2024. gadā Latvijas Banka pievērsa pastiprinātu uzmanību jautājumam par labāku finanšu pakalpojumu pieejamību, kas ietver arī finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos un iespēju saņemt dažādus finanšu pakalpojumus par atbilstošu cenu. Līdz ar to 2024. gadā tika veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai finanšu pakalpojumu pieejamība nebūtu sistēmiska problēma. Progresu apliecina arī statistikas dati par pozitīvo dinamiku attiecībā uz izbeigto darījuma attiecību gadījumu skaita samazināšanos, proti, finanšu iestādes arvien retāk lemj par darījuma attiecību izbeigšanu. Finanšu pakalpojumu pieejamības jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet, ņemot vērā dažādu starptautisko prasību regulāru pastiprināšanu, tam ir arī globāls raksturs. Piemēram, ASV ir izstrādājušas stratēģiju finanšu pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Arī starptautiskā organizācija Financial Action Task Force (FATF) savos pētījumos saistībā ar finanšu iestāžu lēmumiem pārtraukt darījuma attiecības ar klientiem ir nonākusi pie secinājuma, ka tas ir komplekss jautājums, ko ietekmē ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanas prasības, bet arī tādi aspekti kā pelnītspēja, reputācijas riski, zemāka finanšu iestāžu vēlme uzņemties risku.1Sk. https://www.fatf-gafi.org/en/publications/Fatfrecommendations/Fatf-action-to-tackle-de-risking.html.
Dialogs ar tirgus dalībniekiem
Latvijas Banka 2024. gadā:
- organizēja individuālas darba sesijas ar visu kredītiestāžu un lielāko citu sektoru finanšu iestāžu darbiniekiem, lai skaidrotu un diskutētu par gadījumiem, kad NILLTPFN prasību piemērošana ir bijusi pārmērīga;
- papildināja NILLTPFN rokasgrāmatu, kas sniedz praktiskus skaidrojumus un piemērus, lai palīdzētu finanšu iestādēm samērīgi izpildīt normatīvo aktu prasības un to piemērošana nebūtu pārspīlēta;
- nosūtīja visām kredītiestādēm skaidrojošu vēstuli par jomām, kurās Latvijas Banka gaida tālākus uzlabojumus finanšu pakalpojumu pieejamībā. Attiecībā uz finanšu pakalpojumu pieejamību īpaši izceļamās jomas bija komunikācija ar klientiem, cenu politikas pārredzamība, pamatkonta proaktīva piedāvāšana un produktu dažādošana, kas dotu iespēju ierobežot produkta izmantošanu un tādējādi mazināt nepieciešamo no klientiem pieprasāmo informāciju.
Uzraudzības aktivitātes
2024. gadā Latvijas Banka visās kredītiestādēs veica horizontālo pārbaudi par to spēju pārvaldīt riskus samērīgi un nodrošināt, ka normatīvo aktu prasības netiek piemērotas pārspīlēti un dažādām klientu grupām ir pieejami piemēroti finanšu pakalpojumi par atbilstošu cenu. Pārbaudes rezultātā kredītiestādes, kurās tika konstatēti trūkumi, izstrādāja trūkumu novēršanas plānus. Līdz ar to finanšu pakalpojumu pieejamība nepastāv kā sistēmiska problēma un katrs problēmgadījums tiek risināts individuāli.
Vēsturiski NILLTPFN pārbaudes primāri bija fokusētas uz finanšu iestāžu spēju izpildīt NILLTPFN prasības, savukārt 2024. gadā papildu uzmanība tika pievērsta spējai šīs prasības piemērot samērīgi, proti, tam, vai finanšu iestāde spēj identificēt svarīgākos riskus un uzraudzības pasākumus nepiemēro pārspīlēti, nevērtējot tos kontekstā ar riskiem.
Vienlaikus Latvijas Banka aktīvi piedāvāja mediācijas procesus gadījumos, kad klienti sūdzējās par to, ka finanšu iestādes piemēro tiem pārspīlētas prasības.
Normatīvā regulējuma pilnveide
Latvijas Banka, izvērtējot normatīvā regulējuma šķēršļus, kas visbiežāk kavē uz risku balstītas pieejas piemērošanu, 2024. gadā veica Latvijas Bankas normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu, ka regulējums ļauj finanšu iestādei efektīvāk praksē piemērot uz risku balstītu pieeju. Būtiskākie grozījumi bija šādi:
- finanšu iestāde varēs individuāli noteikt klientu izpētes termiņu. Līdz šim, ja finanšu iestāde nespēja noteiktajā termiņā iegūt klienta izpētei nepieciešamo informāciju, darījuma attiecības ar klientu bija jāizbeidz. Jaunā kārtība ļaus finanšu iestādei nepieciešamības gadījumā individuāli pagarināt klienta izpētes termiņu, ja tas būs saistīts ar objektīviem apstākļiem. Vienlaikus finanšu iestādei saglabājas pienākums klientu izpēti īstenot samērīgā laikā;
- finanšu iestādei būs jāveic saistīto klientu izpēte tikai paaugstināta riska gadījumos, kad piemērojama padziļinātā izpēte. Līdzšinējā kārtībā nebija noteikts, ka saistīto klientu grupas izpēte ir atkarīga no riska līmeņa. Tādējādi tiks atvieglota klientu izpēte saistīto klientu grupām, kurām nepiemīt paaugstināta riska pazīmes;
- finanšu iestādei vairs nebūs pienākuma visos gadījumos izvērtēt un pamatot klienta saistību ar Latviju.
Finanšu pakalpojumu pieejamība reģionos
2024. gadā Latvijas Banka organizēja vairākas diskusijas Latvijas reģionos, lai pārrunātu Latvijas tautsaimniecības aktualitātes un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos. Sarunās ar pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem bieži izskanēja viedoklis, ka kvalitatīvu mājokļu trūkums un mājokļa kredītu nepieejamība ir svarīgs faktors, kas ierobežo darbinieku piesaisti un līdz ar to reģionu ekonomisko izaugsmi.
To apstiprina arī Latvijas Bankas veiktā analīze, kas liecina, ka finansējuma pieejamība Latvijas pašvaldībās ir ļoti neviendabīga. Pierīgas pašvaldībās izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējiem rādītājiem, bet citviet Latvijā kreditēšana ir gausa un nepārsniedz 10 % no pašvaldības IKP, t. sk. valstspilsētās un novados ar augstu ekonomiskās aktivitātes līmeni. Kopumā teju pusē Latvijas pašvaldību izsniegto mājokļa kredītu atlikums nepārsniedz 3 % no pašvaldības IKP (detalizētāk sk. "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2024").
Reģionālās atšķirības saistāmas ar vairākām strukturālām problēmām, kas kavē kreditēšanas attīstību mājokļu tirgū, t. sk. ēnu ekonomikas izplatību, nekustamā īpašuma vērtējuma summas un būvniecības izmaksu atšķirību, kā arī ar dažādiem kredītu piedāvājuma ierobežojumiem (minimālo summu u. c.). Šo problēmu risināšanai nepieciešams plašs darbību kopums, t. sk. valsts un pašvaldību iesaiste. Turpmāk minētie Latvijas Bankas priekšlikumi mājokļu kreditēšanas veicināšanai reģionos tika nosūtīti valdībai 2024. gada rudenī.
- Ēnu ekonomikas izplatība izpaužas ne tikai aplokšņu algās un ierobežotās iespējās saņemt kredītu, bet arī darījumu patiesās vērtības slēpšanā, kas var būt saistīta ar vēlmi slēpt ienākumus, izvairīšanos no nodokļu samaksas un nevēlēšanos maksāt valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Darījumu patiesās vērtības slēpšana rada negatīvas sekas arī godprātīgiem tirgus dalībniekiem un mājokļu tirgum kopumā. Liels tādu darījumu īpatsvars, kuru summas ir apzināti samazinātas, neļauj objektīvi novērtēt patieso nekustamā īpašuma vērtību, kas ir būtisks kritērijs mājokļa kredīta izsniegšanai. Tādējādi jauna mājokļa būvniecības izmaksas vai mājokļa iegādes vērtība var būtiski pārsniegt novērtējumam izmantoto reģistrēto darījumu vērtības, un kredītu nav iespējams izsniegt nepieciešamajā apmērā – tiek ierobežota jaunu mājokļu būvniecība, tiek bremzēts arī otrreizējais tirgus un mazinās mājokļu pieejamība. Īpaši aktuāla šī problēma ir mazākās pašvaldībās, kur vērtējuma veikšanai izmantojamo darījumu skaits ir mazs.
Lai situāciju uzlabotu, nepieciešami risinājumi, kas veicinātu iesaistīto pušu vēlmi norādīt patieso darījuma summu. Viens no tiem būtu samazināt valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas Latvijā ir krietni augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā nodevas pilnais apmērs ir 1.5 % no darījuma vērtības2Bet ne vairāk kā 50 tūkst. eiro.
, bet Igaunijā – 0.1–0.2 % no darījuma vērtības3Sk. https://www.riigiteataja.ee/en/eli/519022016005/consolide un https://www.riigiteataja.ee/tolkelisa/5270/2202/4001/annex2.pdf#.
, savukārt Lietuvā tas ir fiksēts maksājums 17–34 eiro apmērā4Sk. https://www.registrucentras.lt/p/1532
.
Pašlaik Latvijā samazināts (0.5 %) nodevas apmērs ir piemērojams tikai noteiktām sabiedrības grupām – personām ar Latvijas Goda ģimenes apliecību5Apliecība "Goda ģimene" tiek piešķirta daudzbērnu ģimenēm, kuras aprūpē trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, kā arī pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu, un ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte.
, kā arī personām, kuras nekustamo īpašumu iegūst, izmantojot valsts sniegto palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai (AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) garantiju programma).6
Samazināto 0.5 % nodevas likmi piemēro, ja vienlaikus ar nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai persona iesniedz nostiprinājuma lūgumu hipotēkas nostiprināšanai, kuram pievienotajā ķīlas līgumā ir ietverts kredītiestādes apliecinājums, ka valsts palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai tiek sniegta personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam vai valsts palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai tiek sniegta Nacionālo bruņoto spēku karavīram.
- Vēl viens svarīgs faktors, kas kavē mājokļu kreditēšanu un nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti Latvijas reģionos, ir nekustamā īpašuma vērtējuma summas un būvniecības izmaksu atšķirība. Nekustamā īpašuma cenas (tirgus vērtības) Latvijas pašvaldībās variē plašā amplitūdā, taču būvniecības izmaksas ir samērā līdzīgas. Tas kavē jaunu dzīvojamo ēku būvniecību reģionos, dzīvojamā fonda atjaunošanu un kopējo mājokļu tirgus attīstību. Lai šo problēmu risinātu, nepieciešama jaunu dzīvojamo ēku būvniecības izmaksu samazināšana reģionos. Latvijas Bankas sarunās ar reģionu uzņēmumiem, iedzīvotājiem un pašvaldībām izskanēja dažas idejas, kas būtu jāvērtē padziļināti, piemēram, privātajiem būvniekiem uz pašvaldības zemes ļaut būvēt daudzdzīvokļu ēkas vai izskatīt iespēju samazināt PVN likmi pirmreizējā nekustamā īpašuma tirgus darījumiem.
- Latvijas Bankas veiktā analīze liecina, ka kredītiestāžu vēlme izsniegt neliela apjoma mājokļa kredītus reģionos ir visai ierobežota. To apliecina arī tas, ka tikai ļoti maza daļa darījumu par samērā mazām summām tiek finansēta ar banku kredītiem – ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātajiem kredītiem finansēto darījumu skaits nepārsniedz 1 % no kopējā tādu darījumu skaita, kuru summa ir līdz 20 tūkst. eiro (salīdzinājumam – vairāk nekā puse darījumu par summu virs 60 tūkst. eiro tiek finansēta ar nodrošinātajiem kredītiem). Tā vietā tiek piedāvāti mazie mājokļa kredīti jeb mājokļa kredīti bez nekustamā īpašuma ķīlas, kas 2023. gada beigās veidoja gandrīz 15 % no visa mājokļa kredītu portfeļa. Šo kredītu procentu likmes ir vidēji 2–3 reizes augstākas nekā nodrošinātajiem kredītiem.
Kredītu ar samērīgām procentu likmēm nepieejamība ir problēma, kas īpaši skar reģionus. Lai situāciju uzlabotu, Altum varētu izveidot nodrošinātu aizdevumu programmu nekustamā īpašuma iegādei. Latvijas Banka šo priekšlikumu ir pārrunājusi ar Ekonomikas ministrijas un Altum vadību un atbalsta šādas programmas izstrādi. Ar tiešu kredītu izsniegšanu programma novērstu tirgus nepilnību, uzlabojot mājokļa kredītu pieejamību reģionos. Vienlaikus tiktu saglabāts nenodrošinātu kredītu tirgus remontam un citiem mērķiem, kas nav īpašuma iegāde. Veidojot šādu programmu, būtu jāparedz, ka, ja programmas darbības laikā tiks novērota aktīva privātā sektora iesaiste mājokļa iegādes darījumu finansēšanā, programmu varētu izbeigt.
Lielās atšķirības mājokļu kreditēšanas aktivitātē atspoguļo plašāku finanšu pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos Latvijas reģionos. Mazinoties skaidrās naudas izmantošanai un notiekot plašākai pakalpojumu digitalizācijai, Latvijā ir būtiski sarucis banku klātienes apkalpošanas centru skaits. Lai gan tā ir tendence, kas vērojama arī citviet eirozonā, procentuāli nozīmīgākais samazinājums noticis tieši Latvijā.
1. attēls. Kredītiestāžu filiāļu skaits uz 100 000 pilngadīgiem iedzīvotājiem (2014–2022; pārmaiņas; %)
Avots: SVF.
* Informācija par Beļģiju pieejama par 2021. gadu.
Klātienes pakalpojumu pieejamības samazināšanās nav bez blaknēm, t. sk. kreditēšanas kontekstā – jaunu kredītsaistību uzņemšanās prasa rūpīgu situācijas izvērtējumu un nereti arī individuālus risinājumus. Īpaši tas ir attiecināms uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bankām samazinot savu klātienes pārstāvību, spēja izprast tuvējo uzņēmumu plānus un vajadzības samazinās. Tas atspoguļojas arī zemākā kredītu pieejamībā. Liecības par to sniegusi Zviedrijas centrālā banka, norādot, ka pašvaldībās, kuras klātienes apkalpošanas centru skaita samazināšana skāra visvairāk, ir vērojams būtisks kredītu apjoma sarukums un vājāka ekonomiskā aktivitāte.
Samazinoties banku klātienes apkalpošanas vietu skaitam, tajās piedāvāto pakalpojumu klāstam un darba laikam, arvien lielāku nozīmi finanšu pakalpojumu sniegšanā iegūst banku nodrošinātie attālināto pakalpojumu sniegšanas risinājumi. Šādas pārmaiņas pozitīvi novērtē un tām labi spēj piemēroties iedzīvotāji, kuriem ir pietiekamas digitālās prasmes un vēlme izmantot attālināto pakalpojumu sniegtās priekšrocības. Tomēr digitālā transformācija kopumā nav sasniegusi tādu attīstības stadiju, lai būtu iespējama pilnīga pāreja uz attālinātiem risinājumiem, un pieaug finansiālās atstumtības risks atsevišķām sabiedrības grupām (sk. arī OECD 2024. gada aprīļa ekonomikas pārskatu).
Veicinot finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijas reģionos un finansiālo iekļautību, ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanas veidu turpmāku līdzāspastāvēšanu. Risinot šo problemātiku, Latvijas Banka 2024. gadā izstrādāja normatīvā regulējuma ietvaru, kas nosaka bankām prasības klātienes pakalpojumu nodrošināšanai, paredzot gan vispārējus finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, kuru noteikšanas nolūks ir veicināt finanšu pakalpojumu sniegšanu klientam draudzīgā veidā, gan obligātos klātienes pakalpojumus un to sniegšanas prasības, kas nozīmīgajām bankām jānodrošina saviem klientiem, gan arī prasības skaidrās naudas pieejamībai (bankomātu tīklam).
Prasības attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību bankām jāsāk pildīt ar 2025. gadu, attiecībā uz pārējiem finanšu pakalpojumiem – ar 2026. gadu, un 2025. gadā notiks šā ietvara ieviešana.
Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, tiks nodrošināta lielāka banku klātbūtne reģionos. Tā mērķis ir sekmēt ekonomisko attīstību visā Latvijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kādā Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji tos vēlas saņemt. Lai arī nenotiks atgriešanās pagātnē, kad gandrīz katrā pilsētā piecas dienas nedēļā darbojās kādas bankas filiāle, jo daudzi iedzīvotāji lieto finanšu pakalpojumus digitāli un savus paradumus nemainīs, tiks meklēti racionāli un elastīgi risinājumi, lai uzlabotu banku klātbūtni reģionos.