Vakcinācijas aptveres pieaugums un pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana sekmēja pasaules tautsaimniecības strauju atveseļošanos 2021. gadā. Tautsaimniecības atspēriens noticis par spīti vairākiem Covid-19 saslimstības uzliesmojumiem, kurus izraisīja jaunie vīrusa paveidi.
Monetārās un fiskālās politikas atbalsts ļāva ekonomiskajai aktivitātei strauji atjaunoties, mazinoties ar pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem.
Vērienīgs monetārais un fiskālais atbalsts, kā arī arvien plašāka vakcīnu pieejamība ļauj prognozēt, ka jau 2022. gada sākumā vairākums attīstīto valstu būs sasniegušas iepriekšējos divos gados zaudēto ekonomisko aktivitāti (sk. 1. att.). Straujo izaugsmi īpaši balsta ASV, kur dāsnie valdības atbalsta pasākumi ļāva ekonomiskajai aktivitātei jau 2021. gada 1. pusgadā pārsniegt līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Tomēr kopumā atveseļošanās process dažādās pasaules valstīs ir bijis nevienmērīgs, un to lielā mērā noteica epidemioloģiskās situācijas un vakcīnu pieejamības atšķirības. Arī nozaru dalījumā iezīmējas neviendabīga atveseļošanās, klātienes pakalpojumu attīstībai būtiski atpaliekot no darbības jomām, kuras spēj strādāt arī sociālās distancēšanās apstākļos.
1. attēls
IKP un prognozes (indekss = 100)
Sarežģījumi pasaules ražošanas un piegādes ķēdēs, enerģijas cenu kāpums un jaunu ierobežojumu gaidas, strauji izplatoties vīrusa delta un omikrona paveidam, radīja lejupvērstus riskus un 2. pusgadā nedaudz palēnināja globālās tautsaimniecības straujo atveseļošanos.
Ierobežots piedāvājums un strauja pieprasījuma atjaunošanās būtiski palielināja inflāciju, mudinot paātrināt monetārās politikas atbalsta mazināšanu.
Piedāvājuma puses ierobežojumi, mijiedarbojoties ar straujo pieprasījuma atjaunošanos, radīja priekšnoteikumus būtiskam cenu spiedienam, kas lika inflācijai sasniegt pēdējos gados augstāko kāpuma tempu (2. un 3. attēls). Reaģējot uz straujo cenu kāpumu, kas izrādījās noturīgāks, nekā sākotnēji gaidīts, kā arī pakāpenisku epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, vairākas pasaules valstu centrālās bankas lēma sākt mazināt pandēmijas laikā nodrošināto īpaši atbalstošo monetāro politiku. ASV Federālo rezervju sistēma lēma paātrinātā tempā izbeigt neto aktīvu iegādes līdz 2022. gada marta sākumam, savukārt Anglijas Banka jau decembrī pabeidza aktīvu iegādes programmu. Vienlaikus ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāji gada nogalē signalizēja, ka 2022. gadā gaidāmi vairāki procentu likmju paaugstinājumi, savukārt Anglijas Banka ne tikai signalizēja, bet arī jau veica pirmo procentu likmes paaugstinājumu. Savukārt Eiropas Centrālā banka lēma 2022. gada martā izbeigt neto iegādes PĀAIPipandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (pandemic emergency purchase programme; PEPP)
ietvaros, bet turpināt neto iegādes AIPiaktīvu iegādes programma (asset purchase programme; APP)
ietvaros vēl tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Finanšu tirgus dalībniekiem redzot, ka pasaules vadošo centrālo banku bažas par inflāciju palielinās, tie turpināja finanšu instrumentos iecenot straujāku procentu likmju kāpumu, nekā paredz centrālo banku sniegtās nākotnes norādes.
2. attēls
Pasaules piegādes ķēžu saspīlējuma indekss (novirzes no vidējā)
3. attēls
Preču cenas un inflācija pasaulē (indekss = 100; gada pārmaiņas; %)
Tautsaimniecības atveseļošanās norisēja ģeopolitisko saspīlējumu ēnā, kas radīja papildu nenoteiktību un riskus.
Vienlaikus arī vairāki ģeopolitiskie notikumi 2021. gadā radīja būtiskus riskus pasaules tautsaimniecības attīstībai. Ažiotāža ap varas nomaiņu ASV, saspīlētas attiecības starp Taivānu un Ķīnu (reģionāli arī attiecību pasliktināšanās starp Lietuvu un Ķīnu), domstarpības starp Franciju un Austrāliju, ASV un Apvienoto Karalisti par AUKUSitrīspusēja savienība (pakts) starp Austrāliju, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm
trīspusējo vienošanos, Krievijas un Ukrainas konflikta pakāpeniska eskalācija, kā arī migrācijas krīze ir tikai daži no notikumiem, kas radīja papildu nenoteiktību par pasaules tautsaimniecības nākotnes perspektīvu.
Lai gan novembra ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules valstu līderi atkārtoti apņēmās cīnīties ar klimata pārmaiņām, pasaules tautsaimniecībai atveseļojoties, arī emisiju apjomi atgriezušies līdz līmenim, kāds bija pirms pandēmijas. Ekstremāli laikapstākļi un citi klimata apdraudējumi 2021. gadā bija gan biežāki, gan arī smagāki, nekā ierasts, tādējādi radot būtiskus zaudējumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem.