Finanšu līdzekļu pieejamība ir būtisks sabiedrības noturības elements valsts apdraudējuma gadījumā. Atbilstoši Nacionālās drošības likumam kritiskie finanšu pakalpojumi, kuru pieejamība jānodrošina iespējama valsts apdraudējuma gadījumā, ir kredītiestāžu veiktie skaidrās un bezskaidrās naudas maksājumi, tādējādi nodrošinot finanšu līdzekļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Nacionālās drošības likuma regulējumu un Latvijas Bankas noteiktos kritērijus, Latvijā kritiskos finanšu pakalpojumus nodrošina "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle (kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji).
Kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji atbilstoši Latvijas Bankas 2023. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 252 "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumi" (Kritisko finanšu pakalpojumu noteikumi) nodrošina šādus kritiskos finanšu pakalpojumus:
1) bezskaidrās naudas maksājumus:
- kredīta pārvedumus STEP2 sistēmas nepieejamības gadījumā starp kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem, citām kredītiestādēm un Valsts kasi (iepriekš šādi pārvedumi bija jānodrošina tikai starp kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem);
- karšu maksājumus bezsaistē (ja nav pieejams internets) fiziskajām personām pirmās nepieciešamības preču iegādei par kopējo summu līdz 200 eiro, ja nav pieejama maksājumu karšu infrastruktūra;
2) skaidrās naudas maksājumus:
- pakalpojumu sniedzējs skaidrās naudas nepārtrauktu pieejamību nodrošina t. s. kritiskajos bankomātos. Latvijas Banka sadarbībā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir izveidojusi kritisko bankomātu tīklu, kurā tiek ietverti vismaz 10 % no pakalpojumu sniedzēja ikdienā nodrošināto bankomātu skaita iepriekšējā kalendārā gada beigās, t. sk. visās valstspilsētās. Pašlaik kritisko bankomātu tīklā ir ietverti 97 bankomāti (kritisko bankomātu karte);
- lai nodrošinātu kritisko bankomātu nepārtrauktu darbību un iespējas saņemt skaidro naudu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam, kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji kritiskajos bankomātos nodrošināmās skaidrās naudas minimālos apjomus plāno tā, lai katram savam klientam, kā arī katrai maksājumu kartei, kuru izsniedzis cits finanšu tirgus dalībnieks, nevis tikai kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējs, nodrošinātu skaidrās naudas izņemšanu 500 eiro apmērā dienā neatkarīgi no tā, cik maksājumu karšu attiecīgajam klientam ir izsniedzis vai cik maksājumu kontu atvēris pakalpojumu sniedzējs;
- kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējam jānodrošina arī vairāku prasību izpilde attiecībā uz kritiskajiem finanšu pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā, stiprinot prasības skaidrās naudas infrastruktūrai, t. sk.:
- kritiskais bankomāts ir klientam pieejams un darbojas atbilstoši tādam bankomāta pieejamības un darbības laikam, kādu pakalpojumu sniedzējs tam noteicis ikdienā (pirms valsts apdraudējuma iestāšanās), bet ne mazāk kā 14 stundu diennaktī;
- kritiskajā bankomātā ir pieejama skaidrā nauda;
- ir izveidoti risinājumi, kas nodrošina kritiskā bankomāta nepārtrauktu savienojumu ar informācijas sistēmām un kritisko bankomātu tīkla nepārtrauktu elektroapgādi.
Atbilstoši Kritisko finanšu pakalpojumu noteikumiem Latvijas Banka izvērtē kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības nepārtrauktības plānus, sniedz ieteikumus to pilnveidošanai, kā arī koordinē kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas procesu valsts apdraudējuma gadījumā.
Līdz 2024. gada beigām atbilstoši Kritisko finanšu pakalpojumu noteikumu pārejas noteikumiem tika nodrošināta šādu kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības prasību ieviešana:
- bezskaidrās naudas maksājumiem, veicot karšu maksājumus bezsaistē (2024. gadā šāds risinājums tika ieviests attiecībā uz noteiktiem pārtikas un degvielas tirgotājiem, savukārt 2025. gada pirmajā pusē to plānots paplašināt ar medikamentu tirgotājiem);
- skaidrās naudas maksājumiem, ieviešot risinājumu, kas nodrošina kritiskā bankomāta nepārtrauktu savienojumu ar informācijas sistēmām un kritisko bankomātu tīkla nepārtrauktu elektroapgādi (2025. gadā sadarbībā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem plānots turpināt kritisko bankomātu tīkla nepārtrauktas elektroapgādes risinājumu pilnveidi).
Ieviešot risinājumu, kas nodrošina karšu maksājumus bezsaistē pirmās nepieciešamības preču iegādei pie kritiskajiem tirgotājiem, Latvija kļuvusi par pirmo valsti eirozonā, kas nodrošina saviem iedzīvotājiem šādu iespēju, būtiski uzlabojot Latvijas sabiedrības funkcionēšanas iespējas valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī stiprinot finanšu sektora operacionālo noturību attiecībā uz finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Savukārt, lai veicinātu skaidrās naudas pieejamību, 2024. gadā tika pieņemti Latvijas Bankas sagatavotie Kredītiestāžu likuma grozījumi, kā arī attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, kas nostiprina kredītiestāžu, kurām ir bankomātu tīkls, atbildību par bankomātu tīkla (noteiktā bankomātu skaita) uzturēšanu un kas ļauj arī turpmāk nodrošināt paredzamo kritisko bankomātu skaitu.
Papildus tam 2024. gadā tika organizēts kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas tests, kura ietvaros Latvijas Banka kopā ar kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem komersantiem, Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju un Valsts kasi teorētiski izspēlēja kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iespējama valsts apdraudējuma gadījumā. Testā gūtās atziņas un secinājumi tika ņemti vērā, gatavojot jauno kritisko finanšu pakalpojumu regulējumu, kā arī risinot citus jautājumus, kas saistīti ar kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un koordinēšanu.
2024. gadā Latvijas Banka turpināja komunikācijas pasākumus, informējot iedzīvotājus par kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējiem, finanšu pakalpojumiem, kas noteikti par kritiskiem, un to apjomu, kā arī par rīcību krīzes situācijās, t. sk. ar informatīvo materiālu "Kas jāzina par naudu krīzes gadījumā", kurā sniegti padomi arī par to, kādus priekšdarbus attiecībā uz naudas pieejamību var veikt ikviens Latvijas iedzīvotājs, lai būtu gatavāks krīzes situācijai.
2025. gadā plānots turpināt kritisko finanšu pakalpojumu ietvara pilnveidi, veicot esošo kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības risinājumu testēšanu, nepieciešamības gadījumā veicot uzlabojumus, kā arī plānojot turpmāku kritisko finanšu pakalpojumu ietvara attīstību.
Papildus tam Latvijas Banka 2025. gadā plāno aktualizēt jautājumu par visaptveroša risinājuma ieviešanu valstī kritisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai jebkurā krīzes situācijā, kas iekļautu kritisko pakalpojumu noteikšanu visās tautsaimniecības nozarēs, kuru funkcionēšana ir sabiedrībai kritiski svarīga, kā arī prasību noteikšanu šo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, veicinot visas sabiedrības un tautsaimniecības noturību.
2024. gadā Latvijas Banka organizēja un piedalījās vairākos pasākumos, kuru mērķis bija stiprināt finanšu sektora operacionālo noturību Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, ņemot vērā šo valstu finanšu sektora dalībnieku savstarpējo atkarību, ģeogrāfisko tuvumu, kā arī aktuālos ģeopolitiskos riskus. Šo pasākumu ietvaros tika apzināti esošie risinājumi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu finanšu sektora operacionālajai noturībai, t. sk. pārrobežu sadarbībai šajā jomā, kā arī sagatavoti priekšlikumi to veicināšanai. Šo darbu plānots turpināt arī 2025. gadā.
