Kopš 2023. gada 1. janvāra līdz ar FKTK integrāciju Latvijas Banka ne tikai analizē finanšu stabilitāti un sniedz analītisko un konsultatīvo devumu, palīdzot ieviest nepieciešamos makrouzraudzības pasākumus, bet ir arī nacionālā makrouzraudzības iestāde, kas nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku, t. sk. piemēro makrouzraudzības instrumentus.
Makrouzraudzības politikas lēmums par jaunu pieeju pretcikliskās kapitāla rezerves izmantošanai tālredzīgi nostiprinās banku noturību. Ņemot vērā starptautiskās tendences un banku labo finansiālo situāciju, noturība ir ceļama laikus. Kapitāla rezerves noderēs negaidītu šoku gadījumā. Savukārt mērķētie grozījumi uz aizņēmējiem vērstajos pasākumos veikti ilgtspējīgu pārmaiņu un kreditēšanas atbalstam.
Makrouzraudzības politika
2023. gadā Latvijas Banka pieņēma vairākus nozīmīgus makrouzraudzības politikas lēmumus.
Pirmkārt, Latvijas Banka lēma par jaunu – pozitīvas neitrālas – pretcikliskās kapitāla rezerves piemērošanas pieeju1Papildu informācijai sk. Latvijas Banka maina pieeju pretcikliskās kapitāla rezerves piemērošanai un palielina pretcikliskās kapitāla rezerves normu līdz 1 procentam un Pretcikliskā kapitāla rezerve.
. Saskaņā ar to pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek uzturēta noteiktā bāzes līmenī, kas ir augstāks par 0 %, jau standarta risku apstākļos jeb finanšu cikla neitrālajā fāzē, kad cikliskais sistēmiskais risks nav ne paaugstināts, ne arī būtiski zems. Lai uzsāktu jaunās pieejas īstenošanu, Latvijas Bankas padome nolēma, ka 2024. gada 18. decembrī stāsies spēkā prasība par pretcikliskās kapitāla rezerves normu 0.5 % apmērā un 2025. gada 18. jūnijā – 1 % apmērā.
Saskaņā ar starptautisko pieredzi pakāpeniska un tālredzīga drošības rezervju izveide:
- palīdz mazināt negaidītu lielu šoku ietekmi;
- samazina nenoteiktību, kas saistīta ar risku savlaicīgu identificēšanu un īstenošanos;
- palielina makrouzraudzības politikas īstenošanas elastību visa finanšu cikla laikā, jo pretcikliskā kapitāla rezerve ir makrouzraudzības kapitāla instruments, kuru var visvieglāk atbrīvot finanšu krīzes gadījumā.
Latvijas kredītiestāžu pašreizējie labie finansiālie apstākļi ļauj nostiprināt noturības rezerves bez negatīviem procikliskiem efektiem.
Otrkārt, 2023. gada 18. decembrī Latvijas Banka pārskatīja uz aizņēmējiem vērstos pasākumus, veicot grozījumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvajos noteikumos"2Papildu informācijai sk. Latvijas Banka pārskata kredītriska pārvaldīšanas noteikumus un Uz aizņēmējiem vērstie pasākumi.
:
- tika atvieglotas DSTI un DTI rādītāju prasības kredītiem, kas izsniegti tāda mājokļa iegādei, kura ēkas energoefektivitātes klase ir C vai augstāka;
- tika ieviesta elastīgāka pieeja attiecībā uz kreditēšanas standartiem kredītiem mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt vai citādi gūt ienākumus no darbības ar nekustamo īpašumu.
Tika veikta arī gadskārtējā citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu identifikācija un atzīšana, kā arī tām piemērojamo citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu kapitāla rezervju normu pārskatīšana3Papildu informācijai sk. Citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu kapitāla rezerve.
.
Analītiskie pētījumi un publikācijas
2023. gadā Latvijas Banka veica analīzi par ļoti plašu tēmu loku, kas saistīts ar finanšu stabilitāti un makrouzraudzības politiku. Nozīmīga uzmanība tika pievērsta kreditēšanai un to ietekmējošiem faktoriem – aizņēmēju kredītspējai, uzņēmumu finanšu stāvoklim, straujam procentu likmju pieaugumam, mājokļu pieejamībai un negatīvās kapitalizācijas problemātikai.
Latvijas Bankas pētījumos ļoti liels uzsvars tika likts uz finanšu sektoru, pievēršoties arī klimata riskiem un to apdrošināšanai, kā arī ietekmei uz apdrošināšanas sektoru. Tika izveidoti klimata riska stresa testi, kuros plūdu riski novērtēti kā būtiskākie starp klimata pārmaiņu fiziskajiem riskiem Latvijā. Papildus klimata pārmaiņu riskiem saistībā ar finanšu stabilitāti Latvijas Banka sāka vērtēt Latvijas banku pakļautību ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem riskiem. Tika veikts Latvijas komercbanku kredītportfeļa un lielāko tautsaimniecības nozaru atkarības no ekosistēmu pakalpojumiem un ietekmes uz dabas kapitālu novērtējums, izmantojot datus no Latvijas Bankas Kredītu reģistra un ENCORE4ENCORE (Exploring Natural Capital Opportunities, Risks and Exposure) datubāze iekļauj informāciju par 167 tautsaimniecības sektoriem un 21 ekosistēmas pakalpojumu un sniedz vērtējumu par tautsaimniecības sektoru atkarību no dabas kapitāla un ietekmi uz to.
datubāzes. Latvijas vides ekspertu aptauja papildināja vērtējumu ar Latvijai specifisku vides faktoru novērtējumu.
Latvijas Banka turpināja kredītriska stresa testu metodoloģijas pilnveidošanu, izveidojot GaR modeli stresa testu scenāriju veidošanai. Metodoloģija tika papildināta arī ar kredītiestāžu peļņas prognozes moduli, lai atspoguļotu pārskata gada peļņas kā risku absorbējoša faktora lomu.
Makrouzraudzības politikas noteikšanas un īstenošanas jomā tika sagatavoti vairāki skaidrojošie raksti par pārmaiņām Latvijas makrouzraudzības institucionālajā ietvarā un pozitīvas neitrālas pretcikliskās kapitāla rezerves pieeju, kā arī pilnveidota metodoloģija makrouzraudzības kapitāla instrumentu ietekmes novērtēšanai.
2023. gadā Latvijas Banka turpināja analizēt arī citas finanšu stabilitātei nozīmīgas aktualitātes – mašīnmācīšanās rīku izmantošanu maksājumu tendenču analīzē, pensiju 2. līmeņa komisijas griestu iespējamo samazinājumu, digitālā eiro ieviešanas ietekmi uz banku sektoru, TLTRO resursu ietekmi uz eirozonas banku bilancēm, kā arī nebanku saikni ar banku sektoru un Latvijas FinTech uzsākto vērtspapīrošanu.
Sadarbība ar valsts institūcijām finanšu stabilitātes jomā
2023. gadā Latvijas Banka veica kredītņēmēju maksātspējas un kreditēšanas attīstības tendenču vērtējumu, t. sk.:
- konsultēja un sniedza datos balstītu analīzi par uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmi uz uzņēmumu kapitalizāciju;
- veica padziļinātu analīzi mājokļu kredītņēmēju atbalsta iniciatīvām un prezentēja šīs analīzes rezultātus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs;
- sniedza Finanšu ministrijai padziļinātu analīzi par uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu problemātiku.
2023. gadā notikušajā Makrouzraudzības padomes sēdē Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji diskutēja par svarīgākajiem sistēmiska līmeņa riskiem finanšu stabilitātei5Makrouzraudzības padomes vērtējumā ir piemēroti apstākļi kredītiestāžu sektora kapitāla rezervju papildināšanai, 19.07.2023.
. Īpaša uzmanība tika pievērsta finanšu stabilitātes veicināšanai nepieciešamajiem politikas pasākumiem. Tika secināts, ka banku sektora finansiālie rādītāji ir sekmīgi un pašreizējie apstākļi ir piemēroti banku sektora noturības nostiprināšanai, ieviešot pozitīvas neitrālas pretcikliskās kapitāla rezerves piemērošanas pieeju.
Latvijas Banka turpināja ciešu sadarbību ar Latvijas Republikas valsts institūciju pārstāvjiem un valsts fondēto pensiju pārvaldniekiem, sniedzot priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā par atlīdzības pastāvīgās daļas griestu metodes pilnveidošanu, kā arī par atlīdzības mainīgās daļas regulējošā ietvara papildināšanu.
Starptautiskā sadarbība finanšu stabilitātes jomā
2023. gadā Latvijas Banka turpināja aktīvi iesaistīties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu stabilitātes forumos.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Stabilitātes grupā6Ziemeļvalstu un Baltijas valstu centrālo banku, uzraudzības un noregulējuma iestāžu un finanšu ministriju sadarbības grupa pārrobežu krīžu koordinācijai, informācijas apmaiņai un tās sagatavošanai.
(NBSG) Latvijas Banka kā drošas informācijas apmaiņas īstenošanas apakšplūsmas vadītāja sagatavoja progresa ziņojumu, savukārt apakšplūsmā par informācijas apmaiņas juridiskajiem šķēršļiem starp krīzes vadībā iesaistītajām funkcijām un iestādēm tika sagatavots nacionālais ziņojums par Latvijas situāciju šajā jomā. Papildus tam turpinājās 2024. gada krīzes vingrinājuma scenārija gatavošana.
Savukārt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Makrouzraudzības foruma (NBMF) ekspertu apakšplūsmu par instrumentiem, kas vērsti uz aizņēmējiem (borrower-based measures; BBM), kopš 2023. gada sākuma vada Latvijas Banka kopā ar Lietuvos bankas. Galvenie plūsmā aplūkotie temati ir BBM kalibrācija, ietekme, piemērošanas prakse un citas saistītās aktualitātes, piemēram, kreditēšanas un nekustamā īpašuma tirgus riski un tendences. Plūsmas ietvaros katru pusgadu tiek sagatavots ziņojums, kurā papildus valstu noteikto BBM ietvaru aktualitātēm un jaunpieņemtajiem pasākumiem tiek ietverti speciālie ielikumi par aktualitātēm, kas saistītas ar šo tēmu, piemēram, par starptautiskajām aktivitātēm BBM jomas komerciālā nekustamā īpašuma segmentā, kā arī ilgtspējas aspektu integrāciju valstu BBM ietvaros un šīs jomas attīstību starptautiskā ES institūciju līmenī. Arī otrā apakšplūsmā par kapitāla instrumentiem Latvijas Bankas eksperti regulāri piedalās diskusijās par finanšu instrumentiem, kuriem ir ietekme uz banku kapitālu, – par to kalibrācijas pieejām, ietekmes izvērtējumiem, valstu piemērošanas praksēm un aktualitātēm.
2023. gadā noslēgumam tuvojās kopprojekts ar SVF par Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona pārrobežu maksājumu plūsmu analīzi un naudas atmazgāšanas draudiem un ievainojamībām (Nordic-Baltic Technical Assistance Project Financial Flows Analysis, AML/CFT Supervision, and Financial Stability), un Latvijas Banka sniedza palīdzību ziņojuma sagatavošanā, kā arī iekšēji notika maksājumu plūsmu anomāliju identificēšanas rīka izstrāde.
Latvijas Banka sniedza ieguldījumu eirozonas sistēmisko risku finanšu stabilitātes novērtējumā un makrouzraudzības politikas novērtējumā, piedaloties Finanšu stabilitātes komitejas (to veido ECB un banku savienības valstu centrālo banku un uzraudzības iestāžu pārstāvji) un tās apakšgrupu darbā. Latvijas Banka arī līdzdarbojās ESRK Konsultatīvajā speciālistu komitejā un tās darba grupās – politikas un analīzes dokumentu izstrādē un viedokļa formulēšanā ES līmenī.
Latvijas Banka dalījās pieredzē par makrouzraudzības politikas aktualitātēm, t. sk. par ilgtspējas faktoru iekļaušanu Latvijas DSTI un DTI rādītājos, ar citu valstu centrālajām bankām – NBMF BBM darba grupā, NBMF pētniecības pasākumā Tallinā, ECB un ESRK, kā arī starptautiskajā domnīcas Bruegel un Národná banka Slovenska rīkotajā konferencē Bratislavā.
2023. gadā norisinājās sadarbība starp Latvijas Banku un Vorikas Universitāti (University of Warwick) (ar profesoru Dalvinderu Singhu (Dalvinder Singh)). Tās ietvaros notika pētījuma Exogenous Shocks and ECB Significant-Bank Risk Profile: Rethinking Crisis Management Frameworks ("Eksogēnie šoki un ECB nozīmīgo banku riska profili: krīzes vadības regulējuma pārvērtēšana") rezultātu apspriešana, diskusijas par eksogēnajiem šokiem, konsultācijas par Latvijas apdrošināšanas sektoru, apaļā galda diskusija Exogenous Shocks and European Banks: Does crisis preparedness and crisis management need rethinking? ("Eksogēnie šoki un Eiropas bankas: vai nepieciešams pārvērtēt sagatavotību krīzei un krīzes pārvaldību?") Vorikā.
Latvijas Banka turpināja aktīvi iesaistīties starptautiskās organizācijas NGFS darbā, piedaloties īstermiņa klimata scenāriju koncepcijas izstrādē un sniedzot ieguldījumu raksta Conceptual note on short-term climate scenarios ("Konceptuāla piezīme par īstermiņa klimata scenārijiem") sagatavošanā.
NGFS Fizisko risku grupā tika prezentēts Latvijas Bankas pētījums par plūdu riska stresa testiem.
