Aizvadīts vēl viens ražīgs gads, kura laikā, neraugoties uz pandēmijas izaicinājumiem, Latvijas Bankai ir izdevies paveikt daudzas paliekošas un nozīmīgas lietas, kā arī uzsākt virkni jaunu darbu, kas veidos spēcīgāku finanšu sektoru nākotnē. Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze skaidri apliecina, ka Latvijas iepriekš pieņemtie lēmumi – par integrāciju ES, pievienošanos eiro zonai, saprātīgas budžeta politikas īstenošanu – bija tālredzīgi un palīdzēja daudz sekmīgāk pārvarēt grūtības.
Salīdzinot ar 2008. gada tautsaimniecības krīzi, atšķirības ir acīmredzamas – šoreiz ne vien izvairījāmies no krasas un visaptverošas "jostas savilkšanas", bet tika sniegts apjomīgs atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai krīzi pārvarētu mazāk sāpīgi. Tas nodrošināja to, ka jau 2021. gadā Latvijas ekonomika sasniedza apjomu, kāds bija pirms krīzes.
Pērno gadu sākām ar deflāciju. Gada laikā galvenokārt energoresursu cenu kāpuma ietekmē inflācija uzņēma arvien straujāku tempu, gada beigās sasniedzot augstāko līmeni pēdējo gandrīz 10 gadu laikā. Līdzīgas tendences dominēja visā eiro zonā un pasaulē kopumā. Tas lika ekonomiskās politikas veidotājiem domāt par atbalsta instrumentu pārskatīšanu. Līdzīgi kā daudzas citas vadošās centrālās bankas, ECB agrāk, nekā iepriekš prognozēts, sāka signalizēt par stingrākas monetārās politikas īstenošanu. Šis ir pagrieziena punkts, kas atgādina valstīm par saprātīga parāda līmeņa nozīmi apstākļos, kad tā apkalpošanas izmaksas var būtiski kāpt.
ECB Padome jau ir pieņēmusi lēmumus par aktīvu iegādes programmu samazināšanu, kā arī iezīmējusi plānus procentu likmju celšanai un monetārās politikas normalizēšanai. Nu jau var apgalvot, ka vēsturiski zemāko procentu likmju periods tuvojas noslēgumam. Monetārā politika tiks īstenota piesardzīgi, lai pārāk krasi nemainītu finansēšanas nosacījumus un sargātu eiro zonas uzņēmējus un iedzīvotājus apstākļos, kad tikai vēl atgūstamies no Covid-19 pandēmijas radītajām grūtībām. Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis jaunus, augstākas inflācijas un zemākas izaugsmes riskus, palielinot nenoteiktību un sarežģījot monetārās politikas lēmumu pieņemšanu. Vēlos uzsvērt, ka, tāpat kā iepriekš, arī turpmāk eiro zonas monetārā politika būs elastīga, lēmumi tiks pieņemti pakāpeniski, balstoties uz datiem jeb ekonomisko situāciju, ar mērķi sasniegt monetārās politikas stratēģijā no jauna apstiprināto 2% inflācijas mērķi vidējā termiņā eiro zonā kopumā.
Tomēr ir vērts atcerēties, ka monetārā politika ir tikai viena no politikām, kas ietekmē ekonomisko aktivitāti un inflāciju, un citas politikas ir ne mazāk svarīgas. Atsevišķos gadījumos citas politikas var būt pat iedarbīgākas. Piemēram, līdzšinējais energoresursu cenu kāpums ir krietni efektīvāk risināms ar tālredzīgu enerģētikas un mērķēta atbalsta politiku. Līdzīgi ekonomikas pārkaršanas riskus Latvijā var daudz precīzāk mazināt ar atbilstošu nacionālo fiskālo un strukturālo (tajā skaitā būvniecības) politiku, nevis ar eiro zonas līmeņa monetāro politiku.
Pievēršoties Latvijas Bankas aktualitātēm, aizvadītajā gadā tika ielikts spēcīgs pamats sekmīgai centrālās bankas darbībai nākotnē. Pieņemts jauns un modernizēts Latvijas Bankas likums, kas noteiks regulējumu, kā vienotā institūcijā no 2023. gada 1. janvāra strādās centrālā banka un finanšu sektora uzraugs – FKTK. Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesa priekšdarbi tika uzsākti jau 2021. gadā. Pērn tika veiktas nozīmīgas pārmaiņas centrālās bankas vadības modelī, izbeidzot valdes darbību un pārejot uz viena augstākā līmeņa pārvaldību. Tādējādi tiek turpināta politika nodrošināt efektīvu un jaudīgu centrālās bankas darbību, ar tiem pašiem vai mazākiem resursiem izdarot vairāk un labāk.
Latvijas Bankas darbības jomās paveikti vairāki nozīmīgi darbi, piemēram, turpinājām attīstīt zibmaksājumu infrastruktūru, ieviešot modernus un inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus un piesaistot jaunus finanšu tirgus un 2022. gada sākumā – arī publiskā sektora dalībniekus (Valsts kasi). Skaidrās naudas jomā panākta sabiedrības drošībai būtiska, vēsturiska vienošanās ar finanšu sektoru par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu. Arī turpmākajos gados Latvijas Banka pievērsīs pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, nodrošinot, lai sabiedrībai būtu izvēles iespējas norēķinos. To veicinās arī jauna naudas veida – digitālā eiro – ieviešana jau pārskatāmā nākotnē. Darbs šajā visas eiro zonas projektā notiek aktīvi, un tajā iesaistīti arī Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvji.
Arvien nozīmīgāka loma darba kārtībā ir ilgtspējības jautājumiem. Eiro zonas līmenī to veicinās monetārās politikas stratēģijas īstenošana, iekļaujot tajā faktorus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Savukārt nacionālajā līmenī Latvijas Bankā esam pirmo reizi pieņēmuši Ilgtspējības stratēģiju, kas iezīmē plānotos darbības virzienus ilgtspējības jomā, proti – ilgtspējīga monetārā politika, finanšu sistēma, naudas aprite, ārējo rezervju un pārējo finanšu ieguldījumu pārvaldīšana un ilgtspējīga institūcija kopumā. Tas nav untums – caur ilgtspējības prizmu skatāmies gan uz ikvienu individuālu darbu, gan uz mūsu kopējo vīziju.
Latvijas Bankai 2022. gads, kā ierasts, būs darbīgs – gan saistībā ar monetārās politikas izaicinājumiem, gan īstenojot priekšdarbus sekmīgai FKTK integrācijai. Mūsu mērķis ir nodrošināt tādu abu institūciju integrāciju, lai 2023. gada 1. janvārī šīs nozīmīgās pārmaiņas notiktu raiti un nemanāmi. Turpināsim aktīvi strādāt jau ierastajās darbības jomās – uzņēmēju un iedzīvotāju ikdienā arvien plašāk ieviešot inovatīvas maksājumu iespējas un zibprasījumus un skaidrās naudas jomā rūpējoties par tās pieejamību visā Latvijas teritorijā. Turpināsim attīstīt ekonomikas pētniecību, kā arī veicināsim jaunā statistisko datu veida – kartēm piesaistīto maksājumu datu – plašāku izmantošanu tautsaimniecības norišu analīzē, tādējādi palīdzot ekonomikas politikas īstenotājiem pārdomātāku lēmumu pieņemšanā.
2022. gads ir sācies ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ļaujot novērtēt izvēles, kuras esam izdarījuši pēc neatkarības atgūšanas, to vidū – integrēties Eiropas valstu saimē. Rietumu valstis un Latvija to skaitā ir vienotas un aktīvi rīkojas, lai ierobežotu agresoru, arī ieviešot bezprecedenta ekonomiskās sankcijas. Tās ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības attīstību, taču tā ir neliela samaksa par mūsu brīvību, neatkarību un demokrātiju.
Gan mums kā sabiedrībai kopumā, gan ikvienam Latvijas Bankas darbiniekam novēlu sirdī mierīgu un darbos ražīgu gadu, izvirzot ambiciozus mērķus. Paldies par jūsu veikumu 2021. gadā, un ar pilnu jaudu darbojamies tālāk! Kopā mēs esam stipri un varam sasniegt necerēti daudz!
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
Rīgā 2022. gada 30. martā