Finanšu un tautsaimniecības statistikas jomā 2021. gadā Latvijas Banka pilnveidoja:
- statistisko datu sniegšanas prasības;
- statistisko datu sagatavošanu un publicēšanu;
- publicētos datu sniedzēju sarakstus.
Būtiskas pārmaiņas notika maksājumu statistikas jomā, Latvijas Bankai ieviešot jaunas datu sniegšanas prasības, kā arī optimizējot maksājumu statistikas datu sniegšanas procesu Latvijā. Saskaņā ar jaunajām prasībām arī dati par maksājumu krāpniecības gadījumiem tiks sniegti Latvijas Bankai, kas uzraudzībai nepieciešamos datus nodos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Latvijas Banka 2021. gadā uzsāka nedēļas datu par kartēm piesaistītajiem maksājumiem vākšanu no lielākajām Latvijas kredītiestādēm, neidentificējot kartes turētāju. Kartēm piesaistīto maksājumu datu vākšanu no plašāka datu sniedzēju loka paredz Latvijas Bankas 2021. gada 11. jūnija noteikumi Nr. 196 “Maksājumu statistikas pārskatu par kartei piesaistītajiem maksājumiem sagatavošanas noteikumi” (spēkā ar 01.08.2021.). Šādi dati Latvijas Bankai nepieciešami maksājumu bilances statistikas sagatavošanā, novērtējot braucienus un e-komerciju, maksājumu statistikas sagatavošanā, finanšu stabilitātes analīzē un tautsaimniecības dinamisko pārmaiņu analīzē un ekonomiskajā prognozēšanā. Papildus šie dati tiek izmantoti, lai nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas jaunās prasības. Arī ikvienam interesentam dati par iedzīvotāju tēriņu paradumiem palīdz pilnvērtīgāk un operatīvāk analizēt un izprast norises Latvijas tautsaimniecībā.
Savukārt jaunie Latvijas Bankas 2021. gada 11. jūnija noteikumi Nr. 195 “Maksājumu statistikas pārskatu par klientu maksājumiem sagatavošanas noteikumi” (spēkā ar 01.08.2021.), kas nosaka prasības attiecībā uz statistisko datu sniegšanu par maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu maksājumiem, ļaus iegūt statistiskos datus plašākā dalījumā (piemēram, maksājumu uzsākšanas veida un autentifikācijas metodes un maksāšanas instrumentu shēmu dalījumā), kā arī par jaunajiem maksājumu pakalpojumu veidiem un inovatīvajām maksājumu iespējām (piemēram, maksājumu ierosināšanas pakalpojumiem, mobilo maksājumu risinājumiem, bezkontakta maksājumiem). Būs pieejami arī dati par zibmaksājumiem, kas veikti, izmantojot internetbanku pakalpojumus, bankomātu vai citus termināļus un mobilo maksājumu risinājumus. Šādi dati nepieciešami, lai veiktu Latvijā izmantoto maksāšanas līdzekļu uzraudzību un pārraudzību, analizētu maksājumu krāpniecības gadījumus, kā arī nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas prasības.
Saistībā ar pārmaiņām vairākos ES tiesību aktos, kas piemērojami MFI statistikai, bija nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Latvijas Bankas noteikumos, ieviešot jēdziena “kredītiestāde” definīcijas grozījumus, kas paredz, ka nozīmīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības (systemic investment firms) var kļūt par kredītiestādēm, kā arī paplašinot no MFI vākto statistisko datu klāstu un nodrošinot ES līmenī saskaņotus statistiskos datus monetārās un finanšu analīzes veikšanai. Atbilstīgi grozījumi tika veikti Latvijas Bankas 2014. gada 16. maija noteikumos Nr. 132 “Monetāro finanšu iestāžu “Mēneša bilances pārskata” sagatavošanas noteikumi” (spēkā ar 26.06.2021.), kā arī tika apstiprināti Latvijas Bankas 2021. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 192 “Mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumi” (jaunā redakcija; spēkā ar 01.01.2022.).
Pilnveidojot regulāro statistisko datu sagatavošanu un publiskošanu, tika publicētas revidētas Latvijas Bankas un banku sistēmas monetāro rādītāju datu laikrindas, sākot ar 2015. gada 1. janvāra datiem, lai AIP ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem nodrošinātu saskaņotu emitentu klasifikāciju pēc to reģistrācijas valsts. Tika uzsākta arī naudas tirgus statistikas publicēšana Latvijas Bankas interneta statistikas datubāzē INTS, paplašinot interesentiem iespēju analizēt Latvijas naudas tirgus attīstību.
Tika arī veikta apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību Latvijas filiāļu izpētes aptauja saistībā ar ECB plānoto apdrošināšanas sabiedrību statistikas prasību pārskatīšanu un grozījumiem.
Latvijas Banka 2021. gadā paplašināja savā tīmekļvietnē publicēto datu sniedzēju sarakstu klāstu, kuri tiek uzturēti atbilstoši Latvijas Bankas kompetencē esošajām statistikas jomām, pirmo reizi publicējot pensiju fondu sarakstu, kurā tiek ietverti privātie pensiju plāni un valsts fondēto pensiju shēmu ieguldījumu plāni.
Latvijas Banka sāka tīmekļvietnē publicētajos datu sniedzēju sarakstos iekļaut arī juridiskās personas identifikatoru (Legal Entity Identifier), ko piešķir Globālo juridisko personu identifikatoru fonda (Global Legal Entity Identifier Foundation) akreditētās iestādes, tādējādi veicinot datu sniedzēju identifikāciju un ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2020. gada 24. septembra ieteikumu par juridisko personu identificēšanu (ESRK/2020/12).
2021. gada nogalē tika identificēta pirmā finanšu instrumentsabiedrība Latvijā – SIA DN Funding Alpha.