraudzība

Licencēšanas aktualitātes

Banku sektorā notika nelielas pārmaiņas. ECB 2023. gada 10. martā pieņēma lēmumu anulēt Baltic International Bank SE licenci. Pēc licences anulēšanas tika uzsākts bankas likvidācijas process.

2024. gada 24. janvārī tika pasludināts bankas maksātnespējas process.

Nelielas pārmaiņas skāra arī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību sektoru – kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "AVOTS 37" 2023. gadā tika anulēta licence, pamatojoties uz tās biedru kopsapulcē pieņemto lēmumu.

Apdrošināšanas sektorā 2023. gadā tika reģistrēti seši jauni apdrošināšanas brokeri: SIA "CREDEO", SIA Moller Auto Insurance Services, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "HWCA", Inchcape Insurance Services SIA, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "FIRST BROKER" un Mango Insurance SIA. 2023. gadā tika anulēts SIA “E-aģents" ieraksts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā. Lietuvas apdrošināšanas sabiedrība INVL Life, uždaroji akcinė draudimo bendrovė, kas Latvijā darbojās ar filiāles starpniecību, visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus 2023. gada 1. decembrī nodeva citai Lietuvā licencētajai apdrošināšanas sabiedrībai Gyvybes draudimo UAB "SB draudimas". Ar 2023. gada 1. decembri INVL Life, uždaroji akcinė draudimo bendrovė Latvijas filiāle pārtrauca darbību. Gyvybes draudimo UAB "SB draudimas" 2023. gada 15. septembrī atvēra filiāli Latvijā un pēc apdrošināšanas līgumu pārņemšanas no INVL Life, uždaroji akcinė draudimo bendrovė turpina darbību Latvijā ar filiāles starpniecību.

Maksājumu pakalpojumu jomā 2023. gadā tika izsniegta viena jauna maksājumu iestādes licence – SIA "JOOL PAY". Anulētas tika divām maksājumu iestādēm izsniegtās licences. Pamatojoties uz pašas sabiedrības iesniegumu, tika anulēta SIA "Nordigen Solutions" licence. Ņemot vērā, ka kopš 2021. gada septembra sabiedrība bija pārtraukusi maksājumu iestādes darbību, neturēja klientu līdzekļus un tai nebija saistību pret klientiem, tika anulēta SIA ''Baltic Payment Solutions'' izsniegtā licence.

2023. gadā licence elektroniskās naudas iestādes darbībai tika izsniegta SIA "xpate". Licence paredz tiesības emitēt elektronisko naudu un papildus sniegt vairākus licencē norādītos maksājumu pakalpojumus. Reģistrācija tika anulēta vienai elektroniskās naudas iestādei – AS "LatCard'' –, pamatojoties uz AS "LatCard'' iesniegumu ar lūgumu anulēt tās reģistrāciju elektroniskās naudas iestāžu reģistrā. AS "LatCard'' nebija saistību pret klientiem – elektroniskās naudas turētājiem.

Ieguldījumu pakalpojumu jomā tirgū ienāca jauni dalībnieki. 2023. gadā tika izsniegta licence SIA Nectaro, savukārt 2023. gada beigās tika reģistrēta atļauja UAB FMI "INVL Financial Advisors" Latvijas filiāles darbībai. 2023. gadā tika anulēta atļauja AK JENSEN NORWAY AS filiāles Latvijā darbībai.

2023. gadā VAIRO IPAS tika izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, savukārt licence tika anulēta akciju sabiedrībai Rietumu Asset Management ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

2023. gadā tika reģistrēti trīs jauni alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki: SIA Merito Real Estate Management AIFP, SIGNET ASSET MANAGEMENT LATVIA IPS un SIA "ASP Asset Management AIFP". Savukārt reģistrācija tika anulēta vienam alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam – SIA "2B Capital AIFP". Licence tika anulēta arī akciju sabiedrībai "BIB Alternative Investment Management" un akciju sabiedrībai "AIFP Baltic Asset Management".

Valūtu tirdzniecības jomā 2023. gadā SIA "BALTTOMS" tika reģistrēta valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā. Savukārt SIA "VIAL" ieraksts valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā tika anulēts.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ir jauns sektors, kas lēnām attīstās. 2023. gadā darbības atļauja tika izsniegta SE "Capitalia". Gada nogalē tika uzsākts vēl viens darbības atļaujas izsniegšanas process – attiecībā uz SIA "LANDE Platform".

2023. gadam Latvijas Banka bija noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: makroekonomiskie un ģeopolitiskie riski, operacionālā un finanšu noturība, pārejas riski, NILLTPF un sankciju riski, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju aizsardzība. 2023. gadā finanšu sektorā saglabājās izaicinājumi, kas saistīti ar spēju pārvaldīt sankciju apiešanas riskus, vienlaikus saglabājot uz riskiem balstītu pieeju. Latvijas Banka rūpējās, lai abas jomas būtu līdzsvarā un godprātīgam klientam būtu iespējas saņemt nepieciešamos finanšu pakalpojumus.

 

Mikrouzraudzība un darbības atbilstības uzraudzība

Kredītiestāžu uzraudzība

Latvijas Banka regulē un pārrauga Latvijas kredītiestāžu sektoru ciešā sadarbībā ar ECB tās izveidotā VUM ietvaros un ar Eiropas uzraudzības iestādēm atbilstoši labākajai starptautiskajai kredītiestāžu uzraudzības praksei un darbības pamatprincipiem.

Uzraudzības galvenais princips ir iespējami savlaicīgi identificēt problēmas finanšu tirgū vai individuāla tirgus dalībnieka darbībā, lai nekavējoties sniegtu uzrauga viedokli un rekomendācijas vai pieprasītu novērst vai samazināt problēmas.

2023. gadā Latvijas Banka turpināja stiprināt kredītiestāžu uzraudzības ietvaru, nodrošinot visaptverošu uzraudzības procesu, kā arī sekmējot stabila un pret krīzēm noturīga kredītiestāžu sektora darbību un attīstību.

Kredītiestāžu uzraudzības prioritātes

Latvijas Banka 2023. gadā nodrošināja vispusīgu un konsekventu kredītiestāžu uzraudzību. Lai nodrošinātu Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēm atbilstošu rīcību, vienlaikus īstenojot uz riskiem balstītu pieeju, tika izstrādātas individuālās tirgus dalībnieku uzraudzības programmas, kā arī horizontālo aktivitāšu plāns. Liela uzmanība tika pievērsta proporcionalitātes principa nodrošināšanai un tā izmantošanas pilnveidošanai uzraudzības procesos.

2023. gadā kredītiestāžu sektors turpināja darboties augstas nenoteiktības vidē. Saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos, ģeopolitiskie riski, ko iepriekš pamatā noteica Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā, joprojām bija aktuāli. Makroekonomiskie riski, īpaši augstās inflācijas radītie, kā arī augošo procentu likmju vide noteica turpmāku padziļinātu kredītiestāžu kredītriska, sankciju riska un operacionālā riska pārvaldības uzraudzību. Savukārt divu lielu reģionālu kredītiestāžu bankrots ASV finanšu sektorā lika pievērst pastiprinātu uzmanību likviditātes riska pārvaldībai.

Kredītiestāžu uzkrātās kapitāla rezerves un iepriekšējos gados ieguldītais darbs biznesa modeļu ilgtspējas stiprināšanā – arī samazinātās vai sākotnēji nelielās ekspozīcijas aktuālo ģeopolitisko risku skartajās jurisdikcijās – bija pamats kredītiestāžu finanšu noturībai un spējai absorbēt minēto šoku ietekmi. Būtiska pastāvošo risku ietekme uz aktīvu kvalitāti netika novērota.

2023. gadā notika pārmaiņas arī Latvijas kredītiestāžu sektora dalībnieku kontekstā. Līdzās iepriekš novērotajai kredītiestāžu konsolidācijas tendencei interesi pievienoties kredītiestāžu sektoram izrādīja jauns tirgus dalībnieks. Gaidāms, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tirgū stiprinās konkurenci kredītiestāžu sektorā.

Pamatojoties uz iepriekš veikto kredītiestāžu risku izvērtējumu, kā arī ņemot vērā ECB un EBI noteiktās prioritātes, 2023. gadam tika noteiktas šādas kredītiestāžu uzraudzības prioritātes:

Atbilstoši uzraudzības prioritātēm izstrādātais uzraudzības pasākumu plāns ietvēra virkni klātienes un neklātienes aktivitāšu gan individuālu kredītiestāžu, gan visa sektora līmenī. Tika organizēti fokusēti prudenciālie dialogi par finanšu prognožu izpildi un biznesa modeļu ieviešanas progresu, iekšējās pārvaldības ietvaru, ģeopolitiskās un makroekonomiskās situācijas ietekmi, kā arī ilgtspējības jomu.

Makroekonomisko un ģeopolitisko risku jomā pastiprināti tika vērtēta minēto risku potenciālā un faktiskā ietekme uz aktīvu kvalitāti, kā arī kredītiestāžu pieeja šo risku integrācijai būtiskākajos procesos un dokumentos. Atsevišķās kredītiestādēs, kurās tika identificēta šo risku ietekme, tika veiktas mērķa pārbaudes, lai novērtētu ģeopolitiskā un makroekonomiskā riska ietekmi uz aktīvu kvalitāti.

Operacionālās un finanšu noturības jomā uzmanība tika pievērsta kredītiestāžu darbības atjaunošanas plānu kvalitātei, IKT risku un kredītriska pārvaldības kvalitātei. Fokusētos dialogos tika pārrunāta pieeja un veiktie uzlabojumi ienākumus nenesošo kredītu pārvaldībā (kredītiestādēm ar lielu ienākumus nenesošo kredītu apjomu). Horizontālās pārbaudes ietvaros Latvijas Banka novērtēja iekšējā audita un darbības atbilstības kontroles funkciju pārvaldību un organizāciju mazāk nozīmīgajās kredītiestādēs, kā arī šo funkciju efektivitāti un tām paredzēto resursu pietiekamību. Pārbaudē tika identificētas gan atsevišķas nepilnības un trūkumi, gan arī labās prakses piemēri. Atbilstoši pārbaudes rezultātiem tika formulētas vairākas uzrauga gaidas attiecībā uz vērtētajiem procesiem, par kurām 2023. gada decembrī notika diskusija arī ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju. Atsevišķās kredītiestādēs tika veiktas klātienes pārbaudes par iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Pārejas risku jomā lielākā uzmanība tika pievērsta ilgtspējības jomai un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Jau trešo gadu pēc kārtas notika mazāk nozīmīgo kredītiestāžu pašnovērtējums ilgtspējības jomā, sekojot līdzi gan ilgtspējas aspektu integrēšanas kredītiestāžu darbībā progresam, gan pašvērtējumam par atbilstību uzrauga gaidām. Digitālās transformācijas jomā ar aptauju un dialogu palīdzību tika noteikts, kuras kredītiestādes ir vairāk orientētas uz digitālo transformāciju un kā tās seko līdzi savu mērķu izpildei šajā jomā.

Finanšu pakalpojumu saņēmēju aizsardzības jomā Latvijas Banka pievērsās diviem nozīmīgiem aspektiem – kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanai iespējama valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī finanšu krāpniecības mazināšanai.

Finanšu krāpniecības atklāšanas un novēršanas jomā nozīmīgajās kredītiestādēs tika identificēta ieviestā labā prakse, kā arī ar iespējamām nepilnībām un trūkumiem saistītie riski un sniegta atgriezeniskā saite un priekšlikumi kredītiestāžu preventīvo pasākumu uzlabošanai.

Fokusā – skaidrojumi par uzraudzības pieeju un uzrauga gaidām

2023. gadā Latvijas Banka turpināja pilnveidot sadarbību ar uzraugāmajām iestādēm un veicināt praksi, kurā lielāks uzsvars tiek likts uz atbalsta sniegšanu, konsultācijām un skaidrojumiem par uzraudzības pieeju un uzrauga gaidām. Nozīmīgākās aktivitātes tika veiktas dažādības jomā un biznesa stratēģijas jomā.

Eksperti veica analīzi par dažādības praksi kredītiestāžu valdēs un padomēs. Rezultātā tika identificēta labā prakse un nepilnības, kā arī formulētas uzrauga gaidas. Novembrī notika plašas diskusijas ar kredītiestāžu sektoru – gan nozīmīgajām, gan mazāk nozīmīgajām kredītiestādēm. Apkopojums un secinājumi publicēti arī Latvijas Bankas tīmekļvietnē, sadaļā Pārbaužu rezultāti un labā prakse.

2023. gadā tika sagatavoti arī ieteikumi par kredītiestāžu stratēģijas dokumenta tvērumu un kvalitāti, stratēģijas noteikšanas un tās pārvaldības procesu.

Veicinot vēl lielāku uzraudzības darba pārskatāmību, ieviesta prakse ne tikai iepazīstināt tirgus dalībniekus ar horizontālo aktivitāšu rezultātiem individuāli, bet arī publicēt šos rezultātus, t. sk. nozīmīgākos konstatējumus, secinājumus un ieteikumus, Latvijas Bankas tīmekļvietnē, sadaļā Pārbaužu rezultāti un labā prakse.

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process

Latvijas Banka, izmantojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, kā arī proporcionalitātes principu, UPNP ietvaros pastāvīgi veic kredītiestāžu risku novērtējumu. Risku novērtējums tiek veikts:

• analizējot risku līmeni raksturojošos kvantitatīvos rādītājus un to robežvērtības atbilstoši ECB metodoloģijai;
• analizējot informāciju par risku pārvaldīšanu, kas izriet no klātienes pārbaudēm, tematiskajām un horizontālajām pārbaudēm;
• balstoties uz Latvijas Bankas rīcībā esošo informāciju par regulējošo prasību ievērošanu kredītiestādēs, konstatētajiem iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa kvalitāti un darbības atjaunošanas plāna vērtējumu.

Kopumā process tiek īstenots atbilstoši EBI izstrādātajām UPNP vadlīnijām, kā arī ECB pamatnostādnēm attiecībā uz kredītiestāžu UPNP. 2023. gadā metodoloģijā nebija būtisku pārmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, vienlaikus turpinājās ilgtspējības jomas integrācija UPNP.

Ņemot vērā 2023. gada uzraudzības prioritātes, kā arī individuālās kredītiestāžu uzraudzības programmas, Latvijas Banka 2023. gada UPNP ietvaros bija koncentrējusi uzmanību uz šādiem riskiem un jomām:

• biznesa modeļa noturību, proti, tā dzīvotspējas, pelnītspējas un ilgtspējas novērtējumu, ņemot vērā makroekonomiskos un ģeopolitiskos apstākļus;
• iekšējās pārvaldības un risku vadības ietvaru, īpaši attiecībā uz atbilstības un iekšējā audita funkciju kvalitāti;
• kredītriska līmeni un tā mazināšanas pasākumiem, īpaši attiecībā uz riska pārvaldības praksi, ņemot vērā makroekonomiskos un ģeopolitiskos apstākļus;
• likviditātes risku, īpaši finansējuma koncentrāciju un riska pārvaldības praksi pēc divu lielu reģionālu kredītiestāžu bankrota ASV.

UPNP ietvaros 2023. gadā deviņām kredītiestādēm (t. sk. kredītiestādēm, kuras ir tiešā ECB VUM uzraudzībā) tika noteiktas:

• pašu kapitāla prasības to darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai;
• ieteicamās kapitāla rezerves prasības (P2G).

Kopējais UPNP vērtējums tiek noteikts skalā no "1" līdz "4", un 2023. gadā kredītiestādēm Latvijā (t. sk. kredītiestādēm, kuras ir tiešā ECB VUM uzraudzībā) tika piešķirti šādi risku vērtējumi:

1. attēls. Risku vērtējums UPNP ietvaros 2023. gadā

 

Nozīmīgas pārmaiņas risku vērtējumā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav notikušas. Augstākie riski kredītiestāžu sektorā joprojām ir kredītrisks, iekšējās pārvaldības riski, kā arī IKT riski un NILLTPF riski, ko lielā mērā ietekmē ģeopolitiskie un makroekonomiskie riski.

UPNP ietvaros līdzās izvirzītajām kvantitatīvajām prasībām ir izstrādāta virkne kvalitatīvo prasību un rekomendāciju, kas turpinās atbalstīt kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu un pret satricinājumiem noturīgas darbības stiprināšanu. Tās galvenokārt fokusējas uz iekšējo pārvaldību, ilgtspējas nodrošināšanu, kredītriska pārvaldību, kapitāla pietiekamības plānošanu un operacionālo risku, t. sk. NILLTPF risku, pārvaldību. UPNP ietvaros kredītiestādēm noteiktas 28 kvalitatīvās prasības un 40 rekomendāciju.

Vienotais uzraudzības mehānisms

2023. gada 4. novembrī apritēja deviņi gadi, kopš izveidots ECB VUM – Eiropas banku uzraudzības sistēma. VUM ietvaros kopā ar ECB darbojas eirozonas valstu nacionālās kompetentās iestādes – Eirosistēmas centrālās bankas un valstu uzraudzības iestādes. Arī Latvijas Banka ir daļa no VUM, kam ir izvirzīti šādi galvenie mērķi:

• nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošumu un ilgtspēju;
• veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti;
• nodrošināt konsekventu uzraudzību.

2023. gada nogalē ECB tiešajā uzraudzībā bija 113 nozīmīgo kredītiestāžu, savukārt nacionālo kompetento iestāžu tiešajā uzraudzībā bija 1956 mazāk nozīmīgās kredītiestādes.

Trīs Latvijas kredītiestādes – "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – 2023. gadā joprojām bija tiešā ECB uzraudzībā. Šo kredītiestāžu uzraudzība tika īstenota, ECB un Latvijas Bankas darbiniekiem līdzdarbojoties kopējās uzraudzības komandās, kas ir nozīmīgo kredītiestāžu ikdienas uzraudzības pamats. Latvijas Bankas darbinieki piedalījās arī ECB klātienes pārbaudēs nozīmīgajās kredītiestādēs.

Latvijas Banka 2023. gadā turpināja uzraudzīt mazāk nozīmīgās kredītiestādes gan ciešā sadarbībā ar ECB, gan arī sadarbojās ar EBI, lai nodrošinātu konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku sektorā un veicinātu kredītiestāžu drošumu un ilgtspēju, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti.

Latvijas Bankas eksperti arī 2023. gadā pastāvīgi piedalījās ECB izveidotajās komitejās un darba grupās, sniedzot savu ieguldījumu ECB uzraudzības vienotās metodikas pilnveidē, kā arī dažādā normatīvā regulējuma saskaņošanā Eiropas banku savienības ietvaros.

ECB VUM līdz ar citiem uzraugiem Eiropā turpināja nodrošināt uzraudzības procesus un aktivitātes, gūstot pārliecību par kredītiestāžu spēju izturēt makrofinansiālo ietekmi, t. sk. augstās inflācijas un augsto procentu likmju vides radītās sekas. Uzraugi rūpīgi sekoja līdzi kredītiestāžu kredītportfeļu kvalitātei un pietiekamu uzkrājumu veidošanai, pārvaldības struktūru stiprināšanai, ar digitalizācijas jautājumiem saistīto izaicinājumu novēršanai, kā arī centieniem nodrošināt ar klimata pārmaiņām saistīto uzraugu prasību ievērošanu.

Līdzdalība ECB VUM lēmumu pieņemšanā

Latvijas Bankas pārstāvis, piedaloties ECB Uzraudzības valdē, līdzdarbojās VUM lēmumu pieņemšanas procesā, pieņemot lēmumus gan par visām VUM tiešā uzraudzībā esošajām nozīmīgajām kredītiestādēm, gan par metodoloģiskiem jautājumiem, kas nosaka kredītiestāžu uzraudzības procesa īstenošanas kārtību eirozonā.

ECB VUM 2023. gadā pieņēma 2403 ar uzraudzību saistītus lēmumus. Līdzīgi kā citus gadus aptuveni puse šo lēmumu tika apstiprināti ECB Uzraudzības valdes sēdēs, bet otra puse – rakstveida procedūrās.

Lielākā daļa no minētajiem lēmumiem bija saistīti ar kredītiestāžu amatpersonu piemērotības un atbilstības novērtēšanu (48.4 %), pašu kapitāla jautājumiem (9.6 %), nacionālo regulējumu (national powers decisions) (7.9 %), iekšējiem modeļiem (7.7 %), UPNP (4.7 %) un ziņojumiem (4.7 %).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzības pasākumi

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzība 2023. gadā tika veikta, gan izmantojot to darbības rezultātu monitoringu, kas balstīts uz finanšu pārskatu analīzi, un īpaši pievēršot uzmanību kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību izveidoto uzkrājumu nedrošiem parādiem pietiekamībai, lai segtu šādus zaudējumus, gan veicot klātienes pārbaudes. Pārskata gadā Latvijas Bankas auditori veica trīs klātienes pārbaudes, kuru mērķis bija novērtēt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību finansiālo stāvokli, vadības darbu, aktīvu kvalitāti, ienākumu un izdevumu struktūru, kā arī darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Īstenojot kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības uzraudzību, 2023. gadā vienai sabiedrībai pēc pašas sabiedrības lēmuma tika anulēta licence.

Apdrošināšanas uzraudzība

Apdrošināšanas tirgū turpinājās prēmiju apmēra un atlīdzības izmaksu pieaugums

Latvijā 2023. gada beigās darbojās 17 apdrošinātāju: 2 dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un 4 nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kā arī 11 dalībvalstu apdrošinātāju filiāles – 4 dzīvības un 7 nedzīvības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā bija iekļauts 81 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeris – par 5 vairāk nekā 2022. gada beigās.

Apdrošināšanas nozarē Latvijā 2023. gadā bija vērojams parakstīto prēmiju pieaugums par 10.2 % un izmaksāto atlīdzību palielinājums par 8.4 %. Augstajiem inflācijas rādītājiem 2023. gadā pakāpeniski sarūkot, mazinājās arī tās radītā ietekme uz apdrošināšanas pakalpojumiem, tāpēc apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību pieauguma temps 2023. gadā bija mērenāks nekā 2022. gadā, kad parakstītās prēmijas attiecīgi pieauga par 15.9 %, savukārt atlīdzības – pat par 23 %.

Par apdrošināšanas nozares izaugsmi globālā kontekstā liecina Latvijā reģistrēto sešu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju dinamika ārvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Francijā un Itālijā –, parakstīto prēmiju apjomam 2023. gadā pieaugot par 15.5 %, savukārt atlīdzībām – par 13.8 %.

2. attēls. Apdrošinātāju bruto parakstītās prēmijas un izmaksātās atlīdzības
(apmērs; milj. eiro; gada pieaugums; %)

Pēdējo divu gadu augstā inflācija bijusi cēlonis gan apdrošināšanas produktu cenu pieaugumam, gan izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmēra kāpumam. Būvniecības izmaksu, transportlīdzekļu rezerves daļu un remonta pakalpojumu, veselības aprūpes un medicīnas pakalpojumu cenu pieauguma veicinātā inflācija radīja tiešu ietekmi uz apdrošināšanas atlīdzību apmēru. Apdrošinātāji to ņēma vērā apdrošināšanas produktu cenu noteikšanā, tāpēc apdrošināšanas produkti klientiem visbiežāk kļuva dārgāki. Apdrošināšanas prēmijas 2023. gadā visbūtiskāk pieauga veselības apdrošināšanā (par 21.1 %) un sauszemes transporta apdrošināšanā (par 19.4 %).

Savukārt izmaksātās atlīdzības visstraujāk palielinājās īpašuma apdrošināšanā (par 43.7 %) un veselības apdrošināšanā (par 14.6 %). Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību kāpums 2023. gadā bija saistīts ne tikai ar inflācijas ietekmi, bet arī ar apdrošināšanas gadījumu biežuma pieaugumu klimata risku – plūdu un vētras – iestāšanās rezultātā.

2023. gads nebija labvēlīgs dzīvības apdrošināšanas segmentam – Latvijā parakstīto prēmiju apmērs bija par 18.9 % mazāks nekā 2022. gadā. Lielākais parakstīto prēmiju kritums (par 38 %) bija mūža pensijas apdrošināšanā, jo saistībā ar pensiju izmaksas nosacījumu maiņu mazāks skaits Latvijas iedzīvotāju pensionējoties izvēlējās pensiju saņemt, nododot uzkrāto kapitālu dzīvības apdrošinātājiem. Arī saspīlētās ģeopolitiskās situācijas izraisītā nenoteiktība un augstās inflācijas ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju kavēja patērētāju vēlmi veidot ilgtermiņa uzkrājumus, tāpēc iemaksu apmēri uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā bija mazāki.

Inflācijas stimulētais straujais procentu likmju pieaugums rosināja apdrošinātājus pārvērtēt arī savu ieguldījumu portfeļu struktūru. Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2023. gadā bija pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām kopā gadu noslēdzot ar 44.4 milj. eiro peļņu. Arī Latvijā reģistrēto apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības izpildes rādītājs, lai gan pārskata periodā bija samazinājies, saglabājās stabili virs prasību minimuma un 2023. gada beigās sasniedza 158 % (zemākā pieļaujamā rādītāja robeža ir 100 %).

3. attēls. Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības izpildes rādītājs (%)

 

Rūpējoties par patērētāju aizsardzību, uzraudzības fokusā – tirgus darbības risks

Strauji mainīgā ārējā vide – augstā inflācija, finanšu tirgus svārstības, augošie dabas katastrofu un klimata riski un finanšu pakalpojumu digitalizācija – uzraudzības iestādēm arvien vairāk liek pievērst uzmanību patērētāju aizsardzībai.

Lai klientiem nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmeni, apdrošinātājiem un apdrošināšanas pakalpojumu izplatītājiem ir būtiski gan nodrošināt efektīvu produktu izstrādes, pārvaldības un pārraudzības procesu, gan arī stiprināt klientu uzticēšanos, piedāvājot skaidru un saprotamu informāciju par finanšu produktiem un pakalpojuma sniedzēju. Regulatīvās prasības paredz apdrošinātājiem pienākumu veidot uz klientu vajadzību apmierināšanu orientētus produktus, kā arī regulāri pārliecināties par produktu atbilstību mērķa tirgum un klienta vajadzībām un prasībām. Turklāt klientiem ar dažādu finanšu pratības līmeni ir jāsaņem informācija par apdrošināšanas pakalpojumu saprotamā veidā neatkarīgi no izplatīšanas formas – digitāli vai ar konsultanta iesaisti.

Strauji mainīgā ārējā vide – augstā inflācija, finanšu tirgus svārstības, augošie dabas katastrofu un klimata riski un finanšu pakalpojumu digitalizācija – uzraudzības iestādēm liek pievērst aizvien vairāk uzmanības patērētāju aizsardzības līmenim.

 

 

 

 

Apdrošināšanas produktu atbilstība patērētāju vajadzībām

Turpinot apdrošinātāju piedāvāto produktu pārvaldības uzraudzību, 2023. gadā īpaša uzmanība tika veltīta uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktu radītajai vērtībai klientiem. Pārbaudes ietvaros atsevišķiem tirgum piesaistītās dzīvības apdrošināšanas produktiem Latvijas Banka identificēja paaugstinātu risku, ka tie varētu nesniegt vērtību klientiem attiecībā uz to veikto ieguldījumu neto ienesīgumu. Iemesls ir produktu ietvaros piedāvāto ieguldījumu fondu samērā zemie darbības rezultāti iepriekšējā periodā, kā arī samērā augstas kopējās ar produktu saistītās klienta izmaksas. Latvijas Banka veica atbilstošus uzraudzības pasākumus konkrētiem apdrošinātājiem, kā arī vērsa visu apdrošinātāju uzmanību uz to, ka produktu izstrādes un izplatīšanas procesā būtiski ir vērtēt apdrošināšanas produktu radīto vērtību klientiem.

Apdrošināšanas seguma pietiekamība makroekonomisko satricinājumu apstākļos

Ņemot vērā pēdējos divos gados novēroto inflācijas straujo pieaugumu, Latvijas Banka īpaši vērtēja ne tikai tās ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrību maksātspēju, bet arī analizēja apdrošinājuma summu atbilstību aktuālajām īpašuma atjaunošanas vērtībām. Gan apdrošinātājiem, gan pašiem apdrošinājuma ņēmējiem ir ļoti būtiski pievērst uzmanību īpašuma apdrošināšanas līgumā noteiktajai apdrošinājuma summai. Analīze liecina, ka ne visos gadījumos apdrošināšanas līgumā noteiktā apdrošinājuma summa atbilst apdrošinātā īpašuma paredzamajai atjaunošanas vērtībai. Tas rada risku, ka, notiekot nelaimes gadījumam, iespējamā apdrošināšanas atlīdzība nesegs kopējās īpašuma atjaunošanas izmaksas tā īpašniekam. Uzraudzības pasākumu rezultātā visi apdrošinātāji noteica apdrošinājuma summas atbilstoši spēkā esošajām īpašumu atjaunošanas vērtībām, tādējādi aizsargājot apdrošinātos pret neplānotiem zaudējumiem. Tomēr arī turpmāk ne tikai apdrošināšanas pakalpojumu izstrādātājiem un izplatītājiem jāpiedāvā atbilstošs apdrošināšanas segums un summa, bet arī pašiem klientiem jāpievērš īpaša uzmanība polisēs iekļautajiem nosacījumiem.

Klientiem sniegtās informācijas pilnīgums

Arvien vairāk nostiprinoties klientu paradumiem iegādāties apdrošināšanu attālināti, ir svarīgi rūpēties par klientiem sniegtās informācijas savlaicīgumu un kvalitāti digitālajā vidē.

Turpinot 2022. gadā uzsākto klientiem sniegtās informācijas atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām uzraudzību (apdrošināšanas brokeri), 2023. gadā Latvijas Banka attiecīgu pārbaudi veica apdrošinātāju, apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku digitālās izplatīšanas vietnēs. Kopumā secināms, ka noteiktās prasības attiecībā uz klientu informēšanu tiek izpildītas nepilnīgi, nereti formāli – sniegtā informācija ir klientam grūti uztverama, kā arī informācija digitālās izplatīšanas vietnēs netiek regulāri atjaunināta. Pārbaudes rezultātā konstatētie trūkumi ir novērsti, un gaidāms, ka Latvijas Bankas sniegtie ieteikumi apdrošinātājiem uzlabos klientu izpratnes līmeni par saņemtajiem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Lai sniegtu klientiem viegli lasāmu, saprotamu un salīdzināmu produkta informāciju, apdrošinātājiem ir pienākums sagatavot standartizētu nedzīvības apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu, tādējādi dodot iespēju klientiem pieņemt informētu lēmumu. Latvijas Banka veica tematisko pārbaudi par ceļojumu apdrošināšanas produktu informācijas dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām, veicot klientiem sniegtās informācijas apjoma, kvalitātes un dokumenta noformējuma vērtējumu.

Katrs iesaistītais tirgus dalībnieks tika iepazīstināts ar pārbaudes ietvaros izdarītajiem secinājumiem par atsevišķu aspektu uzlabojumu nepieciešamību.

Dialogs, kas sekmē jēgpilnu pārmaiņu ieviešanu

Uzturot dialogu ar apdrošināšanas sektoru, Latvijas Banka turpināja tradīciju organizēt gadskārtējās stratēģiskās tikšanās ar visu Latvijā darbojošos apdrošinātāju vadību. Šo tikšanos laikā tika pārrunātas apdrošinātāju attīstības stratēģiskās prioritātes, analizēti uzraudzības pasākumos izdarītie secinājumi, kā arī apdrošināšanas sabiedrības un dalībvalstu apdrošinātāju filiāles tika iepazīstinātas ar Latvijas Bankas veiktā katram tirgus dalībniekam piemītošā riska novērtējuma rezultātiem. Apdrošinātāji tika iepazīstināti arī ar 2024. gadam noteiktajām uzraudzības prioritātēm un plānotajiem uzraudzības pasākumiem.

Pensiju un ieguldījumu fondu uzraudzība

Pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju uzraudzība

Cīņa par klientiem un augstāku ienesīgumu

2023. gadā Latvijas pensiju 2. līmeņa – valsts fondēto pensiju shēmas – līdzekļu pārvaldītāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par vienu, un patlaban šajā jomā Latvijā darbojas astoņi līdzekļu pārvaldītāji. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas licenci saņēma un darbību uzsāka jauns tirgus līdzekļu pārvaldītājs – VAIRO AS. Savukārt, mainoties viena līdzekļu pārvaldītāja – Integrum Asset Management IPAS – īpašniekam, tā nosaukums tika mainīts pret Signet Pensiju Pārvalde IPAS.

Gada beigās pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldīšanas nolūkos dalībniekiem tika piedāvāti 33 dažādas riska pakāpes ieguldījumu plāni. Lielākā daļa no ieguldījumu plāniem (gandrīz 70 %) bija aktīvie ieguldījumu plāni, kuru ienesīgums ilgtermiņā salīdzinājumā ar citiem – sabalansētajiem un konservatīvajiem ieguldījumu plāniem – ir augstāks un ļauj ieguldītājiem ilgtermiņā uzkrāt lielāku papildpensijas kapitālu.

Dalībnieku skaits aktīvajos ieguldījumu plānos strauji pieaug gadu no gada, t. sk. Latvijas Bankas iniciēto regulatīvo prasību pārmaiņu dēļ, kas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, paredz jaunpienākušo valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku sadali aktīvajos ieguldījumu plānos, kuros līdz 100 % ieguldījumu tiek veikti kapitāla vērtspapīros. Savukārt ar 2026. gada 1. janvāri jaunpienākušie dalībnieki, kuri izvēli nebūs izdarījuši paši, tiks sadalīti starp pēdējos trijos gados ienesīgākajiem ieguldījumu plāniem, sadalē iekļaujot pusi no pārvaldītājiem.

Arvien lielāku popularitāti 2023. gadā ieguva t. s. dzīves cikla ieguldījumu plāni, kuriem raksturīgais līdzsvars starp dalībnieka vecumu un kapitāla vērtspapīru īpatsvaru ieguldījumu portfelī paredz kapitāla vērtspapīru īpatsvara un līdz ar to arī riska samazināšanos, tuvojoties pensionēšanās vecumam.

4. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījmu plānu ienesīgums (%)

2023. gads pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanā bija viens no vēsturiski veiksmīgākajiem. Tam bija raksturīgs augsts ienesīgums visos ieguldījumu plānu veidos, būtiski mazinot 2022. gadā piedzīvoto negatīvo finanšu tirgus ietekmi uz aktīvu vērtību.

5. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas neto aktīvu dinamika (milj. eiro)

Aktīvu vērtība 2023. gadā sasniedza 7.06 mljrd. eiro (par 24.5 % vairāk nekā 2022. gadā). Īpaši strauji – par 35.9 % – pieauga aktīvajos ieguldījumu plānos uzkrātais aktīvu apmērs.

6. attēls. Ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumi (%)

2023. gadā nebija vērojamas radikālas pārmaiņas pārvaldīšanas maksas apmēros. Kopš 2018. gada, kad spēkā stājās pārvaldīšanas maksu ierobežojošās prasības, ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumu īpatsvars kopējos aktīvos stabilizējies un, pieaugot aktīvu apmēram, vērojama neliela samazināšanās tendence.

Lielāka iesaiste pensiju 2. līmeņa uzkrājumu veidošanā – lielāks uzkrātais pensijas kapitāls

Katram Latvijas pensiju 2. līmeņa sistēmas dalībniekam ir tiesības vienu reizi gadā mainīt pārvaldītāju un divas reizes gadā – ieguldījumu plānu. Tomēr 2023. gada beigās vairāk nekā pusmiljons Latvijas iedzīvotāju bija izvēlējušies savam vecumam neatbilstošu ieguldījumu plānu.

Aktīvāka valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku iesaiste ieguldījumu plānu izvēlē iespējama, pārvaldītājiem intensīvāk veicot informācijas atklāšanu un dalībnieku konsultēšanu, vienlaikus veicinot pašu dalībnieku finanšu pratības līmeņa paaugstināšanos. Tādēļ 2023. gadā Latvijas Banka veica tiesību aktu grozījumus un noteica pienākumu rūpēties par pensiju shēmas dalībnieku atbilstību to izvēlētajam ieguldījumu plānam, balstoties uz viņu vecumu un vēlmēm, kas būtiski maina pārvaldītāju lomu darbā ar dalībniekiem. Papildus tika noteikta kārtība, kādā līdzekļu pārvaldītāji noskaidro dalībnieku vēlmes un vajadzības, lai spētu piedāvāt tiem atbilstošus ieguldījumu plānus. Šo pārmaiņu rezultātā ir gaidāma augoša dalībnieku iesaiste un izpratne par pensiju 2. līmeni, ieguldījumu plāniem un to sniegtajām iespējām.

Lai pensiju shēmas dalībniekiem sniegtu uzskatāmu informatīvo materiālu, kas, izmantojot vienkāršus un kodolīgus formulējumus, raksturo katra ieguldījumu plāna pazīmes, Latvijas Banka veica pārmaiņas valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanas un dalībnieka vajadzību noskaidrošanas prasībās (spēkā ar 2024. gada 1. janvāri). Līdz ar to izveidots vienots informatīvais materiāls par galvenajiem ieguldījumu plāna raksturlielumiem, kas ļaus

Latvijas iedzīvotājiem tos salīdzināt, izvērtēt atbilstību savām vēlmēm un vajadzībām, kā arī pieņemt informētu lēmumu par sev atbilstošo plānu.

2023. gadā Latvijas Banka pārskatīja sadarbību ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Šā procesa mērķis bija nodrošināt savstarpējā apritē esošo dokumentu plūsmas optimizēšanu, atklājamās informācijas pārskatāmību un administratīvā sloga mazināšanu, kas savukārt veicinās klientiem piemērojamo maksājumu sarukumu. Pirmais 2023. gadā sasniegtais rezultāts bija aprites dokumentu saskaņošanas procesu uzlabošana un informācijas apmaiņas kārtības aktualizēšana Ministru kabineta noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Dalībnieku ieguvums no šīs sadarbības rezultātiem – ieguldījumu plāna prospektā skaidri, pārskatāmi un salīdzināmi atklāta

informācija, uz kuru pamatojoties dalībnieki ar augstāku finanšu pratības līmeni spēj pieņemt lēmumu par atbilstošā ieguldījumu plāna izvēli.

Jaunās kārtības ieviešanas izaicinājumi

Valsts fondēto pensiju pārvaldītāji līdz ar iepriekš minētajām jaunajām regulatīvajām prasībām, kad tiem kļūst pieejami dalībnieku dati, ne tikai iegūst papildu tiesības, bet arī jaunus pienākumus – rūpēties par dalībnieku vecuma, vajadzību, vēlmju un izvēlētā ieguldījumu plāna atbilstību, kā arī

sniegt konsultācijas par pensiju 2. līmeni un tā darbības rezultātiem. Turklāt publicētajai informācijai par pensiju 2. līmeni jākļūst salīdzināmākai, saprotamākai un pieejamākai.

Lai nodrošinātu šo pārmaiņu nevainojamu īstenošanu, Latvijas Banka plāno cieši sadarboties ar līdzekļu pārvaldītājiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, pārraugot procesu norisi, nodrošinot savlaicīgu atbalstu un konsultācijas par ieviešanas aspektiem un skaidru informācijas plūsmu starp visām iesaistītajām pusēm.

Pensiju 3. līmeņa pārvaldītāju – privāto pensiju fondu – uzraudzība

Iedzīvotāji arvien vairāk uztic pensiju uzkrājumu veidošanu privātajiem pensiju fondiem

Pensiju 3. līmeņa uzkrājumu veidošanai Latvijā 2023. gada beigās bija reģistrēti 6 atklātie pensiju fondi un 1 slēgtais pensiju fonds, kas kopā piedāvāja 21 pensiju plānu ar dažādām riska pakāpēm. Gada laikā pensiju plānu dalībnieku skaits pieauga par 6.7 % (līdz 412 tūkst.).

Pensiju fondu neto aktīvi gada beigās sasniedza 810.4 milj. eiro. Pirmo reizi to pastāvēšanas vēsturē aktīvo pensiju plānu neto aktīvu apmērs pārsniedza sabalansēto un konservatīvo pensiju plānu neto aktīvu apmēru, veidojot proporciju 51.2 % pret 48.8 % (iepriekšējā gadā – 47 % pret 53 %).

Arvien lielāka pensiju plānu dalībnieku daļa (61.6 %) izvēlējās aktīvu ieguldījumu stratēģiju. To raksturo augstāks ienesīgums ilgtermiņā salīdzinājumā ar sabalansētajiem un konservatīvajiem pensiju plāniem. Gada laikā dalībnieku skaits aktīvajos pensiju plānos pieauga par 12 %, bet sabalansētajos un konservatīvajos plānos samazinājās par 2 %.

7. attēls. Privāto pensiju fondu neto aktīvu dinamika (milj. eiro)

Pensiju plānu kopējā neto aktīvu vērtība pieauga par 17.5 %. Tas skaidrojams ar straujo finanšu tirgus izaugsmi, nodrošinot pensiju plānu dalībniekiem vidējo svērto gada ienesīgumu 10.3 % apmērā, kas pensiju plānu līmenī variēja robežās no 7.1 % līdz 17.6 %. Augstāko vidējo ienesīgumu – 12.6 % – sasniedza pensiju plāni ar aktīvu stratēģiju, tiem sekoja sabalansētie plāni ar 9.1 % un konservatīvie ar 7.3 % kapitāla atdevi.

8. attēls. Privāto pensiju fondu gada ienesīgums (%)

2023. gads bija zīmīgs arī ar dalībnieku veikto iemaksu apmēru, kas otro reizi privāto pensiju fondu pastāvēšanas laikā Latvijā pārsniedza 100 milj. eiro un bija 113.5 milj. eiro.

Pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumu kopējais līmenis – administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem – sasniedza vēsturiski zemāko rādītāju – 0.78 % (2022. gadā – 0.84 %). Kopumā sistemātisks administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu samazinājums ir vērojams kopš 2019. gada 1. ceturkšņa.

9. attēls. Privāto pensiju fondu pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumi (%)

Plašāka produktu izvēle un lielāka skaidrība par gaidāmo pensijas apmēru

2023. gada nogalē pasīvi pārvaldīto pensiju plānu lokam pievienojās jauns pensiju plāns, ar kura reģistrēšanas brīdi visu atklāto pensiju fondu produktu klāstā ir pieejami pensiju plāni ar 100 % aktīvu ieguldīšanas stratēģiju.

Aizvadītais gads privātajiem pensiju fondiem pagāja pensiju izmaksu prognozēšanas zīmē. Latvijā stājās spēkā normatīvie noteikumi, kuri izdoti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/2341 39. panta prasības par pensiju izmaksu prognožu ieviešanu. Normatīvo noteikumu ieviešanas procesā privātie pensiju fondi izveidoja viegli lietojamus pensiju izmaksu prognozēšanai paredzētus kalkulatorus vai individuāli pielāgotus ziņojumus, kas reizi gadā tiek nosūtīti konkrētā plāna dalībniekiem, lai tos informētu par veidotā uzkrājuma prognozi, sasniedzot pensionēšanās vecumu.

Apkopojot tirgus dalībnieku pieredzi, gūtās mācības un praktiskos ieteikumus, Latvijas Banka plāno aktualizēt minētos normatīvos noteikumus ar mērķi padarīt privāto pensiju fondu veidotās prognozes vēl precīzākas.

Ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzraudzība

Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu joma Latvijā sarūk

2023. gadā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (turpmāk – fondi) pārvaldes sabiedrību (turpmāk – pārvaldītāji) skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par vienu, un gada beigās Latvijā bija 3 fondu pārvaldītāji, kuru pārvaldīšanā bija 13 fondu, t. sk. 6 obligāciju fondi, 4 jauktie fondi un 3 akciju fondi.

Fondu neto aktīvu vērtība 2023. gadā samazinājās par 13 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un gada beigās bija 167.15 milj. eiro.

10. attēls. Neto aktīvi fondu veidu dalījumā (milj. eiro)

Lielākā daļa fondu (gandrīz 70 %) bija obligāciju fondi, kuru ienesīgums pēdējo gadu laikā salīdzinājumā ar citiem – jauktajiem un akciju fondiem – ir bijis zemāks. 2023. gadā fondu ienesīgums būtiski uzlabojās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad visu veidu fondu vidējais ienesīgums bija negatīvs.

11. attēls. Ieguldījumu fondu ienesīgums (%)

Fondu ieguldījumi galvenokārt tika veikti EEZ valstu un ASV emitentu finanšu instrumentos. Fondu ieguldījumi Latvijā reģistrēto emitentu finanšu instrumentos veidoja 3.9 % no fondu kopējiem aktīviem. Ieguldījumus Latvijā pārsvarā veidoja parāda vērtspapīri (76 % no kopējās ieguldījumu vērtības Latvijā).

12. attēls. Fondu ieguldījumu ģeogrāfiskais izvietojums 2023. gada decembrī (%)

Latvijā reģistrēto fondu izaicinājumi

Lielākais izaicinājums fondu nozarē Eiropā un attiecīgi arī Latvijā ir biržā tirgoto fondu saasinātā konkurence. Kopumā pasaulē jau vairākus gadus ir vērojama tendence, ka kapitāls pāriet no aktīvi uz pasīvi pārvaldītiem fondiem. Šajā ziņā 2023. gads bija īpašs. Saskaņā ar pētniecības uzņēmuma Morningstar datiem 2023. gadā pirmo reizi ieguldījumu fondu nozares vēsturē pasīvi pārvaldīto fondu kopējie līdzekļi (aptuveni 13.29 trilj. ASV dolāru) pārsniedza aktīvi pārvaldīto fondu kopējos līdzekļus (aptuveni 13.23 trilj. ASV dolāru). Interese par pasīvi pārvaldītiem biržā tirgotiem fondiem ir skaidrojama ar to samērā vienkāršo ieguldījumu stratēģiju (pārsvarā tie seko līdzi tirgus indeksiem), zemām pārvaldīšanas maksām, plašu produktu piedāvājumu un patērētājam saprotamu un vienkāršotu pieeju. Visi minētie faktori turpinās veicināt biržā tirgoto fondu izaugsmi un vienlaikus radīt nozīmīgus izaicinājumus Latvijā reģistrētajiem fondiem.

Alternatīvo ieguldījumu fondi un to pārvaldnieki

2023. gadā Latvijā darbojās 31 alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), to vidū 27 reģistrēti AIFP un 4 licencēti AIFP. 2023. gadā Latvijā tika reģistrēti 3 jauni AIFP, 2 licencētiem AIFP tika anulētas licences, bet 1 reģistrētam AIFP anulēta reģistrācija. Tādējādi 2023. gadā kopējais AIFP skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija nemainīgs.

Lai arī alternatīvo ieguldījumu jomā nav vērojama strauja attīstība, darbību ir sākuši jauni tirgus dalībnieki ar dinamiskāku, uz nākotni vērstu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi veicinošu attīstību, piemēram, ar mērķi ieguldīt īres namu un saules paneļu parku attīstībā. Dominējošā fondu stratēģija ir privātā kapitāla ieguldījumu stratēģija, kas veido aptuveni 70 % no kopējiem alternatīvo ieguldījumu fondu aktīviem.

Uzraudzības loma finanšu stabilitātes nodrošināšanā

Finanšu stabilitātes un stresa noturības uzraudzības nolūkos Latvijas Banka 2023. gadā veica dažādas uzraudzības aktivitātes, pamatojoties uz katra uzraugāmā segmenta uzraudzības intensitātes pakāpi, iepriekšējās pārbaudēs konstatētajām nepilnībām un ievērojot proporcionalitātes principu:

• atsevišķām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – SIGNET ASSET MANAGEMENT LATVIA IPS un ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībai "SEB Investment Management" –, kā arī privātajam pensiju fondam AS "SEB atklātais pensiju fonds" un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam SIA SG Capital Partners AIFP 2023. gadā tika veiktas klātienes pārbaudes;
• AIFP un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kas pārvalda pārvedamo vērtspapīru ieguldījumus, tika veikta zaļmaldināšanas riska pārvaldības aptauja, kuras mērķis bija noteikt šo tirgus dalībnieku risku pārvaldības sistēmas gatavības pakāpi jaunajām ar ilgtspējas jomu saistītajām prasībām;
• visiem uzraugāmajiem segmentiem tika veiktas tematiskās pārbaudes: pamatfunkciju darbības atbilstības pārbaude un informācijas atklāšanas prasību ilgtspējas jomā izpildes pārbaude;
• papildus gadskārtējās stratēģiskās aptaujas ietvaros Latvijas Banka pārbaudīja un vērtēja risku pārvaldības aspektus, komisijas maksu aprēķināšanas kārtību un stratēģiskās plānošanas un operatīvās darbības saskaņotību.

Veikto uzraudzības aktivitāšu plašais diapazons deva iespēju vienlaikus iedziļināties atšķirīgās tirgus dalībnieku biznesa modeļa darbības dimensijās un vērtēt dažādu risku ietekmi uz tām. Tādējādi Latvijas Banka identificēja vairākus labās prakses piemērus un uzlabojumu iespējas atsevišķu tirgus dalībnieku darbībā. Atklāto nepilnību novēršanas uzraudzību Latvijas Banka turpinās arī 2024. gadā.

Lai saglabātu individuālas uzraudzības pieeju tirgus dalībniekiem un ņemtu vērā to specifiskās īpatnības, bet vienlaikus nodrošinātu horizontāli vērstu ieskatu, kas ļauj noteikt visa segmenta sniegumu un risku ietekmi uz Latvijas finanšu tirgu, Latvijas Banka veic dažādu līmeņu – individuālo tirgus dalībnieku un sektorālo – risku novērtējumu. Kopējais pārvaldītāju darbības risku novērtējums katram pārvaldītājam ir atšķirīgs, tomēr novērtēto risku ietekme uz finanšu tirgu kopumā ir vidēji zema, kas ir skaidrojams arī ar pārvaldītāju ilggadējo pieredzi un samērā augstu līdzekļu pārvaldīšanas kompetenci.

Individuālie risku novērtējumi tika paziņoti un skaidroti katram tirgus dalībniekam atsevišķu tikšanos laikā, bet informācija par sektorālo risku novērtējumu tika sniegta gadskārtējās tikšanās reizēs ar tirgus dalībnieku vadību, kuras tiek organizētas tirgus segmenta līmenī ar mērķi uzturēt aktīvu dialogu ar uzraugāmajiem tirgus dalībniekiem. Šo tikšanos laikā dalībnieki arī tika iepazīstināti ar uzraudzības procesā gūtajām atziņām, uzsverot īpaši nozīmīgus darbības aspektus katrā tirgus segmentā.

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzība

2023. gada beigās Latvijā darbojās 10 maksājumu pakalpojumu sniedzēju – gan elektroniskās naudas iestādes, gan maksājumu iestādes.

Maksājumu jomā bija vērojams maksājumu kopējā apmēra pieaugums maksājumu iestādēm (+2.5 % salīdzinājumā ar 2022. gadu), kā arī pieauga vidējā maksājuma summa (+2.5 % salīdzinājumā ar 2022. gadu), savukārt elektroniskās naudas iestādēm bija vērojams samazinājums (–36.9 % salīdzinājumā ar 2022. gadu), un samazinājās arī vidējā maksājuma summa (–43.3 % salīdzinājumā ar 2022. gadu). Saistības pret klientiem (t. sk. atlikumi klientu kontos) pieauga gan maksājumu iestādēm (+1.5 % salīdzinājumā ar 2022. gadu), gan elektroniskās naudas iestādēm (+10.8 % salīdzinājumā ar 2022. gadu).

13. attēls. Maksājumi elektroniskās naudas iestādēs un maksājumu iestādēs (milj. eiro)

14. attēls. E-naudas aprite elektroniskās naudas iestādēs (milj. eiro)

15. attēls. Elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu likvīdie aktīvi un kārtējās saistības (milj. eiro)

16. attēls. Elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu ienākumi no pakalpojumu sniegšanas (milj. eiro)

Ar elektronisko naudu veikto maksājumu kopējais apmērs būtiski pieauga (+57 % salīdzinājumā ar 2022. gadu). Palielinājās arī atpirktās elektroniskās naudas kopējais apmērs (+59.1 % salīdzinājumā ar 2022. gadu).

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu ienākumos neliels pieaugums bija vērojams maksājumu iestādēm (+3.8 % salīdzinājumā ar 2022. gadu), savukārt elektroniskās naudas iestāžu ienākumi no pakalpojumu sniegšanas pieauga būtiski (+48.1 % salīdzinājumā ar 2022. gadu).

Ik gadu uzraudzības ietvaros maksājumu pakalpojumu jomā tiek veikts risku novērtējums. Risku līmenis Latvijas maksājumu iestādēs un elektroniskās naudas iestādēs ir no zema līdz vidēji augstam. 2023. gadā uzraudzības fokusā esošie tirgus dalībnieki sniedza drošus pakalpojumus saviem klientiem. Gada laikā tika veikta viena klātienes tirgus dalībnieka pilnā darbības pārbaude, neietverot NILLTPFN jomu, kā arī visu dalībnieku neklātienes uzraudzības aktivitātes, balstoties uz risku novērtējumiem. Ar tirgus dalībniekiem notika arī stratēģiskās tikšanās par biznesa attīstības plāniem, atbilstības jautājumiem, iekšējās kontroles sistēmu un pārvaldību. 2023. gadā uzraudzības procesā liela uzmanība tika veltīta klientu līdzekļu aizsardzībai, vērtējot uzskaites un pārvaldības metodoloģiju, datu kvalitāti, darbības nepārtrauktības risku pārvaldību un citus aspektus.

Covid-19 pandēmijas sekas maksājumu pakalpojumu jomā ir absorbētas, un inflācijas un augošo izmaksu ietekmē tirgus dalībnieki pievērsušies darbības efektivitātes uzlabošanai. Būtiski izaicinājumi ir IKT drošības un kiberdrošības risku pārvaldība, kā arī darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

2023. gada beigās Latvijā bija izsniegtas divas darbības atļaujas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai, viena no tām – pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekš darbojās pārejas perioda, kurš noslēdzās 2023. gada 10. novembrī, režīmā.

Ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem regulāri notiek stratēģiskās tikšanās par biznesa attīstības jautājumiem, galvenajiem izaicinājumiem, riskiem un iespējām. 2023. gada sarunu rezultātā konstatēts, ka iedzīvotājiem ir interese par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu izmantošanu finansējuma piesaistei un ieguldījumu veikšanai, taču vienlaikus vērojama arī ieguldītāju piesardzība, kas raksturīga jaunu segmentu darbības sākumposmā. Attiecīgi notiek arī nepārtraukta iesaistīto dalībnieku – projektu īpašnieku un ieguldītāju – interešu analīze, lai nodrošinātu piedāvāto pakalpojumu atbilstošu attīstību.

Vienlaikus tiek veikti arī uzraudzības pasākumi attiecībā uz normatīvo aktu prasību ievērošanu informācijas atklāšanas un ar pakalpojumu sniegšanu saistītās maksājumu plūsmas organizēšanas jomā.

Valūtu tirdzniecības sabiedrību uzraudzība

2023. gada beigās Latvijā darbojās 15 valūtu tirdzniecības sabiedrību. Gada laikā tika izsniegta viena jauna darbības atļauja un viena atļauja pēc valūtu tirdzniecības sabiedrības iesnieguma tika anulēta. Esošajām valūtu tirdzniecības sabiedrībām tika reģistrētas četras jaunas tirdzniecības vietas.

Gada laikā ar valūtu tirdzniecības sabiedrībām notika stratēģiskās tikšanās par biznesa attīstības jautājumiem, galvenajiem izaicinājumiem un riskiem. Tajās iezīmējās sabiedrību vēlme uzlabot esošo pakalpojumu klāstu, izskatot iespējas piedāvāt automatizētus risinājumus. Latvijas Banka attiecīgi sniedza konsultācijas gan individuāli, gan sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Imigrācijas likuma grozījumus, 2023. gadā pieauga pārdotais ASV dolāru apjoms (par 48 % salīdzinājumā ar 2022. gadu). Tas saistīts ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu nekustamo īpašumu pārdošanu un skaidrās naudas konvertēšanu ASV dolāros, izbraucot no valsts. Pieauga arī Krievijas rubļu pārdošanas apjoms (par 18 % salīdzinājumā ar 2022. gadu) un pirkšanas apjoms (par 21 % salīdzinājumā ar 2022. gadu).

Viens no izaicinājumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā ir Skandināvijas valstu valūtu tirdzniecība. Korespondentbankas ierobežo vai atsakās pieņemt šīs valūtas, jo ir grūti gūt pietiekamu pārliecību par NILLTPFN prasību atbilstīgu izpildi, tāpēc valūtu tirdzniecības sabiedrībām ir problemātiski realizēt šo valstu valūtas. Uzraudzības ietvaros tika apzināti šo valstu valūtu atlikumu apjomi Latvijas valūtu tirdzniecības sabiedrībās un veikta komunikācija ar attiecīgo valstu centrālajām bankām. Valūtu tirdzniecības sabiedrības tika aicinātas izvērtēt riskus, kas saistīti ar minēto ārvalstu valūtu skaidrās naudas maiņu un ar skaidrās naudas uzkrājumiem minētajās valūtās, un veidot to apjomu atbilstoši iespējām pārvaldīt riskus, kas saistīti ar šo valūtu realizācijas iespējām.

Papildus tika veikta aptauja un notika diskusijas par banku pakalpojumu pieejamību valūtu tirdzniecības sabiedrībām. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, Latvijas Banka izstrādāja rīcības plānu, lai veicinātu banku pakalpojumu pieejamību valūtu tirdzniecības sabiedrībām. Būtiskākais no uzdevumiem ir izstrādāt jaunu risku analīzes metodoloģiju un reizi gadā prezentēt kredītiestādēm sektorālā riska novērtējumu. Plānots arī organizēt kopīgas nozaru pārstāvju diskusijas un individuālas tikšanās ar tirgus dalībniekiem, lai pārrunātu darbības jomu, biznesa modeli, sabiedrības un nozares izaicinājumus un attīstības iespējas.

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

Pārskata gada beigās tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā bija deviņām Latvijā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, deviņām Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un vienai ES dalībvalsts kredītiestādes filiālei, kā arī septiņām Latvijā reģistrētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Atbilstoši pakalpojumu sniegšanas brīvības principam ieguldījumu pakalpojumus bija tiesīgi sniegt arī vairāk nekā 600 ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju no EEZ valstīm.

2023. gadā tika izsniegta viena jauna ieguldījumu brokeru sabiedrības licence. Tāpat Latvijas Banka turpināja aktīvi strādāt ar investīciju platformām, kuras bija saņēmušas ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci un kurām bija noteikts pārejas periods, kontrolējot pārejas periodā plānoto pasākumu izpildi.

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības fokusā 2023. gadā bija šādi jautājumi:

• UPNP metodoloģijas izveide un UPNP veikšana vienai ieguldījumu brokeru sabiedrībai;
• triju individuālu tirgus dalībnieku padziļinātās pārbaudes (divās ieguldījumu brokeru sabiedrībās un vienā kredītiestādē);
• horizontālā pārbaude ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem par klienta ilgtspējas vēlmju integrēšanu darbībā;
• ieguldījumu brokeru sabiedrību ilgtspējas risku integrēšana risku pārvaldības ietvarā un jautājumi par ilgtspējas informācijas atklāšanu;
• dalība EVTI vienotajā uzraudzības pasākumā par mārketinga komunikāciju un reklāmām;
• tirgus dalībnieku iesniegto pārskatu izvērtēšana un datu kvalitātes kontrole;
• sūdzību par ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem izskatīšana.

Finanšu instrumentu tirdzniecības vietu un centrālā vērtspapīru depozitārija uzraudzība

Regulētā tirgus – akciju sabiedrības "Nasdaq Riga" (Birža) – un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas jeb alternatīvā tirgus – First North Latvia – uzraudzības fokusā 2023. gadā bija:

• Biržas darbības klātienes pārbaude;
• pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas atklāšana;
• sadarbība saistībā ar emitentu iekļaušanos tirgū, kā arī aiziešanu no tirgus;
• atbilstīga finanšu instrumentu tirdzniecības nodrošināšana;
• finanšu instrumentu tirdzniecības uzraudzība;
• informācijas tehnoloģiju sistēmu darbības atbilstība, incidentu novēršana;
• Biržas noteikumu un lēmumu atbilstības izvērtēšana.

Centrālā vērtspapīru depozitārija – Nasdaq CSD SE – uzraudzības fokusā 2023. gadā bija:

• gadskārtējā darbības atbilstības novērtēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 909/2014 22. pantu (finanšu stabilitāte, biznesa risks, kapitāla prasības, operacionālais risks, darbības nepārtrauktības risks, juridiskais risks, vērtspapīru norēķinu sistēmas darbības izvērtēšana, saikņu darbība, incidentu pārvaldība, kibernoturība, darbības atjaunošanas plāns, iekšējās kontroles sistēma, pārvaldība, depozitārija pakalpojumu pieejamība, depozitārija saiknes, ārpakalpojumi, informācijas atklāšana, ārējā audita novērtējums, depozitārija procedūras dalībnieku maksātnespējas gadījumā). Novērtēšanas rezultātā depozitārijam netika izteiktas rekomendācijas;
• regulāri neklātienes uzraudzības pasākumi – iesniegto pārskatu, ziņojumu un citas informācijas izvērtēšana, tikšanās ar Nasdaq CSD SE atbildīgajiem darbiniekiem;
• sadarbība Nasdaq CSD SE uzraudzības kolēģijā ar Lietuvas, Igaunijas un Islandes uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām. Tās ietvaros 2023. gadā notika divas uzraudzības kolēģijas sanāksmes.

Emitentu uzraudzība

Emitentu uzraudzības fokusā 2023. gadā bija:

• savlaicīga regulētās informācijas atklāšana;
• sākotnējo publisko piedāvājumu izvietošanas procesa pārbaude;
• pārvaldītāju un ar tiem cieši saistīto personu sarakstu horizontālā pārbaude;
• akcionāru sapulču norises horizontālā pārbaude;
• padziļinātās gada pārskatu un starpperiodu pārskatu pārbaudes;
• paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, atalgojuma ziņojumu un nefinanšu paziņojuma atklāšana;
• publiskā piedāvājuma prospektu atbilstības izvērtēšana;
• vebināri un prezentācijas par normatīvo aktu prasību piemērošanu;,
• ilgtspējas jautājumi.

Uzraudzības procesa ietvaros 2023. gadā pret emitentiem netika sākts neviens administratīvais process. Vienā no 2022. gadā sāktajām administratīvajām lietām par informācijas nesniegšanu uzraudzības iestādei – starpperioda pārskata un informācijas par akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu savlaicīgu neatklāšanu – Latvijas Bankas uzraudzības komiteja piemēroja emitentam soda naudu kopsummā 10.7 tūkst. eiro apmērā.

Kapitāla tirgus attīstība

Kapitāla tirgus ir svarīgs veselīgai valsts tautsaimniecības attīstībai, jo nodrošina infrastruktūru, kas uzņēmumiem un valstij ir nepieciešama, lai piesaistītu kapitālu, efektīvi sadalītu resursus, pārvaldītu riskus un nodrošinātu ekonomisko izaugsmi. Latvijas Bankas fokusā ir tirgus izaugsme.

Lai sekmētu tirgus attīstību, Latvijas Banka 2023. gadā īstenoja vairākus pasākumus.

Pirmkārt jāmin Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums 2023, kas norisinājās 2023. gada 8. februārī un pulcēja ekspertus un viedokļu līderus, lai diskutētu par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, kā arī attīstības iespējām Eiropas mērogā. Forums bija plaši apmeklēts, un par to tika saņemtas pozitīvas apmeklētāju atsauksmes.

Latvijas kapitāla tirgus forums 2023 "Izaugsmei patīk uzņēmīgie"

Būtisks atbalsta mehānisms Latvijas kapitāla tirgus attīstībai ir Latvijas Bankas un sadarbības partneru kopīgi izveidotā Vērtspapīru smilškaste, kas ir unikāls atbalsta mehānisms, kur potenciālais emitents saņem Latvijas zinošāko kapitāla tirgus ekspertu sagatavotu sākotnējo novērtējumu un ieteikumus, kādi uzlabojumi nepieciešami, lai izietu Latvijas kapitāla tirgū.

Atbalsta mehānismu var izmantot gan privātie uzņēmumi, gan arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Konsultācijām var pieteikties gan tādi uzņēmumi, kas iecerējuši emitēt akcijas, gan tādi, kas vēlas piesaistīt finansējumu, izlaižot obligācijas. 2022. gadā izveidotajā Vērtspapīru smilškastē 2023. gadā piedalījās četri uzņēmumi, un kopš tās izveides tajā piedalījušies jau septiņi uzņēmumi.

2020. gadā FKTK, uzklausot Latvijas kapitāla tirgus dalībniekus un citas iesaistītās puses, izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai laika periodā no 2021. līdz 2023. gadam. Šo programmu augstu novērtējuši tirgus dalībnieki. 2023. gadā sekmīgi turpinājās programmas izpildes noslēguma fāze. 2024. gadā plānota jaunu pasākumu izstrāde un jaunas programmas apstiprināšana.

Pārskata gadā aktīvi turpinājās Baltijas valstu sadarbība, un tās rezultātā šobrīd Baltijas valstīs ir vienādots piedāvājuma dokumenta saturs un formāts.

Tika organizēti arī vairāki izglītojoši pasākumi tirgus dalībniekiem par aktuālajiem regulējuma jautājumiem.

Latvijas kapitāla tirgu raksturojošie rādītāji 2023

Finanšu instrumentu tirdzniecības un ieguldītāju darbības uzraudzība

Finanšu instrumentu tirdzniecības un ieguldītāju darbības uzraudzības fokusā 2023. gadā bija:

• finanšu instrumentu tirdzniecības uzraudzība;
• tirgus dalībnieku iesniegto aizdomīgo darījumu un rīkojumu ziņojumu izskatīšana;
• padziļinātas pārbaudes par aizdomīgiem darījumiem (tirgus manipulācijām, iekšējās informācijas izmantošanu);
• sadarbība un informācijas apmaiņa ar citu valstu uzraudzības iestādēm;
• savlaicīga un korekta ieguldītāju paziņojumu iesniegšana.

Veicot finanšu instrumentu tirgus uzraudzību 2023. gadā, administratīvās sankcijas par tirgus manipulācijām tirdzniecības vietās vai iekšējās informācijas izmantošanu netika piemērotas. Vienas tirgus manipulāciju pārbaudes lietas materiāli tika iesniegti Valsts policijai kriminālprocesa sākšanai. Atsevišķos gadījumos Latvijas Banka veica padziļinātas pārbaudes un nosūtīja ieguldītājiem vēstules, norādot uz normatīvo aktu prasībām par tirgus manipulāciju aizliegumu, lai ieguldītāji pārtrauktu un neveiktu tādas darbības, kas var maldināt citus ieguldītājus par akciju cenu, pieprasījumu un piedāvājumu.

Saistībā ar savlaicīgu pārvaldītāja paziņojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 596/2014 prasībām neiesniegšanu Latvijas Banka sāka vienu administratīvo procesu. Minētajā lietā tika pieņemts lēmums par administratīvas lietas izbeigšanu, nepiemērojot personai sankcijas.

Ilgtspējīgu finanšu uzraudzība

Latvijas Banka veic finanšu nozares uzraudzības funkcijas ilgtspējīgu finanšu jomā atbilstoši spēkā esošo tiesību aktu prasībām un uzraudzības gaidām saskaņā ar Latvijas finanšu nozares ilgtspējas ceļakarti.

2023. gadā turpinājās gadskārtējā finanšu tirgus dalībnieku anketēšana, kurā tika noskaidrots to atbilstības pašvērtējums un vērtēts sasniegtais progress dažādos ilgtspējības jomas apsektos: ilgtspējības risku pārvaldība un risku būtiskuma novērtējums, ilgtspējības apsvērumu ievērošana uzraugāmo iestāžu attīstības stratēģijās u. c.

Lielākajā daļā finanšu tirgus segmentu – apdrošināšanas sabiedrībās un apdrošināšanas sabiedrību filiālēs, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās, alternatīvo ieguldījumu fondos un privātajos pensiju fondos – Latvijas Banka veica tematisko pārbaudi par ilgtspējības informācijas atklāšanas prasību izpildi. Tās rezultātā tika gūtas atziņas par kopējo ilgtspējības jomas prasību izpratni un atklātās informācijas tvērumu un novērtēta iespējamo zaļmaldināšanas risku esība. Kopumā tirgus dalībnieku sasniegtais progress ir vērtējams kā nevienmērīgs, tomēr bija iespējams identificēt arī labās prakses gadījumus. Daudzās jomās atbilstība noteiktajām uzrauga gaidām vēl nav sasniegta pilnībā, bet kopumā vērojams vispārīgs izpratnes pieaugums par ilgtspējības aspektiem un ar to saistītajiem riskiem. Latvijas Banka ir informējusi finanšu tirgus dalībniekus par galvenajām novērtējuma ietvaros gūtajām atziņām un turpinās sniegt atbalstu ilgtspējas ceļakartes posmos noteikto gaidu realizēšanā.

Tā kā izpratne par ilgtspējīgām finansēm un to lomu ES zaļā kursa īstenošanā attīstās pakāpeniski, bet normatīvā regulējuma apjoms pieaug ļoti strauji, ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu finanšu tirgus dalībnieku kompetences palielināšanos un spēju izpildīt regulējuma prasības šajā jomā. Šim nolūkam Latvijas Banka veicināja dialogu ar finanšu nozari par ilgtspējības aspektiem, 2023. gada 9. martā sākot Ilgtspējas brokastu pasākumu ciklu un aicinot piedalīties tajā dažādu finanšu tirgus sektoru dalībniekus, sadarbības partnerus un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus. Pasākumu cikla mērķis ir:

• diskutēt par praktiskiem ar ilgtspējību saistītiem jautājumiem;
• veicināt viedokļu, zināšanu un pieredzes apmaiņu;
• sekmēt finanšu tirgus dalībnieku kompetences palielināšanos un iesaistīto pušu ilgtspējības izpratnes attīstību ilgtspējīgu finanšu jomā.

2023. gada laikā tika organizēti četri pasākumi, aptverot gan vispārīgus jautājumus – Latvijas Bankas uzraudzības prioritātes ilgtspējības jomā un ilgtspējības uztveri sabiedrībā –, gan tirgus dalībnieku darbībai aktuālas tēmas – ar ilgtspējīgām finansēm saistītu apsvērumu ietveršanu attīstības stratēģijās, informācijas atklāšanu un klientu ilgtspējības vēlmju iekļaušanu konsultācijās, ilgtspējas risku pārvaldību u. c. Ņemot vērā iesaistīto pušu atsaucību, Ilgtspējas brokastu cikls tiks turpināts arī 2024. gadā.

Lai veicinātu iekšējās kapacitātes un kompetenču attīstību finanšu sektora ilgtspējas risku uzraudzības jomā, 2023. gadā kopīgi ar vairāku citu ES dalībvalstu centrālajām bankām un finanšu nozares uzraudzības iestādēm Latvijas Banka sāka dalību Eiropas Komisijas DG REFORM Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) finansētā projektā "ESG risku pārvaldības ietvars finanšu nozarei". Projekta ietvaros notiks pieredzes apmaiņa, tiks apgūtas jaunas zināšanas un veidoti iekšējie rīki ilgtspējas regulējuma, ilgtspējas datu ieguves un apstrādes, ilgtspējas risku identificēšanas un pārvaldīšanas, kā arī zaļmaldināšanas novēršanas jomā. Projekta noslēgums paredzēts 2026. gadā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un drošības risku pārvaldības uzraudzība

Lai aizsargātu finanšu iestādes un to klientus no kiberdraudiem un uzlabotu finanšu pakalpojumu noturību, Latvijas Banka 2023. gadā turpināja stiprināt finanšu sektora dalībnieku IKT riska pārvaldību, par galvenajām prioritātēm nosakot IKT drošības, darbības nepārtrauktības un trešo pušu pakalpojumu sniedzēju risku uzraudzības kvalitātes un efektivitātes celšanu.

Banku sektora izaicinājumi IKT drošības jomā 2023. gadā saglabājās. Bija vērojams kiberuzbrukumu aktivitātes pieaugums, atkarība no ārpakalpojumu sniedzējiem, to maiņa un jauno pakalpojumu sniedzēju izvēle. Dalībnieki turpināja ieviest jaunus tehnoloģiskos biznesa procesus finanšu pakalpojumu pilnveidošanai, tāpēc pieauga atkarība no IKT risinājumiem.

Latvijas Banka 2023. gadā veica deviņas tirgus dalībnieku pārbaudes:

• trīs klātienes pilnās pārbaudes;
• vienu klātienes mērķa pārbaudi;
• piecas neklātienes mērķa pārbaudes bankās un finanšu iestādēs IKT un drošības risku jomā.

Pārbaužu laikā īpaša uzmanība tika veltīta kritisko sistēmu pārmaiņām, operacionālo risku un darbības nepārtrauktības nodrošināšanas pārvaldībai un IKT drošības risku triju līmeņu aizsardzības nodrošināšanai. Lai īstenotu uz risku izvērtējumu balstītu IKT uzraudzību, tika veiktas ne tikai pārbaudes finanšu iestādēs, bet arī regulārs risku (t. sk. ģeopolitisko) monitorings. No 2023. gada septembra līdz decembrim Latvijas Bankas eksperti piedalījās ECB organizētajā klātienes pārbaudē vienā no nozīmīgajām kredītiestādēm. Šī pārbaude notika visās trijās Baltijas valstīs.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību risku uzraudzības aktivitāšu ietvaros tika vērtēti dažādi drošības riski, kā arī IKT pieejamības, ārpakalpojumu pārmaiņu un datu integritātes riski. Īpašs uzsvars tika likts uz IKT pārvaldību, IKT organizāciju, risku vadību un operacionālo darbību ar mērķi gūt pārliecību, ka sektors spēj nodrošināt nepieciešamo datu aizsardzību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Savukārt maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības aktivitāšu kopums bija vērsts uz šādām IKT jomām: pārvaldība un stratēģija, organizācija un ārpakalpojumu pārvaldība, risku un drošības pārvaldība, nepārtrauktības pārvaldība un iekšējais audits.

Arī Latvijas apdrošināšanas sektoram 2023. gadā tika veikts IKT drošības risku novērtējums ar fokusu uz šādiem IKT jomas aspektiem: ārpakalpojumu pārvaldība, datu integritātes un kvalitātes riski, drošības pārvaldības riski, pārmaiņu riski, kā arī pieejamības un nepārtrauktības risks.

Apdrošināšanas sabiedrībām svarīga ir datu drošība. Tām jānodrošina, ka klientu un finanšu dati ir droši un uzticami. Šie dati var būt ļoti jutīgi, un to zudums vai noplūde var radīt nopietnas sekas. Tāpēc datu šifrēšana, piekļuves kontrole, rezerves kopēšana un citi drošības pasākumi ir sevišķi svarīgi.

Lai stiprinātu IKT drošības risku pārvaldību, 2023. gadā Latvijas Banka sagatavoja IKT drošības risku pārvaldības ieteikumus vidēja lieluma un mazām finanšu iestādēm. Tā ir praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, kas palīdz veikt IKT risku pārvaldību un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu. Ieteikumi ir papildināti ar praktiskiem piemēriem un norādījumiem jautājumos, kuros būtiski panākt vienotu tirgus dalībnieku izpratni un prasību ievērošanu.

2023. gada laikā Latvijas Banka veica incidentu pārvaldības horizontālo pārbaudi maksājumu iestādēs, elektroniskās naudas iestādēs un ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

17. attēls. Galvenie būtisku incidentu cēloņi Latvijas finanšu nozares maksājumu pakalpojumu jomā (%)

Kopumā būtisko incidentu skaits 2023. gadā samazinājās, lai gan turpinājās pret Latviju vērsti plaša mēroga kiberuzbrukumi. Incidentu iemesli galvenokārt bija saistīti ar darbības risku iestāšanos kļūmju vai trešo pušu ietekmes rezultātā.

Tirgus dalībniekiem jāturpina attīstīt un pilnveidot darbības risku pārvaldības procesu, lai spētu īstenot efektīvāku riska līmeņa monitoringu un savlaicīgu esošo kontroļu pārskatīšanu. Drošības incidentu gadījumos tirgus dalībnieki ar augstāku spēju brieduma līmeni incidentu pārvaldībā spēj savlaicīgāk atklāt incidentu un veikt nepieciešamos pasākumus tā ierobežošanai un novēršanai. Tirgus dalībnieki, kuri spēj uzturēt augstāku kibernoturības līmeni, uzbrukuma gadījumā spēj sekmīgāk veikt atbilstošas aizsardzības aktivitātes. Tas palīdz mazināt iespējamā incidenta ietekmi.

Lai arī novērsto finanšu krāpniecības gadījumu skaits ir lielāks nekā īstenoto, iedzīvotājiem izkrāptās naudas summas pieaug. 2023. gadā Latvijas Banka veica tematisku pārbaudi ar mērķi noskaidrot lielāko komercbanku spēju identificēt un novērst krāpšanas gadījumus un pēc pārbaudes sagatavoja bankām ieteikumus finanšu krāpniecības mazināšanai.

2023. gadā kopā ar ES uzraugiem turpinājās Digitālās darbības noturības regulas (Digital Operational Resilience Act (DORA)) otrā līmeņa regulējuma izstrāde un regulas ieviešanas plānošana. 2023. gadā Latvijas Banka organizēja konsultatīvas tikšanās ar finanšu un apdrošināšanas nozaru asociācijām, lai skaidrotu jaunās regulējošās prasības un 2. līmeņa regulatīvi tehniskos standartus, kas tiks piemēroti no 2025. gada.

Ar 2025. gada 17. janvāri DORA Latvijas Bankai kā finanšu tirgus dalībnieku IKT procesu uzraugam noteiks jaunas funkcijas, kā arī mainīsies uzraugāmo tirgus dalībnieku tvērums. DORA paredz uzraugam piešķirt jaunas pilnvaras un ietekmēšanas līdzekļus efektīvai uzraudzībai. Lai sniegtu ieteikumus par nepieciešamajām normatīvo aktu pārmaiņām DORA ieviešanai, Latvijas Bankas eksperti piedalījās Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā.

NILLTPF un sankciju risku uzraudzība

NILLTPF un sankciju risku uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka finanšu nozarē ir izstrādāti atbilstoši un efektīvi kontroles mehānismi, kas novērš finanšu nozares izmantošanu naudas atmazgāšanai un sankciju pārkāpšanai. Tas ir būtiski arī tādēļ, lai finanšu iestādes varētu sadarboties ar citām finanšu iestādēm visā pasaulē, samazinātu starptautisko maksājumu izmaksas un paātrinātu maksājumu izpildes ātrumu. Ja finanšu iestādes nespētu demonstrēt savu kontroles sistēmu efektivitāti, citas finanšu iestādes atteiktos sadarboties, jo būtu pakļautas riskiem tikt iesaistītām naudas atmazgāšanā un sankciju pārkāpšanā.

2023. gadā būtiskākie riski bija saistīti ar ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju apiešanu, kas notika gan ar sarežģītu īpašnieku struktūru iesaisti, lai slēptu sankcijām pakļauto personu kontroli, gan izmantojot Krievijas pierobežas valstis sankcijām pakļauto preču eksportam vai importam. Kopējais iesaldētais sankcijām pakļauto personu vai to kontrolē esošo uzņēmumu finanšu līdzekļu apmērs 2023. gada beigās bija 75 milj. eiro. Līdzekļi bija iesaldēti 6 fiziskajām personām un 35 juridiskajām personām, kuras pieder sankcijām pakļautām personām vai atrodas šādu personu kontrolē.

Ņemot vērā ES Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju plašo apmēru un sarežģītību, Latvijas Banka sniedza dažādu veidu skaidrojumus par šo prasību interpretāciju un piemērošanu, kā arī aktīvi sadarbojās ar citu valstu uzraugiem. Lai veicinātu vienotu prasību piemērošanu Baltijas valstu līmenī, Latvijas Banka izveidoja un vadīja Baltijas darba grupu, kurā piedalījās gan uzraudzības iestādes, gan finanšu izlūkošanas dienesti.

Latvijas Banka 2023. gadā veica arī uzraudzības rīku un metodoloģiju pilnveidi, lai paaugstinātu uzraudzības un izmantoto resursu efektivitāti. Piemēram, tika izstrādāts IKT rīks, kas veic automātisku kredītiestāžu iesniegto datu apkopošanu un grupēšanu, tādējādi būtiski samazinot datu apstrādei nepieciešamos resursus, līdz ar to darbinieka resursi primāri var tikt koncentrēti uz datu vērtēšanu un risku identificēšanu. Tika pilnveidots arī pārbaužu veikšanas process, lai stiprinātu uz risku balstītas pieejas izmantošanu finanšu iestādēs veiktajās klātienes pārbaudēs.

NILLTPF un sankciju risku uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka finanšu sektorā ir izstrādāti atbilstoši un efektīvi kontroles mehānismi, kas novērš finanšu sektora izmantošanu naudas atmazgāšanai un sankciju pārkāpšanai. Tas ir būtiski arī tādēļ, lai finanšu iestādes varētu sadarboties ar citām finanšu iestādēm visā pasaulē, samazinātu starptautisko maksājumu izmaksas un paātrinātu maksājumu izpildes ātrumu. Ja finanšu iestādes nespētu demonstrēt savu kontroles sistēmu efektivitāti, citas finanšu iestādes atteiktos sadarboties, jo būtu pakļautas riskiem tikt iesaistītām naudas atmazgāšanā un sankciju pārkāpšanā.

Pārbaudes un to rezultāti

Pārbaužu rezultāti NILLTPF risku pārvaldības jomā 2023. gadā liecina, ka finanšu iestādes ir turpinājušas pilnveidot savas iekšējās kontroles sistēmas, t. sk. attiecībā uz sankciju risku pārvaldību un darījumu uzraudzību. Pārbaudēs NILLTPFN jomā visbiežāk trūkumi tika konstatēti attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu nepielāgošanu riskiem, kas piemīt konkrētās iestādes darbības veidam. Latvijas Banka 2023. gadā veica 9 klātienes pārbaudes, 1 neklātienes mērķa pārbaudi un 2 horizontālās pārbaudes, kopumā aptverot 39 finanšu iestādes.

2023. gadā Latvijas Banka divām kredītiestādēm piemēroja soda naudu par pārkāpumiem NILLTPFN jomā kopsummā 2.26 milj. eiro apmērā, kā arī noteica tiesiskos pienākumus ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un pilnveidot banku iekšējās kontroles sistēmas. Trūkumi, par kuriem tika piemērotas sankcijas, bija saistīti ar nepilnībām risku pārvaldības procesos, kā arī riskiem neatbilstošu augsta riska klientu izpēti un to darījumu uzraudzību. Vienlaikus abas kredītiestādes atzina trūkumus to iekšējās kontroles sistēmās, dodot pamatu administratīvo līgumu slēgšanai, un tām tika noteikti tiesiskie pienākumi, kas vērsti uz to iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanu un darbības atbilstību NILLTPFN normatīvo aktu prasībām. Latvijas Banka turpina veikt trūkumu novēršanas plānu izpildes uzraudzību.

Latvijas Banka 2023. gadā veica divas horizontālās pārbaudes visās kredītiestādēs un lielākajās nebanku finanšu iestādēs šādās jomās:

• horizontālā pārbaude par risku novērtējumiem. Kopumā finanšu iestādes ir būtiski attīstījušas risku novērtēšanas metodoloģijas, tām ir laba izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku identificēšanu un novērtēšanu un tās regulāri veic un aktualizē risku novērtējumus. Iestādēm jāturpina pilnveidot terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju, īpaši sektorālo sankciju, risku identificēšanas un novērtēšanas process, kā arī jāpievērš uzmanība NILLTPF un sankciju risku pārvaldīšanas pasākumu efektivitātes novērtēšanas kārtībai;

• horizontālā pārbaude par finanšu iestāžu sankciju skrīninga sistēmu efektivitāti. Galvenie secinājumi liecina, ka kopumā iestāžu IKT sistēmas spēj efektīvi un laikus identificēt dažādu sankciju sarakstu subjektus, arī tad, ja dati nav pilnīgi. Vienlaikus iestādēm jāturpina pilnveidot savas IKT sistēmas, īpaši attiecībā uz manipulēto datu skrīninga kvalitāti un sistēmas lietderības stiprināšanu, lai mazinātu resursu patēriņu kļūdainu brīdinājumu apstrādei, kā arī jāstiprina IKT sistēmu testēšanas tvērums un kārtība.

Horizontālo pārbaužu mērķis bija apzināt un apkopot finanšu iestāžu labo praksi, kā arī identificēt pilnveidojamās jomas, tādējādi palīdzot finanšu iestādēm stiprināt to NILLTPF un sankciju risku pārvaldības iekšējās kontroles sistēmas.

Bankas un citas finanšu iestādes Latvijas Bankai regulāri iesniedz izstrādātās procedūras jauna produkta vai pakalpojuma attīstīšanai. Latvijas Banka pēc šo procedūru izvērtēšanas sniedz rekomendācijas trūkumu novēršanai, lai jau preventīvi nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku iekšējās kontroles sistēmas darbību.

Regulējošo prasību ietvara pārmaiņas

Finanšu tirgus dalībnieku darbības tiesiskā regulējuma pilnveide 2023. gadā turpinājās finanšu tirgus dalībnieku darbības tiesiskā regulējuma pilnveide, ieviešot ES direktīvu un ES institūciju izdoto pamatnostādņu prasības un nodrošinot ES tieši piemērojamā regulējuma piemērošanu.

Regulējuma pilnveidošana:

• stiprina finanšu nozares noturību pret nākotnes ekonomiskajiem satricinājumiem;
• veicina ieguldījumus saistībā ar zaļo pārkārtošanos;
• nodrošina papildu uzraudzības instrumentus finanšu stabilitātes aizsardzībai;
• uzlabo finanšu tirgus efektivitāti un informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem un investoriem.

Lai sekmētu ilgtspējīgu un pārdomātu kreditēšanu, Latvijas Banka izdeva "Kredītriska pārvaldīšanas noteikumus", kas aizstāj FKTK normatīvos noteikumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi".

Jaunajos noteikumos:

• ieviesti ilgtspējības aspekti (sk. sadaļu "Ilgtspējība");
• ņemot vērā iepriekšējo gadu kredītriska monitoringa rezultātus, ieviesta arī elastīgāka pieeja attiecībā uz kredītiem fiziskajām personām mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt vai citādi gūt ienākumus no darbības ar nekustamo īpašumu. Iepriekš šādiem kredītiem bija noteikts limits 70 % apmērā kredīta attiecībai pret tā nodrošinājuma vērtību (loan to value; LTV), bet jaunajos noteikumos dota iespēja atkāpties no šā limita ar atbilstošu pamatojumu. Atcelta kvantitatīvā 70 % LTV prasība tādiem kredītiem mājokļa iegādei, kuru kredītņēmēja ienākumi no nekustamā īpašuma pārsniedz 20 % no kopējiem ienākumiem, un atcelts ierobežojums, kas noteica, ka aizņēmēja ienākumi no nekustamā īpašuma ņemami vērā tikai 70 % apmērā. Šie ierobežojumi aizstāti ar kvalitatīvu prasību piesardzīgi vērtēt šāda aizņēmēja kredītrisku;
• atvieglojot klientu kredītsaistību pārkreditēšanas iespēju no vienas kredītiestādes uz citu, noteikumi papildināti ar prasību kredītiestādei iekšējos normatīvajos dokumentos noteikt kritērijus, kad tā pieprasa aizņēmējam jaunu nodrošinājuma novērtējumu, lai varētu pienācīgi veikt ar darījumu saistītā kredītriska novērtēšanu.

Papildus 2023. gada 18. decembrī, veicot kārtējo piemēroto riska pakāpju pārskatīšanu un pamatojoties uz visaptverošu datu analīzi, Latvijas Banka nolēma samazināt kredītiestāžu kredītriska kapitāla prasību aprēķinā piemērojamo riska pakāpi riska darījumiem, kas nodrošināti ar Latvijas teritorijā esoša komerciāla nekustamā īpašuma (KNĪ) hipotēku, no līdzšinējiem 100 % līdz 80 %.

Latvijas un citu ES dalībvalstu kredītiestādes, kuras šādiem riska darījumiem piemērojamās kapitāla prasības aprēķina, izmantojot standartizēto pieeju, varēs piemērot samazināto riska pakāpi, sākot ar 2024. gada 30. jūniju.

Latvijas Banka ir novērtējusi, ka riska pakāpe 80 % apmērā pašreizējos apstākļos ir atbilstoša, lai nodrošinātu pietiekamu kredītiestāžu noturību pret riskiem, kas saistīti ar šādiem KNĪ riska darījumiem, vienlaikus neradot nepamatotus šķēršļus kreditēšanai. Ņemot vērā, ka pašlaik kredītiestādes lielu daļu no saviem KNĪ riska darījumiem neklasificē kā pilnībā nodrošinātus ar KNĪ hipotēku (kas ir kritērijs samazinātās riska pakāpes piemērošanai), ir paredzams pakāpenisks saistīto kapitāla prasību samazinājums, kredītiestādēm izsniedzot jaunus atbilstošus aizdevumus un pārklasificējot daļu no to esošajiem portfeļiem. Samazinātais riska pakāpes apmērs ļaus arī turpmāk nodrošināt konsekventāku pieeju kredītriska kapitāla prasību aprēķinam kredītiestādēs, kuras šim nolūkam izmanto standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

ESRK lēmumu samazināt riska pakāpi ir atzinusi par atbilstošu, savā novērtējumā raksturojot to kā efektīvu un samērīgu pasākumu. Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā turpinās novērtēt riska pakāpes atbilstību un nepieciešamības gadījumā veiks turpmākas pārmaiņas tās apmērā.

Lai pilnveidotu un papildinātu procentu likmju riska pārvaldīšanas un kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības prasības un kārtību iestādēs, kā arī lai stiprinātu iestāžu noturību pret potenciālajiem satricinājumiem nākotnē, Latvijas Banka izdeva noteikumus "Procentu likmju riska netirdzniecības portfelī un kredītriska starpības riska netirdzniecības portfelī pārvaldīšanas noteikumi", kas stājās spēkā 2023. gada 31. decembrī. Tie aizstāj FKTK normatīvos noteikumus "Procentu likmju riska pārvaldīšanas, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanas un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi".

Jaunajos noteikumos, lai ieviestu EBI pamatnostādnes, pilnveidotas prasības un kārtība, kādā iestādes pārvalda, t. sk. identificē, novērtē, analizē un pārrauga, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, kā arī novērtē un pārrauga kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī, t. sk. noteiktas prasības attiecībā uz iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, limitu sistēmu, vadības informācijas sistēmas izveidi un informācijas tehnoloģiju sistēmām, risku novērtēšanas modeļiem, izmantoto modeļu validāciju un attiecīgā modeļa riska novērtēšanu.

Ar mērķi noteikt valsts fondēto pensiju ieguldījumu plāna pamatinformācijas formātu, saturu un tās sagatavošanas kārtību, dalībniekam sniedzamo informāciju, tās sniegšanas regularitāti un kritērijus, kurus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji izmantos, lai dalībnieks varētu izvēlēties sev atbilstošāko ieguldījumu plānu, kā arī noteikt iekšējās kontroles sistēmas izveidi dalībnieku informēšanai, Latvijas Banka apstiprināja "Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanas un dalībnieka vajadzību noskaidrošanas noteikumus". Tie paredz jaunu inovatīvu pieeju informācijas saņemšanai no pensiju pārvaldītājiem un tās integrāciju vienotā formātā, panākot standartizētu, vienkāršu un saprotamu gala produktu lietotājiem, – bukletu ar pamatinformāciju par pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu. Noteikumi ir saistoši valsts fondētu pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem, tomēr bukleta lietotāju auditorija ir visi (aptuveni 1.3 milj.) pensiju 2. līmeņa dalībnieki, kam būs iespēja labāk izprast, kur un kā tiek uzkrāts viņu personalizētais pensijas kapitāls, un vienlaikus arī iesaistīties dialogā ar pensiju pārvaldītāju, lai kopīgi noskaidrotu sev svarīgus aspektus.

Latvijas Bankā 2023. gadā ir uzsākts un līdz 2024. gada beigām turpināsies apjomīgs FKTK izdoto ārējo normatīvo aktu pārskatīšanas un pārapstiprināšanas process, vienlaikus aktualizējot un pilnveidojot finanšu sektora regulējumu.

Latvijas Banka turpina līdzdarboties ES finanšu sektora regulējuma pilnveidošanā, kā arī nodrošina Latvijas finanšu sektoram saistoša regulējuma izstrādi, ņemot vērā labāko starptautisko praksi un vietējā tirgus attīstības tendences.

 

 

Svarīgākie pašreiz aktuālie grozījumu priekšlikumi ir plānotie grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā (ES) 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (jāievieš Latvijas Republikas tiesību aktos 18 mēnešu laikā no tās publicēšanas brīža, kas paredzēts 2024. gada vidū) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (stāsies spēkā 2025. gadā), lai pabeigtu starptautisko uzraudzības standartu Bāzele III ieviešanu ES.

2023. gadā tika veikts un ar tirgus dalībniekiem pārrunāts izvērtējums par kredītiestāžu esošā ziņošanas sloga Latvijas Bankai uzraudzības, noregulējuma un statistikas jautājumos samazināšanu. Tika izvērtēti 114 datu pieprasījumi, atceltas 5 prasības un noteiktas ziņošanas sloga samazināšanas iespējas, kuras plānots īstenot 2024. gadā.

2024. gadā turpināsies arī aktīvs darbs ilgtspējīgu finanšu regulējošo prasību ietvara attīstīšanā. Lai veicinātu ilgtspējīgu finanšu instrumentu attīstību, EK 2023. gada 27. jūnijā izdeva ieteikumu par finansējuma veicināšanu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, savukārt 23. oktobrī pieņēma regulu, ar ko izveido Eiropas zaļo obligāciju standartu, kurā noteiktas vienotas prasības obligāciju emitentiem, kas savām vides ziņā ilgtspējīgām obligācijām vēlas izmantot apzīmējumu "Eiropas zaļā obligācija" jeb "EuGB". Latvijas Banka nodrošinās minēto tiesību aktu praktisko piemērošanu.

Inovatīviem un drošiem finanšu pakalpojumiem labvēlīga uzņēmējdarbības vide

Nozīmīga daļa Latvijas finanšu sektora uzņēmumu ievieš un izmanto inovācijas, kas uzlabo klientu pieredzi un nodrošina mūsdienīgus un ērtus pakalpojumus klientiem. Uzņēmumi jau izmanto arī mākslīgā intelekta risinājumus, mašīnmācīšanos un lielo datu apstrādi – tehnoloģijas, kurām ir potenciāls būtiski mainīt finanšu pakalpojumus un tirgu. Visbiežāk tirgus dalībnieki izmanto trīs tehnoloģijas: lietojumprogrammu saskarnes (application programming interface; API), pakalpojumus datu mākonī un digitālu klientu piesaisti (digital onboarding).

18. attēls. Finanšu tirgus dalībnieku biežāk izmantotās tehnoloģijas 2023. gadā
(apstiprinoši atbildējušo aptaujas dalībnieku skaits)

Avots: Latvijas Bankas veiktā finanšu tirgus dalībnieku aptauja1Piedalīties aptaujā tika aicināti 211 tirgus dalībnieki, no kuriem 154 atbildēja uz aptaujas jautājumiem. No visiem atbildes sniegušajiem 55 respondenti norādīja, ka pašlaik izmanto kādu inovatīvu risinājumu finanšu pakalpojumu sniegšanai, bet 34 norādīja, ka plāno nākotnē sākt izmantot inovatīvas tehnoloģijas. 24 uzņēmumi izveidojuši komandu inovatīvu risinājumu izstrādei un ieviešanai. Visi aptaujas rezultāti un secinājumi par tiem balstīti uz tirgus dalībnieku iesniegtajiem datiem.
.

 

Kredītiestādes, apdrošināšanas brokeri un apdrošināšanas sabiedrības jau trešo gadu ir tie tirgus segmenti, kuri visvairāk izmanto inovācijas savā darbībā. Visbiežāk izmantotie jaunie un inovatīvie procesi ir pakalpojumi datu mākonī, digitālā klientu piesaiste, maksājuma ierosināšanas pakalpojums, biometrijas risinājumi un mākslīgais intelekts. Retāk tiek izmantoti lielie dati, mašīnmācīšanās un konta informācijas pakalpojums. 2023. gadā pirmoreiz parādījusies Latvijas tirgus dalībnieku iepriekš neizmantota inovācija – sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (distributed ledger technology; DLT). Šo inovatīvo procesu izmanto viens no Latvijas Bankas veiktās aptaujas dalībniekiem.

19. attēls. Uzņēmumos izmantotie inovatīvie procesi
(apstiprinoši atbildējušo aptaujas dalībnieku skaits)

Lielākais kādas inovācijas izmantošanas pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu vērojams mākslīgā intelekta un zibmaksājumu lietojumā. Patlaban mākslīgo intelektu jau izmanto vairāki apdrošinātāji, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī atsevišķi tirgus dalībnieki no šādiem finanšu tirgus segmentiem: apdrošināšanas brokeri, maksājumu iestādes, privātie pensiju fondi un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Tendences rāda, ka mākslīgais intelekts, lielie dati un mašīnmācīšanās ir inovāciju tehnoloģiju attīstības virzītājspēki un spēj mainīt tirgu un sniegtos pakalpojumus. Mākslīgā intelekta risinājumi ne tikai nodrošina labākas metodes datu apstrādei un klientu pieredzes uzlabošanai, bet arī vienkāršo, paātrina un no jauna definē tradicionālos procesus, efektivizējot tos. Citur pasaulē mašīnmācīšanās jau tiek izmantota ieņēmumu un akciju cenu prognozēšanai, riska uzraudzībai un lietu pārvaldībai.

Latvijas Banka turpina atbalstīt inovāciju attīstību, nodrošinot finanšu sektorā atbalsta instrumentus – Inovāciju centru un Regulatīvo smilškasti –, kuru mērķis ir atbalstīt inovatīvu pakalpojumu attīstību agrīnā stadijā un, piedaloties pakalpojumu testēšanas procesā, sniegt atgriezenisko saiti par atbilstības riskiem attiecībā uz finanšu sektora regulējuma prasībām. 2023. gadā tika sniegtas 52 konsultācijas, un lielākā interese (vairāk nekā 80 % konsultāciju) FinTech uzņēmumiem bija maksājumu jomā, kriptoaktīvu pakalpojumu jomā un kolektīvās finansēšanas jomā.

Tendences rāda, ka mākslīgais intelekts, lielie dati un mašīnmācīšanās ir inovāciju tehnoloģiju attīstības virzītājspēki un spēj mainīt tirgu un sniegtos pakalpojumus. Mākslīgā intelekta risinājumi ne tikai nodrošina labākas metodes datu apstrādei un klientu pieredzes uzlabošanai, bet arī vienkāršo, paātrina un no jauna definē tradicionālos procesus, efektivizējot tos. Citur pasaulē mašīnmācīšanās jau tiek izmantota ieņēmumu un akciju cenu prognozēšanai, riska uzraudzībai un lietu pārvaldībai.

2023. gadā Latvijas Banka aktīvi veica Latvijas FinTech stratēģijā noteiktos uzdevumus: uzlaboja pakalpojumu pieejamību, izmantojot uzraudzības un kontroles institūcijas dialogu ar tirgus dalībniekiem, kā arī veica informatīvus pasākumus par licencēšanas procesa pilnveidi.

2023. gadā tika ierosinātas arī vairākas iniciatīvas FinTech vides attīstības veicināšanai. Latvijas Banka paplašināja Inovāciju centra darbības kapacitāti, nodrošinot sadarbību ar iesaistītajām pusēm – Finanšu ministriju, Fintech Latvija asociāciju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas Blokķēdes attīstības asociāciju –, organizējot apaļā galda diskusijas, informējot par FinTech sektoru vairāk nekā 15 vietējos un starptautiskos publiskajos pasākumos. Viens no Latvijas FinTech

ekosistēmas centrālajiem notikumiem ir Latvijas FinTech forums, kuru jau otro reizi organizēja Latvijas Banka kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, pulcējot ap 300 klātienes apmeklētāju no Latvijas un ārvalstīm. Dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas FinTech stratēģijas izpildi un FinTech attīstībai paveikto, saņēma Latvijas Bankas un citu organizāciju konsultācijas un uzzināja par aktuālajām tendencēm FinTech jomā. Pirmo reizi tika rīkots jaunuzņēmumu konkurss FinTech Factor, kurā inovatīvu ideju autori sacentās, prezentējot savas biznesa ieceres žūrijai, un saņēma balvas.

2023. gadā Latvijas Banka veica banku un FinTech uzņēmumu aptauju par to sadarbību. Aptaujā tika identificētas vairākas sadarbības iespējas starp abiem segmentiem, kā arī definēti konkrēti uzdevumi, t. sk. Latvijas Bankai, lai veicinātu izpratni un ikdienas bankas pakalpojumu pieejamību dažādiem FinTech biznesa modeļiem. Balstoties uz aptaujas rezultātiem, Latvijas Banka organizēja dialogu starp dalībniekiem, kā arī apņēmās no savas puses īstenot pasākumus sadarbības uzlabošanai.

2023. gadā tika papildināta NILLTPFN rokasgrāmata, iekļaujot informāciju par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju un citu aktuālo FinTech modeļu riskiem un to pārvaldību, lai veidotu banku un uzraudzības iestādes vienotu izpratni par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī veicinātu uz riskiem balstītu pieeju.

Latvijas Banka ir apņēmusies reizi gadā prezentēt kredītiestādēm nebanku finanšu sektora riska vērtējumu, kas palīdzētu kredītiestādēm stiprināt uz riskiem balstītas pieejas piemērošanu, tostarp izprast nebanku sektora specifiskos pastāvošos un jaunos riskus. Vairākas iniciatīvas attiecas uz sadarbības veicināšanu un kompetences celšanu par regulējošo prasību piemērošanu un inovatīvu pakalpojumu atbilstību šīm prasībām.

2023. gadā Latvijas Banka sāka gatavoties 2023. gada jūnija sākumā publicētās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (MiCA) ieviešanai. Tā piemērojama ar 2024. gada 30. decembri, izņemot III un IV sadaļu, kuru regulējums tiks piemērots ar 2024. gada 30. jūniju. Līdz ar to, pamatojoties uz MiCA, aktīvi noritēja Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma izstrāde, kas turpināsies arī 2024. gadā. Likuma tapšanai tika izveidota darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu izlūkošanas dienesta, kā arī Latvijas Bankas. Papildus Latvijas Bankā tika izveidota speciāla darba grupa, kurā noris MiCA regulējuma ieviešanas pasākumu sagatavošanas darbs. Plānots, ka Kriptoaktīvu pakalpojumu likums tiks pieņemts 2024. gada 1. pusgadā. Tas paredzēs, ka kompetentā iestāde šajā jomā būs Latvijas Banka, kurai būs tiesības izsniegt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.

Inovāciju un uzraudzības tehnoloģiju (SupTech) attīstība Latvijas Bankā

Uzraudzības tehnoloģijas jeb SupTech ir specializēts Latvijas Bankas attīstības virziens, lai nodrošinātu tehnoloģiski attīstītus uzraudzības pakalpojumus.

Lai gan jau 2022. gadā tika veikti būtiski priekšdarbi uzraudzības funkcijas integrācijai Latvijas Bankā, 2023. gads bija intensīvs tehnoloģiskās un procesu integrēšanas periods. Tika veiktas dažādas sistēmu iekšējās migrācijas, procesu pārskatīšana un optimizēšana, lai Latvijas Bankas un FKTK integrācija sniegtu arvien vairāk praktisku labumu. Viens no integrācijas ieguvumiem ir papildu kapacitāte informācijas aizsardzībā, lai, pieaugot kiberdrošības riskiem, nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni uzraudzībā lietotajai informācijai.

Atbilstoši Latvijas Bankas kopējai stratēģijai tika pārskatīta uzraudzības tehnoloģiju stratēģija, lai uzraudzības tehnoloģiju attīstība būtu mērķtiecīga un labi koordinēta. Būtiski ir ņemt vērā arī starptautisko aspektu, lai Latvija uzraudzības tehnoloģiju risinājumus neveidotu izolēti, bet izmantotu ES centralizēto institūciju sniegtās iespējas.

2023. gadā uzraudzības pakalpojumu īstenošana tika pilnībā integrēta Latvijas Bankas iekšējās sadarbības platformā, tika ieviestas papildu funkcionalitātes uzraudzības informācijas sistēmā, kā arī izstrādāts vienotais pārskatu portāls, kas nodrošinās ērtu piekļuvi visdažādākajiem analītikas resursiem.

Uzraudzības pakalpojumu sniegšanā ļoti būtiska loma ir savlaicīgai, uzticamai informācijai. Informācijas sadrumstalotības riski, palielinoties gan informācijas apjomam, gan arī dažādiem analītiskajiem instrumentiem, pieaug. Pārskatu portāls ļaus uzraudzības ekspertiem ne tikai atrast būtiskāko, bet arī pilnvērtīgi izmantot visu plaši pieejamo informāciju, nodrošinot efektīvāku un kvalitatīvāku uzraudzības pakalpojumu.

Uzraudzības tehnoloģijas ir arī būtiska Latvijas Bankas iekšējo inovāciju sastāvdaļa. Pārskata gadā Latvijas Bankā līdzīgi kā iepriekš FKTK tika ieviesta inovāciju laboratorija jeb iLab. Tā ir sadarbības vide un metode, lai iespējami īsākā termiņā un ar minimāliem resursiem izvērtētu un sagatavotu prototipus inovatīvām iniciatīvām. Tādējādi tiek ne tikai nodrošināta inovāciju dinamika praktiskā veidā, bet arī samazināti zaudējumi, ja iniciatīva tomēr izrādās dzīvotnespējīga.

Latvijas FinTech forums 2023. gada 10. oktobrī

Uzraudzībā līdztekus ļoti lielam finanšu datu apjomam ir arī liels informācijas apjoms teksta veidā. 2023. gadā iLab pievērsās tekstu apstrādes automatizācijas jautājumu izvērtēšanai, lai samazinātu cilvēkresursu patēriņu, izskatot lielus teksta veida dokumentus. Tika sākta arī mākslīgā intelekta izmantošanas praktisko aspektu un lietojuma perspektīvu izskatīšana.

Vienlaikus ar minētajiem abu iestāžu integrācijas ieguvumiem bija un tuvākajā nākotnē joprojām būs aktuāli arī dažādi izaicinājumi, kas saistīti ar labāku pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas Bankas klientiem. Savukārt pašlaik vēl grūti novērtējama iespēja uzraudzības tehnoloģiju jomā ir mākslīgā intelekta attīstība un tās sniegtie labumi. Šīs tēmas noteikti būs uzraudzības tehnoloģiju attīstības darba kārtībā arī 2024. gadā un turpmāk. Šajā jautājumā ir svarīgi būt ļoti praktiskiem, mērķtiecīgiem un uz rezultātu orientētiem, lai gan šī jaunā tehnoloģiju sfēra, kas attīstās ļoti strauji, ir grūti prognozējama.