Digitālā eiro projekts
Latvijas Banka turpina aktīvi līdzdarboties digitālā eiro projektā, ko īsteno ECB kopā ar eirozonas nacionālajām centrālajām bankām. 2024. gadā turpinājās digitālā eiro sagatavošanās fāzes pirmā daļa. Šajā fāzē, kas plānota līdz 2025. gada rudenim, tiek veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai Eirosistēma būtu gatava praktiskai digitālā eiro ieviešanas uzsākšanai, ja ECB Padome pieņems šādu lēmumu.
Diskusijas par digitālā eiro nepieciešamību kļuvušas daudz aktīvākas, kopš nesenie ģeopolitiskie notikumi ir īpaši izgaismojuši nepilnības eirozonas stratēģiskajā autonomijā digitālo maksājumu jomā. Eirozonas atkarība karšu maksājumos no skaitliski nedaudziem ārpus Eiropas pārvaldītiem uzņēmumiem ir kļuvusi par problēmu, kam vajadzīgs steidzams praktisks risinājums. Situācijā, kad vairāk nekā pusei eirozonas dalībvalstu nav savu nacionālo karšu maksājumu shēmu, bet neviena no esošajām pārredzamā nākotnē neizvērsīs savus pakalpojumus visā eirozonā, digitālais eiro ir acīmredzams loģisks risinājums. Praksē tā ieviešana katram eirozonas iedzīvotājam nodrošinātu vienkāršu alternatīvu iespēju norēķināties digitāli, kā arī veicinātu konkurenci digitālo maksājumu tirgū.
Latvijas Banka strādāja, lai iesaistītu digitālā eiro projektā Latvijas uzņēmumus un iestādes un informētu tos par projekta virzību. 2024. gada septembrī Latvijas Banka izveidoja Latvijas nacionālo digitālā eiro forumu, kura mērķis ir nodrošināt dialogu starp iesaistītajām pusēm un gūt atgriezenisko saiti par digitālā eiro piedāvājumu un kurš apvieno Latvijas finanšu nozares dalībniekus, tirgotājus, sabiedrības interešu pārstāvjus un publiskās institūcijas. Forums turpinās darbu arī 2025. gadā, organizējot sanāksmes ne retāk kā reizi ceturksnī.
Savukārt, lai veicinātu plašākas sabiedrības izpratni un informētību par digitālā eiro projekta pamatojumu un virzību, Latvijas Banka 2024. gadā sagatavoja vairākas publikācijas, kā arī sniedza intervijas un komentārus plašsaziņas līdzekļos. 2024. gadā Latvijas Banka arī viesojās vairākās Latvijas augstskolās, iepazīstinot studentus par digitālā eiro projektu.
EKS sistēmas darbība
Latvijas Bankas izveidotā un uzturētā EKS sistēma 2024. gadā turpināja nodrošināt Latvijā darbojošos banku klientu eiro maksājumu veikšanu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā, izmantojot zibmaksājumu servisu un klīringa servisu, visā vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA). Zibmaksājumu serviss nodrošina maksājumu izpildi pāris sekunžu laikā katru dienu visu diennakti, klīringa serviss apstrādā maksājumus darba dienās, un nauda nonāk pie saņēmēja dažu stundu laikā.
EKS sistēmas tiešās dalībnieces bija deviņas kredītiestādes, Valsts kase un Latvijas Banka. Visi EKS sistēmas dalībnieki 2024. gada beigās izmantoja gan klīringa servisu, gan zibmaksājumu servisu.
1. attēls. EKS sistēmā 2024. gadā apstrādāto maksājumu skaits un apjoms
EKS sistēmā (zibmaksājumu servisā un klīringa servisā kopā) 2024. gadā tika veikti 126.3 milj. SEPA kredīta pārvedumu 202 mljrd. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2023. gadu EKS sistēmā veikto maksājumu skaits palielinājās par 5.0 %, bet apjoms – par 4.3 %.
Gada laikā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 1.4 reizes. Kopā tika apstrādāti 72.4 milj. zibmaksājumu 33.2 mljrd. eiro apjomā, atsevišķās dienās apstrādājot līdz pat 400 tūkst. zibmaksājumu. Zibmaksājumu servisa pieejamība bija 100 %.
EKS sistēmas klīringa serviss, kura pieejamība 2024. gadā bija 99.96 %, vidēji dienā apstrādāja 210 tūkst. klientu SEPA kredīta pārvedumu 660 milj. eiro apjomā. Kopā tika apstrādāti 53.9 milj. maksājumu 168.9 mljrd. eiro apjomā.
Latvijas Banka 2024. gadā veica priekšdarbus, lai EKS sistēmā varētu piedalīties arī maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes.
Zibsaišu reģistrs
Latvijas Banka turpināja nodrošināt arī Zibsaišu reģistra darbību, sniedzot iespēju vairāku Latvijas un Igaunijas banku klientiem zibmaksājumus un citus maksājumus veikt vēl ērtāk, maksājuma uzdevumā norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru.
2024. gada beigās Zibsaišu reģistrā, kura pieejamība bija 100 %, bija reģistrēti 906 tūkst. zibsaišu (pieaugums par 11 % salīdzinājumā ar 2023. gada beigām). Gada laikā reģistrs apstrādāja 17.6 milj. pieprasījumu. 59 % zibsaišu bija reģistrēti Latvijas banku klientiem, bet 41 % – Igaunijas banku klientiem.
TARGET-Latvija sistēmas darbība
Latvijas Banka 2024. gadā turpināja nodrošināt TARGET-Latvija sistēmas darbību. Tā ir pasaulē trešās lielākās maksājumu sistēmas – TARGET – komponentsistēma.
2. attēls. TARGET-Latvija sistēmā 2024. gadā veikto maksājumu skaits un apjoms
2024. gadā TARGET sistēmas, t. sk. TARGET-Latvija sistēmas, pieejamība bija 99.97 %. Līdzīgi kā 2023. gadā TARGET-Latvija sistēma vidēji dienā apstrādāja 627 maksājumus 1.3 mljrd. eiro apjomā.
Latvijas Banka sniedza maksājumu pakalpojumus eiro arī tām institūcijām, kurām Latvijas Bankā atvērti norēķinu konti ārpus Latvijas Bankas maksājumu sistēmas TARGET-Latvija, proti, Valsts kasei un Latvijas, ārvalstu un starptautiskajām finanšu iestādēm. 2024. gadā Latvijas Banka izpildīja šādu iestāžu maksājumus 1.3 mljrd. eiro apjomā.
Maksājumu sistēmu darbības pārraudzība
Latvijas Banka 2024. gadā ik dienu pārraudzīja EKS sistēmu, analizējot sistēmas tehnisko un operacionālo darbību, apkopojot sistēmas statistiskos datus un pārliecinoties, ka starpbanku maksājumu vide Latvijā ir droša un efektīva.
Latvijas Banka regulāri, reizi pusgadā, apkopoja un analizēja datus par Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu veiktajiem maksājumiem, tā pārraugot Latvijā izmantoto maksājumu instrumentu attīstību. Maksājumu dati tika apkopti atbilstoši vienotai ECB statistikas metodoloģijai.
Finanšu intrumentu norēķinu sistēmu darbības pārraudzība
Latvijas Banka sadarbībā ar Igaunijas centrālo banku, Lietuvas centrālo banku un Islandes centrālo banku 2024. gadā vērtēja, kā depozitārijs Nasdaq CSD SE ievieš kibernoturības novērtējumā CROE (Cyber Resilience Oversight Expectations) sniegtās rekomendācijas un reaģē uz izteiktajiem novērojumiem. Līdz 2024. gada beigām depozitārijs ieviesa visas līdz tam vēl neieviestās rekomendācijas un tādējādi pilnveidoja kibernoturības spēju jomās, kurās bija iespējami uzlabojumi. Saskaņā ar novērtējumu depozitārijs atbilst CROE standartiem advancing līmenī (CROE paredz trīs atbilstības līmeņus: evolving, advancing, innovating).
Pārstāvot Eirosistēmu kā eiro emisijas centrālo banku, Latvijas Banka vērtēja, vai Nasdaq CSD SE atbilst jaunajām Eirosistēmas prasībām, un pārliecinājās, ka tas turpina ievērot depozitāriju un to saikņu atbilstības kritērijus.
Latvijas Banka piedalījās Nasdaq CSD SE uzraudzības kolēģijas darbā, sniedzot pārrauga redzējumu par Nasdaq CSD SE uzturēto sistēmu norēķinu efektivitāti, kibernoturību un operacionālo darbību, kā arī pauda sākotnējo viedokli par Nasdaq CSD SE investoru depozitārija saiknes ar Clearstream Banking Frankfurt norēķinu aspektiem.
