Latvijas Banka ir Latvijas Republikas pārstāve starptautiskajās finanšu institūcijās, kā arī sadarbībā ar ārvalstu centrālajām bankām. Latvijas Banka piedalās arī citu starptautisko finanšu un kredīta organizāciju darbībā, ja tas atbilst Latvijas Bankas mērķiem un uzdevumiem.

Latvijas Banka 2024. gadā turpināja pārstāvēt Latvijas intereses SVF, piedaloties pilnvarnieku sanāksmēs un nodrošinot SVF ikdienas jautājumu koordināciju.

  • Neraugoties uz secīgiem satricinājumiem, saskaņā ar SVF prognozēm globālā izaugsme ir noturīga un inflācija turpina samazināties, taču vidēja termiņa izaugsmes perspektīvas joprojām saglabājas vājas. Tāpēc SVF mudināja politikas veidotājus veicināt produktivitātes izaugsmi un iekšzemes resursu (t. sk. nodokļu ieņēmumu) mobilizāciju, īpaši ņemot vērā augstos parāda līmeņus un augošās izdevumu vajadzības, piemēram, saistībā ar drošību un sabiedrības novecošanu. SVF uzsvēra arī nepieciešamību uzturēt brīvo tirdzniecību, risināt klimata pārmaiņu problēmas, kā arī izmantot ieguvumus, ko sniedz pāreja uz zaļo ekonomiku un digitalizācija, vienlaikus mazinot ar to saistītos riskus.
  • 2024. gadā SVF samazināja aizņemšanās izmaksas dalībvalstīm, t. sk. mazināja piemaksas par ilgstošu aizņemšanos, vienlaikus saglabājot savu finansiālo kapacitāti un drošības rezerves. Tika veiktas pārmaiņas arī Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta1Šis trasts ir SVF galvenais instruments, kas nodrošina finansējumu valstīm ar zemiem ienākumiem. Ar šā trasta aizdevumiem, kuri ir daudz lētāki nekā tirgus finansējums, tiek atbalstītas ekonomiskās programmas, kas palīdz veicināt papildu finansējumu no citām institūcijām un privātā sektora.
     finansēšanas ietvarā, lai spētu nodrošināt tā ilgtspēju, atbalstot valstis ar zemiem ienākumiem.
  • SVF un Pasaules Banka 2024. gadā atzīmēja Bretonvudsas institūciju izveidošanas 80. gadadienu. Pārskata gadā Lihtenšteina pievienojās SVF, tādējādi dalībvalstu skaitam pieaugot līdz 191. Dalībvalstis arī ievēlēja SVF rīkotājdirektori Kristalinu Georgijevu uz otro 5 gadu termiņu. SVF 2024. gadā finansiāli atbalstīja 15 pasaules valstis 41.2 mljrd. ASV dolāru apmērā.

Latvijas intereses SVF tiek pārstāvētas SVF Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupā, kurā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Šo valstu grupu SVF Izpilddirektoru valdē pārstāv viens izpilddirektors, un tai kopumā 2024. gadā bija 3.3 % balsu. Kopš 2023. gada janvāra Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektors ir Vits Vasiļausks (Vitas Vasiliauskas) no Lietuvas, kurš pārstāv Baltijas valstis. Attiecīgi Baltijas valstu centrālās bankas 2024. gadā turpināja koordinēt visu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku un finanšu ministriju savstarpējo sadarbību SVF jautājumos un izstrādāt kopīgas pozīcijas par SVF Izpilddirektoru valdē izskatāmajiem jautājumiem.

2024. gadā Latvijas Banka turpināja koordinēt Latvijas institūciju iesaisti SVF uzraudzības mandāta jeb IV panta konsultāciju procesā. Gadskārtējais SVF ziņojums ar rekomendācijām Latvijai tika publicēts septembrī.

2024. Latvijas Banka turpināja līdzdalību SNB. Latvijas Banka aktīvi līdzdarbojās SNB Inovāciju tīklāja (BIS Innovation Network), kā arī Eirosistēmas inovāciju foruma Innov8 darbā.

Latvijas Banka turpināja sadarbību, informācijas apmaiņu un Latvijas interešu pārstāvību:

  • Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju forumā;
  • MONEYVAL;
  • Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu banku uzraugu grupā;
  • OECD;
  • IOSCO;
  • IAIS.

2024. gada februārī Latvijas Banka kļuva par IOPS pastāvīgo biedri.

Papildus dalībai dažādās ES un starptautiskajās institūcijās un organizācijās Latvijas Banka starptautisko sadarbību nodrošināja, pamatojoties arī uz noslēgtajiem divpusējiem sadarbības un informācijas apmaiņas līgumiem ar citu valstu uzraudzības, aizsardzības sistēmu (garantiju fondi) un noregulējuma iestādēm. Nozīmīga loma pieredzes un informācijas apmaiņā bija arī sadarbībai uzraugu un noregulējuma kolēģijās.

Īpaši cieša sadarbība ar citu valstu institūcijām tradicionāli Latvijas Bankai turpinājās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības forumu ietvaros, t. sk., nodrošinot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Makrouzraudzības foruma prezidentūru.

Arī Baltijas reģionā, kurā bieži sastopami līdzīgi izaicinājumi centrālās bankas atbildības jomās, Latvijas Banka turpināja aktīvu ikdienas sadarbību ar kolēģiem no Lietuvas centrālās bankas un Igaunijas centrālās bankas, t. sk. pieredzes apmaiņu kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības jautājumos, noregulējuma un noguldītāju aizsardzības, kā arī citos jautājumos.

2024. gadā Latvijas Banka turpināja ar centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm aktīvi dalīties pieredzē NILLTPFN uzraudzības jautājumos, t. sk. sadarbojās ar partneriem Francijā, Kiprā un Menas salā. Latvijas Banka 2024. gadā ciešāk sadarbojās ar Igaunijas atbildīgajām iestādēm kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības jomā, savukārt ar Slovākijas centrālo banku un Slovēnijas centrālo banku – jautājumā par ilgtspējas aspektu iekļaušanu makrouzraudzībā, bet ar Austrālijas centrālo banku – par procesiem, kas saistīti ar skaidrās naudas nodrošināšanu.

Divpusējās sadarbības jomā Latvijas Banka sniedza atbalstu:

  • Armēnijai jautājumā par Latvijā noteikto ārpakalpojumu regulējumu kredītiestādēm;
  • Moldovai regulējuma jomā attiecībā uz pieeju lielo riska darījumu uzraudzībai;
  • Ukrainai, konsultējot tās centrālo banku par risku pārvaldības, stratēģiskās vadības, finanšu nozares uzraudzības un centrālās bankas kapitāla pārvaldības un maksājumu sistēmu jautājumiem;
  • Uzbekistānai, daloties ar savu pieredzi datu pārvaldībā.

Akadēmiskās sadarbības ietvaros 2024. gadā Latvijas Banka sāka paplašināt tās ekspertu sadarbību ar SVF Vīnes institūtu, tostarp tā mācību programmu ietvaros Latvijas Bankas eksperti mācībspēku kapacitātē sniedza ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmes un konkurētspējas jautājumos, kā arī dalījās ar Latvijas pieredzi saistībā ar ilgtspējas aspektu iekļaušanu makrouzraudzībā.

Latvijas Banka Eirosistēmā un Eiropas Savienības institūcijās

Latvijas Banka kā ECBS un Eirosistēmas dalībniece savā darbībā ievēro Latvijas Republikas un ES tiesību aktus, t. sk. ECB tiesību aktus atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem.

2024. gadā Latvijas Bankas prezidents darbojās ECB Padomē un Ģenerālpadomē, piedaloties Eirosistēmas monetārās politikas formulēšanā un ar Eirosistēmas un ECBS uzdevumiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

Latvijas Bankas prezidenta vietnieks piedalījās ECB Uzraudzības valdes darbā. Tā nodrošina ar kredītiestāžu uzraudzību saistīto ECB uzdevumu izpildi un sagatavo attiecīgu lēmumu projektus iesniegšanai ECB Padomē neiebilšanas procedūras ietvaros. Atzīmējot ECB VUM izveides 10. gadadienu, 2024. gada maijā un septembrī Latvijas Banka Rīgā organizēja divus pieredzes apmaiņas pasākumus Eirosistēmas centrālo banku ekspertiem, daloties ar Latvijas pieredzi un gūtajām atziņām banku krīžu pārvaldības jomā, kā arī par sasniegto finanšu inovāciju jomā. Latvijas Bankas pārstāvji strādāja arī Eirosistēmas un ECBS komitejās un darba grupās, risinot ar monetāro politiku, tirgus operācijām, finanšu stabilitāti, finanšu nozares uzraudzību, maksājumu sistēmām, eiro skaidro naudu un digitālo eiro, statistiku, starptautiskajām attiecībām, komunikāciju, ilgtspējību un klimatu, kā arī inovatīvām tehnoloģijām u. c. jomām saistītus jautājumus.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi piedalījās Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu2Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma ir ES finanšu uzraudzības ietvars, kas darbojas kopš 2011. gada. Sistēmu veido trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EBI, EVTI, EAAPI), ESRK, Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja un ES dalībvalstu nacionālās uzraudzības iestādes.
 veidojošo institūciju darbā, pārstāvot Latviju un pieņemot lēmumus gan ESRK, kas izlemj ar makrouzraudzības politiku ES saistītos jautājumus, gan EBI, EVTI un EAAPI uzraudzības padomēs, kā arī turpināja dalību VNV. Latvijas Bankas eksperti sniedza ieguldījumu šo institūciju komiteju un darba grupu darbā.

Latvijas Bankas pārstāvji aktīvi darbojās arī ES Padomes, EK un Eurostat komitejās un darba grupās ar finanšu sektora regulējumu, eiro monētām, tautsaimniecības prognozēšanu, statistiku u. c. jomām saistītos jautājumos, kā arī sniedza atbalstu valdībai, izstrādājot nacionālo pozīciju par ES regulējumu.

ES Padomē 2024. gadā noritēja aktīvs darbs pie iepriekšējos gados publicētajiem ES tiesību aktu priekšlikumiem, t. sk. tika panākta gala vienošanās un noslēgts ES tiesību aktu izstrādes cikls par šādiem ES finanšu sektoru regulējošiem tiesību aktiem:

  • tiesību aktu pakotni noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, t. sk. regulējumu par Eiropas iestādes cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu (AMLA) izveidi;
  • t. s. Bāzeles prasību priekšlikumu (kredītiestāžu kapitāla prasību regulējumu);
  • zibmaksājumu regulējumu;
  • kapitāla tirgu savienības turpmākās attīstības veicināšanas priekšlikumiem (finanšu instrumentu un fondu tirgus, centrālo vērtspapīru depozitāriju un Eiropas tirgus infrastruktūru (attiecībā uz centrālo darījumu partneru jautājumu) regulējumu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam, kotējot akcijas biržā);
  • priekšlikumiem ilgtspējības (korporatīvās ilgtspējas un vides, sociālo un pārvaldības (ESG) reitingu regulējums) un digitalizācijas (Mākslīgā intelekta akts) jomā.

Par šādiem četriem no 2023. gadā publicētajiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā diskusijas turpināsies arī 2025. gadā:

  • t. s. atvērto finanšu (Open Finance) pakotni (maksājumu pakalpojumu regulējums un piekļuve finanšu datiem);
  • digitālā eiro regulējumu;
  • priekšlikumu banku sektora noregulējuma un krīžu vadības ietvaram;
  • priekšlikumu pakotni ieguldījumu pakalpojumu veicināšanai un privāto ieguldītāju aizsardzībai.

Ekonomikas un finanšu komitejā un tās apakškomitejās Latvijas Bankas pārstāvji regulāri piedalījās lēmumu sagatavošanā ES tautsaimniecības attīstības un finanšu stabilitātes jautājumos, ES ekonomikas politikas stratēģijas veidošanā un starptautisko jautājumu koordinēšanā, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas agresijas kara Ukrainā izraisīto ekonomisko seku novērtēšanai, ES makroekonomikas un finanšu stabilitātes risku uzraudzībai, kā arī ES finanšu pakalpojumu politikas ieviešanai un koordinācijai.

 

Darbības jomas