Uz 2025. gadu varam atskatīties ar labi padarīta darba apziņu. Aizvien uzskatāmāk redzams, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošana Latvijas Bankai bija stratēģiski pareizs lēmums, būtiski uzlabojumi vērojami gan kreditēšanā, gan finanšu pakalpojumu pieejamībā, un šāda finanšu sektora institūciju optimizācija būtu jēgpilna arī citos tirgus segmentos. Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mēs neatlaidīgi turpināsim ieviest uzlabojumus finanšu sektorā, to modernizējot un stiprinot tā noturību.
Neskatoties uz tirdzniecības tarifu šoku un augsto nenoteiktības līmeni pasaules ekonomikā, inflācija eirozonā 2025. gadā noturīgi atgriezās 2 % līmenī, ECB Padomei izpildot tai noteikto cenu stabilitātes mērķi. Ekonomikas izaugsme pamazām kļuva straujāka un plašāka. Tomēr Krievijas izraisītais karš Ukrainā un arvien jauni ģeopolitiskie satricinājumi arī 2026. gadā rada jaunus izaicinājumus, kas var aplauzt trauslos izaugsmes asnus. Karš Tuvajos Austrumos ir izraisījis energoresursu šoku, kas visā pasaulē padzīs augšup cenas un sabremzēs ekonomikas izaugsmi. ECB Padome uzmanīgi sekos līdzi notikumu attīstībai un nepieciešamības gadījumā nekavēsies koriģēt monetāro politiku, lai vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % līmenī. Centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti un finanšu sektora noturību, savukārt galvenie darbi ekonomikas izaugsmes atbalstam ir valdību ziņā. Strukturālās pārmaiņas ir skaidri izklāstītas Mario Dragi ziņojumā "Eiropas konkurētspējas nākotne". Steidzamākie darbi ir stiprināt Eiropas militāro aizsardzību un izveidot vienotu finanšu pakalpojumu tirgu.
Latvijas sabiedrība augstu vērtē Latvijas Bankas paveikto. Centrālā banka ir starp institūcijām, kurām sabiedrība uzticas visvairāk, un tas reizē ir gan pagodinājums, gan atbildība. Atbilstoši tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" 2025. gada nogalē veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem Latvijas Bankai uzticas vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju un vairāk nekā divas trešdaļas uzskata, ka Latvijas Banka strādā profesionāli. Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir konsultēt Saeimu un valdību ekonomiskās politikas jautājumos, un 2025. gadā šī sadarbība uzlabojās, īpaši ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Pārdomāti, saprātīgi un tālredzīgi lēmumi, ieklausoties neatkarīgu un profesionālu ekspertu viedoklī, ir īpaši svarīgi trauksmainajā un populisma piepildītajā priekšvēlēšanu laikā.
2025. gadā Latvijas Bankas prioritātes un galvenie darbības virzieni bija drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors, mūsdienīgi un pieejami finanšu sektora pakalpojumi, inovatīva un efektīva centrālā banka.
Kritisko finanšu pakalpojumu jomā Latvijas Banka attīstīja risinājumu karšu maksājumiem bezsaistē, kas ļaus lielajos pārtikas veikalos, degvielas uzpildes stacijās un aptiekās norēķināties ar maksājumu kartēm arī brīžos, kad ir sakaru pārrāvumi. Pilnveidojām kritisko finanšu pakalpojumu nepārtrauktības risinājumus, t. sk. kritisko bankomātu tīklu un lielo uzņēmumu norēķinus krīzes situācijā. Gada sākumā stājās spēkā minimālās prasības skaidrās naudas pieejamībai, turpinājās darbs pie finanšu sektora digitālās darbības noturības stiprināšanas un kiberrisku ierobežošanas. Gada nogalē ieviesām maksājumu saņēmēju verifikāciju, kas samazinās kļūdu un krāpšanas risku starpbanku maksājumos.
Finanšu pakalpojumu pieejamības jomā pērn nostiprinājās izrāviens kreditēšanā, veicinot strauju izaugsmi. Kreditēšana audzē ekonomiku. Īpaši straujš – vairāk nekā 16 % – kreditēšanas kāpums bija uzņēmumu segmentā. Mājsaimniecību kreditēšanu stiprināja procentu likmju samazinājums un vienkāršots mājokļa kredītu pārkreditēšanas regulējums. Pārkreditēšanās iespēju izmantoja vairāk nekā 11 500 hipotekāro kredītu saņēmēju, tā rezultātā kredīta dzīves laikā ietaupot ap 50 milj. eiro. Samazinoties banku pievienotajām procentu likmēm, kredītņēmēji par to pašu ikmēneša maksājumu potenciāli var atļauties lielāku mājokli – apmēram par 6 kvadrātmetriem lielāku jaunajā projektā un par 18 kvadrātmetriem lielāku sērijveida ēkā.
2025. gadā turpinājām darbu pie pensiju 2. līmeņa darbības pilnveides. Tika izstrādāti un par šo jomu atbildīgajai Labklājības ministrijai iesniegti priekšlikumi ļaut iedzīvotājiem izvēlēties piemērotāku līdzekļu izņemšanas brīdi apstākļos, kad vērtspapīru vērtība finanšu tirgos krīt. Papildus tika pārskatīti ieguldījumu limiti, vienkāršota pensiju 2. un 3. līmeņa pārvalde, kā arī uzsākta vietnes manapensija.lv modernizācija, to pakāpeniski pārņemot no centrālā vērtspapīru depozitārija Nasdaq CSD SE. 2025. gadā pieņemtie lēmumi, piemēram, par zemākiem pastāvīgās komisijas maksas griestiem pensiju 2. līmeņa pārvaldītājiem, gada laikā iedzīvotājiem deva 2.8 milj. eiro ieguvumu.
Starp citiem nozīmīgiem darbiem var minēt Latvijas Bankas maksājumu sistēmu atvēršanu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu tiešai dalībai, nozares stratēģiju izstrādi FinTech un kapitāla tirgus jomā, tiesību aktu izstrādi, lai krājaizdevu sabiedrības varētu uzsākt juridisko personu kreditēšanu, kā arī jauna finanšu institūcijas veida – specializētas kredītiestādes ar mazāku sākotnējo kapitālu – ieviešanu. Tika pārņemts Eiropas Savienības līmeņa uzraudzības ietvars, atbilstoši Latvijas specifiskajai situācijai atvieglojot prasības mazākajām no sistēmiski nozīmīgajām komercbankām.
2025. gadā notika sagatavošanās darbs, un no 2026. gada 1. janvāra stājušās spēkā jaunas prasības komercbanku pakalpojumu sniegšanai klātienē, kas būtiski uzlabos reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju piekļuvi komercbanku pakalpojumiem.
Lai arī centrālo banku darbības mērķis nav peļņas gūšana, Latvijas Banka 2025. gadu noslēdza ar 332 milj. eiro kopējo atzīto peļņu. Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā par 2025. gadu sasniedz 56 milj. eiro – 19 milj. eiro kā dividendes no 2025. gadā gūtās peļņas, 21 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 16 milj. eiro nodokļos.
2026. gadā turpināsim modernizēt un stiprināt finanšu sektoru, tāpēc starp mūsu prioritātēm ir finanšu pakalpojumu pieejamība un atbilstība klientu vajadzībām. Bet mans 2026. gada novēlējums finanšu sektoram ir kļūt ambiciozākam.
Liels paldies maniem Latvijas Bankas kolēģiem par pērn sasniegto. Tādu pašu degsmi un jaudu no sevis un no ikviena kolēģa gaidu arī šogad. Mums izdosies!
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
Rīgā 2026. gada 8. maijā