Latvijas Banka aktīvi seko līdzi norisēm eiro zonas tautsaimniecībā, lai aktīvi piedalītos Eirosistēmas monetārās politikas darba plūsmās un lēmumu pieņemšanā. 2021. gadā Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas lēmumi turpināja sniegt būtisku atbalstu eiro zonas tautsaimniecībai krīzes pārvarēšanā.

Eiro zonas tautsaimniecība 2021. gadā strauji atlaba, bet joprojām neesam pilnībā "ārā no meža".

Ātra un efektīva valstu valdību un centrālo banku reakcija uz Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi ļāvusi eiro zonas un arī Latvijas tautsaimniecībai 2021. gadā atgūties ātrāk, nekā iepriekš gaidīts. 2020. gada decembra iespēju aplēsēs Eirosistēmas speciālisti paredzēja, ka eiro zonas tautsaimniecība sasniegtu līmeni, kāds bija pirms krīzes – 2019. gada 4. ceturksnī –, tikai 2022. gada vidū. 2021. gadā tautsaimniecības atveseļošanās ir bijusi spēcīgāka – (5.3%) – un nodrošināja, ka IKP sasniedza 2019. gada līmeni.

Viens no galvenajiem izaugsmes virzītājiem ir bijis privātais patēriņš, kas atjaunojās ātrāk arī jauno Covid-19 paveidu saslimstības uzliesmojumu apstākļos. To ietekmēja vairāki faktori.

Pirmkārt, dāsnais monetārās un fiskālās politikas atbalsts pasargāja tautsaimniecību no strauja darbvietu skaita sarukuma un iedzīvotāju ienākumu krituma.

Otrkārt, vakcinācijas progress ļāva mazināt mobilitāti ierobežojošos pasākumus. Turklāt ekonomiskā aktivitāte salīdzinājumā ar 2020. gadu pieauga arī tāpēc, ka mājsaimniecības un uzņēmumi arvien vairāk spēja pielāgoties pandēmijas diktētajiem ierobežojumiem.

1. attēls
IKP, ECB IKP prognozes un Covid-19 saslimstības un mirstības rādītāji eiro zonā (2019. g. 4. cet. = 100)

 

Pieprasījuma straujā atjaunošanās un piedāvājuma puses ierobežojumi atmodināja snaudošo inflāciju arī eiro zonā. No 0.3% 2020. gadā tā pieauga līdz 2.6% 2021. gadā, bet gada laikā palielinājās no 0.5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu janvārī līdz 5% decembrī (2. attēls)

2. attēls
Inflācija un tās komponenti eiro zonā (gada pārmaiņas; %)

 

Monetārās politikas reakcija līdzsvara meklējumos starp īstermiņa atbalstu tautsaimniecībai un ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu.

Tomēr biznesa cikla augšupeja eiro zonā salīdzinājumā ar ASV un Lielbritāniju, kur centrālās bankas sāka aktīvi diskutēt par monetārā stimula izbeigšanu jau 2021. gada nogalē, bija daudz lēnāka. Arī darba tirgus rādītāji liecināja, ka gan nodarbinātības līmenis, gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tautsaimniecībā ir mazāks nekā pirms pandēmijas, savukārt algu pieaugums saglabājās mērens. Tādējādi Eiropas Centrālās bankas Padome vērtēja augušo cenu spiedienu kā pārejošu un nesteidzās ar monetārās politikas stimulu mazināšanu. Pāragra monetārā atbalsta izbeigšana situācijā, kad monetārā politika ir ierobežota ar procentu likmju apakšējo robežu, bet tautsaimniecība vēl nav pietiekami nostiprinājusies pēc krīzes, var atkārtoti radīt zemas izaugsmes un pārāk zemas inflācijas riskus.

3. attēls
Darba tirgus rādītāji eiro zonā (2019. g. 4. cet. = 100)

 

Augstās nenoteiktības apstākļos, lai signalizētu par centrālās bankas gatavību rīkoties atbilstoši tautsaimniecības norisēm, Eiropas Centrālā banka noteica, ka vērtspapīru iegādes PĀAIPipandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (pandemic emergency purchase programme; PEPP)
 ietvaros būs elastīgas. Aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros būtiski palielinājās 2. un 3. ceturksnī, bet, tautsaimniecībai atveseļojoties, atkal samazinājās gada nogalē. Gada izskaņā Eiropas Centrālās bankas Padome arī nolēma, ka PĀAIP neto aktīvu iegāžu apjoms 2022. gada sākumā samazināsies, un marta beigās tās tiks pārtrauktas. Vienlaikus līdz pat 2024. gada beigām tika pagarināts PĀAIP pamatsummu atkārtotās ieguldīšanas periods. Lai veicinātu mērenu PĀAIP izbeigšanu un neradītu nevajadzīgu stresu finanšu tirgos, tika nolemts AIPiaktīvu iegādes programma (asset purchase programme; APP)
 neto iegāžu mēneša apjomus īslaicīgi palielināt, lai nākotnē pakāpeniski virzītos uz AIP neto iegāžu pārtraukšanu.

Atbalstošās monetārās politikas rezultātā turpinājās vēsturiski zemo procentu likmju periods.

Kopumā pēdējos divos gados eiro zonas tautsaimniecības stiprināšanai nozīmīgas bija gan aktīvu iegādes, gan ITRMOiilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācija (targeted longer-term refinancing operation; TLTRO)
 (4. un 5. attēls). Eirosistēma pagarināja ITRMO piemērojamo īpaši labvēlīgās procentu likmes periodu līdz 2022. gada jūnijam. Tomēr Latvijā izsniegtais ITRMO apjoms 2021. gadā samazinājās, jo tika veikta brīvprātīga ITRMO pirmstermiņa atmaksa.

4. attēls
Eirosistēmas monetārās politikas vērtspapīru portfeļa bilance (miljrd. eiro)

 

5. attēls
Eirosistēmas ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju atlikums (miljrd. eiro)

 

Apjomīgās aktīvu iegādes turpināšana un labvēlīgie aizdevumu nosacījumi kredītiestādēm ITRMO izsolēs uzturēja naudas tirgus procentu likmes tuvu pie Eiropas Centrālās bankas Padomes noteiktās noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmes (6. attēls). Tas ļāva saglabāt zemas arī valdības un kredītiestāžu aizņemšanās izmaksas, kas sekmēja kredītiestāžu izsniegto kredītu procentu likmju saglabāšanos vēsturiski zemā līmenī, nodrošinot ātrāku eiro zonas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos (7. attēls).

6. attēls
ECB noguldījumu iespējas procentu likme un eiro zonas īstermiņa procentu likme EONIA un €STR (%)

 

7. attēls
Finansēšanas nosacījumi eiro zonā (%)

 

Kopumā Latvijas Bankas vērtējumā līdzšinējais monetārās politikas sniegtais atbalsts eiro zonas tautsaimniecībai ir bijis atbilstošs, lai vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas mērķa sasniegšanu. Realizējoties augšupvērstajiem riskiem un inflācijai saglabājoties augstai ilgāku laiku, nekā sākotnēji lēsts, kā arī eiro zonas tautsaimniecībai turpinot nostiprināties, monetārās politikas nostājā veicamas atbilstošas korekcijas.

Monetārās politikas transmisiju Latvijā kavēja kredītiestāžu konservatīvā kreditēšanas politika.

Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu procentu likmes Latvijā 2021. gadā saglabājās vienas no augstākajām eiro zonā. Tas skaidrojams ne tikai ar augstāku uzņēmumu kredītrisku vai lielākām kredītiestāžu finansējuma izmaksām Latvijā salīdzinājumā ar eiro zonu, bet arī ar augstāku finanšu tirgus koncentrāciju un augstāku kredītiestāžu piesardzību. Tomēr īpaši labvēlīgie monetārās politikas nosacījumi ļāva kreditēšanas izmaksām Latvijā 2021. gadā nedaudz samazināties. To ietekmēja gan atsevišķu Latvijas kredītiestāžu dalība ITRMO, gan arī vērtspapīru tirgus aktivitāte un tās radītā papildu konkurence kredītiestāžu sektoram. Diemžēl Latvijas kredītiestāžu nevienmērīgā dalība ITRMO izsolēs radīja arī to klientu finansēšanas izmaksu atšķirības. Tās Latvijas kredītiestādes, kuras piedalījās Eirosistēmas ITRMO, 2021. gadā samazināja piedāvātās kredītu procentu likmes uzņēmumiem, savukārt citās kredītiestādēs kredītu procentu likmju samazināšanas tendence nebija tik nozīmīga.

Paralēli operatīvajām monetārās politikas norisēm pievērsta lielāka uzmanība arī monetārās politikas stratēģijai un ilgtspējības jautājumiem.

2021. gads ir bijis nozīmīgs Eiropas Centrālās bankai un Latvijas Bankai ne tikai pieņemto monetārās politikas lēmumu kontekstā, bet arī tāpēc, ka tika izstrādāta un izziņota jaunā Eiropas Centrālās bankas stratēģija un Latvijas Banka aktīvi piedalījās šajā darbā. Tas ir vēsturisks notikums eiro zonas vienotajā monetārajā politikā, jo iepriekšējo reizi eiro zonas monetārās politikas mērķis tika pārskatīts 2003. gadā.

Pārskatītajā stratēģijā noteikts simetrisks 2% inflācijas mērķis vidējā termiņā (iepriekš – zem 2%, bet tuvu tam). Tas nozīmē, ka gan negatīvas, gan pozitīvas novirzes no šā mērķa ir vienlīdz nevēlamas. Turklāt stratēģija paredz īpaši apņēmīgu vai ilgstošāku monetārās politikas rīcību gadījumos, kad tautsaimniecība darbojas tuvu procentu likmju zemākajai robežai, lai nepieļautu, ka negatīvās novirzes no inflācijas mērķa nostiprinās. Tas var ietvert arī pārejas periodu, kura laikā inflācija nedaudz pārsniedz mērķi. Šādas pārmaiņas ļaus sekmīgāk īstenot monetāro politiku un ņem vērā virkni fundamentālo tautsaimniecības nosacījumu pārmaiņu, kas notikušas kopš iepriekšējās monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanas brīža.

Papildus jaunajam inflācijas mērķim tika precizēta arī inflācijas mērīšanas pieeja. ECB Padomes ieskatos, saskaņotajam patēriņa cenu indeksam (SPCI) ir vairāk jātiecas atspoguļot inflāciju, ar kuru faktiski ikdienā saskaras lielākā daļa sabiedrības. Tādējādi tika nolemts, ka SPCI turpinās kalpot kā inflācijas mēraukla, tomēr nākotnē to ir plānots papildināt ar īpašnieka apdzīvota mājokļa cenām (owner occupied housing).

Lai ar monetāro politiku saistītā komunikācija būtu efektīvāka un vairotu iedzīvotāju izpratni un uzticēšanos centrālajai bankai, stratēģijas pārskatīšanas ietvaros ECB lēma padarīt to saprotamāku plašākam cilvēku lokam, kā arī apņēmās regulāri organizēt sabiedrības uzklausīšanas pasākumus.

Atbalstot Eiropas Savienības politiku par virzīšanos uz klimatam neitrālu ekonomikas modeli līdz 2050. gadam, jaunās monetārās politikas stratēģijas ietvaros ir publicēts klimata pārmaiņu rīcības plāns. Tajā izklāstīts, kādā veidā ECB tuvākajā laikā monetārās politikas regulējumā iekļaus klimata pārmaiņu apsvērumus. Ar klimata pārmaiņām saistītos riskus ECB klasificē divās lielās kategorijās – adaptācijas riski, kas saistīti ar potenciālajiem zaudējumiem no ekstrēmiem dabas notikumiem, un pārejas riski, kas saistīti ar izaicinājumiem tautsaimniecībai, lai pārietu no pašreizējā ekonomikas modeļa uz ilgtspējīgu mazoglekļa darbību. Klimata pārmaiņu apsvērumi tiks ņemti vērā, gan attīstot tautsaimniecības analīzes, modelēšanas un prognozēšanas rīkus, gan arī monetārās politikas īstenošanas gaitā. Plāna pasākumi palīdzēs valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām veicināt tautsaimniecības pāreju uz klimatam neitrālu un ilgtspējīgu darbību.