Latvijas Bankas finanšu vadības sistēma veidota tā, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu, finanšu risku pārvaldīšanu un finanšu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Nozīmīgākie Latvijas Bankas finanšu darījumi saistīti ar finanšu aktīvu pārvaldīšanu un monetārās politikas īstenošanu.
1. attēls. Latvijas Bankas bilance (aktīvi/pasīvi (–); milj. eiro)
Latvijas Bankas aktīvi 2023. gadā samazinājās par 186 milj. eiro. Galvenās aktīvu un pasīvu pārmaiņas bija šādas:
- monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru atlikums samazinājās par 548 milj. eiro, ko noteica Latvijas Bankas iegādāto valsts sektora aktīvu iegādes programmas un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas vērtspapīru dzēšana. Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās kredītiestādēm izsniegto Latvijas Bankas aizdevumu apjoms to atmaksas rezultātā saruka par 430 milj. eiro;
- pārrobežu maksājumu rezultātā par 2801 milj. eiro samazinājās saistības pret ECB par norēķinu rezultātu TARGET sistēmā;
- kredītiestāžu noguldījumu apjoms palielinājās par 1857 milj. eiro, galvenokārt pieaugot Eirosistēmas noguldījumu iespējas apjomam, kuru kredītiestādes izmanto, lai veiktu noguldījumus uz nakti par iepriekš noteiktu procentu likmi.
Latvijas Banka savu darbību finansē galvenokārt no finanšu ieguldījumu pārvaldīšanas un monetārās politikas operāciju ienākumiem. Latvijas Banka nesaņem finansējumu no valsts budžeta, bet veic maksājumus tajā 70 % apmērā no pārskata gadā gūtās peļņas. Papildus tam Latvijas Bankas uzraudzītie finanšu tirgus dalībnieki atbilstoši to attiecīgajiem finanšu tirgus dalībnieka darbību regulējošajiem likumiem veic maksājumus Latvijas Bankai, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
Ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē ECB Padome būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā, Latvijas Banka 2023. gadu noslēdza ar negatīvu peļņas un zaudējumu aprēķinā ietverto finanšu rezultātu, uzrādot zaudējumus 53.8 milj. eiro apmērā. Savukārt kopējais darbības finanšu rezultāts sasniedza 143.2 milj. eiro, tādējādi Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs gada beigās palielinājās līdz 730.1 milj. eiro.
2. attēls. Latvijas Bankas peļņa (milj. eiro)
Latvijas Bankas 2023. gada darbības finanšu rezultātus negatīvi ietekmēja ar inflācijas ierobežošanu saistītie Eirosistēmas monetārās politikas operāciju lēmumi. Jau kopš 2022. gada sākuma finanšu tirgos valdīja liela nenoteiktība un globālo tautsaimniecību īpaši negatīvi ietekmēja Krievijas īstenotais pilna apmēra iebrukums Ukrainā. ECB Padome pusotra gada laikā paaugstināja:
- galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi (no 0 % 2022. gada jūlijā līdz attiecīgi 2.5 % un 4.5 % 2022. un 2023. gada beigās);
- noguldījumu iespējas procentu likmi (no –0.5 % 2022. gada jūlijā līdz attiecīgi 2 % un 4 % 2022. un 2023. gada beigās);
- aizdevumu iespējas procentu likmi (no 0.25 % 2022. gada jūlijā līdz attiecīgi 2.75 % un 4.75 % 2022. un 2023. gada beigās).
Procentu likmēm augot, būtiski palielinājās Eirosistēmas centrālo banku, t. sk. Latvijas Bankas, izdevumi par monetārās politikas operācijām un valdības un citu institūciju noguldījumiem.
Latvijas Bankas 2023. gada darbības finanšu rezultātu būtiskākās pārmaiņas bija šādas:
- tīrie ienākumi par monetārās politikas operācijām kļuva negatīvi un samazinājās par 102 milj. eiro, t. sk. pieauga procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem, sasniedzot 174 milj. eiro, un procentu izdevumi par Latvijas valdības noguldījumiem, sasniedzot 45 milj. eiro;
- vērtspapīru ienesīguma likmēm stabilizējoties pretstatā to straujajam kāpumam 2022. gadā, peļņas un zaudējumu aprēķinā atzītais negatīvais finanšu aktīvu un pozīciju pārvērtēšanas rezultāts samazinājās līdz 35 milj. eiro, bet pārvērtēšanas konta pieaugums sasniedza 197 milj. eiro, kāpjot finanšu ieguldījumu tirgus vērtībai.