Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir veicināt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti.
- Latvijas Banka 2024. un 2025. gadā vada Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Makrouzraudzības foruma prezidentūru, kur finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas jomā sadarbojas reģiona centrālās bankas un uzraudzības iestādes.
- Sadarbībā ar Finanšu ministriju un starptautiskajām un kaimiņvalstu atbildīgajām iestādēm tika izveidots un 2024. gada septembrī īstenots Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgs krīzes simulācijas vingrinājums.
- Pārskata gadā Latvijas Banka attīstīja sabiedrībai aktuālus analītiskos virzienus, nozīmīgu uzmanību pievēršot kreditēšanai un ar to saistītiem faktoriem.
- Latvijas Banka sniedza valdībai konsultācijas un aprēķinus Solidaritātes iemaksas likuma projekta izstrādē par banku "virspeļņas nodokli".
- Latvijas Banka sagatavoja tās pārskatītā makrouzraudzības politikas ietvara projektu un izstrādāja pilnveides risinājumus analītiskajam ietvaram, kas tiek izmantots cikliskā riska novērtējumam un pretcikliskās kapitāla rezerves (countercyclical capital buffer; CCyB) noteikšanai.
Finanšu stabilitātes novērtējums1Sk. FSP_2024_LV.pdf
Sistēmiskie riski2Sistēmisks risks ir tāds finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz visas finanšu sistēmas funkciju nodrošināšanu kopumā un reālo tautsaimniecību (tuvākā gada laikā).
:
- ilgstoši vāja ekonomiskā aktivitāte un stingri finanšu nosacījumi, kas var ietekmēt banku klientus un aktīvu kvalitāti, kā arī ierobežot tautsaimniecības izaugsmes atsākšanos;
- ilgstoši vāja investīciju vide un nepietiekams kreditēšanas atbalsts investīcijām;
- atkarība no norisēm un politikas mātes bankās un to mītnes zemēs;
- kiberuzbrukumi un citi liela mēroga negaidīti traucējumi finanšu starpniecībā, t. sk. ģeopolitisko mērķu sasniegšanai veiktās aktivitātes.
Potenciālās sistēmiskās ievainojamības:
- ilgtnespējīga mājokļu tirgus attīstība, t. sk. vājas investīcijas mājokļu fonda atjaunošanā (novēlotas investīcijas paaugstinās to izmaksas un palielinās finansēšanas cikliskumu, tādējādi apdraudot finanšu stabilitāti);
- ar klimata pārmaiņām saistītie un citi dabas riski, t. sk. bioloģiskās daudzveidības zudums (līdz ar pieaugošajām klimata un tautsaimniecībai pieejamo resursu pārmaiņām palielināsies nepieciešamie ieguldījumi piemērošanās un klimata ietekmes mazināšanas pasākumos, kā arī daļa no līdzšinējām saimnieciskajām darbībām var vairs nebūt dzīvotspējīgas, tādējādi apdraudot finanšu stabilitāti).
Makrouzraudzības politika
2024. gadā tika sagatavots Latvijas Bankas pārskatītā makrouzraudzības politikas ietvara projekts un izstrādāti pilnveides risinājumi analītiskajam ietvaram, kas tiek izmantots cikliskā riska novērtējumam un CCyB noteikšanai.
Latvijas Banka katru ceturksni veica ciklisko risku un CCyB normas atbilstības novērtējumus. Atbilstoši cikliskā riska novērtējumam CCyB cikliskā komponente tika saglabāta nulles līmenī. Vienlaikus pozitīvās neitrālās CCyB pieejas ieviešanas ietvaros, sākot ar 2024. gada 18. decembri, bankām ir saistošs Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembrī pieņemtais lēmums par 0.5 % CCyB kapitāla rezerves līmeni.
2024. gadā Latvijas Banka veica arī gadskārtējo novērtējumu par citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu (other systemically important institutions (O-SII)) identificēšanu un tām piemērojamām O-SII kapitāla rezervēm. Atbilstoši novērtējumam divām O-SII, samazinoties to relatīvajai nozīmei salīdzinājumā ar pārējām O-SII, O-SII kapitāla rezerves tika samazinātas.
Sadarbība ar valsts un starptautiskajām institūcijām finanšu stabilitātes jomā
Latvijas Banka pārskata gadā padziļināti iesaistījās Solidaritātes iemaksas likuma projekta izstrādē, sniedzot atbildīgajām ministrijām un Saeimai nepieciešamās konsultācijas, tostarp sniedza:
- viedokli par efektīvākajiem iemaksas kalibrēšanas veidiem;
- padziļinātu detalizētos datos balstītu analīzi par iespējamo solidaritātes iemaksas ietekmi uz kredītiestāžu pelnītspēju.
2024. gadā notikušajā Makrouzraudzības padomes sēdē Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas vadība diskutēja par svarīgākajiem sistēmiska līmeņa riskiem finanšu stabilitātei, kā arī aktualitātēm makrouzraudzības politikā.
Procentu likmēm atkāpjoties no iepriekš sasniegtajiem rekordiem, 2024. gadā savā veidā noslēdzās nopietns stresa tests visiem aizņēmējiem. Šobrīd var uzskatīt, ka konkrētais stresa scenārijs Latvijā sekmīgi pārvarēts.
Organizējot daudzus šai tematikai veltītus starptautiskus pasākumus, vadot iniciatīvas finanšu stabilitātes pārdomātai stiprināšanai un aktīvi daloties ar Eiropas kolēģiem pieredzē, pārskata gadā Latvija zināmā mērā bija reģiona centrs makrouzraudzības politikas jomā.
Ar šīm norisēm cieši saistītajos finanšu sektora nodokļu jautājumos Latvijas Banka turpināja aktīvi konsultēt valdību, Saeimu un citas institūcijas, palīdzot rast un īstenot Latvijas sabiedrības kopīgajām interesēm labākos risinājumus.
Turpinājās cieša sadarbība ar Latvijas Republikas valsts institūcijām valsts fondēto pensiju shēmas pilnveidei, lai vairotu tās aktīvu atdevi ilgtermiņā un ienākumu aizstājamību pensionējoties. Latvijas Banka sadarbojās arī ar atbildīgajām ministrijām, izstrādājot likumprojektu, ar kuru paredzēts pārskatīt maksājumu par valsts fondēto pensiju shēmas pārvaldīšanu maksimālos ierobežojumus, tostarp lielākā mērā novirzīt aktīvu pārvaldīšanā apjomradītos ietaupījumus valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem.
Latvijas Banka sniedza viedokli Satversmes tiesai par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, par atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņām, par būtiskajām atšķirībām starp kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības nodrošināšanā izmantotajiem finansējuma veidiem un par apstākļiem, kas atšķir kredītiestāžu komercdarbības modeli no citiem kreditēšanas pakalpojumu jomā īstenotajiem komercdarbības modeļiem.
Ņemot vērā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ciešās tautsaimniecību, finanšu nozaru un ģeogrāfiskās saiknes, arī 2024. gadā Latvijas Banka aktīvi iesaistījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības forumos finanšu stabilitātes jomā. Latvijas Bankas prezidents vadīja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Makrouzraudzības forumu (NBMF), kurā finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas jomā vadības līmenī sadarbojas attiecīgo valstu centrālās bankas un uzraudzības iestādes.
NBMF ietvaros Latvijas Banka kopā ar Lietuvas centrālo banku turpināja vadīt arī ekspertu apakšplūsmu uz aizņēmējiem vērstajiem rādītājiem (visatpazīstamākais no tiem ir DSTI rādītājs (debt service to income ratio), bet kopumā tie starptautiski pazīstami kā borrower-based measures jeb BBM) maksātnespējas risku prevencijai. Ņemot vērā, cik šie rādītāji izrādījušies efektīvi, ierobežojot aizņēmēju maksātnespējas riskus aizvadīto gadu augstās inflācijas un strauja procentu likmju pieauguma apstākļos, galvenie plūsmā aplūkotie temati ir šo instrumentu kalibrācija, ietekmes novērtēšana un efektīvākā piemērošanas prakse.
Latvijas Bankas eksperti regulāri piedalās NBMF apakšplūsmā par kapitāla rezervju instrumentiem. Šajā apakšplūsmā notiek pieredzes apmaiņa par kapitāla rezervju kalibrācijas pieejām, ietekmes izvērtējumiem, kā arī piemērošanas praksi dažādās valstīs.
Latvijas Banka pārskata gadā sniedza ieguldījumu eirozonas sistēmisko risku finanšu stabilitātes novērtējumā un makrouzraudzības politikas novērtējumā, piedaloties Finanšu stabilitātes komitejas (to veido ECB un banku savienības valstu centrālo banku un uzraudzības iestāžu pārstāvji) un tās apakšgrupu darbā. Latvijas Banka arī līdzdarbojās ESRK Konsultatīvajā speciālistu komitejā un tās darba grupās – politikas un analīzes dokumentu izstrādē un viedokļa formulēšanā ES līmenī.
Kopā ar ECB un ESRK Latvijas Banka Rīgā organizēja pētniecības semināru par augsto procentu likmju ietekmi uz finanšu stabilitāti, kurā tika prezentēti astoņi pētījumi par dažādiem augsto procentu likmju ietekmes aspektiem. Seminārā klātienē un attālināti piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no ECB, ESRK, EVTI, EBI, SVF, Latvijas Bankas un citām ES centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm, kā arī dalībnieki no akadēmiskajām aprindām.
Latvijas Banka 2024. gadā rotācijas kārtībā Latvijā rīkoja gadskārtējo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku finanšu stabilitātes ekspertu un pētnieku semināru, kurā dalībnieki apmainījās ar aktuālākajām pētījumos gūtajām atziņām finanšu stabilitātes jomā.
Latvijas Banka turpināja piedalīties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Stabilitātes grupas3Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku, uzraudzības un noregulējuma iestāžu un finanšu ministriju sadarbības grupa pārrobežu krīžu koordinācijai, informācijas apmaiņai un tās sagatavošanai.
(NBSG) apakšplūsmā par informācijas apmaiņas juridiskajiem šķēršļiem starp finanšu krīzes novēršanā iesaistītajām funkcijām un iestādēm Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kā arī ECB.
Latvijas Banka 2024. gadā aktīvi piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu krīzes simulācijas vingrinājuma scenārija veidošanā. Tā mērķis bija pārbaudīt iestāžu krīzes pārvarēšanas kompetenci un spēju pieņemt saskaņotus lēmumus vidē ar augstu nenoteiktības līmeni un ierobežota laika apstākļos, lai uzlabotu valstu gatavību finanšu krīzēm, veicinātu pēc iespējas efektīvākus rīcības plānus un stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Vingrinājums tika veikts septembrī, un tajā tiešsaistē piedalījās gandrīz 450 dalībnieku no Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas centrālajām bankām, uzraudzības un noregulējuma iestādēm un finanšu ministrijām, kā arī ES iestādēm – EK, ECB, VNV un EBI. Krīzes simulācijas pasākumu novēroja arī SVF.
2024. gadā Latvijas Banka dalījās pieredzē par makrouzraudzības politikas ilgtspējas faktoru iekļaušanu Latvijas DSTI un DTI (debt to income) rādītājos, prezentējot savu praktisko pieredzi gan SVF Vīnes institūta organizētajās starptautiskajās mācībās, gan divpusējās diskusijās ar citu centrālo banku kolēģiem.
Latvijas Banka piedalījās ECB darba grupā ar savu pieredzi pozitīvās neitrālās CCyB pieejā un tās ziņojuma izstrādē par CCyB izmantošanu finanšu cikla agrīnā stadijā EEZ valstīs4 Apvienotais ECB/ESRK ziņojums par CCyB piemērošanu noturības veidošanai finanšu cikla agrīnā stadijā.
.
Turpinājās arī Latvijas Bankas aktīva iesaiste NGFS darbā, piedaloties īstermiņa klimata scenāriju izvērtēšanā.
Analītiskie pētījumi uz publikācijas
2024. gadā Latvijas Banka turpināja veikt analīzi par ļoti plašu tēmu loku, kas saistīts ar finanšu stabilitāti un makrouzraudzības politiku. Nozīmīga uzmanība tika pievērsta kreditēšanai un to ietekmējošiem faktoriem – aizņēmēju kredītspējai, procentu likmju pārmaiņu dinamikai, mājokļu pieejamībai un to kreditēšanai, t. sk. saistībā ar energoefektivitāti.
Apvienojot dažādus datu avotus, tika izveidots kredītņēmēju ievainojamības analīzes ietvars no Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kā arī analizēta uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekme, balstoties uz uzņēmumu finansiālās darbības rādītājiem.
Latvijas Banka turpināja makroekonomisko kredītriska stresa testu metodoloģijas pilnveidošanu, izmantojot GaR modeli stresa testu scenāriju veidošanai, kas atļauj veidot scenārijus ar iepriekš noteiktu varbūtību, kā arī atbrīvo no nepieciešamības identificēt konkrētus šokus, kas varētu izraisīt attiecīgo IKP attīstību. Tika attīstīta kredītiestāžu peļņas prognozes kā risku absorbējoša faktora iekļaušana stresa testu metodoloģijā, papildinot to ar Solidaritātes iemaksas likuma iespējamo ietekmi.
2024. gadā Latvijas Banka turpināja analizēt un publicēt arī citas finanšu stabilitātei nozīmīgas aktualitātes – mašīnmācīšanās rīku izmantošanu gan Baltijas biržas emitentu paziņojumu novērtēšanā un to ietekmes uz akciju cenu noteikšanā, gan banku klientu pārrobežu maksājumu anomāliju noteikšanā. Tika aplūkotas arī kriptoaktīvu attīstības aktualitātes. Papildus tika novērtēta kredītiestāžu pelnītspēja.
