Pakalpojumu pieejamība
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (73.2 pants; stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī) un Latvijas Bankas 2024. gada 25. novembra noteikumi Nr. 353 "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi" (Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi) tika pieņemti ar mērķi nodrošināt plašāku klātienes pakalpojumu pieejamību kredītiestāžu klientiem – patērētājiem – Latvijas reģionos. Saskaņā ar jauno regulējumu lielākajām kredītiestādēm, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 73.1 panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem (AS "SEB banka", "Swedbank" AS, AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle), no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšana. Šā regulējuma mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta.
Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumi paredz divu veidu klātienes pakalpojumu sniegšanas risinājumus – pastāvīgas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas (to darba laiks ir vismaz 16 stundas nedēļā) un alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas. Alternatīvajās pakalpojumu sniegšanas vietās kredītiestādēm ir pienākums pēc klienta – patērētāja – pieprasījuma nodrošināt finanšu pakalpojumus klātienē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc klienta pieteikuma saņemšanas.
Latvijas Banka 2025. gadā cieši sadarbojās ar kredītiestādēm, lai tās 2026. gadā paplašinātu savu klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu pārklājumu Latvijas reģionos. Lai atbilstu regulējumā noteiktajām prasībām par klātienes pakalpojumu sniegšanu reģionos, 12 Latvijas pilsētās 2026. gadā darbu sāk jaunas kredītiestāžu pakalpojumu sniegšanas vietas (8 pastāvīgās pakalpojumu sniegšanas vietas un 13 alternatīvās pakalpojumu sniegšanas vietas). Jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas jānodrošina AS "SEB banka", "Swedbank" AS un AS "Citadele banka". Luminor Bank AS Latvijas filiāles klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu pārklājums 2025. gada 31. decembrī atbilda prasībām par klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu pieejamību.
Licencēšanas atbalsta mehānisma pilnveide
2025. gadā Latvijas Banka pārskatīja un papildināja licencēšanas atbalsta mehānismu. Līdz ar veiktajiem uzlabojumiem Latvijas Banka piedāvā ikvienam potenciālajam finanšu tirgus dalībniekam tiešu un ērtu iespēju saņemt konsultācijas, nodrošinot skaidrību par uzraudzības iestādes gaidām un normatīvā regulējuma interpretāciju. Ieviesti arī licencēšanas vienkāršošanas principi, t. sk. attiecībā uz iesniedzamo dokumentu aprakstiem.
Izstrādātais licencēšanas atbalsta mehānisms nodrošina skaidru un strukturētu licencēšanas procesu ar regulārām tikšanās iespējām. Galvenie procesa elementi ir:
- sagatavošanās jeb pirmslicencēšanas posms, kas ietver tikšanos ar ekspertiem pirms pieteikuma iesniegšanas;
- licencēšanas ceļvedis, kas sniedz priekšstatu par licencēšanas procesu, uzraudzības iestādes gaidām un potenciālā finanšu tirgus dalībnieka veicamajām darbībām;
- pirmslicencēšanas un licencēšanas pieteikuma formu saskaņošana, strukturētā veidā sistematizējot pieteikuma un iesniedzamo dokumentu saturu;
- vairākos aspektos veikts pieteikuma pilnīguma pārbaudes process, kas nodrošina pieteikuma pārbaudi, pirms sākas tā izskatīšana pēc būtības;
- skaidrojums par licences, reģistrācijas vai darbības atļaujas saņemšanai vajadzīgo dokumentu sagatavošanu, iekļaujot tajā uzraudzības iestādes gaidas un norādes pieteikuma kvalitatīvākai sagatavošanai.
Prudenciālā regulējuma pilnveide
2025. gadā notika darbs pie grozījumiem Kredītiestāžu likumā (stājās spēkā 2026. gada 6. janvārī), ar kuriem tika ieviests regulējums specializētajām kredītiestādēm ar zemāku sākotnējā kapitāla slieksni. Grozījumu mērķis ir veicināt konkurētspēju kredītiestāžu segmentā un finanšu tirgus dalībnieku, tostarp krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Grozījumi Kredītiestāžu likumā noteic, ka specializētā kredītiestāde, kuras sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par 1 milj. eiro, varēs sniegt likumā minētos finanšu pakalpojumus. Lai kļūtu par specializēto kredītiestādi, iestādei ir jāatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
- ierobežots klientu loks, kas noteikts pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa Krājaizdevu sabiedrību likuma izpratnē;
- finanšu pakalpojumi tiek sniegti tikai digitāli;
- biznesa modelis paredz tādu inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, kas Latvijas mērogā ir jauni vai būtiski uzlaboti finanšu pakalpojumi.
Specializētajai kredītiestādei, uzsākot darbību, paredzētas tādas pašas prasības (par risku izvērtējumu, kapitāla pietiekamību, finanšu stabilitāti u. c.) kā kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par 5 milj. eiro.
Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmenta reformas rezultātā 2025. gada 5. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, paplašinot kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kreditējamo personu loku. Turpmāk kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas varēs izsniegt aizdevumus saviem biedriem – komercsabiedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām. Grozījumi tika izstrādāti Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pārstāvju ciešā sadarbībā, ņemot vērā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību vēlmi paplašināt darbību ar juridisko personu kreditēšanu. Tie sekmēs finanšu līdzekļu pieejamību Latvijas reģionos un ilgtspējīgu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmenta izaugsmi.
Latvijas Banka pārstrādāja arī līdz šim spēkā esošos kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām saistošos noteikumus un izstrādāja jaunus "Krājaizdevu sabiedrību kredītriska pārvaldīšanas noteikumus" un "Krājaizdevu sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas noteikumus". Vienkāršošanas iniciatīvas ietvaros ar mērķi ieviest proporcionalitātes principu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzībā, pielāgojot prasības to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības turpmāk tiks iedalītas nozīmīgās un mazāk nozīmīgās sabiedrībās, tādējādi atvieglojot vairākas prasības iekšējās kontroles sistēmas izveidē un mazinot administratīvo slogu mazākām kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām. Savukārt visas prasības kredītriska pārvaldīšanas jomā ir strukturēti ietvertas vienā tiesību aktā, precizējot un izvērstāk skaidrojot jau esošās prasības, piemēram, nodrošinājuma novērtēšanas, aizdevumu piešķiršanas un kredītspējas izvērtēšanas, kā arī aizdevumu administrēšanas un kvalitātes pārraudzības jomā. Papildus noteiktas detalizētākas un specifiskākas prasības tām kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām, kuras sniegs kreditēšanas pakalpojumus komercsabiedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām.
Mūsdienīgi servisi
Izmantojot Latvijas Bankas sniegto iespēju arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un krājaizdevu sabiedrībām kļūt par Latvijas Bankas izveidotās un uzturētās maksājumu sistēmas – Elektroniskā klīringa sistēmas (EKS sistēma) – dalībniekiem, 2025. gadā EKS sistēmai pievienojās pirmie nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji (licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes).
Kvalitatīvam jauno EKS sistēmas dalībnieku atbalstam Latvijas Banka sagatavoja skaidrojošus procesu aprakstus, konsultēja juridisko un tehnisko prasību izpildē, kā arī sniedza palīdzību dalības uzsākšanas plānošanā un atbalstu testēšanas procesā. Šāda pieeja dod vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piekļūt EKS sistēmas pakalpojumiem un sekmē maksājumu pakalpojumu attīstību Latvijā.
2025. gada oktobrī stājās spēkā Zibmaksājumu regulas prasība maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pirms maksājuma uzsākšanas pārbaudīt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējo atbilstību. Latvijas Banka, lai atbalstītu Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējus šīs prasības izpildē, izveidoja Zibpārbaudes servisu. Tas ietver papildu drošības elementu, kas mazina krāpšanas un cilvēka kļūdu riskus maksājumu veikšanā.