Latvijas Banka zeltu un finanšu ieguldījumus pārvalda saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām ieguldījumu pārvaldīšanas vadlīnijām, ievērojot apdomīgas pārvaldīšanas principus. Ieguldījumu pārvaldīšana tiek veikta tā, lai ilgtermiņā nodrošinātu:

  • ieguldījumu vērtības saglabāšanu;
  • ieguldījumu likviditāti;
  • ienākumu gūšanu.

Ieguldījumu pārvaldīšanā ņem vērā ilgtspējības principus un ievēro Eirosistēmas centrālo banku līguma nosacījumus par neto finanšu aktīviem (Agreement on Net Financial Assets).

Ieguldījumu struktūra

Viena no ieguldījumu pārvaldīšanas pamatstratēģijām ir ieguldījumu diversifikācija. Latvijas Banka finanšu aktīvus iegulda galvenokārt:

  • ASV un Eiropas valstu valdību, to aģentūru vai starptautisko institūciju parāda vērtspapīros;
  • ar aktīviem nodrošinātos parāda vērtspapīros;
  • attīstības valstu valdību parāda vērtspapīru indeksā ietvertos vērtspapīros;
  • investīciju klases globālajā fiksēta ienākuma vērtspapīru indeksā ietvertos vērtspapīros;
  • attīstīto un attīstības valstu akciju indeksos ietverto uzņēmumu akcijās;
  • komercsabiedrību augstas kvalitātes parāda vērtspapīros.

2023. gada beigās Latvijas Bankas ieguldījumu portfeļu kopējais apjoms bija 5.73 mljrd. eiro – par 0.28 mljrd. eiro vairāk nekā 2022. gada beigās.

1. attēls. Ieguldījumu struktūra, 2023. gada 31. decembris

 

Ieguldījumu pārvaldīšanas organizācija

Latvijas Banka ieguldījumu pārvaldīšanu veic gan Latvijas Bankā, gan izmantojot ārējos pārvaldītājus. Ieguldījumi tiek veikti trijās aktīvu pamatklasēs – fiksēta ienākuma vērtspapīros, akcijās un zeltā.

Ieguldījumi fiksēta ienākuma vērtspapīros

Lielāko daļu ieguldījumu fiksēta ienākuma vērtspapīros pārvalda Latvijas Bankā. Latvijas Bankā pārvaldīto 1–10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīru neitrālais portfelis sastāv no ASV valdības un Kanādas valdības 1–3 gadu, eirozonas valstu valdību un Apvienotās Karalistes valdības 1–10 gadu vērtspapīru svērtā indeksa. Neitrālā portfeļa valūtas struktūru veido:

  • ASV dolāri – 55 %;
  • eiro – 21 %;
  • Lielbritānijas sterliņu mārciņas – 14 %;
  • Kanādas dolāri – 10 %.

Savukārt ieguldījumus attīstības valstu investīciju klases kredītreitinga fiksēta ienākuma valdības vērtspapīros Latvijas Bankā īsteno, izmantojot biržā tirgotos fondus.

Latvijas Banka fiksēta ienākuma vērtspapīru ieguldījumu pārvaldīšanai izmanto arī septiņu ārējo pārvaldītāju pakalpojumus, kuri pārvalda daļu no Latvijas Bankas finanšu aktīviem saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām vadlīnijām.

  • Seši pārvaldītāji pārvalda ar nekustamo īpašumu ASV nodrošināto fiksēta ienākuma vērtspapīru portfeļus.
  • Viens pārvaldītājs pārvalda investīciju klases globālā fiksēta ienākuma vērtspapīru portfeli.

Visiem ieguldījumiem fiksēta ienākuma vērtspapīros, izņemot investīciju klases globālā fiksētā ienākuma vērtspapīru portfeli, tiek ierobežots valūtas risks pret eiro.

Ieguldījumi akcijās

Lielāko akciju ieguldījumu daļu veido attīstīto tirgu akciju portfelis, kuru pārvalda ārējais pārvaldītājs un kuram piemērota Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģija. Šā akciju portfeļa mērķa rādītāji ietver:

Ieguldījumi attīstības tirgu akcijās tiek pārvaldīti atbilstoši attīstības tirgu akciju indeksam, izmantojot biržā tirgotos fondus.

Ieguldījumi zeltā

Latvijas Bankas ieguldījumi zeltā tiek glabāti Anglijas Bankā.

Saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem Latvijas Banka nelielu finanšu aktīvu daļu nodevusi pārvaldīšanai ECB tās ārvalstu rezervju sastāvā. ECB rezerves pārvalda Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas, katra saņemot pārvaldīšanā finanšu aktīvu daudzumu atbilstoši tās kapitāla atslēgai1ECB kapitālu veido visu ES dalībvalstu nacionālo centrālo banku (NCB) iemaksas. NCB kapitāla daļas aprēķina, izmantojot atslēgu, kas atspoguļo attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un IKP īpatsvaru ES.
 ECB. Latvijas Banka savu ECB nodoto ārējo rezervju aktīvu daļu pārvalda Japānas jenās kopā ar Oesterreichische Nationalbank. Saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem ECB rezervēs ir iekļauta 1.1 t Latvijas Bankas zelta.

Riska vadība

Riska vadība ir veiksmīgas ieguldījumu pārvaldības pamatnosacījums. Risku pārvaldīšanas ietvaros tiek izstrādāti riska scenāriji, novērtēts iespējamais finanšu aktīvu atdeves un riska apmērs, kā arī modelēts optimālais aktīvu izvietojums. Katru darbadienu tiek pārbaudīta ieguldījumu atbilstība vadlīnijām un kontrolēts riska sadalījums atbilstoši pieņemtajiem ieguldījumu lēmumiem.

Procentu likmju risks ir viens no nozīmīgākajiem riska faktoriem, kas ietekmē Latvijas Bankas ieguldījumus. Pārvaldot ieguldījumus, īpaša uzmanība tiek pievērsta valdības 2, 5 un 10 gadu obligāciju procentu likmēm un riska prēmijām.

2023. gada norises

Straujais procentu likmju kāpums ļoti negatīvi ietekmēja fiksēta ienākuma ieguldījumu portfeļu īstermiņa vērtību 2022. gadā, tomēr augstākas procentu likmes un zemākas akciju tirgu vērtības sniedza pozitīvu perspektīvu labākam ieguldījumu rezultātam ilgtermiņā.

Neraugoties uz augstāku procentu likmju līmeni, 2023. gadā procentu likmes bija ļoti svārstīgas un to svārstīguma līmenis bija vēsturiski augsts. Tas būtiski ietekmēja ieguldījumu portfeļu svārstīgumu visa gada garumā.

2. attēls. ASV fiksēta ienākuma vērtspapīru svārstīguma indekss (MOVE) 10 gadu laikā
(indeksa punktos)

 

ASV Federālo rezervju sistēma turpināja bāzes procentu likmes palielināšanu, kopējam kopš 2022. gada nepārtrauktajam likmes palielinājumam sasniedzot 525 bāzes punktus.

3. attēls. ASV Federālo rezervju sistēmas bāzes procentu likmju celšanas dinamika dažādos ekonomikas ciklos

 

Arī citas centrālās bankas 2023. gada pirmajos trijos ceturkšņos turpināja būtiski celt bāzes procentu likmes, kopējam bāzes procentu likmju cikla kāpumam kopš 2022. gada sasniedzot no 450 līdz 515 bāzes punktiem.

4. attēls. Centrālo banku bāzes procentu likmju dinamika
(ienesīgums; %)

 

Inflācijas dinamika un centrālo banku monetārās politikas lēmumi, kā arī finanšu tirgus dalībnieku prognozētās pārmaiņas bija galvenais procentu likmju svārstīguma iemesls, kas negatīvi ietekmēja procentu likmju attīstību no 2. ceturkšņa vidus līdz 3. ceturkšņa beigām. 4. ceturksnī centrālo banku retorikas pārmaiņas veicināja procentu likmju kritumu, un tas labvēlīgi ietekmēja gan fiksēta ienākuma vērtspapīru, gan akciju portfeļus. 5. attēlā redzams, ka:

  • zemākais procentu likmju svārstīgums novērots eirozonas vērtspapīriem, augstākais – Apvienotās Karalistes vērtspapīriem;
  • procentu likmes visos attēlā redzamajos tirgos un to segmentos gada beigās bija daudz zemākā līmenī, salīdzinot ar gada laikā sasniegto augstāko punktu;
  • procentu likmes gada beigās bija zemākas nekā gada sākumā, izņemot ASV valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmi, kas bija par 1 bāzes punktu augstāka.

5. attēls. Valdības vērtspapīru procentu likmju dinamika 2023. gadā
(procentu likme; %)

 

Lai gan ierobežojoša centrālo banku monetārā politika uzturēja īstermiņa procentu likmes augstos līmeņos, tirgus dalībnieku gaidas par vājāku izaugsmi un centrālo banku procentu likmju kritumu nākotnē uzturēja inversas procentu likmju līknes vēsturiski zemos līmeņos, ilgāka termiņa likmēm gada laikā saglabājoties zemākām par īstermiņa likmēm.

6. attēls. ASV valdības vērtspapīru procentu likmju līknes dinamika (%)

 

7. attēls. ASV valdības 10 un 2 gadu vērtspapīru procentu likmju negatīvas starpības periodi
(ilgums nedēļās)

 

Pēc diviem negatīva ienesīguma gadiem (it īpaši ļoti negatīvā ienesīguma 2022. gadā) līdz pat 2023. gada oktobra beigām arī kopējais globālo fiksēta ienākuma vērtspapīru rezultāts solījās būt negatīvs – gada ienesīgums zemākajā punktā (19. oktobrī) bija –3.8 %. Tomēr būtiskais procentu likmju samazinājums 4. ceturksnī, kad kopējais globālo fiksēta ienākuma vērtspapīru indekss uzrādīja vēsturiski straujāko divu mēnešu pieaugumu, noteica ienesīguma kāpumu no gada zemākā punkta līdz gada beigām par 8.2 %, un līdz ar to gada kopējais rezultāts bija +5.7 %.


8. attēls. Bloomberg Global Aggregate indeksa kalendārā gada realizētais ienesīgums (%)

 

Atšķirībā no 2022. gada, kas investoriem nesniedza reālas peļņas iespējas, jo gan fiksēta ienākuma vērtspapīri, gan akcijas vienlaikus uzrādīja ievērojami negatīvu rezultātu, 2023. gads bija daudz veiksmīgāks. Fiksēta ienākuma vērtspapīri uzrādīja mērenu ienesīgumu, bet akciju ienesīgums bija vēsturiski ļoti augsts.

9. attēls. S&P 500 un ASV 10 gadu valdības fiksēta ienākuma vērtspapīru indeksu kalendārā gada realizētais ienesīgums kopš 1928. gada (%)

 

Darbības jomas