Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir konsultēt Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu par monetāro politiku un ar Latvijas dalību eirozonā saistītajiem ekonomikas politikas aspektiem, kā arī citiem ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītiem jautājumiem.
2024. gadā Latvijas Bankas amatpersonas un darbinieki regulāri tikās ar Latvijas Republikas Saeimas un valdības pārstāvjiem, t. sk. piedalījās Latvijas Republikas Saeimas komisiju sēdēs, Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdēs un vairāku valdības veidotu komiteju un darba grupu darbā, sniedzot viedokli finanšu un tautsaimniecības attīstības jautājumos.
Analizējot Latvijas tautsaimniecības attīstības perspektīvas, Latvijas Banka sniedza analītisku un datu atbalstu un konsultēja Saeimu un valdību par Latvijas tautsaimniecības problēmām un attīstību, tostarp par nodokļu politikas, sociālās aizsardzības, izglītības politikas, ārējās tirdzniecības politikas, cilvēkkapitāla attīstības u. c. jautājumiem.
Latvijas Banka turpināja analizēt Latvijas finanšu nozares lomu tautsaimniecībā un finansējuma un finanšu pakalpojumu pieejamību, sniedzot politikas veidotājiem informāciju par konstatētajiem šķēršļiem un priekšlikumus uzlabojumiem.
Pēc Latvijas Bankas analīzes un priekšlikumiem tika veikti grozījumi normatīvajos aktos ērtākai un lētākai privātpersonu hipotekāro kredītu pārfinansēšanai. 2024. gadā pēc Latvijas Bankas iniciatīvas tika sākta normatīvo aktu izstrāde, lai mazinātu šķēršļus arī juridisko personu kredītu un līzingu pārfinansēšanai. Diskusijās ar politikas veidotājiem tika sagatavoti grozījumi Komerclikumā. Grozījumu starpinstitucionālā saskaņošana turpināsies 2025. gadā.
Finanšu pakalpojumu pieejamības veicināšanai, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās, sadarbībā ar Finanšu ministriju 2024. gadā tika izstrādāta stratēģija samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem. Tā rezultātā dažādas institūcijas veica pasākumus finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, novēršot sistēmiskas problēmas šajā jomā. Piemēram, Latvijas Banka veica horizontālo pārbaudi visās kredītiestādēs un, identificējot trūkumus, uzdeva tām sagatavot trūkumu novēršanas plānus, kā arī uzraudzīja to izpildi.
2024. gadā tika veikta arī analīze par finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī padziļināta izpēte par hipotekārās kreditēšanas problemātiku reģionos un tika izstrādāti un politikas veidotājiem nodoti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, tostarp grozījumiem normatīvajos aktos. Rezultātā ar 2026. gadu reģionos būtiski uzlabosies finanšu pakalpojumu pieejamība.
Latvijas Banka sadarbojās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, sniedzot atbalstu potenciālo ārvalstu finanšu tirgus dalībnieku intereses par pakalpojumu sniegšanu Latvijā veicināšanā ar mērķi stiprināt konkurenci finanšu nozarē.
Latvijas Bankas speciālisti, darbojoties dažādās darba grupās un profesionālajās organizācijās, kā arī sadarbojoties ar atbildīgajām ministrijām un citām iestādēm, dalījās pieredzē un sniedza konsultācijas, atbalstu un priekšlikumus, t. sk. regulējošo tiesību aktu un to grozījumu izstrādes procesā, dažādās to kompetences jomās, tostarp tādās kā:
- ekonomikas prognozes;
- valsts budžeta izdevumi un ES fondu plānošana un izlietojums;
- valsts fondēto pensiju shēmas pilnveide;
- finanšu nozares (arī tās konkrēto sektoru, piemēram, finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību, pensiju fondu, alternatīvo ieguldījumu fondu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sabiedrību u. c.) attīstība;
- finanšu pratība un finanšu krāpšanas mazināšana;
- kritiskie finanšu pakalpojumi;
- noguldījumu aizsardzība;
- skaidrā nauda;
- digitālais eiro;
- NILLTPFN;
- Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju efektīva izpilde, kā arī to stiprināšana.
Satversmes tiesai tika sniegts Latvijas Bankas viedoklis saistībā ar fizisko personu un juridiskās personas prasībām par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, kā arī par zemes nomas maksas apmēru piespiedu nomas gadījumā.
Latvijas Bankas speciālisti eksperta statusā turpināja līdzdarboties CSP vadītajā valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas sagatavošanas darba grupā, sagatavojot 2023. gada valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datus, kā arī risinot ar šo datu sagatavošanu saistītos metodoloģiskos jautājumus.
Pārskata gadā Latvijas Banka turpināja sniegt atbalstu valdībai, lai veicinātu Latvijas aktīvu dalību ES, OECD un MONEYVAL, kā arī informācijas apmaiņu ar starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām un gatavojoties Latvijas Republikas aizņēmuma darījumiem.
Latvijas Banka 2024. gada rudenī sāka Latvijas finanšu tehnoloģiju attīstības stratēģijas izstrādes koordinēšanas procesu, kas turpināsies arī 2025. gadā. Latvijas Banka stratēģijas izstrādē aktīvi sadarbojas ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas Informācijas un tūrisma aģentūru un citām valsts iestādēm, kā arī nozares asociācijām un uzņēmumu pārstāvjiem. Finanšu ministrija plāno virzīt stratēģiju apstiprināšanai 2025. gada 1. pusgadā.