2021. gadā turpinot dalību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu makroprudenciālajā forumā, Latvijas Banka regulāri apmainījās ar pieredzi par finanšu stabilitātes aktualitātēm ar pārējām reģiona centrālajām bankām, t.sk. par Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem un makrouzraudzības pasākumiem finanšu stabilitātes risku mazināšanai. Piedaloties Finanšu stabilitātes komitejas (to veido Eiropas Centrālās bankas, valstu centrālo banku un uzraudzības iestāžu pārstāvji) un tās grupu darbā, Latvijas Banka sniedza ieguldījumu eiro zonas sistēmisko risku finanšu stabilitātes novērtējumā, finanšu stabilitātes analīzes rīku izstrādē un makrouzraudzības politikas instrumentu novērtējumā.
Paralēli minētajām Ziemeļvalstu un Baltijas valstu un eiro zonas darba grupām Latvijas Banka līdzdarbojās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvajā speciālistu komitejā un tās darba grupās politikas un analīzes dokumentu izstrādē un viedokļa formulēšanā Eiropas Savienības līmenī. Latvijas Banka, sadarbojoties ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", arī turpināja apkopot informāciju par atbalsta pasākumiem pandēmijas skartajiem uzņēmumiem, kas ļauj analizēt atbalsta pasākumu ietekmi uz finanšu stabilitāti un citām jomām, veikt salīdzinājumu ar citām valstīm, kā arī konsultēt Latvijas valdību par valsts atbalsta pasākumu pilnveidi.
2021. gadā notika divas Makrouzraudzības padomes sēdes, kurās Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Finanšu ministrijas pārstāvji sprieda par sistēmiskajiem riskiem finanšu stabilitātei un nepieciešamību īstenot makrouzraudzības pasākumus to ierobežošanai. Sēdēs īpaša uzmanība tika veltīta kreditēšanas attīstībai (t.sk. nefinanšu sabiedrību vājajai kreditēšanai), kā arī ieguldījumu platformu licencēšanas procesam un ar šo platformu darbību saistītajiem riskiem.
2021. gadā Latvijas Banka kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centru ieviesa Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikumus par juridiskās personas identifikatora (Legal Entity Identifier; LEI) izmantošanu. Šo ieteikumu mērķis ir nodrošināt, lai visas ES reģistrētās juridiskās personas, kas iesaistītas finanšu darījumos, saņemtu, uzturētu spēkā un visaptveroši izmantotu LEI. Unikāla un universāla LEI izmantošana palielina iestāžu spēju novērtēt sistēmiskos un attīstības riskus un īstenot korektīvus pasākumus, lai ierobežotu sistēmiskos riskus finanšu stabilitātei Eiropas Savienībā.
Lai uzlabotu informācijas pieejamību un padziļinātu analīzi par situāciju komerciālo nekustamo īpašumu tirgū, ko būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi, un lai mazinātu nekustamā īpašuma tirgus datu pieejamības trūkumu atbilstoši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijaiAEiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikums (2019. gada 21. marts), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2016/14 par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu (ESRK/2019/3)
, Latvijas Banka veica komerciālā nekustamā īpašuma datu un tirgus izpētes iepirkumu. Tādējādi Latvijas Bankai kļūs pieejamas datu laikrindas un regulāra informācija par vidējo cenu, vidējo īres maksu, vidējo īres ienesīgumu, kopējo tirgū pieejamo platību, neizīrēto platību, celtniecības stadijā esošo platību un citu rādītāju attīstību dažādos komerciālā nekustamā īpašuma segmentos.
Latvijas Banka turpināja cieši sadarboties ar Latvijas Republikas valsts institūcijām NILLTPFinoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšana
novēršanas un sankciju jomā – normatīvā regulējuma pilnveidē, veidojot un uzturot Latvijas pozīciju par ES rīcības virzieniem NILLTPF novēršanas jomā, Latvijas nacionālā NILLTPF riska novērtēšanas ziņojuma publiskojamā kopsavilkuma sagatavošanā un piedaloties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionālā AML (anti-money laundering; noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana) jomas novērtējuma tvēruma izstrādē.
Pēc Latvijas Bankas ierosinājuma Labklājības ministrija papildināja Ministru kabineta noteikumus Nr. 765A"Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana".
par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pārvaldīšanu, lai noteiktu pensiju 2. līmeņa pārvaldnieku atlīdzības mainīgās daļas aprēķināšanas kārtību jaunizveidotajiem ieguldījumu plāniem, kuri var 100% savu līdzekļu ieguldīt akcijās un citos riska ziņā pielīdzināmos vērtspapīros.
Latvijas Banka un citi finanšu sektora dalībnieki (Finanšu nozares asociācija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, AS "Nasdaq Riga", Latvijas Līzinga devēju asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija) vienojās par sadarbību, lai veicinātu sabiedrības izpratni par ilgtspējības un ilgtspējīgu finanšu jēdzienu un principiem, kā arī veicinātu to ieviešanu uzņēmējdarbībā un ikdienā. 2021. gada maijā tika noslēgts Ilgtspējas veicināšanas sadarbības memorands, kā arī memoranda mērķu sasniegšanai noteiktas vairākas prioritātes "Rīcības plānā".
Turpinot uzsākto pētniecisko darbu klimata risku ietekmes novērtēšanā uz finanšu sektoru, 2021. gadā Latvijas Bankas "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" tika publicēti analīzes rezultāti par Latvijas finanšu sektora vērtspapīru portfeļa pakļautību klimata riskiem. Par izstrādāto pētījumu plaši diskutēts ar finanšu nozares politikas veidotājiem par ilgtspējības jautājumiem.
2021. gadā Latvijas Banka veica kredītu mājokļa iegādei analīzi Latvijas reģionos, izmantojot Latvijas Bankas Kredītu reģistra mikrodatus par kredītu nodrošinājuma reģistrācijas vietu. Analītiskā materiāla rezultāti ļauj detalizētāk novērtēt reģionālās atšķirības kreditēšanā un palīdz politikas pasākumu plānošanā.
Sekojot kriptoaktīvu arvien plašākai izmantošanai pasaulē, Latvijas Banka veica pirmo novērtējumu kriptoaktīvu izplatībai Latvijā, ar pētījuma rezultātiem iepazīstinot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku finanšu stabilitātes ekspertus.
2021. gadā Latvijas Banka turpināja analizēt nekustamā īpašuma tirgus ievainojamību, attīstot Kredītu reģistrā pieejamo datu klāstu un izstrādājot risinājumus aizņēmēju ievainojamības un no tās izrietošo risku finanšu nozarei vērtēšanai, izmantojot Kredītu reģistra un citu valsts reģistru (piemēram, Valsts zemes dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta) datus.