Kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir būtiski augusi. 2025. gadā nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums palielinājās attiecīgi par 15.3 % un 9.9 %. Tas ir straujākais izsniegto kredītu atlikumu pieaugums 18 gadu laikā. Turklāt jau otro gadu pēc kārtas kredītportfeļa pieauguma temps pārsniedza nominālā IKP kāpuma tempu. Tā rezultātā divu gadu laikā kredītu atlikuma un IKP attiecība ir palielinājusies par 2.2 procentpunktiem.
1. attēls. Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību kredītu atlikuma gada pārmaiņas* (%)
* Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekme.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas stimulējis kreditēšanas aktivitātes atjaunošanos, ir kredītu procentu likmju samazinājums. Tas skaidrojams gan ar naudas tirgus procentu likmju, t. sk. īstermiņa EURIBOR likmju, kritumu, gan ar zemākām pievienotajām procentu likmēm. EURIBOR likmes, ko Latvijā galvenokārt izmanto kā bāzes likmes kredītu cenošanā, pēc augstākā punkta sasniegšanas 2023. gada oktobrī ir sarukušas vairāk nekā par 2 procentpunktiem. Vienlaikus būtiski ir samazinājušās arī jauno kredītu pievienotās procentu likmes, īpaši hipotekāro kredītu segmentā. To citstarp var skaidrot ar kredītņēmēju augošo interesi par pārkreditēšanu un kredīta pievienotās procentu likmes pārskatīšanu.
Balstoties uz Latvijas Bankas analīzi un priekšlikumiem, tika veikti grozījumi vairākos normatīvajos
aktos1Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Apdrošināšanas līguma likums, Kredītiestāžu likums, Notariāta likums, Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai".
, kuru ietekmē būtiski samazinājās hipotekāro kredītu pārkreditēšanas izmaksas, – tika aizliegtas "aiziešanas" komisijas, atcelta valsts nodeva par jaunas ķīlas reģistrāciju, kas bija jāmaksā, veicot pārkreditēšanu, un ierobežotas citas izmaksas.
Papildus, lai rosinātu Latvijas kredītņēmējus izmantot iespēju uzlabot savu kredītu nosacījumus, Latvijas Banka tīmekļvietnē "Naudas skola" izveidoja speciālu sadaļu. Tajā ietverts informatīvs rīks, kas kredītņēmējiem ļauj noskaidrot, cik konkurētspējīga ir hipotekārā kredīta pašreizējā pievienotā procentu likme salīdzinājumā ar vidējām pēdējos sešos mēnešos izsniegto kredītu procentu likmēm. Sadaļā ir arī kalkulators, kas ļauj salīdzināt ikmēneša kredīta maksājumus, piemērojot dažādus nosacījumus. Papildus sadaļā soli pa solim aprakstīts, kas jādara, ja kredītņēmējs vēlas pārkreditēt savu hipotekāro kredītu, un sniegtas atbildes uz bieži uzdotajiem jautājumiem.
Lai šo iespēju padarītu saprotamu, pieejamu un praktiski izmantojamu iespējami lielākam hipotekāro kredītu ņēmēju skaitam, Latvijas Banka rīkoja mērķtiecīgu informatīvo kampaņu. Tā apliecināja Latvijas iedzīvotāju ļoti augsto interesi par hipotekārā kredīta nosacījumu uzlabošanu.
Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija liecina, ka 2025. gadā hipotekāro kredītu pievienotās procentu likmes tika samazinātas 11 505 hipotekārajiem kredītiem – 2.3 reizes vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopā.2Pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtu vēl lielāks, ja 2023. gadā nebūtu notikusi īslaicīga kredītu pievienoto procentu likmju samazināšana. Tās laikā bija vērojams straujš kredītu procentu likmju pieaugums, ko noteica monetārās politikas likmju kāpums. Tika arī diskutēts par nepieciešamību ieviest atbalstu iedzīvotājiem ar hipotekārajiem kredītiem. Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredzēja kompensēt 30 % no kredīta kopējiem procentu maksājumiem, arī pievienoto procentu likmju samazināšanas aktivitāte būtiski saruka.
No tiem 10 540 kredītiem likmi samazināja esošais aizdevējs un 965 kredītiem likme tika samazināta, tos pārkreditējot pie cita pakalpojumu sniedzēja. Šo kredītu kopējā vērtība sasniedz teju 840 milj. eiro jeb 18 % no visa hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā 2025. gada sākumā.
2. attēls. To hipotekāro kredītu skaits, kuriem samazināta pievienotā procentu likme (tūkst.)
Gadījumos, kad pievienoto procentu likmi samazināja esošais aizdevējs, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija 0.45 procentpunkti. Savukārt to kredītu pievienotās procentu likmes samazinājums, kuri tika pārkreditēti pie cita aizdevēja, vidēji bija pat 0.8 procentpunkti.
Šāds procentu likmju samazinājums gada laikā ļāva Latvijas kredītņēmējiem procentu maksājumos samaksāt krietni mazāk. Tie, kuru kredīta pievienoto procentu likmi samazināja esošais aizdevējs, procentu maksājumos gada laikā samaksā vidēji par 350 eiro mazāk nekā iepriekš, un tie, kuri savu kredītu pārkreditēja, – pat vidēji par 500 eiro mazāk.
Pieņemot, ka kredīts netiek atmaksāts pirms termiņa, visu kredītņēmēju kopējais ietaupījums kredītu dzīves cikla laikā sasniedz 53.5 milj. eiro.
Pārkreditēšanas atvieglošana veicinājusi konkurenci hipotekārās kreditēšanas segmentā vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lielāka kredītņēmēju interese par iespēju saņemt izdevīgāku kredītu pie cita aizdevēja un atviegloti pārkreditēšanas nosacījumi liek esošajam aizdevējam aktīvāk konkurēt par saviem klientiem. Otrkārt, pārkreditēšanas iespējas un reklāmas aizlieguma atcelšana padarījušas hipotekāro kredītu tirgu atvērtāku jauniem spēlētājiem. Tāpēc mazāku aizdevēju loma hipotekāro kredītu tirgū pēdējos ceturkšņos ir būtiski lielāka nekā pirms diviem gadiem. Tas veicina konkurenci un dod kredītņēmējiem plašākas izvēles iespējas.
Gaidāms, ka turpmāk hipotekārās kreditēšanas aktivitāti veicinās ne tikai lielāka konkurence, bet arī AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" jaunā programma – aizdevumi mājokļa iegādei reģionos, kas atrodas ārpus Rīgas, Mārupes, Olaines, Jūrmalas, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novada. Programmas mērķis ir veicināt mājokļu kredītu pieejamību Latvijas reģionos, lai risinātu Latvijas Bankas 2024. gada "Finanšu Pieejamības Pārskatā" konstatēto problēmu.
Kreditēšanas aktivitāte aug arī nefinanšu sabiedrību segmentā, tomēr to nenosaka zemāks pievienoto procentu likmju līmenis. Atšķirībā no hipotekāro kredītu segmenta nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu pievienotās procentu likmes pēdējo astoņu gadu laikā ir bijušas visai stabilas. Latvijas Bankas veiktā analīze liecina, ka vismaz daļēji augstāka kreditēšanas aktivitāte varētu būt saistīta ar kredītiestāžu vēlmi sasniegt solidaritātes iemaksas atlaides slieksni, lai samazinātu solidaritātes iemaksas apmēru vai pilnībā izvairītos no tās.
Tomēr solidaritātes iemaksa neveicina nefinanšu sabiedrību kreditēšanas noturīgu pieaugumu. Visizteiktākais kredīta atlikuma pieaugums 2025. gadā bija vērojams tādiem kredītiem kā kredītlīnijas, atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti. Šie kredītu veidi visbiežāk tiek izsniegti ar daudz īsāku termiņu nekā tipiskais kredīts nefinanšu sabiedrības investīciju vajadzībām. Tāpēc pašreizējā kreditēšanas tendence var nebūt noturīga nākotnē. Arī nodokļu politikas pārmaiņas rada tiesisko nenoteiktību, un tā var mazināt ārvalstu investoru interesi par Latviju.
Joprojām aktuāli ir arī vairāki citi faktori, kuri ierobežo nefinanšu sabiedrību kreditēšanu, t. sk. aizdevēju izvirzītās augstās ķīlas prasības. Latvijā 2024. gadā nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu vidējā nodrošinājuma vērtība bija 162 % no kredīta summas. Turklāt lielai daļai kredītu nodrošinājuma vērtība pat divkārt pārsniedz kredīta summu. Latvijā ir arī samērā plaši izplatīta prakse, izsniedzot kredītu nefinanšu sabiedrībai, pieprasīt privātpersonu sniegtu nodrošinājumu, un tas ir būtisks kreditēšanu ierobežojošs faktors.
Šie un citi faktori liecina par segmentāciju nefinanšu sabiedrību kreditēšanā. Tas savukārt nozīmē, ka konkurējošu piedāvājumu pieejamība Latvijas nefinanšu sabiedrībām ir mazāka, nekā varētu šķist, ņemot vērā samērā lielo kredītiestāžu skaitu Latvijā. Viens no veidiem, kā nefinanšu sabiedrību kreditēšanā mazināt segmentāciju un stiprināt konkurenci, ir veicināt kredītņēmēju informētību un mobilitāti. Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju ir veikusi analīzi un izstrādājusi regulējuma projektu, kas paredz ierobežot komisiju par aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Šīs analīzes rezultāti un priekšlikumi situācijas uzlabošanai tiek apspriesti Finanšu sektora attīstības padomē.
Latvijas Banka turpina arī dialogu ar finanšu sektoru par risinājumiem, lai mazinātu nesamērīgi augstas ķīlas prasības, vienlaikus gan aizsargājot aizdevēju intereses, gan netraucējot uzņēmējdarbības attīstību.