Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir veicināt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti.
Latvijas Banka 2025. gadā:
- vienkāršoja metodoloģiju O‑SII identificēšanai un O-SII kapitāla rezervju normu aprēķinam. Pārskatītā metodoloģija ir atbilstošāka Latvijas banku sektora specifikai, vienkāršāka un no uzraudzības viedokļa samērīgāka;
- noslēdza divus gadus ilgušo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Makrouzraudzības foruma prezidentūras vadību. Šajā forumā finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas jomā sadarbojas reģiona centrālās bankas un uzraudzības iestādes;
- sniedza valdībai un citām valsts institūcijām konsultācijas par finanšu sektora regulējumu ietekmējošajiem jautājumiem;
- analizēja finanšu stabilitāti un vairoja sabiedrības izpratni par aktuālākajām tēmām, nozīmīgu uzmanību pievēršot kreditēšanai un ar to saistītajiem faktoriem, t. sk. ilgtspējas aspektiem.
Finanšu stabilitātes novērtējums
Sistēmiskie riski1Sistēmisks risks ir tāds finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz visas finanšu sistēmas funkciju nodrošināšanu kopumā un reālo tautsaimniecību (tuvākā gada laikā).
- Ilgstoši augstas nenoteiktības un ģeopolitiskās fragmentācijas globālā un iekšzemes ietekme, kas var pasliktināt banku aktīvu kvalitāti un pelnītspēju:
- pasliktināts noskaņojums tautsaimniecībā;
- kavēta izaugsme;
- finanšu aktīvu cenu strauju svārstību iespējamība;
- kiberuzbrukumi un citi liela mēroga negaidīti traucējumi finanšu starpniecībā.
- Ilgstoši vāja investīciju vide un nepietiekams atbalsts investīcijām.
Potenciālā sistēmiskā ievainojamība
- Ilgtnespējīga mājokļu tirgus attīstība, t. sk. vājas investīcijas mājokļu fonda atjaunošanā (novēlotas investīcijas paaugstinās izmaksas).
- Ar klimata pārmaiņām saistītie un citi dabas riski, t. sk. bioloģiskās daudzveidības zudums (pieaugot klimata un tautsaimniecībai pieejamo resursu pārmaiņām, palielināsies nepieciešamie ieguldījumi pielāgošanās un klimata ietekmes mazināšanas pasākumos; daļa no līdzšinējiem uzņēmējdarbības modeļiem var vairs nebūt dzīvotspējīgi).
- Kavēta būtiskāka valsts izdevumu efektivitātes palielināšana. Tas akumulē strauju fiskālās politikas, t. sk. nodokļu politikas, pārmaiņu risku nākotnē.
Makrouzraudzības politika
2025. gadā Latvijas Banka veica gadskārtējo novērtējumu par O‑SII identificēšanu un tām piemērojamajām O‑SII kapitāla rezervju normām, kā arī pārskatīja O‑SII identificēšanas un O‑SII kapitāla rezervju normu aprēķina metodoloģiju. Pārskatītā metodoloģija pilnvērtīgāk atbilst Latvijas banku sektora specifikai, ir vienkāršāka un no uzraudzības viedokļa samērīgāka. O‑SII regulējuma vienkāršošanas rezultātā identificēto O‑SII skaits saruka no piecām līdz trijām, un samazinājās divu par O‑SII identificēto iestāžu atbilstošo O‑SII kapitāla rezervju normas.
Latvijas Banka ik ceturksni veic ciklisko sistēmisko risku un CCyB normas atbilstības novērtējumu. Kopš 2025. gada 30. jūnija bankām ir saistošs Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembrī pieņemtais lēmums par 1.0 % CCyB normu, tostarp atbilstoši cikliskā sistēmiskā riska novērtējumam noteiktā CCyB cikliskā komponente nulles līmenī.
Sadarbība ar valsts un starptautiskajām institūcijām finanšu stabilitātes jomā
Latvijas Banka 2025. gadā sniedza konsultācijas par bankām saistošajā Solidaritātes iemaksas likumā paredzēto normu piemērošanu un metodoloģiskajiem aspektiem atbildīgajām ministrijām, Valsts ieņēmumu dienestam, Saeimas Juridiskajam birojam un tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošināja Solidaritātes iemaksas likumā paredzēto datu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam.
Latvijas Banka sniedza viedokli Satversmes tiesai lietā par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu un Konkurences padomei – par kvalifikācijas prasību, ko publiska persona bija izvirzījusi iepirkumā par noguldījumu pakalpojumu sniegšanu.
Latvijas Banka turpināja sniegt atbalstu atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām, lai uzlabotu pensiju fondu darbību un vairotu pensiju fondu dalībnieku – nākamo pensionāru – ieguldījumus. Pārvaldnieku komisijas maksu samazināšana un lielākas fondu līdzekļu ieguldījumu, t. sk. Latvijai raksturīgākos aktīvos, iespējas ir vērstas uz pensiju fondu ienesīguma kāpināšanu ilgtermiņā. Valsts fondēto pensiju sistēmas pārvaldības reforma ik gadu turpinās dot vairākos miljonos eiro mērāmus ietaupījumus pensiju uzkrājējiem un vienlaikus motivēs līdzekļu pārvaldniekus vairāk līdzekļu ieguldīt Latvijai raksturīgos finanšu instrumentos.
2025. gadā notikušajā Makrouzraudzības padomes sēdē Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas vadība diskutēja par svarīgākajiem finanšu stabilitāti apdraudošajiem sistēmiska līmeņa riskiem, kā arī par makrouzraudzības politikas aktualitātēm.
Dažādos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu forumos turpinājās sadarbība finanšu stabilitātes jomā. Latvijas Bankas prezidents 2025. gadā vadīja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Makrouzraudzības forumu (NBMF) un tā apakšgrupu (NBMFsg), kur finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas jomā vadības līmenī sadarbojas attiecīgo valstu centrālās bankas un uzraudzības iestādes. 2026. gadā NBMF un NBMFsg vadību pārņem Dānijas centrālā banka un uzraudzības iestāde, un Latvijas Banka turpinās aktīvu dalību šajos forumos.
Latvijas Bankas eksperti piedalās NBMF stresa testēšanas darba grupā (Nordic-Baltic Stress Test Task Force). Galvenais tās uzdevums ir novērtēt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu banku savstarpējo saikni un tās ietekmi uz reģiona finanšu stabilitāti, ņemot vērā nebanku finanšu sektora pārrobežu analīzi.
NBMF ietvaros Latvijas Banka kopā ar Lietuvas centrālo banku 2025. gadā turpināja vadīt uz aizņēmējiem vērsto instrumentu ekspertu darbplūsmu. Galvenie darbplūsmā aplūkotie temati bija šo instrumentu kalibrācija, ietekmes novērtēšana un efektīvākā piemērošanas prakse.
Latvijas Bankas eksperti piedalās arī NBMF ekspertu darbplūsmā par kapitāla rezervju instrumentiem. Šajā darbplūsmā notiek pieredzes apmaiņa par kapitāla rezervju kalibrācijas pieejām, ietekmes izvērtējumiem, kā arī par piemērošanas praksi dažādās valstīs. Pārskata gadā īpaša uzmanība tika pievērsta Bāzeles III reformu ietekmei uz banku kapitalizāciju, kā arī O‑SII kapitāla rezervju prasību noteikšanas metodoloģijai.
Latvijas Banka pārskata gadā sniedza ieguldījumu eirozonas sistēmisko risku finanšu stabilitātes novērtējumā un makrouzraudzības politikas novērtējumā, piedaloties Finanšu stabilitātes komitejas (to veido ECB un banku savienības valstu centrālo banku un uzraudzības iestāžu pārstāvji) un tās apakšgrupu darbā. Latvijas Banka arī līdzdarbojās ESRK Konsultatīvajā speciālistu komitejā un tās darba grupās – politikas un analīzes dokumentu izstrādē un viedokļa formulēšanā ES līmenī.
Ņemot vērā ES aktualitātes banku regulējuma vienkāršošanas jomā, Latvijas Banka sniedza priekšlikumus un viedokli par regulējuma vienkāršošanu dažādu ES institūciju (piemēram, ECB un EBI) ekspertu darba grupās, t. sk. palīdzēja veidot pozīciju attiecībā uz tādu Latvijas banku sektoram būtisku tematu kā mazu un nesarežģītu iestāžu un O‑SII ietvara pārskatīšana.
Latvijas Banka 2025. gadā piedalījās ECB un ESRK kopīgi gatavotā ziņojuma izstrādē par finanšu stabilitātes riskiem, kuri izriet no ģeoekonomiskās fragmentācijas. Šajā pētījumā piedalījās pārstāvji no 19 Eiropas valstu centrālajām bankām un uzraudzības un noregulējuma iestādēm. Latvijas Banka vadīja vienu no piecām starptautiskajām pētnieku komandām, kuras mērķis bija atlasīt, sagrupēt un analizēt ģeopolitisko risku rādītājus.
Latvijas Bankai sadarbojoties ar Ekonomikas politikas padomi, Slovākijas centrālo banku un Ungārijas centrālo banku, 2025. gadā tika veikts un starptautiskās konferencēs prezentēts pētījums par ilgtspējas apsvērumu ietveršanu uz aizņēmējiem vērstajos instrumentos. Pētījuma mērķis bija noskaidrot uz aizņēmējiem vērsto instrumentu izmantošanas lietderību, lai stimulētu tādu kreditēšanu, kura sekmē energoefektīvāka dzīvojamā fonda attīstību. Pētījuma rezultāti publicēti 2026. gadā.
Pārskata gadā Latvijas Banka turpināja aktīvu darbu NGFS, sniedzot ieguldījumu NGFS iekšējā ziņojuma Accounting for Climate Change: Central Banks' Real-World Approaches to Physical Risk sagatavošanā. Ziņojums apkopo centrālo banku kopienas praktisko pieredzi fizisko risku novērtēšanā un aptver scenāriju veidošanu, ekspozīcijas novērtēšanu, ietekmes kanālu modelēšanu un risku ietekmes uz banku bilancēm novērtēšanu. Tajā atspoguļota arī Latvijas Bankas pieredze plūdu risku novērtēšanā.
Analītiskie pētījumi un publikācijas
Latvijas Banka 2025. gadā turpināja veikt analīzi par ļoti plašu tēmu loku, kas saistīts ar finanšu stabilitāti un makrouzraudzības politiku.
Nozīmīga uzmanība tika pievērsta kreditēšanai un to ietekmējošajiem faktoriem – nefinanšu sabiedrību procentu likmju pārmaiņu tendencēm, ECB procentu likmju pārmaiņu ietekmei, kā arī dabas parādību ietekmei uz šiem procesiem Latvijā un Eiropā kopumā. Tika publicēts analītisks materiāls par komercīpašumu nozares uzņēmumu finanšu situāciju procentu likmju pārmaiņu apstākļos, kā arī konspekts par nefinanšu sabiedrību kredītriska analīzi.
Papildus tika publicēta analīze par uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātu un ietekmi uz uzņēmumu darbību, kuru var izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumu projekta sagatavošanai nākotnē.
Tika izstrādāta metodoloģija, lai novērtētu makrouzraudzības kapitāla instrumentu ilgtermiņa ietekmi uz IKP izaugsmi.
Izmantojot atbilstoši Eiropas tirgus infrastruktūras regulai apkopotos detalizētos datus par visiem atvasināto finanšu instrumentu darījumiem, tika uzsākta finanšu instrumentu darījumu analīze, lai precīzāk novērtētu Latvijas finanšu sektora koncentrācijas un tirgus riskus.
Latvijas Banka turpināja attīstīt to analītisko rīku klāstu, ar ko iespējams novērtēt Latvijas finanšu sektora noturību pret (finanšu) tirgus šokiem. Apdrošinātāju ieguldījumu tirgus riska stresa tests tika izveidots, pamatojoties uz bankām piemērotajai metodei līdzīgu tirgus riska stresa testa metodi un papildinot to ar maksātspējas kapitāla prasību, kas izriet no apdrošinātāju ieguldījumu portfeļa vērtības krišanās.
Apvienojot nekustamā īpašuma darījumu un interneta sludinājumu datus ar Kredītu reģistra informāciju, tika paplašināts kredītņēmēju analīzes ietvars, sniedzot padziļinātu ieskatu nekustamā īpašuma tirgus kopējā attīstībā un banku ietekmē uz to.
Latvijas Banka 2025. gadā turpināja analizēt un gatavot publikācijas arī par citām finanšu stabilitātei nozīmīgām tēmām2Finanšu Stabilitātes Pārskats, 2025.
, piemēram, iekšzemes mājsaimniecību ieguldījumu paradumiem. Tika analizēti arī augstās ģeopolitiskās spiedzes, fragmentācijas un nenoteiktības radītie un Latvijas finanšu stabilitāti ietekmējošie riski. Papildus tika sīkāk izskaidrots solidaritātes iemaksas aprēķins. Būtiska uzmanība tika pievērsta finanšu nozarē bieži apspriestajam nebanku sektoram un ieguldījumiem kriptoaktīvos.