Finanšu nozares uzraudzība

Licencēšanas aktualitātes

2024. gads Latvijas finanšu nozarē iezīmējās ar nozīmīgu notikumu, jo pēc ilga pārtraukuma tika izsniegta jauna kredītiestādes licence – 2024. gada 21. maijā to ieguva AS INDEXO Banka. Jauna tirgus dalībnieka ienākšana kredītiestāžu sektorā veicinās konkurenci un inovācijas un piedāvās patērētājiem plašākas finanšu pakalpojumu izvēles iespējas. Savukārt, turpinot pārmaiņas, pēc Signet Bank AS pabeigtā akciju sabiedrības "LPB Bank" iegādes darījuma akciju sabiedrība "LPB Bank" 2024. gada 19. aprīlī oficiāli mainīja savu nosaukumu pret AS Magnetiq Bank.

Pārmaiņas skāra arī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību sektoru. 2024. gadā Latvijas Banka anulēja vairāku krājaizdevu sabiedrību licences. Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licence tika anulēta, jo Latvijas Banka tās darbībā bija konstatējusi būtiskus pārkāpumus. Ņemot vērā sabiedrību pieņemto lēmumu par krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu, licence tika anulēta kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "ŠĶILBĒNI", Lielvārdes Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai un Veselavas kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai.

Apdrošināšanas sektorā Latvijas Banka 2024. gadā reģistrēja trīs apdrošināšanas brokeru sabiedrības: SIA "PROVECTUS", Agento SIA un SIA "Partner Broker". Savukārt anulētas tika septiņu šādu apdrošināšanas brokeru sabiedrību darbības reģistrācijas: SIA "JVC Risk management & Insurance", SIA ""FORTS" servisa grupa", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sanfreim", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MAI Insurance brokers", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS MĀRKETINGA KOMPĀNIJA", UNIBROKKER SIA un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LATEKO APDROŠINĀŠANAS BROKERS". Vairākumā gadījumu apdrošināšanas brokeri paši bija pieņēmuši lēmumu par ieraksta Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā anulēšanu, jo vairs nenodarbojās ar apdrošināšanas izplatīšanu. Vienā gadījumā notika apdrošināšanas brokeru sabiedrības reorganizācija, apvienojot to ar citu apdrošināšanas brokeru sabiedrību, un vienā gadījumā notika portfeļa nodošana citam apdrošināšanas brokerim.

Maksājumu pakalpojumu jomā Latvijas Banka 2024. gadā izsniedza divas jaunas elektroniskās naudas iestādes licences – tās saņēma SIA "Paytegra", kas nodrošina plaša spektra ēdināšanas un abonēšanas pakalpojumu apmaksu skolām visā Latvijā, un TigSiPay SIA, kas piedāvā maksājumu konta atvēršanu, ieskaitot iespēju izņemt skaidro naudu no maksājumu konta un izmantot šo kontu maksājumu veikšanai, tostarp tiešā debeta maksājumu un maksājumu ar karti veikšanai.

Ieguldījumu pakalpojumu jomā pārskata gadā tirgū ienāca jauna ieguldījumu brokeru sabiedrība – licenci saņēma Boku Securities SIA.

Pēc sabiedrības lūguma Latvijas Banka 2024. gadā anulēja ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībai "INVL Asset Management" izsniegto licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, jo sabiedrība nesniedza licencē noteiktos pakalpojumus, tās pārvaldē nebija alternatīvo ieguldījumu fondu un tā nākotnē neplānoja darbību šajā segmentā. Vienlaikus šī sabiedrība aizvien saglabā licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. Savukārt reģistrācija pēc sabiedrību lūguma tika anulēta trim alternatīvo fondu pārvaldniekiem – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Alfa Asset Management AIFP", SIA BaltCap AIFP un SIA AIFP Imprimatur Capital Fund Management –, jo tie bija nolēmuši neturpināt darbību šajā jomā.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju sektorā Latvijas Banka 2024. gadā izsniedza vienu darbības atļauju – to saņēma SIA "LANDE Platform". Līdz ar to pārskata gada beigās Latvijā darbojās trīs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Mikrouzraudzība un darbības atbilstības uzraudzība

Kredītiestāžu sektora prudenciālā uzraudzība

Latvijā 2024. gada beigās darbojās:

• 10 kredītiestādes, t. sk. 1 jaundibināta kredītiestāde;
• 4 citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles;
• 25 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

1. attēls. Kredītiestāžu un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību aktīvi (2024. gada beigās; milj. eiro)

Kredītiestāžu uzraudzības prioritātes

2024. gadā atbilstoši Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēm un fokusa virzieniem kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības uzmanības centrā bija:

 

Nosakot uzraudzības prioritātes un fokusa virzienus, kā arī plānojot uzraudzības aktivitātes, Latvijas Banka ņēma vērā aizvien pastāvošo nenoteiktību, kas ir saistīta ar ģeopolitiskās un makroekonomiskās situācijas ietekmi. Tāpat uzraugu uzmanības lokā bija kredītiestāžu gatavība jauniem riskiem – ilgtspējas, digitalizācijas, mākslīgā intelekta u. c. jomās.

2024. gada laikā Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde īstenoja 15 horizontālās neklātienes aktivitātes – pārbaudes un aptaujas, kā arī vairākas atsekošanas jeb follow-up aktivitātes. Nozīmīgākās no tām bija:

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process

2024. gadā tika veiksmīgi īstenots ikgadējais uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (UPNP). Tā ietvaros Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde veica vispusīgu risku novērtējumu. Uzraugi turpināja pilnveidot proporcionalitātes pieejas piemērošanu, lai ikgadējā risku novērtējumā vairāk fokusētos uz katras individuālās kredītiestādes specifiskajiem izaicinājumiem un riskantākajām jomām.

Pārskata gada UPNP Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsa kredītiestāžu:

• pārvaldības kvalitātei un iekšējās kontroles sistēmas noturībai,sk. organizatoriskās struktūras atbilstībai, iekšējā audita funkcijas kvalitātei, kā arī ilgtspējas risku integrācijai kopējā risku pārvaldības ietvarā;
• kredītriskam (gan valsts riska, gan individuālo portfeļu kontekstā) un tā pārvaldībai, t. sk. iekšējā audita darbam kredītriska jomā;
• IKT riska pārvaldībai un NILLTPF un sankciju risku pārvaldībai.

Risku novērtējuma rezultāti kopumā liecina par kredītiestāžu darbības stabilitāti un noturību pret potenciāliem satricinājumiem: kredītiestāžu kapitāla un likviditātes rādītāji ir nemainīgi stabili. Tajā pašā laikā izaicinājumus kredītiestādēm turpina radīt ārējās vides faktori – ģeopolitiskie riski, makroekonomiskā nenoteiktība, kā arī regulējuma izmaiņas, piemēram, Digitālās darbības noturības regulas (DORA) un Kriptoaktīvu pakalpojumu regulas (MiCA) regulējuma ieviešana, ilgtspējas jomas regulējums.

Latvijas Banka septiņām kredītiestādēm (arī kredītiestādēm, kuras ir tiešā ECB Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) uzraudzībā) noteica:

• jaunas kvantitatīvās prasības:
• pašu kapitāla prasības to darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai;
• ieteicamās kapitāla rezerves prasības (P2G);
• kvalitatīvās prasības un rekomendācijas.

Kopējo UPNP vērtējumu nosaka skalā no "1" līdz "4", un kredītiestādēm Latvijā 2024. gadā bija spēkā šādi risku vērtējumi (t. sk. kredītiestādēm, kuras ir tiešā ECB VUM uzraudzībā):

2. attēls. Risku vērtējums 2024. gada UPNP ietvaros

Kredītiestādēm UPNP ietvaros izvirzīto kvalitatīvo prasību un rekomendāciju iedalījums pēc riskiem un jomām ir šāds:

Risks/joma	Prasības (skaits)	Rekomendācijas (skaits)
Biznesa modelis		3
Iekšējā pārvaldība	2	4
Kredītrisks		7
NILLTPF riski		1
IKT riski	2	1
Likviditātes risks		1
Ilgtspējas riski		1

Šīs prasības un rekomendācijas ir vērstas uz to, lai sekmētu pilnīgāku atbilstību Latvijas un ES normatīvo aktu prasībām, pilnveidotu atsevišķu kredītiestāžu risku pārvaldības procesus, kā arī turpmāk veicinātu kredītiestāžu darbības noturību un stabilitāti ilgtermiņā.

Vienotais uzraudzības mehānisms

Latvijas Banka 2024. gadā turpināja aktīvu dalību ECB VUM, nodrošinot uz risku balstītu pieeju kredītiestāžu uzraudzībā, kas vērsta uz stabilitātes un noturības stiprināšanu. Sadarbībā ar ECB Latvijas Banka īstenoja gan nozīmīgo, gan mazāk nozīmīgo kredītiestāžu uzraudzību, pievēršot īpašu uzmanību kredītiestāžu iekšējās pārvaldības kvalitātei un spējai pielāgoties mainīgajai ekonomiskajai un ģeopolitiskajai videi.

ECB VUM ietvaros Latvijas Banka turpināja sniegt nozīmīgu atbalstu triju Latvijas lielāko kredītiestāžu – "Swedbank" AS, AS "SEB banka" un AS "Citadele banka" – pastāvīgajā uzraudzībā. Šīs kredītiestādes ir ECB tiešajā uzraudzībā kā nozīmīgās kredītiestādes, un to uzraudzību nodrošina kopējās uzraudzības komandas, kurās darbojas gan ECB, gan Latvijas Bankas uzraudzības eksperti.

Tāpat Latvijas Bankas eksperti turpināja aktīvu dalību ECB komitejās un darba grupās, sniedzot ieguldījumu ECB uzraudzības vienotās metodikas attīstībā un normatīvā regulējuma harmonizācijā Eiropas banku savienībā.

Latvijas Bankas pārstāvis ECB Uzraudzības valdē piedalījās lēmumu pieņemšanā par nozīmīgajām kredītiestādēm un uzraudzības metodiku eirozonā. Kopumā 2024. gadā ECB VUM pieņēma 2174 uzraudzības lēmumus. Tie bija par tādiem jautājumiem kā kredītiestāžu pašu kapitāla jautājumi, iekšējie modeļi, UPNP, būtiskas līdzdalības un amatpersonu piemērotības novērtēšana.

Līdzdalība ECB VUM uzraudzības kultūras projektā

ECB VUM 2024. gadā sāka aktīvu darbu pie VUM vienotā uzraudzības kultūras koncepta formulēšanas. Latvijas Banka atsaucās ECB aicinājumam iesaistīties šajā sarežģītajā, taču ļoti vērtīgajā aktivitātē. Tās ietvaros Latvijas Bankas pārstāvji ar ECB kolēģiem dalījās pieredzē, kas gūta FKTK un Latvijas Bankas integrācijas procesā un Latvijas Bankas vērtību projektā, kā arī praktiski atbalstīja ECB komandu tās aktivitātēs. Septembrī Latvijas Banka piedalījās ECB rīkotajā uzraudzības kultūras konferencē, kur savu pieeju prezentēja arī pārējo VUM dalībvalstu uzraudzības iestādēm.

Ir ļoti būtiski stiprināt tādu uzraudzības kultūru, kurā netiek meklēti vainīgie. Tā ir kultūra, kurā darbinieki droši uzņemas atbildību, tādēļ ir svarīga uzticības un psiholoģiskās drošības veicināšana. Tas nenozīmē, ka par bezdarbību nav jāuzņemas atbildība. Uzraugi joprojām darbojas pēc augstākajiem profesionālajiem un ētikas standartiem, tajā pašā laikā gudri izmantojot ierobežotos resursus, lai pievērstos jomām, kurās pastāv augstāki riski (uz risku balstīta pieeja).

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzība

2024. gadā, lai sekmētu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus šim sektoram ļoti nozīmīgiem grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas paredz arī iespēju īstenot plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Paralēli turpinājās darbs pie citu šā finanšu tirgus sektora izaugsmi veicinošu iniciatīvu īstenošanas, tostarp centrālās kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības darbības ietvara radīšanas.

Lai veicinātu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību sektora izpratni, 2024. gada oktobrī notika informatīvā sanāksme, kurā Latvijas Banka iepazīstināja kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības ar uzraudzības aktualitātēm – horizontālās pārbaudes rezultātiem, proti, biežāk sastopamajiem trūkumiem, labo praksi un uzrauga gaidām, kā arī ar izaicinājumiem pārskatu kvalitātes jomā, jaunumiem licencēšanas jomā un izmaiņām regulējošo prasību jomā.

Apdrošināšanas uzraudzība

Latvijā 2024. gada beigās darbojās 17 apdrošinātāji:

• 2 dzīvības apdrošināšanas sabiedrības;
• 4 nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības;
• 4 dalībvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāles;
• 7 dalībvalstu nedzīvības apdrošinātāju filiāles.

Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā bija iekļauti 77 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri, kas bija par 4 mazāk nekā 2023. gada beigās.

Apdrošināšanas tirgū 2024. gadā turpinājās prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēra pieaugums.

Apdrošināšanas sektorā 2024. gadā parakstītās prēmijas Latvijā salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauga par 8.9 % un izmaksātās atlīdzības par 8.2 %. Inflācijas radītā ietekme uz apdrošināšanas pakalpojumiem 2024. gadā mazinājās, līdz ar to apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību pieauguma temps bija mērenāks nekā iepriekšējos gados.

Latvijā reģistrēto sešu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apmērs ārpus Latvijas – Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Francijā un Itālijā – 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauga par 11.3 %. Tā kā atlīdzību apmērs faktiski saglabājās nemainīgs, apdrošināšanas sabiedrību darbības rādītāji uzlabojās.

3. attēls. Apdrošinātāju bruto parakstītās prēmijas un izmaksātās atlīdzības (apmērs; milj. eiro; gada pieaugums; %)

 

2024. gadā četri lielākie apdrošināšanas veidi – veselības, īpašuma, sauszemes transporta un OCTA apdrošināšana – veidoja 74 % no kopējā Latvijas apdrošināšanas tirgū parakstīto prēmiju apmēra.

4. attēls. Apdrošinātāju bruto parakstītās prēmijas Latvijā apdrošināšanas veidu dalījumā (apmērs; milj. eiro; gada pieaugums; %)

Latvijā 2024. gadā visbūtiskāk pieauga:

Apdrošināšanas prēmijas: veselības apdrošināšanā – par 16.3 %; dzīvības riska apdrošināšanā – par 14.2 %; īpašuma apdrošināšanā – par 12.7 %.

Izmaksātās atlīdzības: ceļojumu apdrošināšanā – par 18.0 %; OCTA apdrošināšanā – par 14.0 %; īpašuma apdrošināšanā – par 11.0 %.

Izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību pieaugums 2024. gadā bija saistīts ne tikai ar inflācijas ietekmi, bet arī ar dabas katastrofu izraisīto apdrošināšanas gadījumu skaita pieaugumu.

4. attēls. Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības izpildes rādītājs (%)

Latvijā reģistrētās sešas apdrošināšanas sabiedrības 2024. gadā strādāja ar peļņu 59.4 milj. eiro apmērā. To maksātspējas kapitāla prasības izpildes rādītājs stabili saglabājās virs noteiktās minimālās prasības un 2024. gada beigās sasniedza 151 % (zemākā pieļaujamā rādītāja robeža ir 100 %).

Klimata pārmaiņas globālā mērogā ietekmē visas sabiedrības labklājību un tautsaimniecības izaugsmi. Klimata pārmaiņu radītie riski kļūst par nozīmīgu izaicinājumu arī apdrošināšanas sektoram. Biežākas un smagākas dabas katastrofas pēdējos gados rada spiedienu uz apdrošinātāju biznesa modeļu ilgtspēju.

 

 

 

Uzraudzības fokusā – klimata risku ietekmes novērtējums

Dabas katastrofu radītie zaudējumi pēdējos gados ir strauji pieauguši:

• 2023. gadā dabas katastrofu radīto zaudējumu segšanai izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības visos apdrošināšanas veidos kopā sasniedza 23.8 milj. eiro;
• 2024. gadā tikai viena atsevišķa notikuma – jūlija vētras un lietavu – radīto zaudējumu rezultātā apdrošināšanas atlīdzībās tika izmaksāti aptuveni 24.8 milj. eiro.

Latvijas Banka 2024. gadā:

• apkopoja datus par dabas katastrofu rezultātā radīto zaudējumu un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmēru mājokļu apdrošināšanā, lai novērtētu ietekmi uz apdrošinātājiem un apdrošinājuma ņēmējiem;
• visaptverošā aptaujā noskaidroja Latvijas iedzīvotāju pieredzi un priekšstatus par mājokļu apdrošināšanu;
• novērtēja vairāku Latvijā darbojošos apdrošinātāju īpašuma apdrošināšanas privātpersonām noteikumu piekļūstamību no dažādiem vienkāršās valodas lietošanas aspektiem – arī to, vai apdrošināšanas noteikumi ir skaidri, formulēti vienkāršā un saprotamā valodā un apdrošinājuma ņēmējiem viegli uztverami;
• organizēja diskusiju apdrošināšanas sektora ekspertiem, kuras laikā:
  • iepazīstināja ar veikto pētījumu secinājumiem;
  • apsprieda apdrošināšanas lomu dabas katastrofu radīto zaudējumu mazināšanā;
  • identificēja saistībā ar 2024. gada vasaras vētras un lietusgāžu izraisītajiem plūdiem gūtās mācības;
  • pārrunāja iespējamos sektora izaicinājumiem piemērotos risinājumus;
• sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu.

Dabas katastrofu radīto zaudējumu un apdrošināšanas atlīdzību statistiskā informācija, iedzīvotāju aptaujas rezultāti un diskusijās gūtie secinājumi ir nozīmīgi apdrošināšanas sektoram kopumā. Tie veicina sektora attīstību un uzlabo apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem.

Klientiem sniegtās informācijas par apdrošināšanas pakalpojumu pieejamība, pārskatāmība un saprotamība ir noteicošais faktors klientu izpratnes par apdrošināšanas pakalpojumiem veicināšanai. Apdrošinātājiem ir jāpārskata dokumentos lietotā valoda, apdrošināšanas līguma noteikumus vienkāršojot un padarot apdrošinājuma ņēmējiem skaidrākus un saprotamākus. Sagatavoto Apdrošināšanas līguma likuma un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma grozījumu apstiprināšana un piemērošana veicinās to, ka apdrošināšanas pakalpojumu iegādes laikā apdrošinājuma ņēmējiem tiks sniegta skaidrāka un saprotamāka informācija.

Klientiem sniegtās informācijas pilnīgums

Lai klienti saņemtu atbilstošu aizsardzību, apdrošinātājiem ir svarīgi veidot efektīvus produktu izstrādes, pārvaldības un uzraudzības procesus, kā arī stiprināt uzticēšanos, piedāvājot skaidru un saprotamu informāciju par apdrošināšanas produktiem un pakalpojuma sniedzēju.

Latvijas Banka 2024. gadā:

• veica apdrošinātāju reģistrēto apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku darbības atbilstības neklātienes pārbaudi, lai pārliecinātos, cik rūpīgi un atbildīgi apdrošinātāji izvērtē potenciālos un jau reģistrētos apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus un kādus kontroles pasākumus tie īsteno, lai pārbaudītu starpnieku darbības atbilstību Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma prasībām;
• piedalījās EAAPI koordinētā un ar noslēpumainā klienta metodi veiktā horizontālajā pārbaudē, kuras ietvaros tika novērtēts vairāku Eiropas valstu apdrošinātāju klientiem sniegtās informācijas apjoms un kvalitāte dzīvības apdrošināšanas ieguldījumu produktu konsultāciju posmā.

Apdrošinātāju reģistrēto apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku darbības atbilstības pārbaudē tika atklātas vairākas neatbilstības apdrošinātāju uzturētajos reģistros. Tās liecināja par trūkumiem reģistrēšanas procesā un starpnieku darbības pārraudzībā. Identificētie trūkumi pēc pārbaudes tika novērsti. Latvijas Bankas sniegtie ieteikumi palīdzēs apdrošinātājiem labāk izprast būtiskus sadarbības ar apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem aspektus un uzlabot to darbības kontroli. Lai novērstu līdzīgus trūkumus nākotnē, efektīvākais risinājums būtu Latvijā vienota apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistra izveide, padarot tā lietošanu ērtāku un saprotamāku arī apdrošinājuma ņēmējiem.

Normatīvie akti nosaka prasības par informācijas sniegšanu klientam pirms līguma noslēgšanas, kā arī paredz kārtību, kā jānoskaidro klienta prasības un vajadzības un jāvērtē apdrošināšanas ieguldījumu produkta piemērotība un atbilstība klientam. Dzīvības apdrošināšanas ieguldījumu produktu konsultāciju posmā veiktās pārbaudes atklāja jomas, kurās klientiem sniegtajā informācijā nepieciešami uzlabojumi. Latvijas Banka katru iesaistīto tirgus dalībnieku individuāli iepazīstināja ar izdarītajiem secinājumiem un sniedza ieteikumus šo aspektu pilnveidošanai.

Apdrošināšanas produktu atbilstība patērētāju vajadzībām

Apdrošinātājiem ir pienākums veidot uz klientu vajadzību apmierināšanu orientētus produktus un arī regulāri pārliecināties par produktu atbilstību mērķa tirgum un klienta vajadzībām un prasībām.

Latvijas Banka 2024. gadā turpināja apdrošinātāju piedāvāto uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktu klientiem radītās vērtības novērtējumu:

• aktualizēja uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktu novērtējumu, analizējot ieguldījumu darbības rezultātus un ar produktu saistīto klienta izmaksu izmaiņas iepriekšējā periodā;
• padziļināti izvērtēja apdrošinātājus, kuru produktos tika konstatēti paaugstināti riski, aplūkojot to īstenotos produktu izstrādes, pārvaldības un uzraudzības pasākumus un procesus.

Apdrošinātāji regulāri izvērtē un salīdzina ieguldījumu iespēju darbības rādītājus un pārskata klientiem sniegtos piedāvājumus. Ņemot vērā minēto, Latvijas Banka identificēja arī divas pozitīvas tendences:

• ieguldījumu ienesīgums klientiem ir uzlabojies;
• turpina samazināties kopējās klientu izmaksas.

Arī 2025. gadā Latvijas Banka turpinās novērtēt apdrošināšanas produktu klientiem radīto vērtību, paplašinot analīzes tvērumu un iekļaujot tajā ceļojumu apdrošināšanas produktu piedāvājumu. Tiks izvērtēta šo produktu atbilstība klientu vajadzībām un interesēm, kā arī to izplatīšanas process.

Pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju uzraudzība

2024. gadā Latvijas finanšu tirgū strādāja 8 valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, kas pensiju 2. līmeņa dalībniekiem piedāvāja 33 dažādas riska pakāpes ieguldījumu plānus. Lielākā daļa – 17 – bija augsta riska ieguldījumu plāni, kuru ieguldījumu portfeļos kapitāla vērtspapīru īpatsvars bija līdz 75 % vai pat 100 %.

Valsts fondēto pensiju līdzekļu kopējais neto aktīvu apmērs 2024. gada laikā pieauga par 24 %. Straujo izaugsmi ietekmēja gan labvēlīgā makroekonomiskā vide un augošie finanšu tirgi, gan iedzīvotāju algu pieaugums un attiecīgi lielākas obligātās pensiju iemaksas.

5. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas neto aktīvu dinamika (milj. eiro)

 

Kopējais ieguldījumu plānu ienesīgums 2024. gadā bija 14.9 %, t. sk. 21.7 % augsta riska plāniem, 11.0 % vidēja riska plāniem un 5.9 % zema riska plāniem. Sasniegtie rezultāti liecina par veiksmīgu līdzekļu pārvaldības stratēģiju, labvēlīgiem tirgus apstākļiem un pārdomātu ieguldījumu portfeli.

6. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums (%)

Augsta riska plānu ienesīguma līmenis ir skaidrojams ar 2024. gadā kopumā labvēlīgo akciju tirgu attīstību. Ieguldījumu pārvaldnieki, pielāgojot savas ieguldījumu stratēģijas, lielāku uzmanību pievērsa reģioniem un sektoriem ar straujāku izaugsmi ārpus EEZ.

7. attēls. Ieguldījumu īpatsvars valstu dalījumā (2024. gada 31. decembrī; %)

 ^{* Ieguldījumu fondi, kuriem nav konkrēta ģeogrāfiskā fokusa un kuri ieguldījumus veic vairākos reģionos.}

Ņemot vērā augstos ienesīguma rādītājus, lielākā daļa plānu rezultātu pārsniedza virspeļņas slieksni un tie saņēma no ieguldījumu rezultātiem atkarīgo mainīgo komisijas maksu. Tas ir iemesls, kāpēc 2024. gada kopējie plānu pārvaldīšanas izdevumi bija lielāki nekā 2023. gadā un sasniedza 0.56 % no aktīviem.

8. attēls. Ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumi (%)

 

2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā jauns valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju pienākums izvērtēt, vai fondēto pensiju shēmas dalībnieka izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst viņa vecumam, un ne retāk kā reizi gadā informēt dalībnieku par izvēlētā ieguldījumu plāna neatbilstību, kā arī par dalībnieka vecumam atbilstošāko ieguldījumu plānu. Tas nozīmē, ka sākotnēji pārvaldītājam ir jānosaka, kādām valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku vecuma grupām atbilst tā ieguldījumu plāni un vai konkrētā plāna dalībnieki ir tam atbilstošajā vecumā. Dalībnieki, kuru vecums neatbilst izvēlētajam ieguldījumu plānam, ir par to jāinformē, lai panāktu atbilstību. 

Latvijas Bankas ieskatā vienota pieeja valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku vecuma grupu un ieguldījumu plānu atbilstības noteikšanai radīs vienlīdzīgus nosacījumus pensiju shēmas dalībniekiem. Lai atbalstītu līdzekļu pārvaldītājus valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma un ieguldījumu plāna atbilstības noteikšanā, Latvijas Banka izstrādāja ieteikumus valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma un ieguldījumu plāna atbilstības noteikšanai, aicinot visus pensiju pārvaldniekus ņemt tos vērā.

9. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki plānu veidu dalījumā (2024. gada 31. decembrī; %)

 

Gatavojoties jauno prasību izpildei, Latvijas Banka novērtēja ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gatavību noskaidrot dalībnieka vajadzības un parūpēties, lai dalībnieki pārliecinātos par izvēlētā plāna atbilstību vecumam un izdarītu izvēli par plāna maiņu.

Izvērtējot iesniegto informāciju, Latvijas Banka secināja, ka:

• sākotnēji tiek apzināti tie dalībnieki, kas ir viegli sasniedzami, izmantojot digitālos komunikācijas kanālus;
• notiek klientu uzrunāšana, izmantojot pasta pakalpojumus, taču šis saziņas veids atzīts par ļoti dārgu;
• pastāv risks, ka ne visi dalībnieki tiks uzrunāti, jo ne visi ir sasniedzami savā deklarētās dzīvesvietas adresē;
• ņemot vērā, ka ievērojams dalībnieku skaits varētu izteikt vēlēšanos mainīt savu ieguldījumu plānu atbilstoši vecumam un vajadzībām, būtiska loma būs konsultāciju kvalitātei.

Svarīgs iemesls augstākam valsts fondēto pensiju shēmas kopējam ienesīgumam salīdzinājumā ar 2023. gadu bija dalībnieku izvēle par labu ieguldījumiem augsta riska plānos. Latvijas Banka secināja, ka dalībnieku uzrunāšanai ir bijusi pozitīva ietekme – 2024. gada jūlijā vairāk nekā 24 tūkst. dalībnieku pievienojās vecumam atbilstošākiem – augsta riska – plāniem, kas 2024. gadā bija ienesīgākie.

Pensiju 3. līmeņa pārvaldītāju – privāto pensiju fondu – uzraudzība

Privātie pensiju fondi 2024. gadu noslēdza ar ievērojamu neto aktīvu pieaugumu 21.1 % apmērā, sasniedzot 981.9 milj. eiro un strauji pietuvojoties 1 mljrd. eiro robežai.

10. attēls. Privāto pensiju fondu neto aktīvu dinamika (milj. eiro)

 

Izaugsmi veicināja gan dalībnieku iemaksu pieaugums par 19.4 %, kas 2024. gadā sasniedza 135.5 milj. eiro, gan pensiju plānu pozitīvais vidējais svērtais gada ienesīgums – 10.5 %.

Pieaugot iemaksām, palielinājās arī izmaksātais papildpensijas kapitāls, kas 2024. gada beigās sasniedza 57 milj. eiro. Būtiskākais kapitāla izņemšanas pieteikumu skaits tika saņemts gada nogalē, kad salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni tika izmaksāts par 88 % vairāk uzkrāto līdzekļu. Straujais pieteikumu skaita īstermiņa pieaugums bija skaidrojams ar plānotajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa no kapitāla pieauguma likmē, kas no 2025. gada 1. janvāra palielināta no 20 % līdz 25.5 %. Lai gan šā iemesla dēļ daļa pensiju plānu dalībnieku izvēlējās kapitālu izņemt ātrāk, pieteikumu skaita pieaugums neradīja ietekmi uz privāto pensiju fondu stabilitāti, ko apliecina straujais kopējais neto aktīvu un iemaksu pieaugums.

Būtiska loma veiksmīgā pensiju plānu darbībā bija augstajam ienesīguma rādītājam visu risku kategoriju pensiju plānos. Augsta riska pensiju plāni (līdz 100 % ieguldījumu akcijās) 2024. gadā uzrādīja visaugstāko ienesīgumu – vidēji 14.5 %. Tiem sekoja vidēja riska pensiju plāni (līdz 50 % ieguldījumu akcijās) ar 11.6 % kapitāla pieaugumu, savukārt zema riska pensiju plāni (līdz 25 % ieguldījumu akcijās) guva 6.7 % ienesīgumu.

11. attēls. Privāto pensiju fondu gada ienesīgums (%)

 

2024. gadā turpinājās tendence plānu dalībniekiem pārvirzīt uzkrātos līdzekļus uz augstāka riska pensiju plāniem. Gada laikā augsta riska plānu dalībnieku skaits pieauga par 29 % un iemaksas šajos plānos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 45 %. Tikmēr zema riska pensiju plānos dalībnieku skaits samazinājās par 1 %, taču iemaksas saglabāja pozitīvu tendenci – pieaugumu 5 % apmērā.

Pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumi turpināja samazināties, saglabājot iepriekšējo gadu tendenci un sasniedzot jaunu zemāko līmeni – 0.77 % no aktīvu vērtības (2023. gadā – 0.78 %).

12. attēls. Privāto pensiju fondu pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumi (%)

 

Uzraudzības fokusā bija izmaksu un ieguvumu (value for money) novērtējums par dalībnieku ieguldījumiem pensiju fondos. Tas ietvēra šādus galvenos virzienus:

• vienlīdzīga un pārskatāma pieeja visiem plānu dalībniekiem;
• komisijas maksu samērīgums;
• pensiju plānu atbilstība dalībnieku vajadzībām.

Ievērojot novērtējuma apjomu, projektu plānots noslēgt 2025. gada 1. pusgadā.

Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku uzraudzība

2024. gada beigās Latvijā darbojās 27 alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldnieki, t. sk. 24 reģistrēti un 3 licencēti AIF pārvaldnieki. Lai gan 2024. gadā netika reģistrēts vai licencēts neviens jauns AIF pārvaldnieks, gada nogalē tika iesniegti 3 jauni AIF pārvaldnieku reģistrācijas pieteikumi.

2024. gadā, piesaistot ieguldītāju līdzekļus un veicot ieguldījumus, darbību sāka 9 jauni AIF, savukārt no jauna tika reģistrēti 16 AIF.

Joprojām dominējošā ieguldījumu stratēģija bija privātā kapitāla ieguldījumu stratēģija, tomēr tirgū ienāca arī AIF, kas piedāvā ieguldīt parāda vērtspapīros, t. sk. korporatīvajās obligācijas, un aizdevumu fondos.

Lai uzlabotu AIF pārvaldību un sekmētu ieguldītāju uzticību, Latvijas Banka 2024. gadā aktīvi sadarbojās ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociāciju – organizēja tikšanās un diskusijas un apkopoja priekšlikumus par ieguldījumu vides pilnveidošanu, AIF piesaistot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Projekta noslēgumā Latvijas Banka sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumiem AIF un iesniedza tos Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai.

Latvijas Banka konsultēja arī tirgus dalībnieku asociācijas vadlīniju izstrādē par labāku AIF riska pārvaldīšanu, lai stiprinātu AIF pārvaldnieku un pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju sadarbību.

Ieguldījumu fondu uzraudzība

2024. gada beigās Latvijā darbojās 2 pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (fondu) pārvaldītāji, kuru pārvaldīšanā bija 13 fondi, t. sk. 6 obligāciju fondi, 4 jauktie fondi un 3 akciju fondi.

2024. gadā fondi, t. sk. Latvijā izveidotie un reģistrētie aktīvi pārvaldītie fondi, joprojām saskārās ar izaicinājumiem – kā būt pievilcīgiem ieguldītāju acīs. Pēc ECB apkopotās informācijas, fondu pārvaldībā turpināja dominēt produkta vienkāršība, saprotamība, viegla pieejamība un izmaksu pievilcīgums, ko piedāvā pasīvi pārvaldītie biržā tirgotie fondi, kas savukārt ir pretēji aktīvi pārvaldītajiem fondiem.

Lai arī vērtspapīru tirgus 2024. gadā bija labvēlīgs kapitāla palielināšanai, pieaugot fondu atpakaļpirkšanas darījumu apmēram, fondu neto aktīvu vērtība pārskata gadā samazinājās par 7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un 2024. gada beigās bija 154.86 milj. eiro, obligāciju fondiem saglabājot dominējošo pozīciju.

13. attēls. Neto aktīvi fondu veidu dalījumā (milj. eiro)

 

Fondu ienesīgums arī 2024. gadā saglabājās pozitīvs. Visaugstāko ienesīgumu 21.65 % apmērā uzrādīja akciju fondi, tomēr lielāks kāpums salīdzinājumā ar 2023. gadu bija obligāciju fondiem, kas 2024. gadā uzrādīja 11.06 % ienesīgumu (2023. gadā – 5.51 %).

14. attēls. Ieguldījumu fondu ienesīgums (%)

 

Vairāk nekā puse fondu aktīvu (54.8 %) 2024. gada beigās bija ieguldīti vērtspapīros, kas emitēti ārpus ES. Turklāt 22.1 % Latvijas fondu ieguldījumu bija veikti ASV uzņēmumu emitētajos vērtspapīros. Savukārt 34.5 % aktīvu bija ieguldīti EEZ valstīs (neietverot Baltijas valstis).

15. attēls. Fondu ieguldījumu ģeogrāfiskais izvietojums (2024. gada 31. decembrī; %)

 

Ieguldījumu īpatsvars Latvijā bija tikai 5.5 % no fondu kopējiem aktīviem, bet pārējās Baltijas valstīs – 5.1 %.

Neklātienes uzraudzības ietvaros 2024. gadā Latvijas Bankas fokuss bija vērsts uz pārvaldības sistēmas stiprināšanu, proti, fondu pārvaldniekiem bija uzdevums novērst nepilnības un veikt uzlabojumus iekšējā kontrolē, t. sk. interešu konfliktu pārvaldībā, atbilstības nodrošināšanā un risku vadībā.

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzība

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu sektorā Latvijas Banka 2024. gadā izsniedza divas jaunas licences – tās ieguva TigSiPay SIA un SIA "Paytegra". Līdz ar to šajā sektorā pārskata gada beigās darbojās 12 iestādes (8 elektroniskās naudas iestādes un 4 maksājumu iestādes).

Kopumā šā sektora riska līmenis saglabājās vidēji zems. Uzraudzības efektivitātei un precīzākai risku vērtēšanai Latvijas Bankā tika pārskatīta un uzlabota regulārās risku vērtēšanas metodoloģija. Sektora darbību un nākotnes izaugsmes potenciālu ietekmē vidēji augsts makroekonomiskais un finanšu pakalpojumu pieejamības risks. Tirgus un likviditātes riski ir vidēji, savukārt augstu risku ar kritisku ietekmi uz sektoru kopumā nav. 2024. gada uzraudzības prioritāšu noteikšanā un plānošanā tika ņemts vērā maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu kopējais riska līmenis, un no tā izrietēja atsevišķu jomu uzraudzības intensitāte, kā arī uzraudzībā tika ievērots proporcionalitātes princips.

Uzraudzības fokusā 2024. gadā bija:

• klientu līdzekļu šķirta glabāšana un aizsardzība;
• maksātspējas un finanšu stabilitātes uzraudzība;
• gadskārtējās stratēģiskās intervijas par biznesa plānu izpildi, operatīvo darbību, risku pārvaldību un sadarbību ar kredītiestādēm.

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu sektorā veikto maksājumu apmērs (neskaitot maksājumus ar elektronisko naudu) 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu nedaudz, t. i., par 5.3 %, samazinājās. Tas saistāms ar nelielu maksājumu apmēra kritumu atsevišķiem tirgus dalībniekiem. Neraugoties uz to, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītie bruto ieņēmumi saglabājās stabili jau otro gadu.

16. attēls. Elektroniskās naudas iestādēs un maksājumu iestādēs veiktie maksājumi, neskaitot maksājumus e-naudā (milj. eiro)

 

17. attēls. Elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu ienākumi no pakalpojumu sniegšanas (milj. eiro)

 

Ar elektronisko naudu veikto maksājumu apmērs pēdējos gados ir strauji palielinājies. Maksājumi 2023. gadā pieauga par vairāk nekā 13 milj. eiro (57 %) salīdzinājumā ar 2022. gadu, un 2024. gadā tie pieauga par vairāk nekā 15 milj. eiro (40.3 %) salīdzinājumā ar 2023. gadu. Arī apgrozībā esošās e-naudas vidējais apmērs 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 13.8 % (583 tūkst. eiro 2024. gada beigās). Nebanku maksājumu segmentā veikto maksājumu apmērs bija stabils un to attīstības tendences līdzīgas kredītiestāžu veikto maksājumu tendencēm. Ņemot vērā elektroniskās naudas iestāžu biznesa modeļa specifiku, ar elektronisko naudu veikto maksājumu kopējais apmērs atbilda atpirktās elektroniskās naudas kopējam apmēram.

18. attēls. E-naudas aprite elektroniskās naudas iestādēs (milj. eiro)

 

19. attēls. Elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu iestāžu likvīdie aktīvi un kārtējās saistības (milj. eiro)

 

Šā sektora saistību apmērs pret klientiem gadu no gada bijis stabils un segums saistību pret klientu līdzekļu atlikumu segšanai pilnā apmērā ir pietiekams.

Latvijas tirgus dalībnieki izpilda regulējumā noteikto klientu līdzekļu aizsardzības prasību. Visbiežāk sastopamā metode klientu līdzekļu aizsardzībai Latvijas tirgū ir klientu līdzekļu šķirta turēšana kredītiestāžu kontos, taču regulējums pieļauj arī citas metodes, piemēram, ieguldījumu zema riska likvīdos vērtspapīros, un šādu klientu līdzekļu aizsardzības metodi ir izvēlējusies viena maksājumu iestāde. Klientu līdzekļu glabāšanā tirgus dalībnieki izvēlas diversificētu pieeju – gan izmanto vairāku kredītiestāžu pakalpojumus, gan veic minētos ieguldījumus vērtspapīros. Arī 2024. gadā uzraudzībā īpaša uzmanība tika pievērsta maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu sadarbībai ar kredītiestādēm, lai uzraudzītu riskus, kas saistīti ar finanšu pakalpojumu pieejamību.

Šā sektora maksātspējas rādītāji kopumā 2024. gada beigās pārsniedza regulējumā noteiktās prasības. Pašu kapitāls bija atbilstošs iestāžu individuāli noteiktajām prasībām. Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu kopējie bruto peļņas rādītāji pēcpandēmijas periodā stabilizējās, un tas liecina par tirgus dalībnieku biznesa modeļu ilgtspēju un noturību. Arī šā sektora kapitāla atdeves rādītāji 2024. gada beigās bija pozitīvi. Tomēr gadījumos, kad iestādes maksātspējas rādītāju (primāri pašu kapitāla rādītāja) prasību izpilde nebija pietiekama vai bija novērojama negatīva tendence, tika piemērots individuāls pastiprinātas uzraudzības režīms. 2024. gadā Latvijas Banka vienai elektroniskās naudas iestādei izteica brīdinājumu par kapitāla prasību neizpildi un iestādes darbības stabilizēšanai turpināja pastiprinātu tās uzraudzību. Kopumā pārskata gadā tirgū bija novērojamas attīstības tendences – notika jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un iespēju izpēte un tika plānota biznesa apjoma palielināšana.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

2024. gada sākumā Latvijas Banka izsniedza darbības atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam SIA "LANDE Platform", kas iepriekš darbojās vienotajā ES regulējumā noteiktā pārejas perioda režīmā. Līdz ar to 2024. gadā Latvijā bija izsniegtas trīs darbības atļaujas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Plānojot 2024. gada uzraudzības aktivitātes kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju sektoram, Latvijas Banka par prioritāti noteica ieguldītāju aizsardzības jautājumus. Līdz ar to uzsvars tika likts uz tās informācijas pārbaudi, kura pakalpojumu sniedzējiem jāatklāj atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Latvijas Banka secināja, ka pakalpojumu sniedzēji kopumā atklāj nepieciešamo informāciju.

Ar šā sektora tirgus dalībniekiem tika veiktas gadskārtējās stratēģiskās intervijas, lai pārrunātu to darbības stratēģijas jautājumus un biznesa plānu izpildi, pievēršot uzmanību arī plānoto finanšu rezultātu sasniegšanai, operatīvās darbības nodrošināšanai, riskiem, ar kuriem pakalpojumu sniedzēji saskaras, un to pārvaldībai. Tirgus dalībnieki atzīmēja, ka 2024. gadā ir spējuši nodrošināt publiskotajiem projektiem piesaistītā finansējuma pieaugumu vai arī tā apmērs nav samazinājies. Tas ļauj izdarīt secinājumu par šā sektora potenciālu alternatīvā finansējuma jomā. Vienlaikus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji uzsvēra arī vairākas vēlamās normatīvo aktu izmaiņas, kas ļautu tiem darboties efektīvāk.

2024. gada laikā bija vērojams, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji iekaro nišu alternatīvā finansējuma pakalpojumu sniegšanas jomā un pamatā spēj piesaistīt ieguldītājus, lai finansētu publiskotos projektus.

Kopējais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju finansēto projektu apmērs 2024. gadā bija 30.3 milj. eiro. Salīdzinājumā ar 2023. gadu tas pieauga par 28.2 milj. eiro (2023. gadā – 2.1 milj. eiro). Saistībā ar šo pieaugumu jāņem vērā atšķirīgais kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits un brīdis, kurā tie konkrētajā gadā saņēma darbības atļauju. Taču kopējais finansēto projektu apmērs liecina par šā alternatīvā finansējuma segmenta potenciālu.

20. attēls. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju finansēto projektu apmērs (milj. eiro)

 

Pēc ieguldītāju veida 2024. gadā dominēja ieguldījumi, kurus veikuši nepieredzējušie ieguldītāji, – tie bija 29.1 milj. eiro jeb 96.1 % no kopējiem ieguldījumiem. Profesionālie ieguldītāji bija ieguldījuši 0.8 milj. eiro jeb 2.6 % no kopējiem ieguldījumiem un pieredzējušie ieguldītāji – 0.4 milj. eiro jeb 1.3 % no kopējiem ieguldījumiem.

21. attēls. Ieguldījumi ieguldītāju veidu dalījumā (milj. eiro)

 

Ieguldītāju valstu dalījumā vairāk nekā pusi ieguldījumu 2024. gadā bija veikuši Latvijas ieguldītāji – 16.1 milj. eiro jeb 53.1 % no kopējiem ieguldījumiem. Tiem sekoja Vācijas ieguldītāji ar 6.7 milj. eiro jeb 22 %, Lielbritānijas ieguldītāji ar 1.3 milj. eiro jeb 4.3 % un Lietuvas ieguldītāji ar 1.1 milj. eiro jeb 3.5 % no kopējiem ieguldījumiem. Nevienas citas valsts ieguldītāji nebija veikuši ieguldījumu, kas sasniegtu vismaz 3 % no kopējiem ieguldījumiem, taču kopā tie bija veikuši ieguldījumus 5.2 milj. eiro jeb 17.1 % apmērā no kopējiem ieguldījumiem.

22. attēls. Ieguldījumi ieguldītāju valstu dalījumā (milj. eiro)

Valūtu tirdzniecības sabiedrību uzraudzība

2024. gada beigās Latvijā darbojās 15 valūtu tirdzniecības sabiedrības.

Gada laikā notika stratēģiskās tikšanās, lai apspriestu šā sektora biznesa attīstības iespējas, galvenos izaicinājumus un riska faktorus. Daļa sabiedrību izrādīja interesi paplašināt pakalpojumu klāstu, koncentrējoties uz automatizētu risinājumu ieviešanu. Latvijas Banka šajā procesā sniedza gan individuālas konsultācijas, gan to sniegšanā sadarbojās ar citām valsts institūcijām. Gada nogalē viena valūtu tirdzniecības sabiedrība sāka ieviest automātiskās valūtu tirdzniecības iekārtu, kā arī attīstīt attālinātās valūtu tirdzniecības iespējas, izmantojot interneta platformu. Pārskata gada laikā norisinājās diskusijas par banku pakalpojumu pieejamību valūtu tirdzniecības sabiedrībām. Latvijas Banka izstrādāja jaunu risku analīzes metodoloģiju, kas paredz reizi gadā prezentēt sektora risku novērtējumu. Tika organizētas arī sektora dalībnieku diskusijas un individuālas tikšanās, lai apspriestu to darbības modeļus, izaicinājumus un attīstības iespējas.

Uzraudzības aktivitāšu fokusā bija:

• risku novērtējums;
• vadības kultūra;
• darbinieku kvalifikācija;
• klientu izpētes process.

Latvijas Banka 2024. gadā veica divu valūtu tirdzniecības sabiedrību klātienes pilnās pārbaudes, neiekļaujot NILLTPFN jomu. Papildus tika īstenota horizontālā pārbaude trijās sabiedrībās, iekļaujot arī NILLTPFN aspektus.

Pārbaužu rezultātā tika konstatēti gan zemas ietekmes, gan būtiski trūkumi, un valūtu tirdzniecības sabiedrības strādāja pie savu darbības procesu uzlabojumiem. Gada laikā turpinājās arī regulārs darbs ar sabiedrību datu analīzi.

Valūtu tirdzniecības sabiedrību veikto valūtas maiņas darījumu apmērs pēdējos trijos gados kopumā bijis stabils. 2024. gadā tas salīdzinājumā ar 2023. gadu nedaudz, t. i., par 2.4 %, samazinājās (attiecīgi 197.2 milj. eiro 2024. gadā un 202.1 milj. eiro 2023. gadā) un faktiski bija vienā līmenī ar 2022. gada darījumu apmēru (197.7 milj. eiro).

23. attēls. Valūtu tirdzniecības sabiedrību veikto valūtas maiņas darījumu apmērs (milj. eiro)

 

Pēc konkrētām valūtām 2024. gadā tāpat kā iepriekšējos gados dominēja ASV dolāri, kuru maiņas darījumi kopumā (pirkšana un pārdošana) bija 111.5 milj. eiro apmērā un veidoja vairāk nekā pusi jeb 56.6 % no visiem darījumiem. Tiem sekoja Lielbritānijas sterliņu mārciņas ar darījumiem 28 milj. eiro jeb 14.2 % apmērā no visiem darījumiem un Krievijas rubļi ar darījumiem 21.5 milj. eiro jeb 10.9 % apmērā no visiem darījumiem. Nevienai citai valūtai maiņas darījumi nepārsniedza 5 % no kopējā darījumu apmēra.

Vienlaikus 2024. gadā bija vērojams ar ASV dolāriem un Lielbritānijas sterliņu mārciņām veikto kopējo darījumu (pirkšana un pārdošana) apmēra samazinājums salīdzinājumā ar 2023. gadu – attiecīgi par 4.3 % ASV dolāriem un par 9.3 % Lielbritānijas sterliņu mārciņām. Turpretī ar Krievijas rubļiem veikto darījumu apmērs 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauga par 27.7 %.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Imigrācijas likuma grozījumus, 2023. gadā pieauga darījumi, kas saistīti ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu nekustamo īpašumu pārdošanu un šo personu izbraukšanu no Latvijas. Tā rezultātā būtiski palielinājās ASV dolāru un Krievijas rubļu pārdošanas darījumu apmērs, bet samazinājās ASV dolāru pirkšanas darījumu apmērs. 2024. gadā šāda veida darījumu skaits samazinājās, taču joprojām tika novērota ASV dolāru un Krievijas rubļu pārdošanas darījumu apmēra augšupeja. Krievijas rubļu pārdošanas apmērs salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauga par 33.5 %, bet pirkšanas apmērs – par 21 %. Savukārt ASV dolāru pārdošanas apmērs palielinājās par 21.1 %, tajā pašā laikā pirkšanas darījumu apmēram samazinoties par 26.5 %.

24. attēls. ASV dolāru un Krievijas rubļu pirkšanas un pārdošanas darījumu apmērs (milj. eiro)

Skandināvijas valstu valūtu tirdzniecības risku pārvaldība Latvijā un citviet Eiropā tika pielāgota, samazinot skaidrās naudas uzkrājumus šajās valūtās. Valūtu tirdzniecības sabiedrības pārskatīja savas iekšējās politikas, un vairākas, lai samazinātu riskus, pārtrauca Skandināvijas valstu valūtu tirdzniecību.

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

Pārskata gada beigās tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā bija 10 Latvijā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām (IBS), 10 Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un 1 ES dalībvalsts kredītiestādes filiālei, kā arī 7 Latvijā reģistrētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Atbilstoši pakalpojumu sniegšanas brīvības principam ieguldījumu pakalpojumus bija tiesīgi sniegt arī vairāk nekā 600 ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju no EEZ valstīm.

2024. gadā Latvijas Banka izsniedza vienu jaunu IBS licenci – to saņēma Boku Securities SIA.

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības fokusā 2024. gadā bija:

• uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process divās IBS;
• trīs individuālu tirgus dalībnieku padziļinātās pārbaudes (divas IBS un viena kredītiestādē);
• jauna ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja licencēšana;
• horizontālā ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju neklātienes tematiskā pārbaude par informācijas atklāšanas prasību izpildi ilgtspējas jomā;
• dalība EVTI vienotajā uzraudzības pasākumā par ilgtspējas aspektu integrēšanu tirgus dalībnieku darbībā un produktu pārvaldības prasību ievērošanu attiecībā uz ilgtspējas aspektiem;
• tirgus dalībnieku iesniegto pārskatu izvērtēšana un datu kvalitātes kontrole;
• par ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem saņemto sūdzību izskatīšana;
• sektorālā risku novērtējuma veikšana.

 

Finanšu instrumentu tirdzniecības vietu un centrālā vērtspapīru depozitārija uzraudzība

Regulētā tirgus – akciju sabiedrības "Nasdaq Riga" – un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas jeb alternatīvā tirgus First North Latvia uzraudzības fokusā 2024. gadā bija:

• pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas atklāšana;
• sadarbība saistībā ar emitentu iekļaušanos tirgū, kā arī aiziešanu no tirgus;
• atbilstīga finanšu instrumentu tirdzniecības nodrošināšana;
• finanšu instrumentu tirdzniecības uzraudzība;
• IT sistēmu darbības atbilstība un incidentu novēršana;
• akciju sabiedrības "Nasdaq Riga" noteikumu un lēmumu atbilstības izvērtēšana.

Centrālā vērtspapīru depozitārija Nasdaq CSD SE uzraudzības fokusā 2024. gadā bija:

• centrālā vērtspapīru depozitārija risku novērtēšanas metodoloģijas izstrāde un testēšana, kā arī pirmais saskaņā ar jauno metodoloģiju veiktais risku novērtējums (vērtētās jomas un riski: biznesa modelis, darbības finansēšana, IT riski, riski kapitālam, pārvaldība un iekšējā kontrole);
• regulāri neklātienes uzraudzības pasākumi (iesniegto pārskatu, ziņojumu un citas informācijas izvērtēšana, tikšanās ar Nasdaq CSD SE atbildīgajiem darbiniekiem);
• sadarbība Nasdaq CSD SE uzraudzības kolēģijas ietvaros ar Lietuvas, Igaunijas un Islandes uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām (notika divas uzraudzības kolēģijas sanāksmes).

Emitentu uzraudzība

Emitentu uzraudzības fokusā 2024. gadā bija:

• savlaicīga regulētās informācijas atklāšana;
• padziļinātās gada pārskatu un starpperiodu pārskatu pārbaudes;
• pārskatu atbilstības vienotajam elektroniskajam ziņošanas formātam pārbaude;
• par korporatīvo pārvaldību iesniegto paziņojumu pārbaude;
• pārbaude par nefinanšu paziņojumiem un atalgojuma ziņojumu iesniegšanu;
• publiskā piedāvājuma prospektu atbilstības izvērtēšana;
• pārbaude par revīzijas komiteju darbību;
• pārbaude par akcionāru atklāšanu;
• horizontālā pārbaude par obligāciju pirmstermiņa dzēšanu;
• horizontālā pārbaude par emitentu piesaistīto revidentu darbības termiņa ierobežojumiem;
• vebināri un prezentācijas par normatīvo aktu prasību piemērošanu;
• pārbaude par emitentu piesaistīto zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību maksimālo revīzijas uzdevuma termiņu.

Latvijas Banka 2024. gadā pret emitentiem sāka divus administratīvos procesus. Viens tika sākts par gada pārskata savlaicīgu nepublicēšanu un informācijas par akcionāru iesniegtajiem līdzdalības paziņojumiem neatklāšanu. Emitentam tika piemērota sankcija – naudas sods 11 500 eiro apmērā. Otrs administratīvais process pret emitentu tika sākts par Akciju atpirkšanas likumā noteiktā akciju atpirkšanas pienākuma neizpildi. Lēmums lietā 2024. gadā vēl netika pieņemts.

Latvijas kapitāla tirgu raksturojošie rādītāji 2024

^{Avots: https://nasdaqbaltic.com/lv/.*IKP 2024. gadam aprēķināts pēc Latvijas Bankas prognozēm +0.6 % no IKP faktiskajās cenās 2023. gadā, sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/monetaras-politikas-istenosana/prognozes.}

2024. gada beigās tirdzniecībai Latvijas kapitāla tirgū bija iekļauti 23 regulētā tirgus emitentu vērtspapīri, bet alternatīvajā tirgū – 22 emitentu vērtspapīri.

Kopējais regulētā tirgus kapitalizācijas apmērs 2024. gada beigās bija 1.8 mljrd. eiro, bet apgrozījums 32.1 milj. eiro, kas bija par 76.1 % vairāk nekā 2023. gadā.

Kopējā alternatīvā tirgus kapitalizācija 2024. gada beigās sasniedza 542.2 milj. eiro, bet apgrozījums 46.3 milj. eiro, kas bija par 165.4 % vairāk nekā 2023. gadā.

Akciju tirgus kopējais kapitalizācijas apmērs pret IKP pārskata gada beigās bija 1.4 %, savukārt obligāciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret IKP – 4.7 %. Kopumā tirgus attīstībā bija vērojamas pozitīvas tendences, īpaši obligāciju emisiju jomā.

Kapitāla tirgus attīstība bija viena no Latvijas Bankas 2024. gada prioritātēm, un tika veiktas vairākas aktivitātes tā attīstības veicināšanai. 2024. gada 7. februārī notika jau ceturtais Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, un tā tēma bija "Jaudīgi uzņēmumi – spējīgāka valsts". Foruma mērķis ir iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas kapitāla tirgus tendencēm, iespējām un dažādu uzņēmumu pieredzi kapitāla tirgū un sekmēt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai veicinātu attīstības finansējuma pieejamību, jaudīgu uzņēmumu attīstību, kā arī Latvijas konkurētspēju un tautsaimniecības izaugsmi.

Latvijas kapitāla tirgus forums "Jaudīgi uzņēmumi – spējīgāka valsts" 2024. gada 7. februārī.

Darbību pārskata gadā turpināja Vērtspapīru smilškaste – atbalsta mehānisms uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt finansējumu Latvijas kapitāla tirgū. Vērtspapīru smilškastes darbību administrē Latvijas Banka, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupā uz brīvprātības principa pamata un bez maksas darbojas galvenie Latvijas kapitāla tirgus dalībnieki un eksperti. Līdz 2024. gada beigām atbalsta mehānismu bija izmantojuši astoņi uzņēmumi.

2024. gadā turpinājās 10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai realizācija, un kopumā tika izpildīta lielākā daļa uzdevumu (90 %). Lai turpinātu kapitāla tirgus attīstības veicināšanu, Latvijas Banka sadarbībā ar kapitāla tirgus dalībniekiem un ekspertiem 2024. gadā izstrādāja jauno 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai, kas ietvers jaunus pasākumus, kuru īstenošana ir būtiska turpmākai Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.

2024. gada 11. decembrī notika Ilgtspējīgas pārvaldības balvas pasniegšanas ceremonija. Balva 2024. gadā tika pasniegta ceturto reizi. Kopumā tika iesniegti 28 balvas pretendentu pieteikumi. Balvas pasniegšanas mērķis ir stiprināt Latvijas uzņēmumu ilgtspēju un sekmēt Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksa praktisko ieviešanu Latvijas uzņēmumos, veicinot uzņēmumu darbības efektivitāti un ilgtermiņa vērtības pieaugumu, kā arī sniegt publisku pozitīvu novērtējumu uzņēmumiem ar ilgtspējīgu pārvaldības modeli.

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvas pasniegšanas ceremonija 2024. gada 11. decembrī.

Pārskata gadā aktīvi turpinājās Baltijas valstu sadarbība, kā arī notika vairāki izglītojoši pasākumi esošajiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem.

Finanšu instrumentu tirdzniecības un ieguldītāju darbības uzraudzība

Finanšu instrumentu tirdzniecības un ieguldītāju darbības uzraudzības fokusā 2024. gadā bija:

• finanšu instrumentu tirdzniecības uzraudzība;
• tirgus dalībnieku par aizdomīgiem darījumiem un rīkojumiem iesniegto ziņojumu izskatīšana;
• padziļinātas pārbaudes par aizdomīgiem darījumiem (tirgus manipulācijas, iekšējās informācijas izmantošana);
• sadarbība un informācijas apmaiņa ar citu valstu uzraudzības iestādēm;
• savlaicīga un korekta ieguldītāju paziņojumu iesniegšana.

Latvijas Banka 2024. gadā trijos gadījumos piemēroja personām administratīvās sankcijas par tirgus manipulācijām tirdzniecības vietās un iekšējās informācijas izmantošanu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un drošības risku pārvaldības uzraudzība

IKT drošības un kiberrisku uzraudzības nozīme

Drošs, stabils un uzticams finanšu tirgus ir viena no Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēm. Tirgus dalībnieku uzdevums ir attīstīt un pilnveidot savas spējas, lai aizsargātos pret pieaugošajiem un mainīgajiem digitālajiem apdraudējumiem. Tāpēc ikvienam finanšu tirgus dalībniekam un īpaši nozīmīgajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem jābūt gataviem darboties krīzes situācijās un atjaunot darbību nozīmīga kiberincidenta gadījumā.

Latvijas Banka pārskata gadā veica fokusētas klātienes pārbaudes, neklātienes horizontālās un tematiskās pārbaudes, kā arī piedalījās ECB organizētajā ES nozīmīgo kredītiestāžu kibernoturības stresa testā. Papildus tā īstenoja dažādas aktivitātes finanšu tirgus dalībnieku izpratnes veicināšanai, konsultējot tos kiberdrošības pārvaldības spēju attīstīšanā, organizējot seminārus, vebinārus un individuālas konsultācijas.

Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm 2024. gadā Latvijas kibertelpa piedzīvoja līdz šim vēsturiski augstāko kiberuzbrukumu intensitāti, kad Latvijai naidīgo valstu un to atbalstīto kiberaktīvistu darbības galvenokārt tika vērstas pret valsts iestādēm un publisko sektoru. Tomēr līdzās tam pastāvēja augsts pret finanšu tirgus infrastruktūru mērķēto uzbrukumu risks. Tā kā sabiedrībai kritiski svarīgajiem finanšu pakalpojumiem jābūt pieejamiem vismaz minimālā apjomā, 2024. gadā Latvijas Banka turpināja pielāgoties mainīgajai ģeopolitiskajai videi, iekļaujot finanšu sektoru nacionālajās kiberdrošības stratēģijās.

25. attēls. Nozīmīgu plašas ietekmes apdraudējumu skaits

 ^{Avots: CERT.LV darbības pārskats par 2024. gada 3. ceturksni.}

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) skatījumā vieni no būtiskākajiem kiberdraudiem, kas 2024. gadā radīja riskus arī finanšu tirgus dalībniekiem, bija izkliedētie pakalpojumatteices (DDoS) uzbrukumi un izspiedējprogrammatūra (ransomware), kam sekoja sociālā inženierija un ar datu drošību saistītie draudi, tostarp informācijas manipulācijas, uzbrukumi piegādes ķēdēm un ļaunatūra (malware).

IKT incidentu ietekme un tendences

Neraugoties uz augsto kiberuzbrukumu intensitāti Latvijas kibertelpā, kas skāra arī finanšu tirgus dalībniekus, kopumā situācija tika pārvaldīta labi un nozīmīgo IKT incidentu skaits 2024. gadā nebija liels. Latvijas Banka saņēma ziņojumus par 10 nozīmīgiem maksājumu pakalpojumu incidentiem, kuru iemesli galvenokārt bija saistīti ar pakalpojumatteices uzbrukumiem, darbības risku vai trešo pušu veiktu pārvaldību, kad galvenokārt īslaicīgi tika ietekmēta atsevišķu finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem.

26. attēls. Būtisku ar maksājumu pakalpojumiem saistītu IKT incidentu cēloņi

 

Līdzīgi kā 2023. gadā drošības incidentu gadījumos tirgus dalībnieki ar augstāku incidentu pārvaldības spēju brieduma līmeni savlaicīgāk atklāja incidentu un veica tā ierobežošanai un novēršanai nepieciešamos pasākumus.

27. attēls. Būtisku ar maksājumu pakalpojumiem saistītu IKT incidentu skaits un ietekme

 

Kiberuzbrukuma gadījumā ir svarīgi spēt sekmīgi īstenot atbilstošas aizsardzības aktivitātes, un finanšu tirgus digitālās darbības noturības jaunais regulējums ir vērsts uz tirgus dalībnieku IKT drošības pārvaldības spēju brieduma attīstīšanu, sekmējot augstāku kibernoturības līmeni.

Informācijas manipulācijas pārskata gadā bija nozīmīgs līdzeklis Krievijas agresijas karā pret Ukrainas atbalstītājiem, tāpēc nereti kibertelpā tika izplatītas viltus ziņas par klasificētas informācijas iegūšanu no kiberuzbrukumos cietušajām organizācijām Latvijā. Saistībā ar Latvijas Bankas uzraudzībā esošajiem finanšu tirgus dalībniekiem šādi gadījumi un incidenti 2024. gadā netika konstatēti.

28. attēls. Būtisku ar maksājumu pakalpojumiem saistītu IKT incidentu izraisīto dīkstāvju laiks (stundās)

 

Tā kā kiberuzbrukumi bieži vien tiek vērsti nevis pret konkrēti izvēlētām organizācijām, bet pret Latvijas kibertelpu kopumā, tad arī mazāk nozīmīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem ir jāattīsta un jāpilnveido darbības risku pārvaldības process, lai spētu laikus pārskatīt esošās kontroles un identificēt jaunus riskus, piemēram, finanšu krāpšanas jomā.

Fokusa virzieni finanšu tirgus darbības uzraudzībā

IKT un drošības risku pārvaldības jomā Latvijas Banka 2024. gadā veica sešas tirgus dalībnieku pārbaudes:

• divas klātienes pārbaudes saskaņā ar 2024. gada pārbaužu plānu;
• vienu tematisko pārbaudi par ārpakalpojumu pārvaldību;
• trīs neklātienes horizontālās pārbaudes IKT un drošības risku jomā.

Pārbaužu fokuss bija vērsts uz kritisko sistēmu pārmaiņām, operacionālo risku un darbības nepārtrauktības nodrošināšanas pārvaldību un IKT un drošības risku triju līmeņu aizsardzības prakses īstenošanu iekšējās kontroles sistēmā.

Latvijas Banka turpināja vērst finanšu tirgus dalībnieku uzmanību uz savlaicīgu ārējo pakalpojumu sniedzēju un apakšpiegādātāju identificēšanu, lai pārvaldītu riskus, kas izriet no nedrošu tehnoloģiju lietojuma, nepietiekami efektīviem drošības pasākumiem un šādas sadarbības rezultātā iespējamiem ģeopolitiskiem apdraudējumiem. Finanšu tirgus dalībnieku uzmanība tika vērsta arī uz savlaicīgu iekšējā audita aktivitāšu plānošanu un sistemātisku pārbaužu veikšanu IKT pārvaldības un drošības jomā.

Mazāk nozīmīgo kredītiestāžu pārbaudēs Latvijas Banka vērtēja iekšējās kontroles sistēmas darbību un labajai praksei atbilstošas triju līmeņu aizsardzības sistēmas ieviešanu. Tāpēc fokuss tika vērsts uz IKT drošības funkcijas kapacitātes novērtēšanu un IKT un darbības risku pārvaldības jautājumiem, kā arī labās prakses īstenošanu IKT drošības ievainojamību pārvaldībā un drošības ielaušanās testēšanā. Pārbaužu gaitā tika veicināta augstākās vadības izpratne par tādas korporatīvās kultūras veidošanu, kurā atbildība par kiberdrošību ir ikviena organizācijas darbinieka pienākums.

Pēdējos gados ir būtiski pieaudzis ārējais kiberdrošības apdraudējums, un arī izmaiņas regulējumā rada vajadzību stiprināt kredītiestāžu IKT drošības funkcijas kapacitāti. Tā kā kiberdrošības speciālistu trūkums skar arī finanšu nozari, tas apgrūtina iespējas mazāk nozīmīgajām kredītiestādēm atrast atbilstošas kvalifikācijas papildu speciālistus gan IKT drošības pārvaldības, gan IKT audita jomā, lai nodrošinātu atbilstību regulējumam un veiktu pastāvīgu IKT drošības pārvaldību.

Tāpēc mazāk nozīmīgo kredītiestāžu pārbaudēs konstatētie trūkumi un nepilnības bija galvenokārt saistītas ar kavējumiem IKT pārvaldības iekšējās dokumentācijas izstrādē un aktualizēšanā, savlaicīgā IKT risku analīzes veikšanā, kā arī IKT darbības nepārtrauktības testu plānošanā un iekšējā audita iesaistē, lai veiktu neatkarīgu IKT pārvaldības novērtējumu. Pārbaudēs netika atklāti kritiski trūkumi, un Latvijas Banka konstatēja, ka kopumā kredītiestādes veic uzlabojumus IKT drošības procesu pilnveidei, tomēr tām jātiecas mazināt dokumentēto procesu neatbilstību praksei un pastiprināt ārējo IKT pakalpojumu piegādātāju uzraudzību.

29. attēls. Trūkumu īpatsvars IKT risku pārvaldības jomā – kredītiestādes (%)

 

Ieguldījumu brokeru sabiedrību IKT risku uzraudzības procesā tika vērtēti ārpakalpojumu, t. sk. mākoņpakalpojumu, izmantošanas un pārvaldības riski, kā arī pārmaiņu vadības, datu integritātes un darbības nepārtrauktības riski. Īpašs uzsvars tika likts uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegumu IKT pārvaldības, risku vadības un IKT drošības jomā, lai gūtu pārliecību, ka šis sektors spēj nodrošināt datu aizsardzību un atbilstību regulējuma prasībām trešo pušu IKT pakalpojumu pārvaldībā.

Pārbaudēs tika konstatēts, ka šiem tirgus dalībniekiem galvenokārt jāveic uzlabojumi iekšējās kontroles sistēmās, lai stiprinātu iekšējās kontroles IKT risku pārvaldībā, IKT izmaiņu vadībā, IKT incidentu pārvaldībā un IKT drošības pārvaldībā kopumā. Arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām jātiecas mazināt dokumentēto procesu neatbilstību praksei un pastiprināt ārējo IKT pakalpojumu piegādātāju uzraudzību, lai samazinātu tādu IKT incidentu skaitu, kas rodas saistībā ar IKT infrastruktūras darbības traucējumiem un piegādātās programmatūras kļūdām.

30. attēls. Trūkumu īpatsvars IKT risku pārvaldības jomā – ieguldījumu brokeru sabiedrības (%)

 

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības aktivitātes bija vērstas uz maksājumu pakalpojumu risku pārvaldību, izvērtējot Latvijas Bankai iesniegtos maksājumu pakalpojumu sniedzēju aktuālos risku novērtējumus saistībā ar sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, lai gūtu pārliecību, ka, reaģējot uz šiem riskiem, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes ir veikušas adekvātus risku mazināšanas pasākumus un nodrošina nepieciešamos kontroles mehānismus.

Kā galvenos riskus saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu šā tirgus sektora dalībnieki izcēla ārējos uzbrukumus, novecojušu infrastruktūru, personāla un tā kompetences nepietiekamību un neatbilstošu izmaiņu pārvaldību. No tirgus dalībnieku sniegtās informācijas par risku mazināšanas pasākumiem tika secināts, ka atlikušais risks nav augsts un vienlaikus ar ārējo kiberdraudu pieaugumu nozīmīgu risku daļu veido arī iekšējie apdraudējumi. Tāpēc arī maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm ir jāstiprina iekšējās kontroles IKT pārvaldībā un IKT drošības jomā, lai novērstu nepilnības dokumentēto procesu un prakses atbilstības kontekstā un pastiprinātu ārējo IKT pakalpojumu kvalitātes uzraudzību, īpaši gadījumos, kad IKT pārvaldības un IKT drošības funkcijas pilda ārpakalpojumu sniedzējs.

31. attēls. Trūkumu īpatsvars IKT risku pārvaldības jomā – maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes (%)

 

Apdrošināšanas sektora IKT drošības risku novērtējumu Latvijas Banka 2024. gadā neveica, jo apdrošināšanas sektors tika prioritāri izvērtēts 2023. gadā un augsti riski netika konstatēti. Lai gan 2024. gadā netika saņemta informācija par tādiem IKT incidentiem, kuru rezultātā būtu ietekmēta apdrošināšanas pakalpojumu pieejamība klientiem, arī šim tirgus sektoram, ņemot vērā izmaiņas ārējo apdraudējumu vidē un stingrākas regulējuma prasības, jāveic uzlabojumi IKT drošības procesu gatavības nodrošināšanā, lai spētu atbilstoši pārvaldīt ar ārējiem IKT pakalpojumu piegādātājiem saistītos riskus.

Finanšu krāpšanas ierobežošana

2024. gadā bija vērojams būtisks sociālās inženierijas uzbrukumu skaita pieaugums, kas saistīts ar mākslīgā intelekta lietojuma iespēju paplašināšanos, īstenojot efektīvākas pikšķerēšanas kampaņas. To papildus veicināja arī tādi draudu darbību dalībnieki, kas spēja piedāvāt savas profesionālās zināšanas un spējas kā maksas pakalpojumus (as a service), piemēram, finanšu krāpšanas jomā (fraud as a service).

2024. gadā piepildījās prognozes par krāpnieku aktivitāšu pieaugumu attiecībā pret latviešu valodā runājošo mērķauditoriju, pieaugot mākslīgā intelekta lietojumam pikšķerēšanas vēstuļu un ziņu sagatavošanā. Saskaņā ar nozīmīgo kredītiestāžu sniegto informāciju novērsto finanšu krāpšanas gadījumu skaita īpatsvars 2024. gadā bija ievērojami lielāks nekā sekmīgi īstenoto gadījumu skaits, tomēr kopumā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpto naudas līdzekļu apmērs palielinājās līdz 15.5 milj. eiro.

2024. gadā Latvijas Banka veica padziļinātu situācijas analīzi par vismaz 28 klientu sūdzībām, lai konstatētu, vai kredītiestādes ir veikušas visus regulējumā noteiktos pasākumus, lai nepieļautu klientu līdzekļu zaudēšanu. Par atsevišķiem finanšu krāpšanas gadījumiem Latvijas Banka pieprasīja kredītiestādēm papildu skaidrojumus, lai gūtu pārliecību par pietiekami efektīvu rīcību finanšu krāpšanas novēršanā, un tā rezultātā pieprasīja kredītiestādēm pilnībā vai daļēji kompensēt cietušajiem klientiem zaudētos naudas līdzekļus.

Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju 2024. gadā izstrādāja finanšu krāpšanas riska pārvaldības un ierobežošanas vadlīnijas, lai veicinātu kredītiestāžu vienotu pieeju un ieviestu labo praksi finanšu krāpšanas riska pārvaldībā un veicinātu kredītiestāžu sadarbību cīņā ar finanšu krāpniekiem. Šīs vadlīnijas varēs izmantot ne tikai kredītiestādes, bet arī citi finanšu tirgus dalībnieki, kam ir aktuāla labās prakses ieviešana finanšu krāpšanas riska pārvaldības jomā.

 

 

Latvijas Bankas paveiktais jaunā regulējuma ieviešanā

2024. gadā kopā ar ES uzraudzības iestādēm turpinājās Digitālās darbības noturības regulas (DORA) otrā līmeņa regulējuma izstrāde un DORA ieviešana. Saistībā ar to Latvijas Bankai kā finanšu tirgus dalībnieku IKT procesu uzraudzības iestādei tiks noteiktas jaunas funkcijas, t. sk. paplašināti tās pienākumi trešo pušu pakalpojumu sniedzēju uzraudzībā un digitālās darbības noturības testēšanā. DORA nosaka uzraudzības iestādēm ne tikai jaunas pilnvaras, bet arī jaunus līdzekļus efektīvākai uzraudzībai. Lai sniegtu ieteikumus par DORA ieviešanai nepieciešamajām normatīvo aktu izmaiņām, Latvijas Bankas eksperti piedalījās Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā.

Pārskata gadā tika sagatavots Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma projekts, noritēja darbs pie jauna regulējuma izstrādes un izmaiņu veikšanas esošajā regulējumā, kā arī jaunas uzraudzības metodoloģijas izstrādes un piemērošanas. Tika atcelti līdz šim spēkā esošie IKT un drošības risku pārvaldības noteikumi un ziņošanas noteikumi par būtiskiem maksājumu pakalpojumu incidentiem. Šo noteikumu prasības pilnībā aizvietos jaunais regulējums.

Saistībā ar DORA prasību ieviešanu Latvijas Banka:

• organizēja konsultatīvas tikšanās ar finanšu tirgus dalībnieku asociācijām un individuāliem tirgus dalībniekiem, lai skaidrotu jaunās regulējošās prasības un otrā līmeņa regulatīvi tehniskos standartus, kas tiks piemēroti no 2025. gada;
• elektroniskā veidā sniedza vairāk nekā 30 skaidrojumus par individuāliem jautājumiem, kā arī regulāri atjaunināja informāciju Latvijas Bankas tīmekļvietnē;
• sniedza finanšu tirgus dalībniekiem skaidrojumu par Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma mērķi un piemērošanu;
• gada decembrī veica tirgus dalībnieku anketēšanu par to gatavību DORA prasību izpildei. Atbilstoši sniegtajām atbildēm tirgus dalībnieki bija īstenojuši atbilstību vidēji 65 % apmērā.

32. attēls. Finanšu tirgus sektoru gatavības DORA prasību izpildei pašvērtējums (2024. gada decembrī; vidēji; %)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku uzraudzība

NILLTPF un sankciju risku uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka finanšu nozarē ir ieviesti atbilstoši un efektīvi kontroles mehānismi, kas novērš finanšu tirgus izmantošanu naudas atmazgāšanai un sankciju pārkāpšanai. Tas ir būtiski arī tādēļ, lai finanšu iestādes varētu sadarboties ar citām finanšu iestādēm visā pasaulē, samazināt starptautisko maksājumu izmaksas un paātrināt maksājumu izpildes ātrumu. Ja finanšu iestādes kontroles sistēmas nav efektīvas, citas finanšu iestādes var atteikt tai sadarbību, jo šāda sadarbība var pakļaut šīs finanšu iestādes riskam, ka tās tiek iesaistītas naudas atmazgāšanā un sankciju pārkāpšanā.

Vēsturiski finanšu sektorā būtiskākie riski bija saistīti ar ārvalstu klientu apkalpošanu, taču jau vairākus gadus finanšu iestāžu klientu struktūra ir būtiski mainījusies un lielāko klientu īpatsvaru veido iekšzemes un ES klienti. Arī Latvijas nacionālajā risku novērtējumā uzsvērts, ka Latvijas riska profils ir mainījies un Latvijas finanšu sektors vairs nav uzskatāms par finanšu centru. Agrāk noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsme galvenokārt bija saistīta ar ārvalstīm, taču 2024. gadā lielākie riski bija saistīti ar iekšzemē veiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Latvijas Banka saskaņā ar veikto finanšu tirgus risku novērtējumu kā svarīgākos 2024. gadā definēja šādus riskus:

• izvairīšanās no nodokļu nomaksas;
• sankciju apiešanas risks;
• krāpniecība.

33. attēls. Latvijas kredītiestāžu klientu noguldījumu ģeogrāfiskās struktūras izmaiņas (%)

 

2024. gadā uzsāktais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums ir svarīgs apliecinājums Latvijas finanšu nozares noturībai un finanšu noziegumu novēršanā paveiktajam darbam. Pēdējos gados Latvija ir ieviesusi būtiskas reformas, pilnveidojot normatīvo regulējumu un uzlabojot institūciju kapacitāti un sadarbību. Šie pasākumi ir būtiski veicinājuši mūsu spēju efektīvi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, vienlaikus stiprinot Latvijas reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā.

Līdz 2024. gada 1. aprīlim Latvijas Banka turpināja izsniegt finanšu tirgus dalībniekiem atļaujas attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajiem sankciju izņēmumiem, taču ar 2024. gada 1. aprīli šo funkciju kā centrālā sankciju iestāde pārņēma Finanšu izlūkošanas dienests. Savukārt Latvijas Banka ar 2024. gada 30. decembri no Valsts ieņēmumu dienesta pārņēma virtuālo pakalpojumu sniedzēju uzraudzību NILLTPFN jomā. Lai sagatavotos šīs uzraudzības pārņemšanai, Latvijas Banka veica ne tikai normatīvo aktu un vadlīniju pilnveidi, bet arī organizēja pieredzes apmaiņas vizītes citu valstu uzraudzības iestādēs, lai pārņemtu labāko uzraudzības praksi šajā jomā. Latvijas Bankas darbinieki piedalījās arī specializētās apmācībās par NILLTPF riskiem virtuālo pakalpojumu jomā, t. sk. deviņi darbinieki ieguva starptautiskos sertifikātus (ACAMS vai ICA sertifikātus).

Viens no prioritārajiem Latvijas Bankas darbības virzieniem NILLTPFN jomā 2024. gadā bija veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību un uz risku balstītas pieejas praktisku piemērošanu. Detalizēts apraksts par veiktajām aktivitātēm sniegts sadaļā "Finanšu pakalpojumu pieejamība".

Pārbaudes un to rezultāti

Latvijas Banka 2024. gadā veica 13 klātienes pārbaudes: 4 – kredītiestādēs, 3 – alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekos, 3 – valūtu tirdzniecības sabiedrībās, 1 – ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā, 1 – elektroniskās naudas iestādē, 1 – ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

Latvijas Banka 2024. gadā vienai kredītiestādei piemēroja brīdinājumu, savukārt vienas kredītiestādes (kredītiestāde 2024. gada beigās atradās likvidācijas procesā) valdes priekšsēdētājam piemēroja naudas sodu 31 731 eiro apmērā, bet par NILLTPFN jomu atbildīgajam valdes loceklim – brīdinājumu.

2024. gadā NILLTPF risku pārvaldības jomā veikto pārbaužu rezultāti liecināja, ka finanšu iestādes turpina pilnveidot savas iekšējās kontroles sistēmas, t. sk. attiecībā uz sankciju riska pārvaldību un darījumu uzraudzību. Būtiskākie uzlabojumi tika novēroti attiecībā uz finanšu iestāžu spēju identificēt un izprast tām piemītošos riskus, jo iestādēm ir svarīgi veikt tālākus uzlabojumus, lai to sistēmas kļūtu efektīvākas, stiprinot uz risku balstītu pieeju un veicinot efektīvu resursu izlietojumu.

Latvijas Banka 2024. gadā veica arī vienu visu kredītiestāžu horizontālo pārbaudi, lai pārliecinātos, ka risku pārvaldīšanas pasākumi ir samērīgi ar riskiem un tiek nodrošināta finanšu pakalpojumu pieejamība. Balstoties uz pārbaudes rezultātiem, gadījumos, kad tika konstatēti trūkumi, kredītiestādes sagatavoja individuālus trūkumu novēršanas plānus. Latvijas Banka sagatavoja arī labās un nevēlamās prakses apkopojumus, lai veicinātu labās prakses pārņemšanu un vienveidīgu prasību piemērošanu.

Papildus finanšu iestādes pārskata gadā regulāri iesniedza Latvijas Bankai jauna produkta vai pakalpojuma attīstīšanai izstrādātās procedūras. Latvijas Banka pēc šo procedūru izvērtēšanas sniedza ieteikumus trūkumu novēršanai, lai jau preventīvi nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmu darbību.

Regulējošo prasību ietvara pārmaiņas

Finanšu tirgus dalībnieku darbības tiesiskā regulējuma pilnveide

Efektīvs un saprotams regulējums ir būtisks finanšu nozares attīstībai, un regulējuma pilnveide ir Latvijas Bankas ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa – tā ir cieši saistīta gan ar finanšu sistēmas stabilitātes stiprināšanu, gan ar vides radīšanu ilgtspējīgai izaugsmei. Būtiska loma ir darbam ar Eiropas līmeņa regulējuma pilnveidi un iniciatīvām, kurās īpašu uzmanību pievēršam tam, lai tiktu veicināta finanšu nozares mazo un dinamisko sektoru attīstība, nodrošinot tiem samērīgu un atbilstošu regulatīvo vidi.

2024. gadā Latvijas Bankā noslēdzās divus gadus ilgušais FKTK normatīvo aktu pārapstiprināšanas process, kā arī turpinājās finanšu tirgus dalībnieku darbības tiesiskā regulējuma pilnveide, ieviešot ES direktīvu un ES institūciju izdoto pamatnostādņu prasības un nodrošinot ES regulu piemērošanu.

Būtiskākais 2024. gadā

 

FKTK izdoto ārējo normatīvo aktu pārskatīšanas un pārapstiprināšanas procesa, kas sākās 2023. gadā, noslēgums bija viens no būtiskākajiem 2024. gadā paveiktajiem Latvijas Bankas uzdevumiem regulējuma pilnveides jomā. Šajā procesā tika nodrošināta ne tikai normatīvo aktu pārapstiprināšana, bet arī to aktualizēšana un pilnveide, ņemot vērā ES regulējuma un Latvijas finanšu tirgus attīstības tendences:

• normatīvo aktu pārskatīšanas pamats bija FKTK integrācija Latvijas Bankā – Latvijas Bankas likuma pārejas noteikumi paredzēja, ka visi FKTK izdotie ārējie normatīvie akti zaudē spēku 2024. gada 31. decembrī;
• gadā tika pabeigts 144 FKTK ārējo normatīvo aktu pārapstiprināšanas process, kurš ietvēra jauno Latvijas Bankas noteikumu izskatīšanu Latvijas Bankas komitejās, sabiedrības līdzdalības īstenošanu, kā arī to izskatīšanu Latvijas Bankas konsultatīvajā finanšu tirgus padomē un apstiprināšanu Latvijas Bankas padomē;
• pārapstiprināšanas procesā Latvijas Banka izvērtēja spēkā esošo regulējumu un tai deleģētās pilnvaras, kā rezultātā tika optimizēta regulējošā ietvara struktūra, t. sk. iepriekš FKTK izdoto 144 normatīvo aktu skaits tika samazināts līdz 116 Latvijas Bankas noteikumiem. Papildus, ņemot vērā ES regulējuma un Latvijas finanšu tirgus attīstības tendences, tika aktualizētas un pilnveidotas noteikumos ietvertās regulējošās prasības.

2024. gadā Latvijas Banka atviegloja ziņošanas slogu, atceļot piecus kredītiestādēm saistošos datu pieprasījumus, bet vēl pieciem samazinot ziņošanas biežumu vai sniedzamās informācijas apjomu. Savukārt diviem datu pieprasījumiem, kas saistoši ieguldījumu brokeru sabiedrībām, elektroniskās naudas iestādēm un maksājumu iestādēm, tika pagarināti iesniegšanas termiņi, tādējādi padarot šiem finanšu tirgus dalībniekiem datu sagatavošanas procesu elastīgāku un efektīvāku.

Latvijas Bankas padome 2024. gada 9. decembrī nolēma ar 2025. gada 1. janvāri atcelt kredītiestādēm piemēroto paaugstināto riska pakāpi darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Pieņemtais lēmums noslēdza 2023. gadā sākto pakāpenisko paaugstinātās riska pakāpes pazemināšanu, sākotnēji no 2024. gada 30. jūnija to nosakot 80 % apmērā (samazinot no 100 % riska pakāpes, kas bija spēkā kopš 2007. gada). Turpmāk uz šiem darījumiem attieksies Kredītiestāžu kapitāla pietiekamības regulā (CRR) ES līmenī saskaņoti noteiktās prasības, t. sk. minimālā riska pakāpe 60 % apmērā.

Paaugstinātā riska pakāpe tika atcelta, ņemot vērā to, ka Latvijas komerciāla nekustamā īpašuma riska darījumu kredītkvalitāte kredītiestāžu portfeļos kopš 2007. gada ir pakāpeniski uzlabojusies un saistītie riski ir pazeminājušies. Procentu likmju samazinājums un citi faktori noteica to, ka 2024. gada laikā nekustamā īpašuma tirgus nosacījumi kļuva labvēlīgāki, lai gan neskaidrība sektorā joprojām saglabājās paaugstinātā līmenī. Būtisks faktors, lemjot pārtraukt stingrāku nacionālo prasību piemērošanu, bija arī CRR veiktie grozījumi, kuru ietvaros ar 2025. gadu palielināts šajā jomā piemērojamo prasību riska jutīgums, kā arī no 50 % līdz 60 % paaugstināta minimālā piemērojamā riska pakāpe. Paredzams, ka riska pakāpes samazināšanas rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciāla nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Latvijas Banka 2024. gadā būtiski pārstrādāja "Kredītiestāžu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa noteikumus", lai harmonizētu un atbilstoši labākajai praksei pilnveidotu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu. Ar grozījumiem tika noteikta vai precizēta nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanas kārtība kredītriskam, procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī (IRRBB), vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) riskiem un citiem būtiskajiem kredītiestāžu darbībai piemītošajiem riskiem.

Būtiskākais 2025. gadā

Inovatīviem un drošiem finanšu pakalpojumiem labvēlīga vide

Kriptoaktīvu pakalpojumu jomas attīstībai Latvijā pārskata gadā tika izveidots tiesiskais ietvars un stiprināta tās uzraudzība, veicinot inovācijas un drošību.

Regulējuma aspekti jauno pakalpojumu attīstībā

2024. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu. Tas tika izstrādāts, pamatojoties uz Kriptoaktīvu pakalpojumu regulas (MiCA) regulējumu. Likuma mērķis ir noteikt kriptoaktīvu tirgus darbības tiesisko ietvaru attiecībā uz personām, kuras iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kuras sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Latvijas Banka tika noteikta par kompetento iestādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzībai.

MiCA prasību ieviešanai Latvijas Banka:

• izveidoja īpašu komandu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšanai un uzraudzībai, kurā ietilpst eksperti ar padziļinātām zināšanām un specializētām prasmēm kriptoaktīvu un blokķēdes tehnoloģiju jomā;
• dažādu jomu darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidei veica horizontālas apmācības par kriptoaktīviem un blokķēdi, lai šie darbinieki varētu efektīvi uzraudzīt kriptoaktīvu tirgu;
• aktīvi piedalījās Eiropas uzraudzības iestāžu (EVTI, EBI, EAAPI) darba grupās, veicinot saskaņotu vadlīniju izstrādi un daloties ar Latvijas regulatīvajā praksē gūtajām atziņām;
• iegādājās blokķēdes uzraudzības rīku, kas nodrošina visaptverošu NILLTPFN un atbilstības uzraudzību pār kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībām. Tirgū pieejamie rīki tika rūpīgi izvērtēti, ņemot vērā to funkcionalitāti, uzticamību un atbilstību regulatīvajām vajadzībām;
• piedalījās EVTI organizētajā kolektīvajā iepirkumā, lai iegādātos tirgus manipulāciju atklāšanas rīku;
• pārskatīja un papildināja uzraudzības procesus un tos reglamentējošās procedūras, lai iekļautu tajās specifiskās MiCA prasības gan klātienes, gan neklātienes uzraudzības aktivitātēm;
• organizēja vairākus informatīvos pasākumus, lai sagatavotu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus MiCA prasību izpildei.

2024. gada 1. augustā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts (MI akts), un tā piemērošana jāsāk 2026. gada 2. augustā. Tomēr ir noteikti daži izņēmuma nosacījumi, kuri jāpiemēro agrāk, piemēram, nosacījums par aizliegto mākslīgā intelekta praksi. MI akts tika izstrādāts ar mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, īpaši attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu saskaņā ar ES vērtībām, lai veicinātu uz cilvēku orientēta un uzticama mākslīgā intelekta ieviešanu, vienlaikus nodrošinot augstu veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un vides aizsardzību, vēršoties pret mākslīgā intelekta sistēmu kaitīgo ietekmi ES, un lai atbalstītu inovācijas. MI akts nodrošina uz mākslīgo intelektu balstītu preču un pakalpojumu brīvu pārrobežu apriti, liedzot dalībvalstīm noteikt mākslīgā intelekta sistēmu izstrādes, laišanas tirgū un izmantošanas ierobežojumus. Latvijas Banka sagatavoja arī MI akta ieviešanas un tā izpildes uzraudzības plānu.

Latvija bija pirmā ES dalībvalsts, kas 2024. gadā ieviesa izmaiņas nacionālajā regulējumā, lai nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm) piedāvātu tiešo pieslēgumu maksājumu sistēmai – EKS sistēmai. Tādējādi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tika nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas izmantot maksājumu sistēmu operatoru pakalpojumus un sagatavoties būtiskām izmaiņām maksājumu tirgū. Zibmaksājumu regula nosaka zibmaksājumu ieviešanu visā Eiropas maksājumu telpā, un jau 2027. gadā arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums tos nodrošināt saviem klientiem līdztekus klasiskajiem kredītpārvedumiem eiro. Minētā regula nosaka arī to, ka zibmaksājumu cenas noteikšanas principi ir jāpielīdzina kredītpārvedumiem un jānodrošina vienlīdzīga pakalpojumu pieejamība visos klientu apkalpošanas kanālos. No 2025. gada oktobra stāsies spēkā arī visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistošas prasības salīdzināt klienta ievadīto maksājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu ar ievadīto konta numuru IBAN formātā, lai uzlabotu maksātāju aizsardzību pret krāpšanu un ļautu pārliecināties par saņēmēja konta īpašnieku vēl pirms maksājuma apstiprināšanas. Latvijas Banka 2024. gadā apstiprināja uzraudzības aktivitāšu plānu, lai nodrošinātu visu Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju savlaicīgu Zibmaksājumu regulas ieviešanu.

Latvijas Bankas atbalsta instrumenti finanšu tehnoloģiju attīstībai

Latvijas Banka stiprināja savus atbalsta instrumentus finanšu tehnoloģiju attīstībai. Inovāciju centrā 2024. gadā sniegto konsultāciju skaits salīdzinājumā ar 2023. gadu dubultojās, sasniedzot 109 konsultācijas. Tās tika sniegtas maksājumu pakalpojumu jomā, un būtisku daļu veidoja jautājumi par iespēju pieslēgties Latvijas Bankas EKS sistēmai un nepastarpināti veikt maksājumus vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA). Pieauga tādiem ārvalstu uzņēmumiem sniegto konsultāciju skaits, kuri izvērtē iespēju izvēlēties Latviju par mītnes valsti gan maksājumu, gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai Eiropas tirgū. Trešdaļu konsultāciju Latvijas Banka sniedza kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, konsultējot potenciālos tirgus dalībniekus par licencēšanas kārtību un prasībām. Tas saistāms ar MiCA ieviešanu un stāšanos spēkā 2024. gada 31. decembrī, kā arī Latvijas Bankas lomu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju sektora uzraudzībā. Vairāki potenciālie tirgus dalībnieki sāka pirmslicencēšanas posmu, lai iegūtu atgriezenisko saiti par plānotu biznesa modeli, tam raksturīgajiem riskiem un iespējamiem risku pārvaldīšanas mehānismiem. Pirmslicencēšanas posms ļauj tirgus dalībniekam kvalitatīvi sagatavoties licencēšanas procesam, lai nodrošinātu raitu tā virzību.

34. attēls. Inovāciju centrā 2024. gadā sniegto konsultāciju tēmas un skaits

Lai veicinātu finanšu tirgus dalībnieku izpratni un izglītotu tos par aktuālo regulējumu finanšu tehnoloģiju un inovāciju jomā, Latvijas Banka pārskata gadā organizēja vairākus publiskos pasākumus:

• semināru par inovācijām Latvijas tirgū un mākslīgo intelektu, kas klātienē pulcēja vairāk nekā 100 Latvijas finanšu tirgus profesionāļu;
• vebināru par licencēšanas procesu un uzraudzību kriptoaktīvu pakalpojumā jomā, kuram pieslēdzās ap 100 dažādu valstu klausītāju, lai izprastu jauno regulējumu, kā arī uzzinātu Latvijas Bankas gaidas licencēšanas un uzraudzības procesā.

Centrālais FinTech jomas gada notikums bija Latvijas FinTech forums 2024, ko Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru organizēja trešo reizi.

Latvijas FinTech forums 2024. gada 5. novembrī.

Latvijas FinTech forums 2024 pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu, veicinot finanšu inovāciju attīstību un pozicionējot Latviju kā reģionālo FinTech centru. Rīgā pulcējās aptuveni 450 apmeklētāju, un piektdaļa no tiem bija no ārvalstīm.

Foruma primārā mērķauditorija ir FinTech ekosistēmas esošie un potenciālie dalībnieki, sadarbības partneri, valsts un izglītības iestāžu pārstāvji, politiķi, sektora profesionāļi un uzņēmumu dibinātāji. Foruma mērķis ir izglītot sabiedrību un FinTech ekosistēmas dalībniekus par aktuāliem tematiem finanšu inovāciju un regulējuma jomā, kā arī starptautiskā līmenī pozicionēt Latviju kā FinTech reģionālo centru. 2024. gada galvenās diskusiju tēmas bija:

• Latvijas FinTech stratēģijas izpildes progress un analīze;
• finanšu nozares tehnoloģiskā attīstība (Web3 un kriptoaktīvu pakalpojumi, mākslīgais intelekts);
• mākslīgā intelekta izmantošanas finanšu nozarē riski un iespējas.

Otro gadu pēc kārtas foruma gaitā tika rīkots arī FinTech jaunuzņēmumu konkurss "FinTech Factor", kurā uzņēmumi sacentās par investoru balvu, no foruma galvenās skatuves prezentējot savas inovatīvās biznesa idejas.

35. attēls. Latvijas FinTech foruma 2024 apmeklētāji profesionālo jomu dalījumā (%)

^{Avots: Latvijas Banka.}

36. attēls. Latvijas FinTech foruma 2024 apmeklētāju ģeogrāfija (neietverot Latvijas pārstāvjus)

 ^{Avots: Latvijas Banka.}

Inovatīvie risinājumi finanšu tirgū

Jau vairākus gadus Latvijas Banka veic finanšu tirgus dalībnieku aptauju par finanšu inovācijām. 2024. gadā aptaujas anketa tika papildināta ar jautājumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu tirgus dalībnieku darbībā, un aptaujā piedalījās 178 tirgus dalībnieki. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem arvien vairāk Latvijas finanšu tirgus dalībnieku izmanto inovatīvus finanšu tehnoloģiju risinājumus. Salīdzinājumā ar 2021. gadu to tirgus dalībnieku skaits, kuri izmanto finanšu inovācijas, 2024. gadā dubultojās (no 44 līdz 88 tirgus dalībniekiem).

37. attēls. To respondentu skaits, kuri piedāvāja saviem klientiem inovatīvus pakalpojumus

Inovatīvus risinājumus visvairāk izmanto apdrošināšanas un kredītiestāžu sektorā. Balstoties uz vairāku gadu laikā apkopotajiem aptaujas rezultātiem, redzams, ka visvairāk izmantotie inovatīvie risinājumi ir:

• lietojumprogrammu saskarnes (application programming interface; API);
• pakalpojumi datu mākonī;
• mākslīgais intelekts;
• biometriskie risinājumi.

38. attēls. Finanšu tirgus dalībnieku biežāk izmantotās tehnoloģijas (apstiprinoši atbildējušo aptaujas dalībnieku skaits)

2024. gada laikā vairāk nekā dubultojās to uzņēmumu skaits, kuri finanšu pakalpojumu sniegšanai izmanto mākslīgā intelekta risinājumus, – 34 uzņēmumi iepretim 14 uzņēmumiem 2023. gadā. Līderi mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā ir apdrošināšanas sektora dalībnieki, ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Aptaujas dati norāda arī to, ka daudzi tirgus dalībnieki kas piedalījās aptaujā un vēl neizmanto mākslīgo intelektu, nākotnē plāno to izmantot.

Balstoties uz to tirgus dalībnieku atbildēm, kuri jau izmanto mākslīgo intelektu, 2024. gadā tas visplašāk tika lietots:

• klientu apkalpošanā;
• mārketingā;
• produktu dizainā un izstrādē;
• apdrošināšanas atlīdzību pārvaldībā;
• cenu veidošanā un risku parakstīšanā;
• pārdošanā;
• risku pārvaldībā;
• transakciju monitoringā.

Gandrīz visi aptaujas dalībnieki, kas jau izmanto mākslīgo intelektu, minēja, ka lieto tā rīkus, piemēram, ChatGPT, ikdienas darbu veikšanā. Tirgus dalībnieki atzina, ka mākslīgais intelekts palīdz paaugstināt efektivitāti un produktivitāti, ļauj optimizēt resursus un paaugstināt biznesa procesu automatizāciju.

39. attēls. Tirgus dalībnieku sasniegtie rezultāti un ieguvumi no mākslīgā intelekta izmantošanas

 

Tomēr, lai sasniegtu labus rezultātus darbā ar mākslīgo intelektu, tirgus dalībnieki saskārās arī ar vairākiem izaicinājumiem, tādiem kā:

• informācijas sistēmu drošība;
• datu drošība;
• kļūdas mākslīgā intelekta sistēmās;
• latviešu valodas nepilnības mākslīgā intelekta sistēmās.

2024. gada aptaujas dati atklāja, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ievieš jaunus un inovatīvus biznesa modeļus. Vairāku finanšu tirgus sektoru dalībnieki izmanto BigTech uzņēmumu piedāvātos risinājumus, lai uzlabotu savu biznesa modeļu un procesu efektivitāti. Tirgus dalībnieki savos biznesa modeļos ievieš arī zaļo tehnoloģiju risinājumus, kas ietver ilgtspējas aspektu novērtēšanu un integrēšanu. Visplašāk izmantotais inovatīvais process ir digitāla klientu piesaiste. Citi biežāk izmantotie inovatīvie procesi ir arī mākoņpakalpojumi un biometrijas risinājumi. No inovatīvajām tehnoloģijām visvairāk tiek izmantotas lietojumprogrammu saskarnes, digitālās platformas un zibmaksājumi. No inovatīvajiem produktiem visvairāk Latvijas tirgū tiek izmantota apdrošināšana pēc pieprasījuma. Šis apdrošināšanas risinājums paredz pakalpojuma pielāgošanu klienta individuālajām vajadzībām.

Saskaņā ar aptaujas datiem tirgus dalībnieki inovāciju ieviešanā saskaras ar izaicinājumiem, un viens no būtiskākajiem ir normatīvo aktu prasības – uzņēmumiem jāorientējas sarežģītos noteikumos, turklāt noteikumi ir atšķirīgi dažādās valstīs un reģionos. Kā būtiskus riskus un izaicinājumus uzņēmēji minēja arī operacionālos riskus, kiberdrošības draudus, datu privātuma un aizsardzības jautājumus un tehnoloģiju integrāciju.

Uzraudzības tehnoloģiju attīstība Latvijas Bankā

Uzraudzības tehnoloģijas jeb SupTech ir specializēts Latvijas Bankas darbības virziens, lai nodrošinātu tehnoloģiski attīstītus uzraudzības pakalpojumus. 2024. gadā saistībā ar SupTech tika attīstīti 43 dažāda apjoma uzraudzības tehnoloģiju projekti un to kopējā izpilde sasniedza 94 % no plānotā. Regulārajā uzraudzībā Latvijas Banka sāka izmantot iekšējo analītikas portālu. Tas ir vienots piekļuves punkts uzraudzības datu analīzei, kas sniedz laika ietaupījumu informācijas meklēšanā un samazina risku atstāt bez ievērības kādu būtisku finanšu informāciju par tirgus dalībniekiem.

Turpinājās arī pāreja uz vienoto finanšu datu saņemšanas starptautisko standartu – Extensible Business Reporting Language jeb XBRL –, ieviešot 24 nacionālos un starptautiskos pārskatus. Šis standarts palīdz tirgus dalībniekiem sistematizēt datu sagatavošanu un kļūdu aprakstīšanu, kā arī ļauj nodrošināt centralizētu un standartizētu uzraudzības finanšu datu noliktavu Latvijas Bankā. Tas kopumā samazina risinājumu sadrumstalotību, uzlabo analītikas iespējas un analītikas produktu ieviešanas ātrumu, kā arī samazina tehnoloģiskā risinājuma uzturēšanai nepieciešamos cilvēkresursus.

Uzraudzības tehnoloģijas ir būtiska Latvijas Bankas iekšējo inovāciju sastāvdaļa. Pārskata gadā tika realizēti iLab projekti par mākslīgā intelekta lietošanu uzraudzības atbilstības procesos un kriptoaktīvu pakalpojumu uzraudzībā. Rezultātā tika ieviests uz mākslīgo intelektu balstīts Generative AI asistents vērtspapīru emisijas prospektu juridiskās atbilstības analīzei. Tas būtiski ietaupīs laiku šo prospektu izvērtēšanai, kā arī perspektīvā samazinās cilvēcisko kļūdu skaitu. Te gan jāņem vērā, ka sarežģītos informācijas analīzes procesos analīzes kvalitātes paaugstināšana prasa zināmu laiku un ekspertu iesaisti.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iLab projekta rezultātā tika definēts to uzraudzības process un izvēlēti piemēroti SupTech risinājumi.

Ņemot vērā, ka viens no Latvijas Bankas uzraudzības mērķiem ir nodrošināt arvien labākus uzraudzības pakalpojumus tirgus dalībniekiem, pārskata gadā tika izstrādāts licencēšanas veidnes prototips, kas būs pamats, lai veidotu potenciālajiem tirgus dalībniekiem ērtāku un saprotamāku nepieciešamo darbības licenču meklēšanas un izvērtēšanas procesu.