Skaidrās naudas apgrozība

Skaidrās naudas aprites nodrošināšana

Lai gan Latvijas sabiedrībā bezskaidrās naudas norēķiniem ir tendence palielināties, iedzīvotāji vēl arvien samērā bieži pirkumu veikšanai izmanto skaidro naudu. Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem vidēji nedēļā viena persona veic gandrīz četrus pirkumus par skaidro naudu, tāpēc viens no svarīgākajiem Latvijas Bankas uzdevumiem joprojām ir skaidrās naudas aprites nodrošināšana. Turklāt skaidrās naudas maksājumi ietilpst kritiskajos finanšu pakalpojumos, kuru pieejamība saskaņā ar Nacionālās drošības likumu jānodrošina iespējama valsts apdraudējuma gadījumā.

2024. gadā Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija turpināja samazināties, saglabājoties negatīvā līmenī. Savukārt Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija pieauga. Tādējādi 2024. gada beigās Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu kopējā tīrā emisija bija –503.7 milj. eiro.

1. attēls. Latvijas Bankas eiro banknošu un monētu tīrā emisija

Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija skaita ziņā 2024. gada laikā pieauga par 0.5 % (līdz 69.3 milj. banknošu). No Latvijas Bankas emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2024. gada beigās visvairāk bija 50 eiro un 20 eiro banknošu.

Savukārt Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija skaita ziņā 2024. gadā pieauga par 4.7 %, decembra beigās sasniedzot 498.7 milj. monētu. No Latvijas Bankas emitētajām monētām 2024. gada beigās apgrozībā visvairāk bija 1 centa un 2 centu monētu.

2. attēls. Latvijas Bankas eiro banknošu tīrā emisija (nominālvērtību dalījumā; 2014–2024; skaits milj.)

3. attēls. Latvijas Bankas eiro monētu tīrā emisija (nominālvērtību dalījumā; 2014–2024; skaits milj.)

No kredītiestādēm saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi Latvijas Bankā nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, ar kurām 2024. gadā tika apstrādāti 146.8 milj. banknošu (par 4.0 % vairāk nekā 2023. gadā). 6.9 % jeb 10.1 milj. no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un iznīcinātas.

2024. gadā Latvijas Banka turpināja reģistrēt un kontrolēt naudas apstrādātājus – komersantus, kuri veic eiro banknošu un monētu apstrādi un laiž tās otrreizējā apgrozībā. 2024. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 32 naudas apstrādātāji. Latvijas Banka pārbaudīja šo komersantu darbību, novērtējot tās atbilstību skaidrās naudas apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 2024. gadā tika veiktas sešas šādas pārbaudes.

2024. gadā turpinājās lata naudas zīmju izņemšana no apgrozības. Gada laikā Latvijas Bankā no apgrozības tika izņemtas lata banknotes un monētas 0.5 milj. latu vērtībā (0.4 milj. latu banknotēs un 0.1 milj. latu monētās). 2024. gada beigās apgrozībā bija lata banknotes 38.6 milj. latu vērtībā un lata monētas 43.7 milj. latu vērtībā. Pārskata gada beigās apgrozībā skaita ziņā visvairāk bija 5 latu un 20 latu banknošu (attiecīgi 1.7 milj. un 0.7 milj.), savukārt no monētām – 1 santīma un 2 santīmu monētu (attiecīgi 149.2 milj. un 89.3 milj.).

2024. gadā Latvijas Banka iniciēja un sagatavoja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas Saeimā tika pieņemti 2024. gada 19. septembrī. Šie likuma grozījumi noteica attiecīgajām kredītiestādēm pienākumu nodrošināt skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamību, balstoties uz vairākiem kritērijiem. Papildus Latvijas Banka izstrādāja un 2024. gada 28. oktobrī pieņēma noteikumus Nr. 330 "Skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pārvaldības noteikumi", kuros tika noteiktas skaitliskās vērtības Kredītiestāžu likuma 73.¹ panta otrajā un trešajā daļā minētajām prasībām par attālumu, kādā ir pieejami bankomāti, to skaitu, darba laiku un skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bankomātos mēneša limitu un izņemšanas reižu skaitu, kā arī šo prasību piemērošanas nosacījumi.

Kredītiestāžu likuma 73.¹ panta sestā daļa nosaka, ka Latvijas Bankai ir pienākums vismaz divas reizes gadā izvērtēt un pārskatīt prasības attiecībā uz bankomātu pieejamību – to izvietojuma attālumu, skaitu, darba laiku, kā arī skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu ierobežojumus, tostarp mēneša limitu un izņemšanas reižu skaitu. Šīs prasības jāpārskata, ņemot vērā pārmaiņas pieprasījumā pēc skaidrās naudas izmaksas pakalpojumiem, tirgū pieejamos risinājumus, alternatīvas un Latvijas Bankas vērtējumu par infrastruktūras pietiekamību, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību arī situācijās, kad pieprasījums strauji pieaug. Šāda pieeja ļaus Latvijas Bankai efektīvi kontrolēt un pielāgot prasības, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes laikus un kvalitatīvi nodrošina iedzīvotājiem piekļuvi skaidrajai naudai.

Latvijas Bankas Rīgas filiālē uzstādītajos monētu iemaksas automātos 2024. gadā iedzīvotāji un uzņēmumi iemaksāja 14.1 milj. monētu.

Valsts analīzes centra un monētu valsts analīzes centra funkciju izpilde 

Latvijas Bankai ir valsts kompetentās iestādes statuss eiro aizsardzībā pret viltošanu, un tā veic funkcijas, kas saistītas ar viltotu banknošu un monētu atklāšanu un analīzi. Lai īstenotu šīs funkcijas, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldē izveidots valsts analīzes centrs un monētu valsts analīzes centrs.

Valsts analīzes centra pamatuzdevums ir identificēt, analizēt, reģistrēt un uzglabāt visas viltotās naudas zīmes, kas iesniegtas Latvijas Bankā, tādējādi nodrošinot nepieciešamos pasākumus un pastiprinot koordinētus centienus cīņā pret naudas zīmju viltojumiem ES.

2024. gadā Latvijas Banka apgrozībā identificēja 593 viltotas eiro banknotes un 711 viltotu eiro monētu.

Salīdzinājumā ar 2023. gadu viltotu banknošu skaits 2024. gadā samazinājās par 9 %, savukārt viltotu monētu skaits pieauga par 20 %.

2024. gadā apgrozībā konstatēto viltoto eiro banknošu apjoms saglabājās zemā līmenī – 3 viltotas banknotes uz 10 000 iedzīvotāju.

4. attēls. Latvijā apgrozībā identificēto viltoto banknošu skaits uz 10 000 iedzīvotāju

Joprojām visbiežāk tiek viltotas 50 eiro un 20 eiro banknotes. To viltojumu skaits 2024. gadā veidoja 66 % no visiem apgrozībā konstatētajiem eiro banknošu viltojumiem.

5. attēls. Apgrozībā identificētie eiro banknošu viltojumi (skaits)

Latvijas Bankā identificēto viltoto eiro banknošu skaits nominālvērtību dalījumā

No viltotajām eiro monētām visbiežāk apgrozībā tiek konstatētas viltotas 2 eiro monētas. 2024. gadā viltotu 2 eiro monētu īpatsvars sasniedza vairāk nekā 90 % no visiem konstatētajiem monētu viltojumiem.

6. attēls. Apgrozībā identificētie eiro monētu viltojumi (%) 

Latvijas Bankā identificēto viltoto eiro monētu skaits nominālvērtību dalījumā

Neraugoties uz apgrozībā konstatēto viltotu monētu skaita pieaugumu (salīdzinājumā ar 2023. gadu), 2024. gadā Latvijā eiro monētu viltojumu izplatības līmenis saglabājās stabili zems – 4 viltotas monētas uz 10 000 iedzīvotāju.

Eiro banknošu plašā aprite un augstā vērtība joprojām padara tās par naudas zīmju viltotājiem pievilcīgu mērķi. Tomēr gandrīz 40 % no konstatētajiem eiro banknošu viltojumiem 2024. gadā bija zemas kvalitātes viltojumi ar pārveidotu dizainu – banknošu viltojumi, kuriem ir acīmredzamas izmēru, krāsu toņa vai attēlu elementu atspoguļojuma neatbilstības, bez banknošu drošības elementu imitācijas.

Savukārt augstas kvalitātes viltojumi galvenokārt tiek konstatēti starp lielo nominālvērtību banknošu viltojumiem – 200 un 500 eiro banknotēm –, un to skaits laika gaitā būtiski nemainās – 2024. gadā to skaits nepārsniedza 3 % no kopējā apgrozībā konstatēto viltoto eiro banknošu skaita.

Lai pasargātu sevi no viltojumiem un izvairītos no naudas zaudējumiem, kas rodas, pieņemot viltotu banknoti, rūpīgi jāaplūko banknotes, piemēram, izmantojot metodi "APTAUSTI, APSKATI, PAGROZI". Ikvienam, kas ikdienā izmanto skaidro naudu, ir būtiski pazīt naudas zīmju dizaina un pretviltošanas elementus.

Latvijas Bankas 2024. gadā emitētās eiro piemiņas monētas un kolekcijas monētas 

2024. gadā Latvijas Banka laida apgrozībā piecas kolekcijas monētas – "Pāri laikiem" (emitēta 16.04.2024.), "Bērnu prieki" (emitēta 04.07.2024.), "Enerģijas monēta" (emitēta 26.09.2024.), "Uzcelt neuzcelto" (emitēta 17.10.2024.) un "Kāposts" (emitēta 16.12.2024.) –, 2 eiro piemiņas monētu "Puzuris" (apgrozībā kopš 21.11.2024.) tīstokļos un suvenīriesaiņojumā, kā arī apgrozības monētu komplektu "Puzuris" (apgrozībā kopš 21.11.2024.).

Latvijas Banka monētu dizaina izstrādes konkursos aicina piedalīties dažādus Latvijas māksliniekus, tāpēc ikviena monēta ir unikāls mākslas darbs. Monētu tēmas tiek izvēlētas atbilstoši to aktualitātei, lai popularizētu Latvijas kultūras vērtības, kā arī izceltu sabiedrībā aktuālas tēmas.

Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" 2024. gadā rīkotajā sabiedrības aptaujā, kurā par "Latvijas gada monētu 2023" tika atzīta kolekcijas monēta "Zvaigžņu putekļi", kopā tika saņemts vairāk nekā 31 tūkst. balsu.