Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) darbojas kopš 2015. gada. Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde ir šā mehānisma dalībniece un kopā ar Vienoto noregulējuma valdi (VNV) un citu ES valstu noregulējuma iestādēm veido, pastāvīgi uzlabo un stiprina VNM. Noregulējums aptver kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums. Šo iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības mērķis ir līdz minimumam samazināt likviditātes un maksātspējas krīžu iespējamību. Tomēr kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības ir privāti uzņēmumi un, pat ja to darbība ir stingri regulēta, tām var rasties problēmas un risks kļūt maksātnespējīgām. Ja maksātnespēja ir neizbēgama, neraugoties uz prudenciālo regulējumu un uzraudzību, noregulējuma iestāžu uzdevums ir aizsargāt finanšu stabilitāti, līdz minimumam samazinot traucējumus tautsaimniecībā un pasargājot nodokļu maksātājus no zaudējumiem.
VNM darbības laikā ir izveidoti skaidri procesi kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējamībai. Tomēr vēl vairāk ir jāpastiprina gatavība krīzēm, lai Latvijas Bankai kā noregulējuma iestādei būtu pieejami visi instrumenti, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz iespējamām krīzēm, īstenotu noregulējumu un pārvaldītu jebkuru nepieciešamo iestādes pārstrukturēšanu vai rekapitalizāciju vai realizētu pārveduma stratēģiju.
ECB VUM tiešajai uzraudzībai pakļauto kredītiestāžu, kā arī pārrobežu grupu kredītiestāžu noregulējuma iestādes funkcijas veic VNV, bet Latvijas Bankas pārstāvji piedalās VNV īstenotajos noregulējuma procesos un VNV lēmumu sagatavošanā, kā arī īsteno VNV pieņemtos lēmumus, t. sk. par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noteikšanu. 2024. gadā trīs Latvijas kredītiestādes un viena dalībvalsts kredītiestādes filiāle ar 84 % īpatsvaru kredītiestāžu kopējos aktīvos bija pakļautas tiešajam VNV noregulējumam. Par pārējo sešu kredītiestāžu un triju ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma funkciju atbild Latvijas Banka kā nacionālā noregulējuma iestāde.
2024. gada prioritātes noregulējuma jomā bija:
- turpināt noregulējuma mehānisma operacionalizāciju. Latvijas Banka:
- turpināja dalību EK strukturālā atbalsta projektā "23EE09 Tehnical support for national handbook for Estonia, Lithuania and Latvia", kura ietvaros tiek veidots noregulējuma instrumentu piemērošanas operacionalizācijas process un noteikta tā organizācija. 2025. gada laikā paredzēts izstrādāt un pilnveidot noregulējuma rokasgrāmatu, kas ietver lēmumus, līgumu projektus, procedūras, metodoloģijas u. c. aspektus noregulējuma instrumentu piemērošanai. Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu noregulējuma procesu un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu efektīvu tā īstenošanu;
- piedalījās vairākos VNV rīkotos izmēģinājumos (dry-run) noregulējuma procesa pilnveidošanai;
- nodrošināt noregulējuma plānu aktualizāciju un lēmumu par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apstiprināšanu.
Noregulējuma plāni tiek atjaunināti vismaz reizi gadā, ņemot vērā pārmaiņas tirgū un pašās iestādēs. Mērķis ir nodrošināt gatavību krīzei un uzlabot iestāžu noregulējamību.
2024. gadā atbilstoši kredītiestāžu biznesa modeļiem un riskiem tika aktualizēti septiņi noregulējuma plāni, t. sk. četri Latvijas Bankas tiešā kompetencē esošo kredītiestāžu noregulējuma plāni (vienas kredītiestādes noregulējuma plānu Latvijas Banka nepārskatīja, jo tai tika piemērotas vienkāršotās prasības, kas ļauj noregulējuma plānu pārskatīt reizi divos gados).
Veiksmīga noregulējuma īstenošana iestāžu maksātnespējas gadījumā ir būtiski atkarīga no tā, vai iestādei ir pietiekama minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību kapacitāte, kas ļauj tai absorbēt zaudējumus vai veikt rekapitalizāciju krīzes situācijā. Ņemot vērā, ka kopš 2024. gada 14. novembra ir piemērojama Daisy Chain direktīva, minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība kredītiestādēm ar likvidācijas stratēģiju netiek noteikta. To nosaka tikai tad, ja kredītiestādei varētu būt būtiska ietekme uz noguldītāju aizsardzības sistēmu vai ietekme uz finanšu stabilitāti un finanšu sistēmu. 2024. gadā divām Latvijas Bankas tiešā kompetencē esošajām kredītiestādēm tika noteikta minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, kā arī tika pieņemti VNV noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības īstenošanas lēmumi;
- nodrošināt savlaicīgas iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF).
VNV ciešā sadarbībā ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, t. sk. Latvijas Banku, ir atbildīga par ikgadējās ex-ante iemaksas VNF, ko katra iestāde veic saskaņā ar VNM regulas noteikumiem, aprēķināšanu un par VNF līdzekļu pārvaldīšanu un izmantošanu. VNF uzdevums ir nodrošināt finanšu līdzekļus, kurus krīzes gadījumā var izmantot kredītiestādes noregulējuma finansēšanai. VNF līdzekļus veido dalībvalstu, t. sk. Latvijas, kredītiestāžu iemaksas, kuru apmērs veido vismaz 1 % no segtajiem noguldījumiem visu iesaistīto dalībvalstu visās kredītiestādēs.
VNF mērķa līmenis tiek pārskatīts katru gadu, un, pamatojoties uz stāvokli 2024. gada 31. decembrī, tas ir sasniegts (80 mljrd. eiro). Kopš 2015. gada Latvijas kredītiestādes ir iemaksājušas VNF 54.9 milj. eiro. 2025. gadā kredītiestādes iemaksas neveiks, ja vien tās netiks izmantotas efektīva noregulējuma atbalstam gada laikā.
