Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir konsultēt Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu par monetāro politiku un ar Latvijas dalību eirozonā saistītajiem ekonomikas politikas aspektiem, kā arī citiem ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītiem jautājumiem.
2023. gadā Latvijas Bankas amatpersonas un darbinieki regulāri tikās ar Latvijas Republikas Saeimas un valdības pārstāvjiem, t. sk. piedalījās Latvijas Republikas Saeimas komisiju sēdēs, Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdēs un vairāku valdības veidotu komiteju un darba grupu darbā, sniedzot viedokli finanšu un tautsaimniecības attīstības jautājumos.
Analizējot Latvijas tautsaimniecības attīstības perspektīvas, Latvijas Banka konsultēja Saeimu un valdību par Latvijas tautsaimniecības attīstību un problēmām: par nodokļu, sociālās aizsardzības, izglītības politikas, pensiju 2. līmeņa plānu jautājumiem un bāzes pensiju modeli, kā arī par Rīgas konkurētspējas un cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem.
Latvijas Banka turpināja analizēt arī Latvijas finanšu sektora lomu tautsaimniecībā, turpinot padziļinātu diskusiju ar finanšu sektora dalībniekiem un politikas veidotājiem par kreditēšanas tendencēm, tās ietekmējošiem faktoriem un nākotnes attīstību Latvijā, kā arī sniedzot viedokli par priekšlikumiem mājsaimniecību atbalstam augošu procentu likmju apstākļos. Latvijas Banka veica izpēti par to, kādi iemesli ir zemajai klientu mobilitātei Latvijā attiecībā uz kredītu pārkreditēšanu pie cita kredīta devēja, un izstrādāja priekšlikumus aizdevumu pārkreditēšanas veicināšanai, t. sk. sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām izstrādāja regulējuma grozījumu priekšlikumus.
Latvijas Bankas speciālisti darbojās dažādās darba grupās un profesionālajās organizācijās, daloties pieredzē un sniedzot tām konsultācijas un atbalstu, t. sk. šādās jomās:
- ekonomikas prognožu;
- valsts budžeta izdevumu un ES fondu plānošanas un izlietojuma;
- finanšu sektora (t. sk. tā konkrēto segmentu, piemēram, FinTech uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību, pensiju fondu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju, kapitāla tirgus u. c.) un finanšu pakalpojumu attīstības;
- finanšu pratības un finanšu krāpniecības mazināšanas;
- kritisko finanšu pakalpojumu;
- NILLTPFN;
- skaidrās naudas.
Latvijas Bankas eksperti sniedza priekšlikumus un atbalstu arī minētās jomas regulējošo tiesību aktu un to grozījumu izstrādes procesā.
Latvijas Bankas speciālisti eksperta statusā turpināja līdzdarboties CSP vadītajā valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupā, sagatavojot 2022. gada valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datus, kā arī risinot ar šo datu sagatavošanu saistītos metodoloģiskos jautājumus.
Latvijas Bankas speciālisti sniedza atbalstu valdībai aktīvas Latvijas dalības nodrošināšanai ES un OECD, kā arī informācijas apmaiņai ar starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām.
2023. gadā Latvijas Banka organizēja dažādas mācības valsts pārvaldes institūciju un privātā sektora pārstāvjiem.
- Lai pilnveidotu tiesnešu zināšanas par finanšu tiesību būtību un padziļinātu izpratni par finanšu tiesību jēgu un piemērošanu, sadarbībā ar Latvijas Tiesnešu mācību centru tika organizēts semināru cikls tiesnešiem, kuri izskata ar finanšu darbībām saistītas lietas.
- Lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību aizsardzības nozarei, aizsardzības nozares uzņēmumu un kredītiestāžu pārstāvjiem tika organizētas mācības par NILLTPFN standartiem un prasībām finanšu pakalpojumu saņemšanas nodrošināšanai.
- Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kā arī citām valsts institūcijām tika rīkotas mācības un konsultācijas par finanšu sektora darbības pamatprincipiem un iekšējās kontroles sistēmas prasībām.
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedriem tika skaidrotas sankciju piemērošanas uzraudzības aktualitātes, norādot arī uz pārrobežu maksājumu pārmaiņām un tendencēm sankciju prasību ietekmē.
