Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir konsultēt Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu par monetāro politiku un ar Latvijas dalību eirozonā saistītajiem ekonomikas politikas aspektiem, kā arī citiem ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītiem jautājumiem.
Latvijas Bankas amatpersonas un darbinieki 2025. gadā regulāri tikās ar Saeimas un valdības pārstāvjiem, t. sk. piedalījās Saeimas komisiju sēdēs, Ministru kabineta sēdēs un vairāku valdības veidotu komiteju un darba grupu darbā, sniedzot viedokli finanšu un tautsaimniecības attīstības jautājumos.
Analizējot Latvijas tautsaimniecības attīstības perspektīvas, Latvijas Banka sniedza analītisku un ar datiem saistītu atbalstu un konsultēja Saeimu un valdību par Latvijas tautsaimniecības problēmām un attīstību, tostarp par fiskālās politikas, sociālās aizsardzības, izglītības politikas, ārējās tirdzniecības politikas, cilvēkkapitāla attīstības, veselības aprūpes, dzimstības veicināšanas, pārtikas cenu dinamikas u. c. jautājumiem.
Latvijas Banka 2025. gadā aktīvi līdzdarbojās priekšlikumu izvērtēšanā un ieteikumu sniegšanā birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldē, t. sk., pārskatot un saskaņojot valsts institūciju prasības par datu iesniegšanu.
Latvijas Banka turpināja analizēt Latvijas finanšu sektora lomu tautsaimniecībā un finansējuma un finanšu pakalpojumu pieejamību, sniedzot politikas veidotājiem informāciju par konstatētajiem šķēršļiem un priekšlikumus uzlabojumiem.
Latvijas Banka sadarbojās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru: nolūkā stiprināt konkurenci finanšu sektorā sniedza atbalstu potenciālo ārvalstu finanšu tirgus dalībnieku intereses veicināšanā par pakalpojumu sniegšanu Latvijā, kā arī nodrošināja ekspertīzi eksporta un inovāciju jomā, Latvijas Bankas pārstāvjiem piedaloties konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" žūrijā.
Latvijas Banka 2025. gadā turpināja aktīvu darbu Latvijas FinTech nozares attīstības jomā, cieši sadarbojoties ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru un citām iestādēm, kā arī ar nozares asociācijām un uzņēmumu pārstāvjiem, tostarp sniedza iesaistītajām valsts iestādēm un nozares asociācijām konsultācijas par FinTech biznesa modeļiem, regulatīvo ietvaru, kā arī par Latvijas Bankas atbalsta instrumentiem, tostarp Regulatīvo smilškasti.
Darbojoties dažādās darba grupās un profesionālajās organizācijās, kā arī sadarbojoties ar atbildīgajām ministrijām un citām iestādēm, Latvijas Bankas speciālisti dalījās pieredzē un sniedza konsultācijas, atbalstu un priekšlikumus, t. sk. regulējošo tiesību aktu un to grozījumu izstrādes procesā, dažādās to kompetences jomās, tostarp tādās kā:
- ekonomikas prognozes;
- faktori, kas nosaka ekonomikas izaugsmi (t. sk. reģionālajā dalījumā);
- valsts budžeta izdevumu plānošana un izlietojums;
- valsts fondēto pensiju shēmas pilnveide un pensiju fondu darbība;
- kreditēšana, tostarp hipotekāro kredītu un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu pārkreditēšana;
- Kredītu reģistra datu izmantošana;
- ārējās tirdzniecības politikas instrumentu (tostarp tarifu) ietekme;
- Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju efektīva izpilde, kā arī to stiprināšana;
- finanšu sektora regulējums un attīstība;
- finanšu pratība un finanšu krāpšanas mazināšana;
- NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldība;
- skaidrās naudas aprite;
- digitālais eiro.
Satversmes tiesai tika sniegts Latvijas Bankas viedoklis lietā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un ar to saistīto kredīta procentu kompensāciju un lietā par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma normas atbilstību Satversmei.
Latvijas Bankas eksperti turpināja aktīvi sadarboties ar valsts iestādēm un to organizētajos pasākumos (tostarp plašai iedzīvotāju auditorijai organizētajos pasākumos civilās aizsardzības jomā) sniedza informāciju par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem.
Latvijas Bankas speciālisti eksperta statusā turpināja līdzdarboties CSP vadītajā valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupā, sagatavojot 2024. gada valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datus un risinot ar šo datu sagatavošanu saistītos metodoloģiskos jautājumus. Latvijas Bankas speciālisti piedalījās arī Eurostat organizētā metodoloģisku jautājumu risināšanā un aptaujās, t. sk. par makrofinansiālās palīdzības aizdevumu Ukrainai, par NATO Inovācijas fonda statistisko uzskaiti, par ES grantu uzskaites principiem, par nodokļu ieņēmumiem ES dalībvalstīs.
Pārskata gadā Latvijas Banka turpināja sniegt atbalstu valdībai, lai veicinātu aktīvu Latvijas dalību ES un pārstāvību OECD un MONEYVAL. Latvijas Banka nodrošināja atbalstu valdībai arī informācijas sniegšanā starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām un Latvijas Republikas aizņēmuma darījumu sagatavošanā.