Vienotais noregulējuma mehānisms darbojas kopš 2015. gada. Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde ir šā mehānisma dalībniece un kopā ar Vienoto noregulējuma valdi un citu ES dalībvalstu noregulējuma iestādēm veido, pastāvīgi uzlabo un stiprina VNM. Noregulējums aptver kredītiestādes un IBS, uz kurām attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums. Šo iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības mērķis ir nodrošināt to stabilu darbību, maksimāli samazinot likviditātes un maksātspējas krīžu rašanās risku. Neskatoties uz regulējumu, kredītiestādes un IBS ir privāti tirgus dalībnieki, un tām var rasties problēmas un risks kļūt maksātnespējīgām. Ja maksātnespēja ir neizbēgama, neraugoties uz prudenciālo regulējumu un uzraudzību, noregulējuma iestāžu uzdevums ir aizsargāt finanšu stabilitāti, līdz minimumam samazinot traucējumus tautsaimniecībā un pasargājot nodokļu maksātājus no zaudējumiem.
VNM darbības ietvarā ir izveidoti un nostiprināti procesi, kas nodrošina kredītiestāžu un IBS noregulējamības izvērtējumu un noregulējuma pasākumu īstenošanu. Vienlaikus jāturpina stiprināt operacionālo gatavību iespējamiem finanšu sektora krīzes scenārijiem, lai nodrošinātu, ka Latvijas Bankai kā nacionālajai noregulējuma iestādei ir pieejams pilns normatīvajos aktos paredzēto instrumentu kopums. Tas ir būtiski tādēļ, lai iestāde spētu savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz potenciāliem risku iestāšanās gadījumiem, veikt tiesību aktos noteiktos noregulējuma pasākumus un īstenot jebkuru vajadzīgo iestādes pārstrukturēšanas, rekapitalizācijas vai aktīvu un saistību pārveduma stratēģiju atbilstoši regulatīvajām prasībām.
VUM tiešajai uzraudzībai pakļauto kredītiestāžu, kā arī pārrobežu grupu kredītiestāžu noregulējuma iestādes funkcijas veic VNV, bet Latvijas Bankas pārstāvji piedalās VNV īstenotajos noregulējuma procesos un VNV lēmumu sagatavošanā, kā arī īsteno VNV pieņemtos lēmumus, t. sk. par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noteikšanu. 2025. gadā trīs Latvijas kredītiestādes un viena ES dalībvalsts kredītiestādes filiāle ar 83 % īpatsvaru kredītiestāžu kopējos aktīvos bija pakļautas tiešajam VNV noregulējumam. Par pārējo septiņu kredītiestāžu un triju IBS noregulējuma funkciju atbild Latvijas Banka kā nacionālā noregulējuma iestāde.
2025. gads iezīmēja apdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma ietvara ieviešanas sākumu. Tika izstrādāti priekšlikumi likumprojektam "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums", kas pārņems Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma direktīvas prasības un stāsies spēkā 2027. gada 30. janvārī. Darbs pie šā ietvara izstrādes un ieviešanas Latvijā aktīvi turpināsies 2026. gadā, t. sk. tiks ieviestas EAAPI pamatnostādnes un veikti priekšdarbi ietvara praktiskai īstenošanai.
2025. gada prioritātes noregulējuma jomā bija:
- turpināt noregulējuma mehānisma operacionalizāciju. Latvijas Banka turpināja dalību EK strukturālā atbalsta projektā "23EE09 Tehnical support for national handbook for Estonia, Lithuania and Latvia", kura ietvaros tika veidots noregulējuma instrumentu piemērošanas operacionalizācijas process un noteikta tā organizācija. Projekta ietvaros tika izstrādāta noregulējuma rokasgrāmata, kas ietver lēmumus, līgumu projektus, procedūras, metodoloģijas u. c. noregulējuma instrumentu piemērošanas aspektus. Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu noregulējuma procesu un vajadzības gadījumā nodrošinātu efektīvu tā īstenošanu;
- nodrošināt noregulējuma plānu aktualizāciju un lēmumu par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apstiprināšanu.
Noregulējuma plāni tiek pārskatīti un aktualizēti regulāri, vismaz reizi gadā, ņemot vērā tirgus attīstību un izmaiņas attiecīgajās iestādēs, lai nodrošinātu atbilstošu gatavību potenciālām krīzes situācijām.
Latvijas Banka 2025. gadā atbilstoši biznesa modeļiem un riskiem aktualizēja 10 kredītiestāžu noregulējuma plānus, t. sk. 7 Latvijas Bankas tiešā kompetencē esošo kredītiestāžu noregulējuma plānus, un 2 IBS noregulējuma plānus.
Veiksmīga noregulējuma īstenošana iestāžu maksātnespējas gadījumā ir ļoti atkarīga no tā, vai iestādei ir pietiekams minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjoms, kas ļauj tai absorbēt zaudējumus vai veikt rekapitalizāciju krīzes situācijā. Likvidējamajām vienībām saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība netiek noteikta. To var noteikt, ja ir konstatēts, ka iestādes likvidācijai būs ietekme uz NGF vai uz finanšu stabilitāti un finanšu sistēmu. Latvijas Banka 2025. gadā vienai savā tiešajā kompetencē esošajai iestādei noteica minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kā arī pieņēma trīs VNV noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības īstenošanas lēmumus.
VNV ciešā sadarbībā ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, t. sk. Latvijas Banku, ir atbildīga par ikgadējās ex-ante iemaksas VNF, ko katra iestāde veic saskaņā ar VNM regulas noteikumiem, aprēķināšanu un par VNF līdzekļu pārvaldīšanu un izmantošanu. VNF uzdevums ir nodrošināt finanšu līdzekļus, kurus krīzes gadījumā var izmantot kredītiestādes noregulējuma finansēšanai. VNF līdzekļus veido ES dalībvalstu, t. sk. Latvijas, kredītiestāžu iemaksas, kuru apmērs ir vismaz 1 % no segtajiem noguldījumiem visu iesaistīto ES dalībvalstu visās kredītiestādēs.
VNF mērķa līmenis tiek pārskatīts katru gadu, un, pamatojoties uz stāvokli 2025. gada 31. decembrī, tas ir sasniegts (81 mljrd. eiro). Kopš 2015. gada Latvijas kredītiestādes ir iemaksājušas VNF 52.3 milj. eiro. 2026. gadā kredītiestādes iemaksas neveiks, ja vien tās netiks izmantotas efektīva noregulējuma atbalstam gada laikā.