Zibmaksājumi
Latvijas Bankas EKS sistēmas ietvaros izveidotais zibmaksājumu serviss nodrošina bankām iespēju piedāvāt saviem klientiem zibmaksājumus, lai pārskaitītu naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā pāris sekundēs jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā. Tiek nodrošināta iespēja zibmaksājumus veikt SEPA – Vienotajā eiro maksājumu telpā –, izmantojot piekļuvi gan RT1 sistēmai, gan TIPS platformai.
Zibmaksājumus Latvijā piedāvā Latvijas Banka un astoņas kredītiestādes (AS "Citadele banka", AS "SEB banka", "Swedbank" AS, Signet Bank AS, AS BlueOrange Bank, AS "Reģionālā investīciju banka", Baltic International Bank SE un AS "LPB Bank"), tādējādi nodrošinot zibmaksājumu pieejamību 90% Latvijas iedzīvotāju.
Gada laikā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 1.6 reizes, to apjomam palielinoties 2.5 reizes (apstrādāti 18.4 milj. zibmaksājumu 6.3 mljrd. eiro apjomā), atsevišķās dienās apstrādājot līdz pat 100 tūkst. zibmaksājumu. Zibmaksājumu servisa pieejamība bija augstāka par 99.9%.
Lai pilnveidotu starpbanku norēķinus par izpildītajiem zibmaksājumiem, Latvijas Banka 2021. gadā veica norēķinu pārcelšanu uz TIPS platformu.
Zibsaišu reģistrs un Zibprasījumu serviss
Latvijas Banka nodrošināja Zibsaišu reģistra darbību, sniedzot iespēju lielāko Latvijas un Igaunijas kredītiestāžu klientiem zibmaksājumus un citus maksājumus veikt vēl ērtāk un ātrāk, maksājuma uzdevumā norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru.
1. attēls
Zibsaišu skaita dinamika 2021. gadā (tūkst.)
2021. gada beigās Zibsaišu reģistrā, kura pieejamība bija augstāka par 99.9%, bija jau reģistrēts gandrīz divas reizes vairāk zibsaišu nekā iepriekšējā gada beigās, savukārt pieprasījumu skaits pieauga gandrīz 10 reižu (609 tūkst. zibsaišu, par kurām veikts 33.1 milj. pieprasījumu).
2021. gada oktobrī Latvijas Banka pabeidza vēl vienas inovatīvas starpbanku infrastruktūras – Zibprasījumu servisa – izstrādi, kas pieejams maksājumu tirgus dalībniekiem testēšanas režīmā. Zibprasījumu serviss nodrošina zibenīgi ātru maksājuma pieprasījuma nosūtīšanu maksātājam, kuram tas tikai jāapstiprina, lai zibprasījuma iniciators saņemtu naudu. Šis ir jau trešais zibrisinājums, ar kuru Latvijas Banka turpina likt pamatus tam, lai Latvijas maksājumu tirgus dalībnieki veidotu jaunus inovatīvus maksājumu risinājumus sabiedrībai. Zibprasījumi padarīs maksājumu procesu vēl ērtāku, mazinās kļūdu iespējamību un veicinās ātrāku rēķinu samaksu Latvijā.
Inovatīvu maksājumu veicināšana
Latvijas Banka sniedza atbalstu modernu maksājumu tālākā attīstībā Latvijā Finanšu sektora attīstības plāna 2021.–2023. gadam ietvaros, piedaloties inovācijas atbalstošas ekosistēmas veidošanā un veicinot tirgus dalībnieku pievienošanos inovatīvajām, tai skaitā Latvijas Bankas, infrastruktūrām.
Digitālā eiro projekts
Lai veicinātu centrālo banku inovatīvu maksāšanas līdzekļu attīstību, Latvijas Banka kopā ar pārējām Eirosistēmas dalībniecēm uzsāka pētīt digitālā eiro ieviešanas tehnoloģisko iespējamību, kā arī tā ietekmi uz monetārās politikas piemērošanu un finanšu sistēmu kopumā.
Eirosistēmas ietvaros Latvijas Banka piedalījās digitālā eiro eksperimentu programmā. Latvijas Banka izveidoja priekšgalsistēmas (front-end) risinājumu digitālā eiro maksājumiem tirdzniecības vietās. Kopīgā eksperimentu programma ļāva Eirosistēmai pārbaudīt digitālā eiro infrastruktūras tehnoloģiskās iespējas un vajadzības, kā arī testēt digitālā eiro potenciālo struktūru un funkcionalitāti.
Sabiedrības izglītošana
Latvijas Bankas eksperti piedalījās vairākās konferencēs un profesionālajās diskusijās, tai skaitā sniedzot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, par zibmaksājumiem, kriptoaktīviem, centrālo banku digitālo valūtu un digitālā eiro izpētes projekta uzsākšanu.
2021. gadā tapuši analītiskie raksti par tokenizācijas ietekmi uz maksājumiem, maksājumu attīstības tendencēm, aktualitātēm un inovācijām maksājumu jomā.