"Lai gan augstākas procentu likmes nozīmē arī lielākas aizņemšanās izmaksas Latvijas valstij, sekmīgais darbs iepriekšējos 10 gados, pārfinansējot valdības parādu uz ilgāku laiku par rekordzemām procentu likmēm, ļaus ierobežot kopējo valdības parāda apkalpošanas izmaksu būtiskāku pieaugumu. Tomēr paredzams, ka pieaugošo procentu likmju netiešā ietekme – zemāks pieprasījums eksporta tirgos – Latvijas tautsaimniecību skars krietni plašāk."
"Pētniecība veicina kvalitatīvu ekonomikas politikas lēmumu pieņemšanu Latvijā un visā eiro zonā.
Pētījumi padziļina izpratni par makroekonomiskajām norisēm Latvijā un ļauj detalizētāk analizēt dažādu satricinājumu ekonomisko ietekmi."
Monetārās politikas virziena maiņa – inflācijas atgriešanās 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī nodrošināšanai
2022. gads paliks atmiņā ar negaidīti augsto inflācijas līmeni. Daļa no šā pieauguma bija paredzama, jo jau 2021. gada beigās bija sācies energoresursu cenu pieaugums, ko veicināja globālās tautsaimniecības atveseļošanās. 2021. gada decembrī Eirosistēmas speciālisti eiro zonai jau prognozēja augstāku inflāciju (3.2 % 2022. gadā un 1.8 % – 2023. un 2024. gadā). Taču Krievijas iebrukums Ukrainā strauji saasināja situāciju globālajā enerģijas tirgū. Eiropas valstis visvairāk ietekmēja samazinātas Krievijas dabasgāzes piegādes, izraisot gandrīz trīskārtīgu cenas pieaugumu salīdzinājumā ar 2021. gada vidējo līmeni un seškārtīgu – salīdzinājumā ar 2015.–2021. gada vidējo līmeni. Centrālo banku prognoze par inflācijas turpmāko dinamiku tika paaugstināta. Enerģijas cenu pieaugumam un tam sekojošajam pārtikas cenu kāpumam ietekmējot citu preču un pakalpojumu cenas, pasaules vadošās centrālās bankas 2022. gadā vairākkārt cēla to noteiktās procentu likmes lieliem soļiem, lai nepieļautu inflācijas iesakņošanos. Vidēji 2022. gadā inflācija eiro zonā sasniedza 8.4 %, un decembra prognozēs Eirosistēmas speciālisti paredzēja 6.3 % un 3.4 % cenu pieaugumu attiecīgi 2023. un 2024. gadā, kā arī inflācijas atgrišanos tuvu 2 % mērķim 2025. gadā. Latvijas Bankas speciālisti arī Latvijas inflācijas prognozes 2023. gadam būtiski paaugstināja – no 2.9 % pirms gada uz 10.9 % Latvijas Bankas decembra prognozēs.
Par pašreizējās augstās inflācijas iemesliem un tās normalizēšanos tika diskutēts 2022. gada decembra ekspertu sarunā “Inflācija – toreiz un tagad”. Diskusijās tika secināts, ka atšķirībā no 2007.–2008. gadā pieredzētās inflācijas šoreiz problēmai ir globāls raksturs. Latvija kā maza, atvērta tautsaimniecība inflāciju “importē”, tāpēc inflācijas samazināšanās būs lielā mērā atkarīga no pasaules energoresursu un pārtikas tirgus cenu dinamikas.
1. attēls. Latvijas inflācijas dekompozīcija
(gada pieauguma temps; %; devums; procentu punktos)
Inflācija Latvijā ir bijusi būtiski augstāka nekā eiro zonā kopumā. Decembrī eiro zonā cenas bija par 9.2 % augstākas nekā pirms gada, savukārt Latvijā – par 20.7 %. 2022. gada septembra “Makroekonomisko Norišu Pārskatā” iekļautajā analīzē secināts, ka atšķirību galvenokārt nosaka lielāks pārtikas un enerģijas īpatsvars Latvijas patēriņa grozā un straujāks šo cenu pieaugums, kas saistīts ar administratīvo regulējumu, nodokļu pārmaiņām un straujāku globālo cenu pārnesi uz vietējām cenām. Baltijas valstīs straujāk aug arī algas, veidojot papildu spiedienu uz iekšzemes cenām.
2022. gadā augsto inflāciju izraisīja galvenokārt piedāvājuma puse, t. i., to noteica augstākas izejvielu cenas. Tomēr piedāvājuma šoka ietekme var ieilgt, ja notiek transmisija uz citām precēm un pakalpojumiem. Latvijas Bankas speciālistu veiktajā analīzē konstatēts, ka inflācija pieaug arī pamatinflācijas aprēķinā ietvertajās produktu grupās. Šim procesam turpinoties, var mainīties sabiedrības inflācijas gaidas un pieaugt darbinieku algu palielināšanas pieprasījumu skaits, draudot ar noturīgi augstu inflāciju. Tāpēc, lai nepieļautu inflācijas iesakņošanos, ECB ir paaugstinājusi tās noteiktās procentu likmes.
2. attēls. Latvijas inflācijas komponenti pieauguma tempa dalījumā (%)
Lai ierobežotu augošo inflāciju un inflācijas gaidu kāpumu, ECB sākumā bija nepieciešama procentu likmju paaugstināšana ar lielākiem soļiem, lai procentu likmes pieaugtu arī reālajā izteiksmē. Vēlāk, procentu likmēm tuvojoties dabiskajam jeb neitrālajam līmenim, to paaugstināšanas solis 2022. gada decembrī tika samazināts, tomēr monetārajai politikai joprojām virzoties finanšu nosacījumu nostiprināšanas virzienā. Par to, kas ir dabiskā procentu likme un kādas procentu likmes var gaidīt nākotnē, publicēti raksti Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv.
Aktuālas ir bijušas arī diskusijas par to, ka nestandarta monetārās politikas instrumentu (piemēram, aktīvu iegāžu) efektivitāte mainās dažādos apstākļos un ka tie pilnvērtīgi neaizstāj procentu likmju pārmaiņas. Par to sniegtas liecības arī Latvijas Bankas veiktajā pētījumā. Tādējādi pašlaik galvenais
monetārās politikas instruments inflācijas pazemināšanai ir procentu likmju paaugstināšana, nevis aktīvu portfeļa apjoma samazināšana.
Par to, ko augstākas procentu likmes nozīmēs Latvijas tautsaimniecībai, oktobrī tika diskutēts ekspertu sarunā “Procentu likmju celšana – rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju”. Latvijas Bankas speciālisti kopā ar kredītiestāžu un Valsts kases ekspertiem, kā arī uzņēmumu pārstāvjiem secināja, ka atsevišķiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kam parādu slogs ir lielāks, augstākas procentu likmes varētu radīt virkni izaicinājumu. Lai gan tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā būs neliela, ierobežojošu monetāro politiku lielā mērā izjutīsim caur eiro zonas tautsaimniecības norisēm un zemāku importēto inflāciju. Procentu likmju kāpuma tiešo ietekmi mazina zemais mājsaimniecību un uzņēmumu kredītsaistību līmenis, kas ierobežo kopējo kredītmaksājumu sloga pieaugumu. Lai gan augstākas procentu likmes nozīmē arī lielākas aizņemšanās izmaksas Latvijas valstij, sekmīgais darbs iepriekšējos 10 gados, pārfinansējot valdības parādu uz ilgāku laiku par rekordzemām procentu likmēm, ļaus ierobežot kopējo valdības parāda apkalpošanas izmaksu būtiskāku pieaugumu. Tomēr paredzams, ka augošo procentu likmju netiešā ietekme – zemāks pieprasījums eksporta tirgos – Latvijas tautsaimniecību skars krietni plašāk. Tā kā Eiropas Savienībā mājsaimniecību un uzņēmumu saistības pret kredītiestādēm ir teju trīs reizes lielākas nekā Latvijā, procentu likmju kāpums šo valstu tautsaimniecības skars smagāk. Tas atspoguļosies arī zemākā pieprasījumā pēc mūsu uzņēmumu produkcijas.
Uzsākot procentu likmju palielināšanu, pārskatīts arī pārējā monetārās politikas instrumentu klāsta lietojums. Pirmkārt, jūlijā pārtraucot aktīvu iegādes programmas (AIP) neto iegādes, Latvijas Bankas monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru portfelis vairs neturpina strauji palielināties. Otrkārt, saskaņā ar ECB Padomes 2022. decembra lēmumu kopš 2023. gada marta AIP portfelis tiks samazināts par vidēji 15 mljrd. eiro mēnesī. Atbilstoši kapitāla atslēgai Latvijas Bankas portfelis varētu samazināties gandrīz par 50 milj. eiro mēnesī.
Ekspertu saruna “Inflācija toreiz un tagad”
3. attēls. Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru atlikums pa gadiem pēc to dzēšanas
(trilj. eiro)
Treškārt, mazinot ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (TLTRO) labvēlīgos nosacījumus, arī Latvijas kredītiestādes ir paātrinājušas no Latvijas Bankas aizņemto līdzekļu atmaksu. Šo nestandarta instrumentu reversēšana nepieciešama, lai atjaunotu rezerves buferi (policy space) iespējamo nākotnes krīžu sekmīgai pārvarēšanai.
Paaugstinot ECB noteiktās procentu likmes, ir pieaugušas arī eiro zonas valdību parāda vērtspapīru ienesīguma likmes.
4. attēls. ECB noteiktā noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, 3 mēnešu EURIBOR, Latvijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likme un Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu procentu likme
(mēneša vidējā; %)
Latvijas valdībai jauna aizņemšanās ir kļuvusi dārgāka. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām 2023. gads būs pārejas gads fiskālajai politikai, jo 2024. gadā ir paredzēta izņēmuma klauzulas (general escape clause) atcelšana un atgriešanās pie neitrālas fiskālās nostājas (pretstatā atbalstošajai fiskālajai nostājai, kas bija raksturīga Covid-19 pandēmijas periodam). Ja eiro zonas valstu valdības nespēs normalizēt fiskālo politiku un mēģinās turpināt ekspansīvo pieeju, monetārajai politikai var nākties reaģēt vēl stingrāk, nekā gaida finanšu tirgi, procentu likmes paaugstinot vēl vairāk. Šāda politikas instrumentu kombinācija (atbalstoša fiskālā politika un ierobežojoša monetārā politika) nav vēlama, jo palēninās inflācijas atgriešanos pie 2 % mērķa vidējā termiņā.
Valdības konsultēšana fiskālā atbalsta sniegšanā – energoresursu cenu krīzes un tautsaimniecības attīstības palēnināšanās negatīvās ietekmes mīkstināšanai
Straujā energoresursu cenu pieauguma un augstās inflācijas apstākļos valdība 2022. gadā sniedza atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem 2.2 % apmērā no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Banka vērtēja gan atbalsta intensitātes atbilstību energoresursu cenu sadārdzinājumam, gan ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi un inflāciju. Kopumā tika secināts, ka atbalsts ir bijis samērīgs un ka tas palīdz mazināt recesijas dziļumu un piebremzē inflācijas kāpumu (sk. Valsts atbalsts energoresursu krīzē. Ietekme uz ekonomiku krīzē. Ietekme uz ekonomiku). Šie atbalsta pasākumi enerģijas cenu krīzē neapšaubāmi ir nepieciešami un stabilizē tautsaimniecību īstermiņā, tomēr tautsaimniecības izaugsmes potenciāla stiprināšanai ilgtermiņā nozīmīgas ir valsts investīcijas energoefektivitātes un energoneatkarības veicināšanai.
5. attēls. Valdības atbalsta ietekme uz inflāciju
(procentu punktos; salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Latvijas Banka apkopojusi Eiropas valstu praksi, pieredzi un ieteikumus attiecībā uz energoresursu cenu krīzes atbalsta pasākumiem, sniedzot konsultācijas arī valdībai un dažādās darba grupās. Tikmēr valsts atbalsta pasākumi 2022./2023. gada apkures sezonā salīdzinājumā ar gada sākumu ir kļuvuši mērķētāki, vienlaikus saglabājot motivāciju sabiedrībā mazināt patēriņu, kas attiecīgi palielina atbalsta efektivitāti, mazinot tā fiskālo ietekmi.
Nodokļu politikas jautājumos 2022. gada nogalē aktualizējās diskusija par iespējamu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu. Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā (līdzīgi kā vairākumā Eiropas Savienības valstu) ir samērā augsts, tomēr, lai tā samazināšana sniegtu pēc iespējas lielāku labumu Latvijas tautsaimniecībai, tā būtu jāīsteno apstākļos, kad darba tirgū ir pietiekamas rezerves un inflācija ir piebremzējusies (detalizētāk sk. rakstā). Ņemot vērā Latvijas zemo nodokļu ieņēmumu attiecību pret tautsaimniecības apjomu salīdzinājumā ar pārējām reģiona valstīm, darbaspēka nodokļu samazināšana, ja tāda tiktu īstenota, ir veicama fiskāli neitrālā veidā.
6. attēls. Nodokļu slogs darbinieku atalgojuma grupu dalījumā (2022. gada novembrī)
(nodokļu slogs; %; bruto alga; eiro)
Ar 2023. gada 1. janvāri valstī noteiktā minimālā alga ir palielināta no 500 uz 620 eiro. Šāds solis palīdzēs mazināt nabadzības risku un nevienlīdzību strādājošo vidū, tomēr tam ir arī blakusparādības. Augstāka minimālā alga var samazināt nodarbinātību, it īpaši jaunāka gadagājuma un zemu atalgoto darbinieku vidū. Proti, ja darbinieka produktivitāte ir zem minimālās algas līmeņa, darba devējam zūd ekonomiskais pamatojums saglabāt darbvietu. Augstākas minimālās algas ietekme var visai plaši variēt nozaru dalījumā – par to sīkāk sk. 2022. gada septembra “Makroekonomisko Norišu Pārskatā”.
Publiskās investīcijas krīžu laikā, kad privātais sektors lielas neskaidrības apstākļos ir nogaidošs, var kalpot kā nozīmīgs tautsaimniecību stabilizējošs faktors. Tomēr 2022. gadā kopējais valsts pasūtījums, t. sk. ES fondu finansētos projektos, būvniecības jomā ir bijis mazāks un lēnāks, nekā tika gaidīts, plānojot budžetu. Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē tika zaudēti tradicionālie piegādātāji, auga būvmateriālu un enerģijas cenas. Darbu izpildes termiņu pagarināšana un līgumcenu pārskatīšana vai pat līgumu laušana kavēja publisko investīciju ieviešanu.
Latvijas Bankas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka OECD valstīs, arī Latvijā, katrs eiro, kas ieguldīts valsts pamatkapitālā, piesaista privātās investīcijas vidēji divu eiro vērtībā. Tādējādi, atgriežoties pie sabalansētākas fiskālās politikas, tam nevajadzētu notikt uz valsts investīciju rēķina. Valsts investīcijas ir labs veids, kā stiprināt privātā sektora investīciju aktivitāti un sniegt būtisku devumu tautsaimniecības izaugsmei.
Latvijas Bankas speciālisti gan modelē būvniecības projektu sadārdzināšanās apmērus un iespējamās ieviešanas grafiku pārbīdes (t. sk. Rail Baltica), gan apzina un vērtē kopējos publisko investīciju plānus turpmākajiem gadiem, lai novērtētu būvniecības nozares pielāgošanās spējas un riskus. 2022. gadā vairākkārt notikušas diskusijas (t. sk. ar OECD, Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem) un Latvijas Bankas speciālisti norādījuši uz nepieciešamību centralizēti veidot un publicēt kopējos publisko investīciju plānus vidējam termiņam, ieskaitot informāciju no pašvaldībām un pārējām budžeta iestādēm. Tas palīdzētu līdzsvarot valsts pasūtījumus laika skalā, tādējādi mazinot turpmāku cenu kāpuma risku, kā arī veicinātu privātā sektora plānošanas un darbu īstenošanas kapacitātes kāpumu, kvalitāti un prognozējamību nozarē kopumā.
Analītikas pilnveidošana – tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības potenciāla izvērtēšanai
Pētniecība veicina kvalitatīvu ekonomikas politikas lēmumu pieņemšanu Latvijā un arī visā eiro zonā. 2022. gadā pētījumos analizētas Latvijas tautsaimniecībai svarīgas tēmas: Latvijas uzņēmumu un to produkcijas dzīvotspēja eksporta tirgos, cenu mainības biežums un apmērs eiro zonas valstīs un ēnu ekonomikas apmēra novērtējums. Šie pētījumi padziļina izpratni par makroekonomiskajām norisēm Latvijā un ļauj detalizētāk analizēt dažādu satricinājumu ekonomisko ietekmi. 2022. gadā Latvijas Bankas veikto pētījumu rezultāti prezentēti 34 starptautiskās zinātniskajās konferencēs vai pētniecības semināros, atspoguļoti 6 Latvijas Bankas pētījumos, 2 diskusiju materiālos un 3 zinātniskajos žurnālu rakstos.
Turpinājusies arī “zaļās ekonomikas” modeļu izstrāde. Šie modeļi palīdzēs izprast dažādus kanālus, pa kuriem klimata riski un valstu reakcija uz tiem ietekmēs Latvijas tautsaimniecību (sk. modeļu piemēru šeit).
Latvijas Bankas speciālisti analizējuši ēku pašreizējo energoefektivitāti Latvijā, aplēšot ēku siltumenerģijas ietaupījuma potenciālu, kā arī skaidrojot esošās situācijas iemeslus un piedāvājot risinājumus ēku atjaunošanas tempu kāpināšanai. Latvijas Bankas speciālisti ir norādījuši uz galvenajiem soļiem, kā, risinot energoresursu pieejamības un cenu krīzi, daudz veiksmīgāk būtu iespējams īstenot Latvijas enerģētikas un visas energoapgādes sistēmas pārveidi.
Aktualizēta diskusija par ilgtspējīgu ekonomikas politiku un energopratību, jo gan pandēmija, gan enerģijas cenu krīze, kas prasīja tūlītējus risinājumus, paspilgtināja līdz šim nepaveikto ilgtspējīgas attīstības jomā. Nepieciešamo atbalsta pasākumu steidzamie risinājumi budžeta izdevumus Latvijā vēl vairāk pakļāvuši klimata riskiem. Šādas situācijas var veicināt arī ažiotāžas pieprasījumu, cenu kāpumu, kā arī nepilnīgi koordinētu risinājumu risku.
Iekšzemes kopprodukts un ienākumi raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību, taču tie ir tikai iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanas instrumenti. Latvijas Banka analizēja, kā savu dzīves kvalitāti vērtē rīdzinieki, ņemot vērā dažādus aspektus, piemēram, drošību, vides piesārņojumu, demogrāfiju, mājokļu pieejamību u. c. Dzīves kvalitātes salīdzinošie mērījumi liecina, ka Rīga atpaliek no Tallinas, Viļņas un vairākuma Eiropas pilsētu ievērojami vairāk nekā iedzīvotāju ienākumu ziņā. Ar analīzes rezultātiem iepazīstinātas Rīgas pašvaldības amatpersonas. Par šo tēmu publicēts arī diskusiju materiāls un notika ekspertu saruna “Kā Rīgai nezaudēt Baltijas sacensībā un atgūt Eiropas metropoles statusu?”. Pētījumā secināts, ka dzīves kvalitāte galvaspilsētā var būt daudz augstāka pat esot pašreizējam ienākumu līmenim (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un iedzīvotāju skaitam. Tas norāda uz vērā ņemamu Rīgas attīstības potenciālu.
