Ieguldījumu pārvaldīšana

Latvijas Banka zeltu un finanšu ieguldījumus pārvalda saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām ieguldījumu pārvaldīšanas vadlīnijām, ievērojot apdomīgas pārvaldīšanas principus. Ieguldījumu pārvaldīšana tiek veikta tā, lai ilgtermiņā nodrošinātu:

• ieguldījumu vērtības saglabāšanu;
• ieguldījumu likviditāti;
• ienākumu gūšanu.

Ieguldījumu pārvaldīšanā ņem vērā ilgtspējības principus un ievēro Eirosistēmas centrālo banku līguma nosacījumus par neto finanšu aktīviem (Agreement on Net Financial Assets).

Ieguldījumu pārvaldīšanas organizācija 

Ieguldījumu pārvaldīšanu īsteno gan Latvijas Bankas darbinieki, gan ārējie pārvaldītāji. Ieguldījumus veic trijās aktīvu pamatklasēs – fiksēta ienākuma vērtspapīros, akcijās un zeltā.

Ieguldījumu struktūra 

Viena no ieguldījumu pārvaldīšanas pamatstratēģijām ir diversifikācija. Latvijas Banka finanšu aktīvus iegulda galvenokārt:

• ASV un Eiropas valstu valdību, to aģentūru vai starptautisko institūciju parāda vērtspapīros;
• ar aktīviem nodrošinātos parāda vērtspapīros;
• attīstības valstu valdību parāda vērtspapīru indeksā ietvertos vērtspapīros;
• globālajā investīciju klases fiksēta ienākuma vērtspapīru indeksā ietvertos vērtspapīros;
• attīstīto un attīstības valstu akciju indeksos ietverto uzņēmumu akcijās;
• komercsabiedrību augstas kvalitātes parāda vērtspapīros;
• zeltā.

2024. gada beigās Latvijas Bankas ieguldījumu portfeļu kopējais apjoms bija 6.15 mljrd. eiro – par 0.4 mljrd. eiro vairāk nekā 2023. gada beigās.

1. attēls. Ieguldījumu struktūra (2024. gada 31. decembrī; %)

Ieguldījumi fiksēta ienākuma vērtspapīros

Lielāko daļu ieguldījumu fiksēta ienākuma vērtspapīros pārvalda Latvijas Bankas darbinieki.

Latvijas Bankā pārvaldīto 1–10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīru neitrālā portfeļa sastāvs ir šāds:

Ieguldījumus attīstības valstu investīciju klases kredītreitinga fiksēta ienākuma valdības vērtspapīros Latvijas Bankas darbinieki īsteno, izmantojot biržā tirgotos fondus (ETF). 2024. gadā šiem ieguldījumiem tika mainīts neitrālais portfelis, pārorientējot portfeli uz emitentiem ar augstāku vērtējumu pēc vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) kritērijiem un zaļo obligāciju emisijām.

Latvijas Banka fiksēta ienākuma vērtspapīru ieguldījumu pārvaldīšanai izmanto arī septiņu tādu ārējo pārvaldītāju pakalpojumus, kuri pārvalda daļu no Latvijas Bankas finanšu aktīviem saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām vadlīnijām:

• seši pārvaldītāji pārvalda ar nekustamo īpašumu ASV nodrošināto fiksēta ienākuma vērtspapīru (ASV MBS) portfeļus;
• viens pārvaldītājs pārvalda globālo investīciju klases fiksēta ienākuma vērtspapīru portfeli. 2024. gadā šis portfelis tika pārveidots atbilstoši Regulas par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē 8. panta nosacījumiem.

Visiem ieguldījumiem fiksēta ienākuma vērtspapīros, izņemot globālo investīciju klases fiksēta ienākuma vērtspapīru portfeli, tiek ierobežots valūtas risks pret eiro.

Ieguldījumi akcijās

Lielāko akciju ieguldījumu daļu veido attīstīto tirgu akciju portfelis, un to pārvalda ārējais pārvaldītājs. Attīstīto tirgu akciju portfelis tiek pārvaldīts atbilstoši attīstīto tirgu akciju indeksam, un tam tiek piemērota Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģija. Šā akciju portfeļa mērķa rādītāji ietver:

• oglekļa emisiju neitralitātes veicināšanu, vēlākais, līdz 2050. gadam;
• portfeļa piemērošanu Parīzes nolīguma noteikumiem;
• vides piesārņojuma novēršanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ESG faktorus (sk. ziņojumu).

Ieguldījumi attīstības tirgu akcijās tiek pārvaldīti atbilstoši attīstības tirgu akciju indeksam, izmantojot biržā tirgotos fondus (ETF).

Ieguldījumi zeltā

Latvijas Bankas ieguldījumi zeltā tiek glabāti Anglijas Bankā.

ECB rezervju pārvaldīšana 

Saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem Latvijas Banka nelielu daļu tās zelta un finanšu aktīvu nodevusi pārvaldīšanai ECB tās ārvalstu rezervju sastāvā. ECB rezerves pārvalda Eirosistēmas valstu centrālās bankas, katra saņemot pārvaldīšanā finanšu aktīvu daudzumu atbilstoši tās kapitāla atslēgai1ECB kapitālu veido visu ES dalībvalstu centrālo banku iemaksas. Valstu centrālās bankas kapitāla daļas aprēķina, izmantojot atslēgu, kas atspoguļo attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un IKP īpatsvaru ES.
 ECB. Latvijas Banka kopā ar Austrijas centrālo banku pārvalda to abu ECB nodoto ārējo rezervju aktīvu daļu Japānas jenās. Saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem ECB rezervēs ir iekļauta 1.1 tonna Latvijas Bankas zelta.

Riska vadība

Riska vadība ir veiksmīgas ieguldījumu pārvaldības pamatnosacījums. Risku pārvaldīšanas ietvaros tiek izstrādāti riska scenāriji, novērtēts iespējamais finanšu aktīvu atdeves un riska apmērs, kā arī modelēts optimālais aktīvu izvietojums. Katru darbadienu tiek pārbaudīta ieguldījumu atbilstība vadlīnijām un kontrolēts riska sadalījums atbilstoši pieņemtajiem ieguldījumu lēmumiem.

Būtiskākais riska faktors, kas ietekmē Latvijas Bankas ieguldījumus, ir procentu likmju risks. Latvijas Bankas ieguldījumu struktūrā nozīmīgāko finanšu ietekmi veido 2, 5 un 10 gadu obligāciju likmju pārmaiņas, kā arī riska prēmiju (valdības vērtspapīru un citu vērtspapīru procentu likmju starpības) pārmaiņas. Otrais nozīmīgākais riska faktors ir tirgus cenu pārmaiņas, it īpaši attīstīto tirgu akcijām. Latvijas Bankas padome nosaka pieļaujamo procentu likmju, tirgus cenu un citu risku līmeni. Šos faktorus un ieguldījumu pakļautību tiem ikdienā analizē Latvijas Bankas darbinieki.

 2024. gada norises

Atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem 2024. gadā attīstīto valstu centrālās bankas samazināja bāzes procentu likmes. ASV Federālo rezervju sistēma un ECB samazināja likmes par 100 bāzes punktiem, Anglijas Banka – par 50 bāzes punktiem un Kanādas Banka – par 175 bāzes punktiem.

2. attēls. Centrālo banku bāzes procentu likmju dinamika (%)

^{Avoti: Bloomberg Finance LP, Latvijas Banka.
Piezīme. ASV likme ir ASV Federālo rezervju sistēmas noteikto bāzes procentu likmju vidējā vērtība. Eirozonas likme ir ECB noguldījumu iespējas procentu likme.}

2024. gadā procentu likmju svārstīgums bija mazāks nekā iepriekšējā gadā, tomēr tas vēl arvien saglabājās samērā augstā līmenī. Svārstīgums īslaicīgi palielinājās 2024. gada aprīlī un augustā, bet oktobra beigās un novembra sākumā tas sasniedza gada augstāko līmeni, kas strauji samazinājās pēc ASV prezidenta vēlēšanām.

3. attēls. ASV fiksēta ienākuma vērtspapīru svārstīguma indekss (MOVE) 10 gadu laikā (indeksa punktos)

^{Avoti: Bloomberg Finance LP, Latvijas Banka.}

2024. gadā valdības vērtspapīru procentu likmju dinamika (sk. 4. att.) Latvijas Bankas ieguldījumu tirgos atspoguļoja šādas būtiskas tendences:

• vidēja un ilgāka termiņa procentu likmes gada laikā palielinājās (izņemot Kanādas 5 gadu likmi), bet 2 gadu likmes, izņemot Apvienoto Karalisti, samazinājās;
• 2 gadu procentu likmes uzrādīja lielāku svārstīgumu nekā 5 un 10 gadu procentu likmes;
• vislielākais vidēja un ilgāka termiņa procentu likmju pieaugums bija Apvienotajā Karalistē, bet vismazākais – Kanādā (5 gadu likmes samazinājās);
• eirozonā kopumā saglabājās zemākās procentu likmes;
• lielākajā daļā tirgu procentu likmju līknes normalizējās, proti, iepriekšējos gados īsāka termiņa (2 gadu) procentu likmes pārsniedza ilgāka termiņa (10 gadu) procentu likmes, bet 2024. gadā visos aplūkotajos tirgos ilgāka termiņa likmes pārsniedza īsāka termiņa procentu likmes.

4. attēls. Valdības vērtspapīru procentu likmju dinamika 2024. gadā (procentu likme; %)

^{Avoti: Bloomberg Finance LP, Latvijas Banka.}

Kopš 1976. gada ASV procentu likmju līkne nav bijusi inversa tik ilgstoši kā pēdējos gados, tai normalizējoties tikai 2024. gada beigās. Vēsturiski inversa procentu likmju līkne ir signalizējusi par vājāku izaugsmi, kas beigusies ar recesiju, tomēr 2024. gada beigās tirgus prognozēja, ka ASV turpināsies spēcīga ekonomiskā izaugsme.

5. attēls. ASV valdības 10 un 2 gadu un 10 gadu un 3 mēnešu vērtspapīru procentu likmju negatīvas starpības periodi (ilgums nedēļās)

^{Avoti: Federal Reserve Bank of St. Louis, Latvijas Banka.}

Pēc lielā akciju cenu krituma 2022. gadā ASV akciju tirgi 2023. un 2024. gadā bija ļoti spēcīgi. Šī bija pirmā reize kopš 1999. gada, kad ASV akciju kopējais ienesīgums bija lielāks par 20 % divus gadus pēc kārtas.

6. attēls. Periodi, kuros S&P 500 uzrādījis vairāk nekā 20 % kopējo ienesīgumu divus gadus pēc kārtas

^{Avoti: New York University Stern School of Business, Latvijas Banka.}

Burbuļu diagrammas dati (sk. 7. att.) atspoguļo dažādu attīstīto valstu emitentu akciju ienesīguma dinamiku vietējā valūtā no 2022. līdz 2024. gadam. 2022. gadā lielākās daļas akciju tirgu, īpaši lielāko tirgu, ienesīgums bija negatīvs. 2023. gadā situācija uzlabojās un vairākums akciju tirgu sasniedza pozitīvu ienesīgumu, dažu valstu emitentu akcijām pārsniedzot pat 20 %. Šī pozitīvā tendence turpinājās arī 2024. gadā, kad lielākajā daļā akciju tirgu bija spēcīga izaugsme. Palielinājās ASV akciju tirgus dominance, piemēram, MSCI World indeksā ASV īpatsvars palielinājās no 68 % 2022. gadā līdz 74 % 2024. gadā (ASV dati redzami arī 10. att.). 

7. attēls. Dažādu attīstīto valstu akciju tirgu ieguldījumu ienesīguma dinamika vietējā valūtā (%)

^{Avoti: MSCI, Latvijas Banka.
Piezīme. Burbuļu lielums parāda attīstīto valstu akciju tirgu relatīvo lielumu atbilstoši to kapitalizācijai.}

Zelta cena 2023. un 2024. gadā būtiski palielinājās, un ASV dolāros tā pieauga attiecīgi par 13.1 % un 27.2 %. Atšķirībā no citām aktīvu klasēm zelta vērtība nesamazinājās 2022. gadā, kas bija par pamatu tā samērā spēcīgajam ienesīgumam 3 un 5 gadu periodā (sk. 8. att.). Pēdējā dekādē zelts bijis labs ieguldījumu portfeļu diversifikators. Viens no galvenajiem zelta cenas kāpuma faktoriem bija atsevišķu centrālo banku zelta iegādes (lielākās iegādes 2023. gadā veica Ķīnas, Polijas un Singapūras centrālā banka un 2024. gadā – Polijas, Turcijas, Indijas un Ķīnas centrālā banka). Ģeopolitiskā neskaidrība bija vēl viens faktors.

8. attēls. Dažādu aktīvu klašu gada ienesīgums atsevišķos laika posmos (pēdējā gadā, pēdējos 3, 5 un 10 gados) (%)

^{Avoti: New York University Stern School of Business, Latvijas Banka.
Piezīme. Akcijas ir S&P 500 indekss, nauda ir ASV 3 mēnešu fiksēta ienākuma vērtspapīri, 10 gadu vērtspapīri ir ASV 10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīri, zelta cena ASV dolāros.}

2024. gada ieguldījumu rezultāti

Jo īsāks laika posms, kurā tiek novēroti ieguldījumu rezultāti, jo lielāks ir šo rezultātu svārstīgums. Arī kalendārā gada rezultāti var būt gana svārstīgi. Latvijas Bankas ieguldījumu politika izstrādāta atbilstoši labākajai centrālo banku īstenotajai praksei, un tās mērķis ir ieguldījumu pamatprincipu ievērošana ilgtermiņā. Ieguldījumu diversifikācija pēdējos piecos gados, neskatoties uz 2022. gadā piedzīvoto globālo finanšu aktīvu vērtību samazināšanos, nodrošinājusi spēcīgu rezultātu šajā periodā.

Latvijas Bankai 2024. gads ieguldījumu pārvaldīšanas jomā bija līdz šim visienesīgākais. Ienākumi no ieguldījumu pārvaldīšanas sasniedza nepilnus 400 milj. eiro jeb 7 %.

9. attēls. Ieguldījumu viena gada ienesīgums (%)

^{Avots: Latvijas Banka.}

Latvijas Bankas ieguldījumi tiek pārvaldīti ar mērķi nodrošināt pārvaldīšanas pamatprincipu ievērošanu vidējā un ilgākā termiņā. Lai gan straujās procentu likmju celšanas dēļ finanšu aktīvu tirgus vērtība 2022. gadā būtiski samazinājās (sk. 10. att.), vidējā termiņā ienākumi no ieguldījumu pārvaldīšanas saglabājās augstā līmenī (sk. 11. att.).

10. attēls. S&P 500 un ASV 10 gadu valdības fiksēta ienākuma vērtspapīru indeksu kalendārā gada ienesīgums kopš 1928. gada (%)

^{Avoti: Bloomberg Finance LP, ICE Data Services, Latvijas Banka.}

11. attēls. Ieguldījumu 5 gadu kopējā ekonomiskā peļņa, slīdošais rādītājs (milj. eiro)