Starptautiskajā dienaskārtībā 2025. gadā lielā mērā dominēja ģeopolitiskās norises. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā vides, dabas un klimata riski finanšu sektorā aktualitāti nezaudē – tie joprojām sistemātiski jāvērtē un jāmazina. Uz to konsekventi norāda Eiropas uzraudzības iestāžu un ECB uzņemtais virziens un līdz šim īstenotie pasākumi, kas akcentē preventīvas risku pārvaldības nepieciešamību arī mainīgos apstākļos. Turklāt prioritāšu pārkārtošana nevis samazina, bet bieži vien tieši pastiprina vides, dabas un klimata riskus – gan fiziskos, gan pārejas riskus.
Vienlaikus ilgtspējības joma piedzīvo strukturālas pārmaiņas. Tas arvien skaidrāk apliecina: ilgtspējība vairs nav atsevišķa iniciatīva, bet gan horizontāls elements, kas integrējams organizāciju stratēģijās. Ģeopolitiskās fragmentācijas apstākļos tās organizācijas, kuras biznesa modeļos laikus nostiprina ilgtspējības principus, iegūst konkurētspējas priekšrocības.
Pārskata gadā Latvijas Banka turpināja īstenot iekšējos ilgtspējības mērķus, kuri izvirzīti laikposmam līdz 2026. gadam. Latvijas Bankas SEG emisijas samazinās, galvenokārt palielinoties atjaunīgo energoresursu īpatsvaram enerģijas gala patēriņā. Stratēģisko (t. i., zaļo, sociālo un inovatīvo)
iepirkumu1Stratēģiskais iepirkums ir tāds iepirkums, kurā ņemta vērā ietekme uz vidi un sociālajiem aspektiem vai kurš veicina inovāciju attīstību.
īpatsvars turpina palielināties un 2025. gadā veidoja 58 % no visiem iepirkumiem
(2022. gadā šādu iepirkumu īpatsvars bija 2 %). Arī nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļu oglekļa pēdas nospiedums samazinās. Savukārt sociālās ilgtspējības jomā pārskata gadā tika novērsta sieviešu un vīriešu darba samaksas par vienādu darbu atšķirība. Kā atklāja ikgadējais iekšējais novērtējums, arī darbinieku ikdienas zaļie paradumi uzrāda stabilu un nelielu augšupvērstu dinamiku.
Latvijas Banka 2025. gadā turpināja publicēt rakstus, veicinot diskusiju par dažādu nozaru ilgtspējību un konkurētspēju, tajos izvērtējot pieprasījuma, piedāvājuma, ietekmes uz vidi un veselību, apritīguma un citus aspektus, piemēram, transporta jomā, enerģētikā, tirdzniecībā un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Paplašināti, t. i., gan globālā, gan Eiropas un Latvijas mērogā, tika skatīts "mūžīgo ķimikāliju" (PFAS) piesārņojums, kā arī tekstila un apģērbu ražošana, pieprasījuma pārmaiņas un ietekme uz vidi un veselību.
Sociālās ilgtspējības jomā Latvijas Bankas speciālisti vērtēja cilvēkkapitāla un veselības aprūpes nozīmi labklājības un dzīves kvalitātes celšanā, kā arī iekšējo darba roku rezervju aktivizēšanas rīkus. Tika sniegts vērtējums par Nacionālā attīstības plāna cilvēkkapitāla mērķu izpildi un atalgojuma taisnīgumu Latvijā, kā arī par dzimumu lomu ietekmi uz dzimstību un dzimumu nevienlīdzību darba tirgū.
Latvijas Bankas pētnieciskais darbs ilgtspējības jomā ir saistīts ar zaļās pārkārtošanās ekonomiskās ietekmes analīzē izmantoto modelēšanas instrumentu klāsta pilnveidi. Iepriekšējos gados izstrādātie modeļi 2025. gadā tika izmantoti, lai novērtētu ETS2 ieviešanas ietekmi uz eirozonas un Latvijas tautsaimniecību. Tika veikts arī pētījums par siltumefektivitātes uzlabošanas ietekmi uz nekustamo īpašumu cenu Latvijā. Tā rezultāti liecina, ka dzīvokļi renovētās ēkās maksā aptuveni par 11 % vairāk nekā līdzīgi dzīvokļi nerenovētās ēkās, turklāt renovācijas atdeve dzīvokļu īpašniekiem ir aptuveni 10 % no dzīvokļa vērtības.
Latvijas Banka ir sākusi pievērst lielāku uzmanību ar dabu saistītajiem riskiem un izstrādā to pārvaldības palīglīdzekļus. Ar šo risku kategoriju nākotnē varētu saskarties arvien lielāks finanšu tirgus dalībnieku skaits. Vienlaikus ar regulējuma vienkāršošanas centieniem Eiropas līmenī Latvijas Banka pārskata gadā sagatavoja IT risinājumu projektu, lai atvieglotu ar ilgtspējību saistīto datu ieguvi un apmaiņu starp finanšu tirgus dalībniekiem, to klientiem un Latvijas Banku.
Latvijas Banka 2025. gadā aktīvi līdzdarbojās starptautiskos forumos un organizācijās, kas veicina finanšu sistēmas zaļināšanu, t. sk.:
- ECB darba grupās par klimata pārmaiņām, organizācijas zaļināšanu, ilgtspējīgiem un atbildīgiem ieguldījumiem finanšu aktīvu portfeļos un statistiku;
- EBI darba grupā par ilgtspējīgām finansēm;
- EVTI darba grupās par ilgtspējības uzraudzību, ilgtspējas ziņošanu un regulējumu;
- starpinstitucionālās darba grupās;
- NGFS darba grupās par ilgtspējīgiem finanšu ieguldījumiem un korporatīvo pārvaldību, klimata scenārijiem, pētniecību, modelēšanu un bioloģisko daudzveidību.
2025. gada 10. decembrī jau piekto reizi tika pasniegta Latvijas Korporatīvās pārvaldības balva. Pasākumā tika godinātas organizācijas, kuras apliecinājušas savu izcilību balvas nominācijās, un notika diskusija par uzņēmuma padomi kā pievienoto vērtību pārvaldībā un par to, kādā veidā efektīva padomes darbība veicina uzņēmuma ilgtspēju un attīstību. Balva izveidota, lai stiprinātu Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksa un ilgtspējības principu praktisku ieviešanu Latvijas uzņēmumos.
Būtiskākais no 2025. gadā paveiktā
|
Pētniecība un modelēšanas instrumentu klāsts |
Iepriekšējos gados izstrādātie modeļi 2025. gadā tika izmantoti tam, lai novērtētu ETS2 ieviešanas ietekmi uz eirozonas un Latvijas tautsaimniecību. Tika veikts arī pētījums par siltumefektivitātes uzlabošanas ietekmi uz nekustamo īpašumu cenu Latvijā. |
|
Analītika |
Tika publicēti vairāki raksti par dažādām ar ilgtspējību saistītām tēmām. Rakstā par transporta ilgtspēju tika veikts privātā un sabiedriskā transporta salīdzinājums pārvietošanās laika un emisiju kontekstā, kā arī daļēji analizēti iedzīvotāju transporta izmantošanas paradumi. Tika publicēti raksti par PFAS piesārņojumu, enerģētiku, tirdzniecību, tekstila ražošanu, kā arī par ZIZIMM sektora lomu Latvijas klimata politikā – par SEG emisiju piesaisti un par aprēķina metodoloģiju. Tika publicēti analītiskie raksti arī par Latvijas ēku fonda pašreizējo problemātiku un ēku atjaunošanas jautājumiem. Sociālās ilgtspējības jomā Latvijas Banka aicināja domāt un diskutēt par demogrāfijas izaicinājumiem, veltot tam ekspertu sarunu par dzimstības veicināšanu Latvijā. Par šo tēmu tika sagatavoti arī vairāki analītiskie raksti, t. sk. par dzimumu lomu ietekmi uz dzimstību un dzimumu nevienlīdzību darba tirgū. Tika sniegts vērtējums par Nacionālā attīstības plāna cilvēkkapitāla mērķu izpildi. Tika analizēta cilvēkkapitāla un veselības aprūpes nozīme labklājības un dzīves kvalitātes celšanā, kā arī iekšējo darba roku rezervju aktivizēšanas rīki. Tika sniegts vērtējums par atalgojuma taisnīgumu Latvijā, t. sk. salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm. |
|
Makrouzraudzība |
Turpinājās 2023. gadā uzsāktā to kreditēšanas standartu atvieglošana, kurus piemēro kredītiem energoefektīva mājokļa iegādei. Atvieglojumi ir spēkā no 2024. gada. |
|
Finanšu stabilitātes analīze, t. sk. stresa testēšana, scenāriji un modeļi |
Tika veikts apkopojums par klimata risku atspoguļojumu vairāku valstu finanšu stabilitātes pārskatos, kurā secināts: jo savlaicīgāka un straujāka būs pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, jo ilgtermiņā mazākas būs ar klimata pārmaiņām saistītās izmaksas un zaudējumi. Tika publicēts raksts par dabas katastrofu ietekmi uz finanšu sektoru, kurā secināts, ka dabas katastrofas būtiskāk kaitē mazākām, ekonomiski atvērtām valstīm ar straujāku attīstību. Tika organizēti informatīvi pasākumi par strādājošo pensionāru pensijas automātisku pārrēķinu. Latvijas Banka piedalījās NGFS iekšējā ziņojuma izstrādē par fizisko risku analītikas praksi starptautiskā mērogā. |
| Finanšu tirgus dalībnieku uzraudzība |
Atbilstoši Latvijas Bankas uzraudzības prioritāšu un pārbaužu plānam viena no finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības prioritātēm laikposmā no 2025. gada līdz 2027. gadam ir biznesa modeļa ilgtspēja pārejas ekonomikā. Tika veikta IBS neklātienes tematiskā pārbaude par to darbinieku zināšanu un kompetenču nodrošināšanu ilgtspējas jomā, kuri sniedz klientiem ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem vai kuri ir iesaistīti būtiskos piemērotības novērtēšanas procesa aspektos. Tika veikta arī tematiskā horizontālā pārbaude par klimata pārmaiņu risku iekļaušanu risku un maksātspējas pašu novērtēšanas procesā. Saistībā ar ilgtspējības aspektu integrēšanu uzraudzībā tika ieviests ilgtspējas informācijas prasību izpildes uzraudzības process emitentiem atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam un EVTI pamatnostādnēm par ilgtspējas informācijas prasību izpildi. Arī kredītriska pārbaužu metodoloģija tika papildināta ar ESG aspektiem. Lai monitorētu finanšu tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sekotu līdzi ilgtspējības jomā paveiktajam, Latvijas Banka veica kredītiestāžu anketēšanu par to zaļo kredītu portfeli un tām pieejamajiem ESG datiem, to integrēšanu informācijas sistēmās un izmantojumu ESG risku būtiskuma novērtēšanas un pārvaldīšanas procesos. Turpinājās Latvijas Bankas dalība EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Tehniskā atbalsta instrumenta projektā par ESG risku pārvaldību finanšu sektorā. Projekta ietvaros Latvijas Banka saņēma rekomendācijas ilgtspējības jomas uzraudzības procesu pilnveidei, un uz to pamata tika izstrādāts ESG jomas darbības virzienu pasākumu plāns 2025.–2027. gadam. Latvijas Banka saņēma ieteikumus arī par ESG datu apkopošanas un apstrādes pilnveidi. Tie veicinās uzraudzības vajadzībām nepieciešamo datu ieguvi un iekļaušanu esošajā informācijas sistēmu ietvarā. Tika saņemti arī ieteikumi un izstrādāti uzraudzības rīku prototipi klimata un zaļmaldināšanas risku novērtēšanai un novēršanai. Kapitāla tirgus segmentā šie rīki pēc to pielāgošanas un integrēšanas Latvijas Bankas uzraudzības ietvarā ļaus detalizēti analizēt gan ieguldījumu fondu portfeļus, gan arī to atklāto informāciju. Projekta noslēguma posmā 2026. gadā paredzēta arī citu finanšu sektora segmentu dalībnieku portfeļu klimata risku novērtēšanas (stresa testēšanas) un to publicēto ilgtspējas ziņojumu satura pārbaudes metodoloģiju un uzraudzības rīku izstrāde. Latvijas Banka turpināja organizēt ilgtspējas brokastu cikla pasākumus, kuru mērķis ir veicināt finanšu tirgus dalībnieku izpratni un veikumu ilgtspējības jomā un kuri aptver plašu dalībnieku un apskatāmo tēmu loku. Ilgtspējas brokastīs ar finanšu tirgus dalībniekiem tika apspriestas ESG jomas regulējošo prasību aktualitātes un tādi vietējo ilgtspējas datu praktiskās izmantošanas aspekti kā ēku energosertifikātu datu analīze un to aizstājēju (proxy) noteikšanas metodes, kā arī plūdu karšu un nekustamo īpašumu ģeolokācijas apvienošana. |
| Ar klimatu saistītie dati un statistika |
Latvijas Banka turpināja atbalstīt ECB iniciatīvas saistībā ar fizisko risku (piemēram, plūdu un dabas katastrofu) iespējamības novērtēšanu ES līmenī. Latvijas Banka sāka sniegt datus par vērtspapīru un kredītu darījumos iesaistīto juridisko personu bilances atlikumiem un atrašanās vietas ģeogrāfiskajām koordinātēm. Ar 2025. gada novembri Kredītu reģistra dalībnieki Kredītu reģistrā iekļauj šādas papildu ziņas par jauniem izsniegtajiem kredītiem:
|
| Skaidrā nauda un tirgus infrastruktūra | Tika palielināts monētu maiņas apjoms ar Baltijas valstu centrālajām bankām, tādējādi nodrošinot vietējo pieprasījumu pēc attiecīgajiem monētu nomināliem un samazinot vajadzību kalt jaunas monētas. Monētu maiņas projekts turpināsies arī 2026. gadā. Lai veicinātu aprites ekonomiku un samazinātu ietekmi uz vidi, tika organizēts ideju konkurss uzņēmumiem par ilgtspējīgu risinājumu izstrādi nederīgu banknošu pārstrādei. Piemērotāko risinājumu izvērtēšana turpināsies 2026. gadā. Banknošu pakošanā tika veikta tādu plēvju testēšana, kuru sastāvā ir 30 % pārstrādātas plastmasas. Ņemot vērā testu rezultātus, turpmāk aptuveni trešdaļa banknošu tiks pakota šāda veida plēvēs. |
| Ārvalstu rezerves un citi nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļi | Tika publicēts trešais ar klimatu saistītās finanšu informācijas ziņojums atbilstoši Eirosistēmas kopējai nostājai ar klimatu saistītās informācijas atklāšanā. Ilgtspējības stratēģiju integrācija un ieguldījumu pārorientēšana uz ilgtspējīgākiem emitentiem trijos ieguldījumu portfeļos veicināja portfeļu ilgtspējības rādītāju uzlabošanos un oglekļa pēdas nospieduma samazināšanos. |
| Sociālās atbildības politika | Latvijas Bankā tika novērsta sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirība par vienādu darbu (Equal Pay), un tagad tā sasniedz statistiski nenozīmīgu rādītāju (1 %), kā arī tika samazināta novērotā algu atšķirība (11 %) starp dzimumiem (Gender Pay Gap). Oficiālā monetāro un finanšu iestāžu foruma (OMFIF) centrālo banku Dzimumu līdzsvara indeksā Latvijas Banka 2025. gadā ierindojās 4. vietā. Šis indekss atspoguļo sieviešu īpatsvaru centrālās bankas darbinieku vidū, t. sk., ņemot vērā sieviešu un vīriešu īpatsvaru vadošajos amatos. Tika sākta prasmēs balstīta personāla vadības prakse, izstrādājot un ieviešot mākslīgā intelekta atbalstītu prasmju identificēšanas rīku, kas paredzēts gan darbinieku, gan vadītāju lietošanai. Tika stiprinātas emocionālās inteliģences prasmes, veicot emocionālā klimata indeksa mērījumu un vadītāju 360° novērtēšanu. Darba aizsardzībā pirmo reizi tika vērtēti arī darba vides psihoemocionālie riski. Latvijas Banka Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajā programmā ieguvusi statusu "Ģimenei draudzīga darbavieta". |
| Zināšanu pilnveide un kapacitāte |
Tika pilnveidotas darbinieku zināšanas par dažādiem ar ilgtspējību saistītiem jautājumiem:
|