Digitālā eiro projekts

Latvijas Banka turpina aktīvi līdzdarboties digitālā eiro projektā, ko īsteno ECB kopā ar eirozonas nacionālajām centrālajām bankām. 2025. gadā noslēdzās digitālā eiro sagatavošanās fāzes pirmā daļa un tika pieņemts lēmums par tālāku projekta virzību – sagatavošanās fāzes otrās daļas uzsākšanu. Šo fāzi plānots īstenot līdz 2027. gada rudenim, un tajā notiks digitālā eiro infrastruktūras izstrāde un sagatavošanās digitālā eiro maksājumu testēšanai.

Latvijas Banka 2025. gadā pievērsa pastiprinātu uzmanību tiešai komunikācijai ar tirgus dalībniekiem – komercbankām un tirgotājiem –, lai skaidrotu digitālā eiro projekta virzību un gūtu atziņas par Latvijas tirgus specifiku un interesēm. Tā turpināja arī atbalstīt Finanšu ministriju digitālā eiro regulējuma izstrādē. Eiropas Padome 2025. gada noslēgumā panāca vienotu pozīciju par to. Savukārt, lai atbalstītu regulas virzību Eiropas Parlamentā, tika organizētas tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ievēlēti no Latvijas, skaidrojot digitālā eiro projekta būtību un vajadzību. Komunikācijas pasākumi turpināsies arī 2026. gadā pēc pozitīvas atgriezeniskās saites saņemšanas.

Savukārt, lai veicinātu plašākas sabiedrības izpratni un informētību par digitālā eiro projekta pamatojumu un virzību, Latvijas Banka 2025. gadā sagatavoja vairākas publikācijas, kā arī sociālajos medijos dalījās ar ECB komunikācijas materiāliem. Latvijas Bankas pārstāvji 2025. gadā piedalījās konferencēs un augstskolu rīkotos pasākumos, kur stāstīja par digitālā eiro projektu un tā mērķiem.

EKS sistēmas darbība

Latvijas Bankas izveidotā un uzturētā EKS sistēma turpināja nodrošināt klientu eiro maksājumu veikšanu visā vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA) no konta vienā finanšu iestādē uz kontu citā finanšu iestādē ar Zibmaksājumu servisa un Klīringa servisa starpniecību. Zibmaksājumu serviss nodrošina maksājumu izpildi pāris sekunžu laikā katru dienu visu diennakti, savukārt Klīringa serviss apstrādā maksājumus darbdienās un nauda nonāk pie saņēmēja dažu stundu laikā.

Vairākām nebanku finanšu institūcijām tika piešķirta pieeja Latvijas Bankas maksājumu sistēmām – 10 maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes 2025. gadā uzsāka dalību EKS sistēmā. EKS sistēmas tiešās dalībnieces 2025. gada beigās bija 11 kredītiestādes, 10 maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, Valsts kase un Latvijas Banka. EKS sistēmas dalībnieki lielākoties izmantoja gan Klīringa servisu, gan Zibmaksājumu servisu.

1. attēls. EKS sistēmā 2025. gadā apstrādāto maksājumu skaits un apmērs

EKS sistēmā (Zibmaksājumu servisā un Klīringa servisā kopā) tika veikti 139.0 milj. SEPA kredīta pārvedumu 225.6 mljrd. eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu EKS sistēmā veikto maksājumu skaits palielinājās par 10.0 %, bet apmērs – par 11.7 %.

Gada laikā Zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 1.3 reizes, un daļa dalībnieku vairāk nekā 90 % maksājumu sūtīja kā zibmaksājumus. Kopā tika apstrādāti 92.5 milj. zibmaksājumu 54.5 mljrd. eiro apmērā, atsevišķās dienās apstrādājot līdz pat 490 tūkst. zibmaksājumu. Zibmaksājumu servisa pieejamība bija 100 %.

EKS sistēmas Klīringa serviss, kura pieejamība 2025. gadā bija 100 %, vidēji dienā apstrādāja 178 tūkst. klientu SEPA kredīta pārvedumu 664 milj. eiro apmērā. Kopā tika apstrādāti 45.4 milj. maksājumu 169.3 mljrd. eiro apmērā.

Zibsaišu reģistrs

Latvijas Banka turpināja nodrošināt arī Zibsaišu reģistra darbību, sniedzot iespēju vairāku Latvijas un Igaunijas banku klientiem zibmaksājumus un citus maksājumus veikt vēl ērtāk, maksājuma uzdevumā norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru.

2025. gada beigās Zibsaišu reģistrā, kura pieejamība bija 100 %, bija reģistrēti 758 tūkst. zibsaišu (pieaugums par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada beigām). Gada laikā Zibsaišu reģistrs apstrādāja 16.9 milj. pieprasījumu. 60 % zibsaišu bija reģistrētas Latvijas banku klientiem, bet 40 % – Igaunijas banku klientiem.

Zibpārbaudes serviss

Latvijas Banka 2025. gada oktobrī ieviesa Zibpārbaudes servisu, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ļaus veikt saņēmēja vārda un konta numura (IBAN) atbilstības pārbaudi atbilstoši Zibmaksājumu regulas prasībām. Šo pakalpojumu Eirosistēmas līmenī nodrošina Latvijas Banka un Portugāles centrālā banka.

Par Zibpārbaudes servisa lietotājiem kļuvuši maksājumu pakalpojumu sniedzēji no deviņām ES dalībvalstīm. 2025. gadā Zibpārbaudes servisā tika apstrādāti 34.8 milj. pieprasījumu, no tiem 29.9 milj. ar veiksmīgu pārbaudes rezultātu.

2. attēls. Zibpārbaudes servisā 2025. gadā apstrādāto pieprasījumu skaits (milj.)

TARGET-Latvija sistēmas darbība

Latvijas Banka 2025. gadā turpināja nodrošināt TARGET-Latvija sistēmas darbību. Tā ir pasaulē trešās lielākās maksājumu sistēmas – TARGET – komponentsistēma.

2025. gadā TARGET sistēmas, t. sk. TARGET-Latvija sistēmas, pieejamība bija 99.84 %. Vidēji dienā TARGET‑Latvija sistēma apstrādāja 565 maksājumus 1.3 mljrd. eiro apmērā.

3. attēls. TARGET-Latvija sistēmā 2025. gadā veikto maksājumu skaits un apmērs

 

Latvijas Banka sniedza maksājumu pakalpojumus eiro arī tām institūcijām, kurām Latvijas Bankā atvērti norēķinu konti ārpus TARGET-Latvija sistēmas, proti, Valsts kasei un Latvijas, ārvalstu un starptautiskajām finanšu iestādēm. 2025. gadā Latvijas Banka izpildīja šādu iestāžu maksājumus 1.7 mljrd. eiro apmērā.

Maksājumu sistēmu darbības pārraudzība

Latvijas Banka 2025. gadā ik dienu pārraudzīja EKS sistēmu, analizējot sistēmas tehnisko un operacionālo darbību, apkopojot sistēmas statistiskos datus un pārliecinoties, ka starpbanku maksājumu vide Latvijā ir droša un efektīva.

Latvijas Banka regulāri – reizi pusgadā – apkopoja un analizēja datus par Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu veiktajiem maksājumiem, pārraugot Latvijā izmantoto maksājumu instrumentu attīstību. Maksājumu dati tika apkopti atbilstoši vienotai ECB statistikas metodoloģijai.

Finanšu instrumentu norēķinu sistēmu darbības pārraudzība

Latvijas Banka sadarbībā ar Igaunijas centrālo banku, Lietuvas centrālo banku un Islandes centrālo banku koordinēja depozitārija Nasdaq CSD SE novērtējumu Eirosistēmas finanšu tirgus infrastruktūru kibernoturības aptaujā un secināja, ka Nasdaq CSD SE ir augsts kibernoturības līmenis.

Tika sagatavots novērtējuma ziņojums par Nasdaq CSD SE atbilstību Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulas prasībām Eirosistēmai nozīmīgajās jomās, un Eirosistēma, neatklājusi jaunus konstatējumus, sniedza pozitīvu atzinumu par Nasdaq CSD SE uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību.