Latvijas Banka savu uzdevumu veikšanai vāc un apkopo plašu statistiskās informācijas klāstu, ko izmanto finanšu un makroekonomiskajai analīzei, finanšu stabilitātes izvērtēšanai, finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai, kā arī sabiedrības informēšanai par norisēm finanšu nozarē un tautsaimniecībā. Latvijas Bankas sagatavoto statistisko informāciju izmanto arī ECB – Eirosistēmas monetārās statistikas un attiecīgo eirozonas statistisko datu sagatavošanai, kā arī citu uzdevumu izpildei. Lai sniegtu pārskatāmu informāciju par plānoto darbību statistikas jomā, Latvijas Banka publicē Latvijas Bankas statistikas gada programmu un pārskatu par tā izpildi, kā arī vidēja termiņa statistikas darba programmu triju gadu periodam.
2024. gadā Latvijas Banka veica organizatoriskas pārmaiņas, t. i., Statistikas pārvaldē tika integrēta uzraudzības statistikas un maksājumu statistikas sagatavošana un izplatīšana, centralizējot vienā struktūrvienībā līdzīgu procesu nodrošināšanu un efektivizējot tam nepieciešamos resursus. Vienlaikus ar tālāku datu vadības stiprināšanu (sk. apakšsadaļu "Datu vadība") Statistikas pārvalde tika pārdēvēta par Datu un statistikas pārvaldi.
Datu vadība
2024. gadā Latvijas Banka apstiprināja datu stratēģiju, kurā noteica prioritāros datu vadības elementus un galvenos darbības virzienus 2024.–2026. gadam.
Datu stratēģijas ietvarā attīstot centralizētus risinājumus, izvēlēts atvērtā pirmkoda rīks (DataHub) datu kataloga ieviešanai Latvijas Bankā un vienotā institucionālo vienību reģistrā integrēta informācija par uzraugāmajiem tirgus dalībniekiem un citiem komersantiem Latvijas Bankas uzdevumu, t. sk. statistikas nodrošināšanas, uzraudzības un lietvedības, veikšanai. 2025. gadā šā reģistra informāciju plānots izmantot arī Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicēto tirgus segmentu sarakstu uzturēšanā.
Sadarbībā ar uzraugāmajiem tirgus dalībniekiem Latvijas Banka 2024. gadā sāka pāreju uz regulētu, regulāru un strukturētu datu centralizētu saņemšanu, izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu un nebanku statistikas sistēmu, un šo pāreju plānots pabeigt 2025. gadā.
Statistikas normatīvā regulējuma attīstība
Latvijas Banka ECBS ietvarā turpināja darbu pie Vienotās ziņošanas sistēmas (VZS) izveides, īstenojot VZS izpētes fāzi. Pēc izmaksu un guvumu papildu novērtējuma aptaujas rezultātu apkopošanas un publicēšanas ECB tīmekļvietnē ECBS ir sākusi visaptverošu izmaksu un guvumu salīdzināšanu, kas kļūs par pamatu VZS regulas izstrādei 2025. gadā. Vienlaikus VZS izpētes fāzē tika pārskatīti pirmās ziņošanas termiņi. Pirmo ziņošanu VZS ietvaros plānots sākt 2029. gada 4. ceturksnī.
Ņemot vērā ECBS vajadzības pēc plašākiem un biežāka periodiskuma ieguldījumu fondu statistikas datiem, 2024. gadā tika būtiski grozīta ECB regula par ieguldījumu fondu statistiku, to apstiprinot jaunā redakcijā. Jaunās ECB prasības ir ietvertas arī Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu (attiecīgi Latvijas Bankas noteikumi Nr. 355 un Nr. 356; spēkā ar datiem par 2025. gada decembri).
Izmantoto datu avotu klāsta pilnveide un statistikas izstrāde
Lai ievērotu Eiropas vienoto revīzijas politiku, par kuru vienojušās ECBS un Eiropas Statistikas sistēma un kura paredz nacionālo kontu statistikas, t. sk. finanšu kontu statistikas, un ārējās statistikas datu etalonrevīzijas veikšanu reizi piecos gados, Latvijas Banka 2024. gada 2. pusgadā veica finanšu kontu statistikas un ārējās statistikas datu laikrindas revīziju.
Par Latvijas Bankas veikto vērtspapīru un kredītu datu analīzi ilgtspējības jomā sk. sadaļā "Ilgtspējība".
Statistiskās informācijas publicēšana
Latvijas Bankas interneta statistikas datubāzē INTS publicētie valūtu tirdzniecības dati pārskata gadā tika papildināti ar datiem par skaidrās naudas darījumiem valūtu tirdzniecības sabiedrībās. 2024. gadā šajā datubāzē pirmo reizi tika publicēti uzraudzības statistikas dati par apdrošinātāju darbību, tādējādi uzsākot pakāpenisku uzraudzības statistikas datu pārcelšanu uz interneta statistikas datubāzi INTS. Latvijas Bankas tīmekļvietnē statistikas sagatavošanas vajadzībām publicētie finanšu iestāžu saraksti tika papildināti ar apdrošināšanas sabiedrību sarakstu.
Kredītu reģistrs
Latvijas Banka nodrošina Kredītu reģistra darbību, uzkrājot ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām un sniegtajiem galvojumiem. Kredītu reģistrs nodrošina informāciju Latvijas Bankas uzdevumu, t. sk. ECBS uzdevumu, veikšanai, kā arī papildu iespējas valsts institūcijām saņemt ziņas normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Latvijas Banka 2024. gadā sāka Kredītu reģistrā iekļauto ziņu par fizisko personu rezidentu spēkā esošajām kredītsaistībām nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam fizisko personu izdevumu un ienākumu atbilstības analīzei un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
Latvijas Banka veica Kredītu reģistra dalībnieku un Kredītu reģistra dalībnieku ar ierobežotu statusu (kopā – reģistra dalībnieki) lietotāju autentifikācijas pāreju no Entrust sistēmas uz valsts līmeņa paaugstinātas drošības sistēmas personu autentifikāciju – izmantojot eID, eParaksts mobile, Smart-ID –, tādējādi samazinot reģistra dalībnieku izmaksas (nav nepieciešams iegādāties un uzturēt Entrust sistēmas lietotāja licences) un padarot piekļuvi Kredītu reģistram vienkāršu, mūsdienīgu un efektīvu.
Tika ieviesta iespēja Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu Latvijas filiālēm saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par to meitas sabiedrību klientiem, klientu galviniekiem, iespējamiem klientiem un iespējamiem klientu galviniekiem, lai kredītspējas vērtēšana un kredītriska pārvaldība varētu notikt kredītiestāžu grupu līmenī. Reģistra dalībniekiem tika radīta iespēja pārliecināties par tās personas kredītspēju, ar kuru reģistra dalībnieks noslēdzis atvasinātā finanšu instrumenta darījumu vai kura iesniegusi pieteikumu šāda darījuma noslēgšanai.
Latvijas Bankai ar 2024. gadu tika noteikts pienākums aktualizēt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, ja reģistra dalībnieks sakarā ar darbības izbeigšanu tiek izslēgts no Komercreģistra, bet līdz izslēgšanas dienai nav aktualizējis Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par klienta vai klienta galvinieka saistībām.
Kredītu reģistra likumā tika iekļautas jaunas normas: par tiesībām zvērinātiem notāriem saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par fiziskajām personām uzsāktas mantojuma lietas ietvaros un par tiesībām Patērētāju tiesību aizsardzības centram saņemt Kredītu reģistra ziņas par ienākumus nenesošām saistībām Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto uzdevumu izpildei. Šo pārmaiņu praktiskā ieviešana plānota 2025. gadā.
2024. gada beigās Kredītu reģistrā bija ziņas par tā 81 dalībnieka 1.2 milj. aizņēmēju un aizņēmēju galvotāju un to 1.9 milj. saistību (spēkā esošās un izpildītās saistības, kuras tiek izmantotas kredītspējas vērtēšanai) ar faktisko atlikumu 22.65 mljrd. eiro un neizmantoto apjomu 4.87 mljrd. eiro. Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par juridisko personu saistībām tiek sniegtas arī ECB AnaCredit statistikas ietvaros.
Latvijas Banka nodrošina jebkurai personai iespēju bez maksas saņemt par sevi Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, t. sk. elektroniskās apkalpošanas vietnē https://manidati.kreg.lv, kā arī izsniedz ziņas par personām valsts institūcijām to normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei, piemēram, pirmstiesas izmeklēšanas iestādei, tiesai un bāriņtiesai.
1. attēls. Kredītu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas dinamika (skaits)
Lai izmantotu Kredītu reģistra ziņas savu esošo vai iespējamo aizņēmēju un aizņēmēju galvinieku kredītspējas vērtēšanai, 2024. gadā reģistra dalībnieki veica 14.38 milj. pieprasījumu.
2. attēls. Kredītu reģistra dalībnieku veikto pieprasījumu skaita dinamika
