2024. gads iezīmējās ar būtisku virzību ilgtspējības jomā gan ES politikā (2024. gadā stājās spēkā Dabas atjaunošanas regula un tika sākta Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas piemērošana), gan Latvijā, kur Klimata un enerģētikas ministrija pārņēma vides aizsardzības funkciju un spēra svarīgus soļus klimata politikas jomā. Likumsakarīgi, ka Latvijas Banka turpināja attīstīt ilgtspējības jomu līdztekus ar valstī notiekošajiem procesiem, tostarp aktīvi iesaistījās vides, dabas aizsardzības un klimata politikas veidošanā.

Turpinājās Latvijas Bankas vides un sociālo aspektu ambīciju paaugstināšana nozīmīgākajās ilgtspējības jomās – finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībā, pašu oglekļa pēdas samazināšanā un dažādības, vienlīdzības un iekļautības (DEI) stiprināšanā. Kopš 2024. gada vidus Latvijas Banka iegādājas elektroenerģiju, kas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā. Šāda pāreja nozīmīgi ietekmēs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Publisko iepirkumu jomā Latvijas Bankā tiek veicināti zaļie publiskie iepirkumi – 2022. gadā tādi bija tikai 2 % no publiskajiem iepirkumiem, bet 2024. gadā to īpatsvars bija 56 %. Ieviesta arī virkne pasākumu ietekmes uz vidi mazināšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanas risinājumi, atkritumu šķirošanas uzlabojumi un komandējumu datu analīzes rīks.

2024. gada 11. decembrī jau ceturto reizi tika pasniegta Ilgtspējīgas pārvaldības balva. Pasākumā tika godināti uzņēmumi, kuri apliecinājuši savu izcilību balvas nominācijās, un notika diskusijas par pārvaldības lomu ilgtspējas procesos un ētikas aspektu ilgtspējīgā uzņēmuma pārvaldībā. Balva izveidota, lai stiprinātu Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksa un ilgtspējības principu praktisku ieviešanu Latvijas uzņēmumos.

Lai pievērstu iesaistīto pušu uzmanību aktualitātēm ilgtspējības jomā, tika publicēti vairāki raksti. Ilgtspējīgas darbības apliecinājumi uzņēmumiem pakāpeniski kļūst par konkurētspējas jautājumu. Līdz ar to Latvijas Banka 2024. gadā turpināja publicēt materiālus diskusijai par to, kā noris virzība uz ilgtspējību tādās tautsaimniecības nozarēs kā būvniecība, mežsaimniecība un kokrūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, kā arī transporta, mobilitātes un dabas vērtību saglabāšanas jomā.

Sociālās ilgtspējības jomā Latvijas Banka vērsa jauniešu uzmanību uz uzkrājumu veidošanu. Latvijas Bankas speciālisti vērtēja cilvēkkapitāla aspektus un izaicinājumus dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī analizēja to, kā ienākumus ietekmē cilvēka dzīves apstākļi bērnībā, un to, vai sieviešu un vīriešu darbs tiek atalgots līdzvērtīgi.

Arvien vairāk pieaugot dabas katastrofu Latvijā radītajiem zaudējumiem, tika veikts pētījums par Latvijas mājsaimniecību aizsardzību klimata risku apdrošināšanā. Latvijas Banka turpināja pētniecisko darbu arī par dažādām ar ilgtspēju saistītām tēmām, piemēram, pilnveidoja modelēšanas instrumentāriju zaļās pārejas ekonomiskās ietekmes analīzē.

Latvijas Banka pārskata gadā aktīvi līdzdarbojās starptautiskos forumos un organizācijās, kas veicina finanšu sistēmas zaļināšanu, t. sk.:

  • ECB darba grupās par klimata pārmaiņām, oglekļa pēdu, komandējumiem, ilgtspējīgiem un atbildīgiem ieguldījumiem nemonetārās politikas portfeļu pārvaldībā un statistiku;
  • EBI darba grupā par ilgtspējīgām finansēm;
  • EVTI darba grupās par ilgtspējas ziņošanu un regulējumu;
  • starpinstitucionālās darba grupās;
  • Finanšu sistēmas zaļināšanas tīkla1Finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls ir centrālo banku un uzraugu grupa, kas apņēmusies dalīties ar labāko praksi, sniegt ieguldījumu ar klimatu un vidi saistīto risku pārvaldības attīstībā finanšu sektorā un mobilizēt finansējumu, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu tautsaimniecību.
     (NGFS) darba grupās par ilgtspējīgiem finanšu ieguldījumiem un korporatīvo pārvaldību, klimata scenārijiem, pētniecību un bioloģisko daudzveidību.

Būtiskākais no ilgtspējības jomā 2024. gadā paveiktā

Būtiskākie darbības riski

Pārvaldīšanas mērķis

Pētniecība un modelēšanas instrumentārijs

Turpinājās modelēšanas instrumentārija pilnveide, lai analizētu dažādu politiku efektivitāti zaļās pārejas nodrošināšanā. Tika veikts pētījums par iespēju nevienlīdzību jeb to, kā apstākļi, kādos cilvēki ir dzīvojuši bērnībā, ietekmē viņu ienākumu līmeni pieaugušā vecumā. Tika publicēti raksti par daudzveidīgām ar ilgtspējību saistītām tēmām.

Makrouzraudzība

Tika sagatavots skaidrojošs raksts par Latvijas Bankas veikto kreditēšanas standartu atvieglošanu kredītiem, kuri izsniegti energoefektīva mājokļa iegādei.

Finanšu stabilitātes analīze, t. sk. stresa testēšana, scenāriji un modeļi

Tika veikta analīze par daudzdzīvokļu ēku renovācijas aktivitātes korelāciju ar iedzīvotāju ienākumu līmeni Latvijas pilsētās, pagastos un Rīgas apkaimēs.

Finanšu tirgus dalībnieku uzraudzība

Turpinājās Latvijas Bankas dalība DG REFORM TSI projektā par vides, sociālo un pārvaldības (ESG) risku pārvaldību finanšu nozarē. Projekta ietvaros atzinīgi tika novērtēta Latvijas finanšu nozares ESG regulējuma atbilstība ES prasībām un tika saņemtas rekomendācijas ESG risku pārvaldības uzraudzības jomā. Latvijas Banka ar citām ES uzraudzības iestādēm dalījās pieredzē par energoefektivitātes datu izmantošanu banku sektorā.

Lai monitorētu finanšu tirgus dalībnieku darbības atbilstību, notika gadskārtējā to anketēšana. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un dialogu ar tirgus dalībniekiem, tika pilnveidots anketas saturs un jautājumi.

Apdrošināšanas, pensiju pārvaldnieku, ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu brokeru sabiedrību sektoros tika veikta tematiskā pārbaude ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšanas jomā. Galvenie pārbaudē identificētie izaicinājumi – jaunas prasītā apjoma informācijas pievienošana tīmekļvietnēs, informācijas atklāšana vienkāršā un kodolīgā valodā, konsekventas pieejas ievērošana. Pārbaudes noslēgumā notika pieredzes apmaiņas pasākumi ar tirgus dalībniekiem.

Turpinājās ilgtspējas aspektu integrācija kredītiestāžu uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (UPNP) veiktajos novērtējumos. Tika pārskatīta mazāk nozīmīgo kredītiestāžu UPNP metodoloģija attiecībā uz biznesa modeli, iekļaujot tajā apakšmoduli par klimata risku. Novērtējums ir kvalitatīvs, un nepieciešamības gadījumā tirgus dalībniekiem tiek izvirzītas kvalitatīvās prasības vai rekomendācijas ilgtspējas risku pārvaldības procesa pilnveidei.

Turpinājās Ilgtspējas brokastu pasākumu cikls finanšu tirgus dalībnieku izpratnes veicināšanai. Pasākumu ietvaros tika vērtēts finanšu sektora sasniegtais uzraudzības gaidu izpildē, kā arī aplūkotas tādas tēmas kā dabas katastrofu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un apdrošināšanas sektoru un Latvijas mājsaimniecību aizsardzība klimata risku apdrošināšanā.

Ar klimatu saistītie dati un statistika

ECB apkopotie ilgtspējīgo vērtspapīru dati tika sasaistīti ar Latvijai aktuālo informāciju par vērtspapīru emisijām un turējumiem individuālā līmenī, kā arī tika nodrošināts, ka Latvijas Bankas ekspertiem minētie dati ir ērti pieejami vienkopus (Datu ezerā).

Tika sākta kredītiestāžu finansēto oglekļa emisiju datu aprēķināšana, izmantojot:

  • ECB aprēķina metodi;
  • uz ECB AnaCredit nosūtītos Latvijas Bankas Kredītu reģistra datus par juridisko personu aizņēmumiem;
  • uz vērtspapīru datubāzēm nosūtītos individuālo emisiju un turējumu datus.

Tas ļāva Latvijas Bankai pārliecināties par nozīmīgāko uzņēmumu radīto un kredītiestāžu finansēto siltumnīcefekta gāzu emisiju datu kvalitāti.

Skaidrā nauda un tirgus infrastruktūra

Tika veikti 1, 2 un 20 centu monētu apmaiņas darījumi ar Īrijas centrālo banku, tādējādi gūstot nozīmīgu oglekļa emisiju ietaupījumu.

AS "Rīgas Siltums" tika nodotas 9 tonnas sasmalcinātu banknošu sadedzināšanai augstas efektivitātes koģenerācijas krāsnīs. Tas ir efektīvākais no šobrīd pieejamajiem utilizācijas veidiem.

Hakatonā tika atklātas inovatīvas idejas sasmalcināto banknošu pārstrādei augstas pievienotās vērtības produktos. Žūrija par uzvarētāju pasludināja komandu "Piķis un ēvele", kas saņēma atbalstu idejas tālākai attīstībai. Šī komanda bija izstrādājusi risinājumu banknošu izmantošanai interjera elementu, plākšņu, akustisko paneļu un mēbeļu ražošanai.

Skaidrās naudas jomas iepirkumos Latvijas Banka vērtēja pretendentu atbilstību ilgtspējas kritērijiem, prioritizējot otrreizēji pārstrādājamu un kompostējamu materiālu izmantošanu kolekcijas un apgrozības monētu ražošanā un iepakošanā, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un iekārtu dīkstāves parametru regulēšanas iespējas naudas apstrādes iekārtu iegādē.

Ārvalstu rezerves un citi nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļi

Tika publicēts otrais ar klimatu saistītās finanšu informācijas ziņojums saskaņā ar Eirosistēmas kopējo nostāju ar klimatu saistītās informācijas atklāšanā.

Turpinājās ilgtspējas stratēģiju integrēšana ieguldījumu portfeļos, t. sk. ieguldījumu portfeļi tika pielāgoti tam, lai nodrošinātu atbilstību ES ilgtspējības standartiem.

Sociālās atbildības politika

Latvijas Banka kā darba devējs turpināja iekļaujošas darba vides stiprināšanu, piemēram:

  • veica darbinieku izglītošanu par DEI nozīmi pozitīvas darba vides sekmēšanā;
  • turpmākai informētāku lēmumu pieņemšanai aizvadīja padziļinātas diskusijas vadības komandā, lai definētu organizācijas mērķi attiecībā uz DEI;
  • apzināja jaunākās paaudzes darbinieku iekļaušanās izaicinājumus, lai veidotu jauniešiem atvērta un pieejama darba devēja tēlu un uzlabotu paaudžu sadarbību;
  • iekļāva DEI aspektus regulārajās aptaujās par darba vidi un organizācijas kultūru atgriezeniskās saites veicināšanai, kur viena no pilnveidojamām jomām darbinieku skatījumā ir vadības atbalsta nodrošināšana dažādībai un iekļaujošai darba videi;
  • ieviesa divas efektīvas un mūsdienīgas personāla vadības risinājumu sistēmas objektīvu lēmumu pieņemšanai darbinieku atlasē;
  • atsāka jauno darbinieku ievadapmācības;
  • veica padziļinātu anonīmu un brīvprātīgu aptauju par iekļaujošu darba vidi, kas kalpos par pamatu darba grupas izveidei un iekļaujošas vides principu definēšanai 2025. gadā.

  • Latvijas Banka gatavojās ES darba samaksas pārredzamības direktīvas ieviešanai, lai nodrošinātu atalgojuma veidošanās pārredzamību, novērstu atšķirības atlīdzības noteikšanā starp dzimumiem, kā arī par vienādas vai līdzīgas vērtības darbu.

    Oficiālā monetāro un finanšu iestāžu foruma (OMFIF) Dzimumu līdzsvara indeksā Latvijas Bankai 2023. gadā bija vērojams straujš kāpums – no 139. uz 35. vietu. Savukārt 2024. gadā Latvijas Banka ierindojās jau 2. vietā.

    Latvijas Banka ieguva bronzas statusu Sabiedrības integrācijas fonda darba devēju kustības dažādības novērtējumā "Dažādībā ir spēks!". Statuss tiek piešķirts par pozitīvu sniegumu dažādības principu ieviešanā un apņēmību ceļā uz izcilību iekļaujošas darba vides veidošanā. Latvijas Banka kā darba devējs ieguva arī statusu "Ģimenei draudzīga darbavieta".

    Latvijas Bankas stiprās un uzlabojamās jomas divu gadu dinamikā saglabājās nemainīgas – stiprās jomas ir skaidri darba uzdevumi, atgriezeniskā saite un novērtējums, bet uzlabojamā joma ir darba slodze.

Zināšanu pilnveide un kapacitāte

Darbinieki pilnveidoja zināšanas par ilgtspējības jautājumiem, piedaloties dabas atjaunošanas talkā "Daru labu dabai", ilgtspējības mobilitātes izaicinājumā "Soļojam apkārt zemeslodei" un izaicinājumā "Neapēd zemeslodi", kā arī Latvijas Bankas organizētajos izglītojošos semināros un gūstot informāciju regulāri publicētajā vēstkopā "Ilgtspējības jaunumi".

Finanšu pratība un sabiedrības izpratne par ilgtspējīgām finansēm tika pilnveidota, papildinot Latvijas Bankas tīmekļvietni naudasskola.lv ar ilgtspējīgu finanšu sadaļu, publicējot raidierakstus, kas skaidro ilgtspējīgu finanšu tēmas sabiedrībai, un sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu organizējot unikāla formāta diskusiju – debates "Zaļie argumenti: debates par ilgtspējīgām finansēm".

 

Pārvaldība un organizācija