Gada pārskata gatavošana ir laiks, kad aiz neskaitāmiem lieliem un maziem ikdienas darbiem saredzēt kopskatu, izcelt sasniegtos rezultātus un iezīmēt galvenos nākamo gadu darbu virzienus. Iepriekšējo gadu mērķtiecīgs, tālredzīgs un neatlaidīgs darbs – reformēt un stiprināt Latvijas Banku – ir izveidojis stiprus pamatus gan Latvijas Bankas, gan visas Latvijas finanšu sistēmas tālākai attīstībai. Tas ir ļāvis sasniegt ļoti labus rezultātus, un 2024. gadā izdarīts ir patiešām daudz.
Minēšu tikai dažas jomas.
Skaidrās naudas pieejamība ir ļoti laba, bankomātu tīkls ir nosargāts, ir izveidots jauns kritisko bankomātu tīkls ar augstāku noturību krīzes situācijās. Esam vieni no līderiem moderno maksājumu jomā ne tikai mūsu reģionā, bet visā eirozonā. Mūsu izveidotā un uzturētā zibmaksājumu infrastruktūra ir ērta, droša un populāra, starpbanku maksājumi ir lēti, iedzīvotāji un uzņēmēji tos izmanto arvien plašāk. Pērn paveicām apjomīgu darbu, lai jau 2025. gadā iedzīvotāji ar maksājumu kartēm varētu norēķināties par pārtiku, medikamentiem un degvielu interneta pārrāvuma gadījumos. Ar skaidro un bezskaidro naudu varēs norēķināties arī krīzes situācijās.
Strādājot ECB Padomē, 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto ļoti augsto inflāciju esam ātri savaldījuši. Tas ļāva pērn mazināt procentu likmes kopumā par 100 bāzes punktiem, tā palīdzot kredītņēmējiem. Zemāka inflācija ir pamats iedzīvotāju pirktspējas kāpumam un ekonomikas izaugsmei.
Integrējot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kopš 2023. gada Latvijas Bankas atbildības jomas ietver arī finanšu sektora regulējumu un uzraudzību. Divu gadu laikā panākts, ka zemākais punkts ir aiz muguras gan kreditēšanā, gan komercbanku attieksmē pret klientu. Kapitālā remonta blaknes lielā mērā ir novērstas, regulējums ir vienkāršots, rokasgrāmatas ir pārskatītas, kontu pieejamība vairs nav sistēmiska problēma, klientu sūdzību skaits rūk. Turpināsim strādāt, lai godprātīgi klienti saņemtu cieņpilnu attieksmi un samērīgas prasības.
Kreditēšana nu jau aug krietni straujāk par ekonomiku. Kredīti kļūst lētāki – vēl pirms dažiem gadiem komercbanku pievienotā likme jauniem hipotekārajiem kredītiem bija vidēji 2.5 %, bet pašlaik tā ir ap 1.5 % un turpina sarukt. Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas tika vienkāršota privātpersonu hipotekāro kredītu pārkreditēšana, un līdzīgs risinājums pērn tika sagatavots arī uzņēmumu kreditēšanā. Latvijas Bankas izstrādātais un Saeimas apstiprinātais regulējums liks komercbankām palielināt to klātbūtni reģionos – komercbankas būs tuvāk klientiem, tā uzlabojot finanšu pakalpojumu pieejamību.
Esam izstrādājuši un iesnieguši (pašlaik izskatīšanā Saeimā) priekšlikumus pensiju 2. līmeņa ienesīguma uzlabošanai, kas iedzīvotājiem dos vairāk nekā 60 milj. eiro ieguvumu. Rekordīsā laikā panācām izmaiņas eirozonas līmeņa regulējumā, ļaujot FinTech uzņēmumiem ar 2025. gadu pieslēgties Latvijas Bankas maksājumu sistēmām, kas dod iespēju Latvijā izveidot jaudīgu un starptautiski nozīmīgu FinTech sektoru.
Šie darbi dod taustāmu un praktisku ieguvumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam. Man ir gandarījums, ka sabiedrība to novērtē. Aptaujas liecina, ka Latvijas Bankai uzticas divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju. 2019. gada nogalē, kad uzsāku darbu Latvijas Bankas prezidenta amatā, institūcijas reputācija bija sagrauta. To esam pilnībā mainījuši – tagad Latvijas Banka ir viena no vadošajām Latvijas institūcijām, jaudīga, enerģiska, moderna. Mūsu veikums tiek novērtēts arī starptautiski – Latvijas Bankas viedoklis un analīze regulāri tiek atspoguļoti finanšu televīzijās un aģentūru publikācijās.
Tomēr izaicinājumu un darāmā joprojām ir daudz. Risku ir daudz, un nenoteiktība pasaulē ir ļoti augsta, īpaši saistībā ar krasām ģeopolitiskām pārbīdēm, tarifu kariem un strauju tehnoloģiju attīstību. Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos.
Pirmais virziens ir drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas.
Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālo pieejamību un daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru.
Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana.
Vēlos pateikt PALDIES ikvienam savam Latvijas Bankas komandas kolēģim par paveikto un novēlēt jaudu un spēku 2025. gadā. Mēs esam jaudīga, stipra, gudra un mērķtiecīga komanda. Kopā mums izdodas!
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
Rīgā 2025. gada 12. maijā