Skaidrās naudas aprites nodrošināšana
Lai gan bezskaidrās naudas norēķiniem Latvijā ir tendence palielināties, iedzīvotāji vēl arvien samērā bieži pirkumu veikšanai izmanto skaidro naudu. Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem vidēji nedēļā viena persona veic gandrīz piecus pirkumus skaidrā naudā, tāpēc viens no svarīgākajiem Latvijas Bankas uzdevumiem joprojām ir skaidrās naudas aprites nodrošināšana. Turklāt skaidrās naudas maksājumi ietilpst kritiskajos finanšu pakalpojumos, kuru pieejamība saskaņā ar Nacionālās drošības likumu jānodrošina iespējama valsts apdraudējuma gadījumā.
2025. gadā Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija turpināja samazināties, saglabājoties negatīvā līmenī. Savukārt Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija pieauga. Tādējādi 2025. gada beigās Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu kopējā tīrā emisija bija –730.6 milj. eiro.
1. attēls. Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu tīrā emisija (milj. eiro)
Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu tīrā emisija
Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija skaita ziņā 2025. gada laikā pieauga par 0.6 % (līdz 69.7 milj. banknošu). No Latvijas Bankas emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2025. gada beigās visvairāk bija 50 eiro un 20 eiro banknošu.
Savukārt Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija skaita ziņā 2025. gadā pieauga par 4.0 %, decembra beigās sasniedzot 518.7 milj. monētu. No Latvijas Bankas emitētajām monētām 2025. gada beigās apgrozībā visvairāk bija 1 centa un 2 centu monētu.
2. attēls. Latvijas Bankas neto emitētās eiro banknotes (nominālvērtību dalījumā; 2014–2025; skaits; milj.)
3. attēls. Latvijas Bankas neto emitētās eiro monētas (nominālvērtību dalījumā; 2014–2025; skaits; milj.)
No kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi Latvijas Bankā nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, ar kurām 2025. gadā tika apstrādāti 136.4 milj. banknošu (par 7.1 % mazāk nekā 2024. gadā). 5.8 % jeb 8.0 milj. no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un iznīcinātas.
2025. gadā Latvijas Banka turpināja īstenot naudas apstrādātāju reģistrācijas un darbības kontroles funkciju. Reģistrēto naudas apstrādātāju skaits 2025. gada beigās salīdzinājumā ar 2024. gada beigām saglabājās nemainīgs – 32 komersanti. Latvijas Banka pārraudzīja šo komersantu darbību, izvērtējot to atbilstību skaidrās naudas apstrādi regulējošo normatīvo aktu prasībām. 2025. gadā tika veiktas 7 šādas pārbaudes.
2025. gadā turpinājās lata naudaszīmju izņemšana no apgrozības. Gada laikā Latvijas Bankā no apgrozības tika izņemtas lata banknotes un monētas 0.5 milj. latu vērtībā (0.4 milj. latu banknotēs un 0.1 milj. latu monētās). 2025. gada beigās apgrozībā bija lata banknotes 38.2 milj. latu vērtībā un lata monētas 43.6 milj. latu vērtībā. Skaita ziņā apgrozībā visvairāk bija 5 latu un 20 latu banknošu (attiecīgi 1.7 milj. un 0.7 milj.), savukārt no monētām – 1 santīma un 2 santīmu monētu (attiecīgi 149.1 milj. un 89.2 milj.).
Līdz ar 2024. gada 19. septembrī pieņemtajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem Latvijas tiesiskajā regulējumā tika nostiprināts pienākums kredītiestādēm, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamībā Latvijā, nodrošināt savu klientu piekļuvi skaidrajai naudai atbilstoši minimālajām skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasībām. Minētās prasības stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī un ir noteiktas Kredītiestāžu likuma 73.1 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un Latvijas Bankas 2024. gada 28. oktobra noteikumos Nr. 330 "Skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pārvaldības noteikumi".
Saskaņā ar Latvijas Bankai pieejamajiem datiem 2025. gada 31. decembrī Kredītiestāžu likuma 73.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem pakalpojuma sniedzēja kritērijiem atbilda šādas četras lielākās Latvijas kredītiestādes: AS "SEB banka", "Swedbank" AS, AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle.
2025. gadā Latvijas Banka veica vairākus skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību izpildes kontroles pasākumus un veiksmīgi nodrošināja skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību izpildes kontroli. Salīdzinājumā ar 2024. gada beigām bankomātu skaits saglabājās stabils – 2025. gada beigās visā Latvijas teritorijā bija izvietoti 882 bankomāti (2024. gada beigās – 889 bankomāti)1No tiem 860 bankomāti ir 4 Latvijas lielāko kredītiestāžu klientus apkalpojošie bankomāti; 5 bankomāti ir to kredītiestāžu klientus apkalpojošie bankomāti, uz kurām neattiecas Kredītiestāžu likuma 73.1 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktie pienākumi; 2 ir Latvijas Bankas monētu iemaksas iekārtas; 15 ir neatkarīga bankomātu tīkla operatora Euronet 360 Finance Ltd. Latvijas teritorijā izvietotie bankomāti.
.
Latvijas Bankas Rīgas filiālē uzstādītajos monētu iemaksas automātos 2025. gadā iedzīvotāji un uzņēmumi iemaksāja 15.8 milj. monētu.
Valsts analīzes centra un monētu valsts analīzes centra funkciju izpilde
Viltojumu skaits un sadalījums
Latvijas Bankas kā valsts analīzes centra un monētu valsts analīzes centra darbību nosaka gan ES regulējums, gan nacionālā līmeņa tiesību akti, kas nosaka pienākumus eiro naudaszīmju viltojumu apkarošanā.
Valsts analīzes centra un monētu valsts analīzes centra pamatuzdevumi
-
Identificēt, analizēt un uzglabāt jebkuras valūtas viltoto naudu, kas ir aizturēta Latvijā vai izņemta policijas darbības rezultātā.
-
Reģistrēt datus par konstatētām viltotām naudaszīmēm un nosūtīt tos ECB, EK un citām starptautiskajām institūcijām, kas ir iesaistītas cīņā ar naudaszīmju viltošanu.
-
Sadarboties ar bankām un citiem naudas apstrādātājiem.
-
Nodrošināt apmācību, kā iespējams atpazīt viltotas naudaszīmes.
Statistika par viltojumu apjomu un tendencēm
Viltotu naudaszīmju konstatēšana
Viltotas naudaszīmes galvenokārt konstatē profesionālie naudas apstrādātāji. 2025. gadā naudas apstrādātāji konstatēja un no apgrozības izņēma 72 % no visām konstatētajām viltotajām banknotēm un 78 % no visām konstatētajām viltotajām monētām.
Aptuveni puse no visām apgrozībā esošajām viltotajām banknotēm tiek konstatētas brīdī, kad notiek mēģinājums iemaksāt tās bankomātā. 10 % viltoto banknošu tika konstatētas tirdzniecības uzņēmumos vai tās konstatēja privātpersonas.
Viltotu banknošu skaits apgrozībā
2025. gadā Latvijas Banka konstatēja apgrozībā 455 viltotas eiro banknotes un 585 viltotas eiro monētas.
Salīdzinājumā ar 2024. gadu viltoto banknošu skaits samazinājās par 23 %, savukārt viltoto monētu skaits – par 18 %.
4. attēls. Apgrozībā konstatēto viltoto banknošu skaits Latvijā
2025. gadā konstatēto viltoto eiro banknošu apjoms samazinājās līdz 2 viltotām banknotēm uz 10 000 iedzīvotāju.
2025. gadā apgrozībā visbiežāk tika konstatēti 50 eiro un 20 eiro banknošu viltojumi, kas kopumā bija 78 % no visiem konstatētajiem eiro banknošu viltojumiem.
5. attēls. Apgrozībā konstatētie eiro banknošu viltojumi (%)
Latvijas Bankā konstatēto viltoto eiro banknošu skaits nominālvērtību dalījumā
|
Gads |
Bez |
5 eiro |
10 eiro |
20 eiro |
50 eiro |
100 eiro |
200 eiro |
500 eiro |
Kopā |
|
2021 |
9 |
71 |
140 |
229 |
22 |
11 |
15 |
497 |
|
|
2022 |
8 |
25 |
110 |
237 |
33 |
7 |
14 |
434 |
|
|
2023 |
76 |
67 |
212 |
224 |
34 |
7 |
35 |
655 |
|
|
2024 |
69 |
76 |
149 |
243 |
34 |
14 |
8 |
593 |
|
|
2025 |
1 |
13 |
45 |
150 |
205 |
29 |
9 |
3 |
455 |
|
Kopā |
1 |
175 |
284 |
761 |
1138 |
152 |
48 |
75 |
2634 |
No viltotajām eiro monētām visbiežāk apgrozībā tiek konstatētas viltotas 2 eiro monētas. 2025. gadā viltoto 2 eiro monētu īpatsvars sasniedza 92 % no visiem konstatētajiem monētu viltojumiem.
6. attēls. Apgrozībā konstatētie eiro monētu viltojumi (%)
Latvijas Bankā konstatēto viltoto eiro monētu skaits nominālvērtību dalījumā
|
Gads |
50 centi |
1 eiro |
2 eiro |
Kopā |
|
2021 |
10 |
20 |
176 |
206 |
|
2022 |
20 |
22 |
415 |
457 |
|
2023 |
13 |
36 |
544 |
593 |
|
2024 |
14 |
34 |
663 |
711 |
|
2025 |
2 |
47 |
536 |
585 |
|
Kopā |
74 |
133 |
1985 |
2192 |
Viltojumu kvalitāte
Galvenokārt tiek konstatēti augstas kvalitātes 100 eiro, 200 eiro un 500 eiro banknošu viltojumi. 2025. gadā šādu viltotu banknošu apjoms sasniedza 0.5 % no visiem banknošu viltojumiem apgrozībā.
No 2025. gadā konstatētajiem eiro banknošu viltojumiem 41 % bija zemas kvalitātes viltojumi ar pārveidotu dizainu, t. i., banknošu viltojumi, kuriem ir acīmredzamas neatbilstības attēlu elementu atspoguļojumā, bez banknošu drošības elementu imitācijas.
Sabiedrības informēšana
2025. gadā Latvijas Banka sāka piedāvāt bezmaksas tiešsaistes apmācību "Skaidrās naudas pārbaude", kuras mērķis ir iemācīt, kā atpazīt viltotas eiro banknotes un monētas.
Apmācības rīks ir paredzēts galvenokārt profesionālajiem skaidrās naudas apstrādātājiem, taču to var izmantot jebkurš interesents. Apmācība ilgst aptuveni 90 minūtes, un tās noslēgumā jānokārto zināšanu pārbaudes tests. 2025. gadā Latvijas Banka organizēja četras klātienes apmācības sesijas.
Eiro banknošu plašā aprite un augstā vērtība joprojām padara tās par pievilcīgu naudaszīmju viltotāju mērķi. Lai pasargātu sevi no viltojumiem un izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas rodas, pieņemot viltotu banknoti, banknotes rūpīgi jāaplūko, piemēram, izmantojot metodi "Aptausti, apskati, pagrozi". Biežā zemas kvalitātes viltojumu konstatēšana apritē liecina par to, ka iedzīvotāji nepievērš pietiekamu uzmanību saņemto naudaszīmju autentiskuma pārbaudei.
Latvijas Bankas 2025. gadā emitētās eiro piemiņas un kolekcijas monētas
Latvijas Banka 2025. gadā laida apgrozībā piecas kolekcijas monētas: atklāta konkursa rezultātā izvēlētu zelta kolekcijas monētu "Mūsu zeme" (emitēta 22.05.2025.), Liepājas 400 gadu jubilejai veltītu monētu "Saule un Vējš" (emitēta 17.06.2025.), māksliniecei Džemmai Skulmei veltītu monētu "Džemma" (emitēta 21.08.2025.), pirmās grāmatas latviešu valodā piecsimtgadei veltītu monētu "Latviešu grāmatai 500" (emitēta 04.11.2025.), animācijas filmai "Straume" veltītu monētu "Straume" (emitēta 10.12.2025.). Latvijas Banka laida apgrozībā arī 2 eiro piemiņas monētu "Sēlija" (apgrozībā kopš 09.10.2025.; tīstokļos un suvenīriesaiņojumā) un apgrozības monētu komplektu "Sēlija" (apgrozībā kopš 09.10.2025.). Piemiņas monēta "Sēlija" noslēdz piecu latviešu vēsturisko zemju 2 eiro piemiņas monētu sēriju.
Kolekcijas monētā autors simboliski attēlojis vienu kvadrātcentimetru Latvijas zemes. Ikvienam no mums Latvijā ir vieta, kas ir sirdij mazliet tuvāka, siltāka nekā visas citas. Vieta, kur iepriekšējās paaudzes dzīvojušas un strādājušas, ieliekot pamatu katra mūsu paša dzīvesstāstam. Tieši no autora vecvectēva māju pagalma nāk zemes gabaliņš kvadrātcentimetra lielumā, kas tika ieskenēts un atveidots šajā monētā.
Monēta ir simbols tam, ka šāds zemes gabaliņš kaut kur Latvijā ikvienam ir zelta vērtē, bet patiesībā pat zeltā nenovērtējams, kā arī tam, ka esam gatavi sargāt mūsu zemi – no pirmā līdz pēdējam kvadrātcentimetram.
Monēta veltīta Liepājas 400 gadu jubilejai. Liepāja no maza Līvas zvejniekciema izaugusi par trešo lielāko Latvijas pilsētu. Monētā apvienoti pilsētas kontrasti, simboliski tos atspoguļojot Saules un Vēja tēlos. To līdzsvarā veidojas pilsētas dvēsele. Monētas aversā kārtojas būves, no zvejas kuģīša kabīnes un 17. gadsimta jumta plašumiem pa elegantā jūgendstila maršrutu ceļš ved gar daiļrunīgiem mūsdienu arhitektūras un industriālā mantojuma šedevriem. Vien īsa pastaiga šķir dzīvīgo pilsētas centru no plašās pludmales. Tur nonākot, var just, ka gadsimti saplūst kā smiltis sandalēs un matu klājiens uz ūdens virsmas savijas ar pēcpusdienas saules stariem.
Monēta veltīta izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei – vienai no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā un kultūras dzīvē, kuras radošā darbība un sabiedriskā stāja būtiski ietekmējusi mūsu nacionālās identitātes attīstību un saglabāšanu. Viņas daiļradē savijas dzimtas tradīciju pēctecība, starpkaru modernisma spožākie sasniegumi un drosmīga radošā brīvība pat sociālistiskā reālisma apstākļos. Tautiskos motīvus Dž. Skulme sāka izmantot jau 1960. gados kā nacionālās pašcieņas un garīgās nepakļaušanās simbolu, bet tēlu trīsvienība – tautumeita, kariatīde un princese – kļuva par viņas mākslinieciskās identitātes kodolu. Monētā mākslinieks iemūžinājis gleznas "Dialogs" fragmentu un
Dž. Skulmei raksturīgo krāsas triepienu.
Pirms pieciem gadsimtiem pirmā grāmata latviešu valodā aizsāka latviešu tautas izaicinājumu pilno ceļu uz savu valodu un nāciju. Lai arī Latviju šī grāmata nesasniedza, tomēr pirmajiem kristiešu reliģisko tekstu tulkojumiem latviski sekoja citi. Tie aizsāka jaunu laikmetu latviešu kultūrā, kas pastāv joprojām, tāpat kā turpinās latviešu grāmatu lasīšanas tradīcija. Monētā apvienots gan zīmīgais pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas stāsts, gan grāmatu lasītāja nozīme.
Monēta "Straume" godina kino nozarē prestižāko "Oskara" balvu ieguvušo animācijas filmu. Filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons monētā ļāvuši pārdzimt filmas tēliem, kas iekarojuši cilvēku sirdis visā pasaulē. Vienā monētas pusē attēlots ikoniskais tumšpelēkais kaķis, otrā – pieci atšķirīgi, bet cits citam piekļāvušies draugi, kurus vieno neaizmirstama pieredze. Starp abām pusēm – elpu aizraujoša odiseja, kurā filmas varoņi vienā laivā glābjas no plūdiem.
Latviju veido piecas latviešu vēsturiskās zemes – Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija. Sēlija vēstures avotos minēta jau 13. gadsimta sākumā, taču tikai 2021. gadā, to oficiāli iekļaujot Latviešu vēsturisko zemju likumā, Sēliju definēja kā kultūrvēsturisko teritoriju. 2023. gadā apstiprināts Sēlijas karogs un heraldiskā mākslinieka Edgara Sima veidotais vēsturiskās zemes ģerbonis, kas attēlots monētas reversā: sarkanā laukā cēls dzīvnieks, sudraba staltbriedis, ar bagātīgu ragu kroni un augsti paceltu galvu. Šī ir noslēdzošā monēta piecu vēsturisko zemju 2 eiro piemiņas monētu sērijā.
Latvijas Banka monētu dizaina izstrādes konkursos aicina piedalīties dažādus Latvijas māksliniekus, tāpēc ikviena monēta ir unikāls mākslas darbs. Monētu tēmas tiek izvēlētas atbilstoši to aktualitātei, lai popularizētu Latvijas kultūras vērtības, kā arī izceltu sabiedrībā aktuālas tēmas. No 2024. gadā emitētajām monētām titulu "Labākā sudraba monēta" ASV 2025. gadā organizētajā starptautiskajā konkursā "Coin of the Year" ieguva kolekcijas monēta "Kāposts". Arī Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" 2025. gadā rīkotajā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024" tika atzīta monēta "Kāposts". Tā tapusi atklāta dizaina konkursa rezultātā.