"Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sācies jauns posms, jo integrācija sniedz iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras uzlabojumus un kapacitāti, kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā ar finanšu nozari spēj rast jaunus risinājumus sektora pilnveidei un turpmākai attīstībai."
"Galvenie ieguvumi no FKTK integrācijas Latvijas Bankā ir efektīvāka pārvaldība un ātrāka lēmumu pieņemšana, uzlabota sistēmiskā riska vadība finanšu sektorā, samazināts administratīvais slogs un efektīvāka resursu izmantošana.
Tas arī ļaus efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru, tādējādi vairojot sabiedrisko labumu."
2022. gadā turpinājās darbs pie FKTK integrācijas Latvijas Bankā atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembrī pieņemtajam jaunajam Latvijas Bankas likumam un grozījumiem likumā “Par Latvijas Banku”, kā arī pamatojoties uz Latvijas Bankas padomes apstiprināto integrācijas plānu un FKTK apstiprināto integrācijas projekta ietvaru. Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka 2023. gada 1. janvārī pārņēma visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas un noregulējuma iestādes funkcijas, kā arī kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
Jau 2022. gada 1. janvārī Latvijas Banka no FKTK pārņēma sabiedrības finanšu pratības un ekonomikas zināšanu apguves veicināšanas funkciju, tādējādi veicinot raitāku FKTK funkciju pārņemšanu, tostarp integrējot finanšu pratības pilnveides saturu un ar to saistītos IT resursus Latvijas Bankā, kā arī novēršot viena uzdevuma izpildes dublēšanu divās iestādēs. 2022. gada sākumā, ievērojot likuma “Par Latvijas Banku” pārejas noteikumos noteikto, ka visi FKTK pamatfunkciju darbinieki tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā, tika izstrādāts un apstiprināts to FKTK darbinieku saraksts, kuri ar 2023. gadu turpina darbu Latvijas Bankā. 2022. gada 1. pusgadā īpaša uzmanība tika veltīta jaunās stratēģijas un vērtību formulēšanai, pārvaldības ietvara plānošanai, kā arī visu atbalsta funkciju caurskatīšanai un pilnveidei.
2022. gada 2. pusgadā darbs integrācijas procesā tika fokusēts uz jauno Latvijas Bankas pamatfunkciju veikšanai nepieciešamo procesu izveidi un normatīvā regulējuma izstrādi, kā arī darbinieku apmācību un integrāciju, t. sk. darba līgumu noslēgšanu ar tiem FKTK darbiniekiem, kuri turpina darbu Latvijas Bankā.
2022. gadā tika veikti būtiski priekšdarbi, lai no 2023. gada 1. janvāra nodrošinātu lēmumu pieņemšanu atbilstoši jaunajā Latvijas Bankas likumā noteiktajam. Ņemot vērā, ka Latvijas Bankas likums nosaka, ka ar 2023. gada 1. janvāri Latvijas Bankas padomes sastāvā ir Latvijas Bankas prezidents, divi prezidenta vietnieki un četri padomes locekļi, Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 9. jūnijā apstiprināja Santu Purgaili Latvijas Bankas prezidenta vietnieces un Kristīni Černaju-Mežmali Latvijas Bankas padomes locekles amatā ar 2023. gada 1. janvāri, un viņu atbildības joma ir uzraudzība.
Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu tika izveidotas divas jaunas komitejas – Latvijas Bankas uzraudzības komiteja un Latvijas Bankas noregulējuma komiteja, kuras sāka darbu 2023. gada 1. janvārī. Latvijas Bankas uzraudzības komiteja pieņem lēmumus finanšu tirgus un tā dalībnieku uzraudzības jomā, Latvijas Bankas noregulējuma komiteja – lēmumus, kas nepieciešami saistībā ar noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
Lai veicinātu Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku līdzdalību finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanas un uzraudzības, noregulējuma piemērošanas un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanas jomā, atbilstoši Latvijas Bankas likumam, ir izveidota konsultatīva institūcija – konsultatīvā finanšu tirgus padome (darbojas kopš 2023. gada 1. janvāra), ko veido visu Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku biedrību deleģētie pārstāvji un trīs Latvijas Bankas pārstāvji.
Gada nogalē īpaša uzmanība tika pievērsta integrācijas praktiskajiem aspektiem – ar darba vidi saistīto jautājumu risināšanai un lietvedības procesu pilnvērtīgai integrēšanai.
Atbilstoši likuma “Par Latvijas Banku” pārejas noteikumos noteiktajam sadarbības līguma ietvaros Latvijas Banka 2022. gadā turpināja paplašināt FKTK uzdevumu izpildei nepieciešamo atbalsta funkciju pakalpojumu sniegšanu, it īpaši informācijas tehnoloģiju jomā.
Par projekta norisi regulāri tika informētas dažādas ieinteresētās puses – finanšu tirgus dalībnieki, Saeima, Valsts prezidenta kanceleja, Ministru prezidenta birojs un Finanšu ministrija. Vienlaikus aktuālā informācija par projekta gaitu regulāri tika sniegta arī Latvijas Bankas un FKTK darbiniekiem. Nozīmīgākie FKTK integrācijas Latvijas Bankā aspekti tika skaidroti plašākai sabiedrībai plašsaziņas līdzekļos.
Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma “Latvijas Fakti” 2022. gada novembrī veikto aptauju par FKTK integrāciju Latvijas Bankā bija dzirdējuši 20 % respondentu. 59 % no tiem, kas bija dzirdējuši par abu institūciju integrāciju, to vērtēja kā pareizu soli un tikai 9 % domāja pretēji, pārējie atturējās paust vērtējumu. Vienlaikus 51 % no visiem aptaujātajiem uzskatīja, ka par komercbanku uzraudzību Latvijā jau 2022. gadā bija atbildīga Latvijas Banka, un vairs tikai 31 % aptaujāto par atbildīgo institūciju nosauca FKTK.
1. attēls. Vai esat dzirdējis(-usi) par to, ka Latvijas Banka un uzraudzības iestāde Finanšu un kapitāla1. attēls. Vai esat dzirdējis(-usi) par to, ka Latvijas Banka un uzraudzības iestāde Finanšu un kapitālatirgus komisija tiks apvienotas vienā institūcijā – Latvijas Bankā?
2. attēls. Vai kopumā, Jūsuprāt, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apvienošana2. attēls. Vai kopumā, Jūsuprāt, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apvienošanavienā institūcijā ir pareizs solis?
Integrācijas projekta vadību un īstenošanu 2022. gadā Latvijas Banka un FKTK veica, galvenokārt izmantojot savus resursus. Ārējie konsultanti tika piesaistīti tikai ļoti ierobežotā apmērā organizāciju kultūras izpētes, kā arī integrētās institūcijas stratēģijas un vērtību definēšanas procesā.