2021. gadā Latvijas Bankas pētnieciskā darbība tika organizēta trijos prioritārajos virzienos:
1) monetārās politikas aktualitātes,
2) fiskālā politika un
3) ilgtermiņa izaugsme un konkurētspēja.
Rezultāti tika izmantoti diskusijās par ekonomikas politikas pārmaiņām gan Latvijā, gan citur eiro zonā, kā arī publiskajās debatēs par sociālekonomiski aktuāliem jautājumiem.
2021. gadā Latvijas Banka savā tīmekļvietnē publiskoja trīs pētījumus un divus diskusijas materiālus (sk. 5. pielikumu). Latvijas Banka par pētījumu rezultātiem informē arī plašāku sabiedrību, pētījumu un diskusiju materiālu secinājumus skaidrojot rakstos un blogos makroekonomika.lv u.c. populārās tīmekļvietnēs.
Pētījumi par monetāro transmisiju palīdz saprast, cik ilgi turpināt tautsaimniecības atbalstu.
Darbs turpinājās Eirosistēmas ietvaros, un 2021. gadā tas galvenokārt tika veltīts monetārās politikas stratēģijas detalizētam izvērtējumam, kurā aktīvi iesaistījās arī Latvijas Bankas speciālisti.
Eiropas Centrālā banka jūlijā publicēja jauno monetārās politikas stratēģiju, kam ar laiku sekoja arī pavadošā analīze 18 pētījumu apjomā. No tiem sešos pētījumos autoru lokā bija arī Latvijas Bankas darbinieki. Šajos pētījumos tika analizēti apsvērumi inflācijas mērīšanai, inflācijas gaidu izpētei, cenu stabilitātes mērķa noteikšanai un citām aktuālām tēmām.
Latvijas Bankas veiktie pētījumi (piemēram, pētījums "Par ECB aktīvu iegāžu ekonomiskās ietekmes mainību laikā") ļāva izdarīt šādus secinājumus:
- Lai gan Eirosistēmas īstenotās aktīvu iegādes programmas ir veicinājušas ekonomisko aktivitāti un inflāciju, to atdeve laika gaitā ir mazinājusies. Šie secinājumi liecina, ka aktīvu iegādes papildina tradicionālos monetārās politikas instrumentus, piemēram, procentu likmju pārmaiņas, bet to izmantošanai ilgtermiņā būs arvien mazāks devums.
- Starp dažādiem cenu stabilitātes definīcijas variantiem, kas izmantojami par atskaites punktu eiro zonas monetārajai politikai, tautsaimniecībai piemērotākie ir tie, kuri cenu pārmaiņas vērtē ilgākā laika periodā. Tādējādi pakāpeniska pieeja monetārās politikas īstenošanā veicina tautsaimniecības stabilitāti un mazina recesijas riskus.
Paralēli stratēģijas izvērtējumam turpinājās darbs, kas sadarbībā ar citām eiro zonas valstu centrālajām bankām tiek veikts Eirosistēmas/ ECBS Monetārās politikas komitejas un tās darba grupu – Ekonometriskās modelēšanas darba grupas, Prognozēšanas darba grupas un Publisko finanšu darba grupas – ietvaros. Šo darba grupu argumentētās diskusijās tiek gatavots pamats Eirosistēmas monetārās politikas lēmumiem.
Pētījumi par fiskālo politiku palīdz saprast, kā valsts budžetā paredzētos finanšu līdzekļus izmantot tautsaimniecības atbalstam.
Latvijas Bankas speciālisti veica pētījumu, lai izvērtētu Eiropas Savienības fiskālo noteikumu – strukturālās bilances un izdevumu pieauguma noteikumu – efektivitāti. Pētījumā secināts, ka atbilstoši kalibrēts izdevumu pieauguma noteikums spēj ierobežot valdības parādu, vienlaikus ļaujot stabilizēt makroekonomisko situāciju. Tādējādi, pilnveidojot Eiropas Savienības fiskālo ietvaru, izdevumu pieauguma noteikumam būtu dodama priekšroka.
Pētījumi par Latvijas tautsaimniecības aktuālajiem jautājumiem ļauj saprast, kas jādara konkurētspējas un ilgtspējības nodrošināšanai.
Latvijas Banka uztur un pilnveido Latvijā modernāko ekonomikas modelēšanas instrumentu klāstu, ar kuru palīdzību tiek veikta aktuālo Latvijas tautsaimniecības norišu analīze un izstrādāti priekšlikumi ekonomikas politikas jomā.
Latvijas Bankas pētnieki, izstrādājot jaunas analīzes metodes, veikuši novērtējumu ēnu ekonomikas redzamākajai daļai – aplokšņu algām. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā aplokšņu algu sastopamība un apmērs plaši variē dažādu uzņēmumu un darbinieku grupu vidū, tādējādi ne tikai mazinot budžeta ieņēmumus un vājinot darbinieku sociālo aizsargātību, bet arī kropļojot dažādu uzņēmumu konkurenci.
Savukārt pētījums "Procentu likmes Baltijā un citviet eiro zonā: meklējot faktorus, kas nosaka atšķirības" ļāva secināt, ka samērā augstās uzņēmumiem izsniegto aizdevumu procentu likmes Baltijā ne tuvu nevar pilnībā skaidrot ar zemāku kredītportfeļa kvalitāti (augstāku risku), dārgāku banku finansējumu vai citiem standarta procentu likmes noteicošiem faktoriem. Tādējādi viens no iemesliem augstajām kredītu procentu likmēm šķietami ir pārāk konservatīva banku kredītpolitika.
Latvijas Bankas pētnieki arī veica novērtējumu par globālo cenu ietekmi uz inflāciju Latvijā. Secinājumi liecina, ka, lai gan ietekme ir būtiska, globālās cenas ir daudz svārstīgākas nekā patēriņa cenas un Latvijas inflācijā tās parādās pakāpeniski ar būtisku laika nobīdi.
2021. gadā tika uzsākts darbs klimata pārmaiņu ekonomiskās ietekmes modelēšanā, iestrādājot CO2 ekvivalentu un ar to saistītos nodokļus CGE modeļa (vispārējā līdzsvara aprēķina modeļa; Computable general equilibrium model) ražošanas blokā. Klimata pārmaiņu tēmai kļūstot arvien aktuālākai, tuvākajā nākotnē plānots arvien vairāk attīstīt modelēšanas kapacitāti šajā jomā.
Pētniecības kvalitātei kritiski svarīga ir rezultātu publiska apspriešana un diskusija.
Balstoties uz veikto pētījumu rezultātiem, Latvijas Banka 2021. gadā organizēja divas Ekspertu sarunas par Latvijas tautsaimniecībai aktuālām tēmām. Aprīlī notika diskusija par to, kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas,ASk. https://www.makroekonomika.lv/ekspertu-saruna-kas-valstij-jadara-lai-atdzivinatu-darba- tirgu-pec-pandemijas.
savukārt decembrī tika prezentēts Latvijas Bankas un BICEPS (Baltic International Centre for Economic Policy Studies) pētnieku izstrādātais mašīnmācīšanās modelis aplokšņu algu novērtēšanai (ekspertu sarunas "Aplokšņu algu ēna krīt divreiz" kopsavilkums). 2021. gadā pirmo reizi izskanēja arī Latvijas Bankas raidieraksts "Skanošais", kura pirmās epizodes tēma bija "Ko atklāj pētījums par aplokšņu algām?".
Starptautiskā sadarbība turpinājās arī ar institūcijām ārpus Eirosistēmas. Latvijas Bankas pētnieki vairākkārt iepazīstināja Eiropas Komisiju ar veikto pētījumu rezultātiem, kā arī sadarbībā ar OECD tika veikts pētījums par Latvijas eksporta dzīvotspēju nosakošajiem faktoriem.
Kvalitatīva pētnieciskā darbība nav iespējama bez darbinieku pastāvīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un darba rezultātu rūpīga vērtējuma. Lai nodrošinātu augstu pētījumu kvalitāti, to vērtēšanai tiek piesaistīti ārējie recenzenti no citu valstu centrālajām bankām un akadēmiskās vides, kā arī tiek atbalstīta darbinieku pētījumu publicēšana starptautiski recenzējamos žurnālos. 2021. gadā tika publicēti pieci šādi pētījumi.
Lai paaugstinātu pētnieku kvalifikāciju un popularizētu pētniecisko darbu, ik gadu tiek veicināta Latvijas Bankas pētnieku darbu prezentēšana starptautiskās konferencēs un semināros. 2021. gadā Latvijas Bankas pētnieku darbi tika prezentēti 24 akadēmiskās un Eirosistēmas/ECBS un citu starptautisko institūciju organizētās konferencēs un semināros. Lai paaugstinātu Latvijas Bankas darbinieku kvalifikāciju un stiprinātu starptautisko sadarbību, Latvijas Banka organizē arī regulārus seminārus, kuros aicina augstas kvalifikācijas ekspertus prezentēt savu pētījumu rezultātus. 2021. gadā tika organizēts 13 šādu semināru.