Latvijas Banka zeltu un finanšu ieguldījumus pārvalda saskaņā ar ieguldījumu pārvaldīšanas vadlīnijām, ievērojot apdomīgas pārvaldīšanas principus. Ieguldījumu pārvaldīšana tiek veikta tā, lai vidējā termiņā nodrošinātu:
- ieguldījumu vērtības saglabāšanu,
- ieguldījumu likviditāti,
- ienākumu gūšanu.
Ieguldījumu pārvaldīšanā ņem vērā ilgtspējības principus un ievēro Eirosistēmas centrālo banku līguma par neto finanšu aktīviem (Agreement on Net Financial Assets) nosacījumus.
Ieguldījumu struktūra
Ieguldījumu diversifikācija ir viena no ieguldījumu pārvaldīšanas pamatstratēģijām. Latvijas Banka finanšu aktīvus iegulda galvenokārt ASV un Eiropas valstu valdību, to aģentūru un starptautisko organizāciju emitētos parāda vērtspapīros, ar aktīviem nodrošinātos parāda vērtspapīros, attīstības valstu valdību parāda vērtspapīros, attīstīto un attīstības valstu akciju indeksos ietverto uzņēmumu akcijās, kā arī komercsabiedrību emitētos augstas kvalitātes parāda vērtspapīros.
2022. gada beigās Latvijas Bankas ieguldījumu portfeļu kopējais apjoms bija 5.5 mljrd. eiro.
Ņemot vērā recesijas iespējamības strauju palielināšanos, 2022. gadā Latvijas Banka pārdeva aptuveni ceturto daļu no tās ieguldījumiem akcijās, realizējot uzkrāto peļņu.
1. attēls. Ieguldījumu struktūra
Ieguldījumu pārvaldīšanas sadalījums
Latvijas Banka ieguldījumu pārvaldīšanā izmanto gan iekšējos, gan ārējos pārvaldītājus un ieguldījumus veic trijās finanšu aktīvu pamatklasēs – fiksēta ienākuma vērtspapīros, akcijās un zeltā.
Lielāko daļu fiksēta ienākuma vērtspapīru ieguldījumu pārvalda Latvijas Bankā. Latvijas Bankā pārvaldīto 1–10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīru ieguldījumu neitrālais portfelis sastāv no ASV un Kanādas valdības 1–3 gadu, eiro zonas valstu un Apvienotās Karalistes valdības 1–10 gadu vērtspapīru svērtā indeksa. Neitrālā portfeļa struktūru veido:
- ASV dolārs – 55 %;
- eiro – 21%;
- Lielbritānijas sterliņu mārciņa – 14 %;
- Kanādas dolārs – 10 %.
Ieguldījumus attīstības valstu investīciju klases fiksēta ienākuma valdības vērtspapīros Latvijas Bankā īsteno, izmantojot biržā tirgoto fondu (ETF).
Latvijas Banka fiksēta ienākuma vērtspapīru ieguldījumu pārvaldīšanai izmanto arī septiņu ārējo pārvaldītāju pakalpojumus. Ārējie pārvaldītāji pārvalda daļu no Latvijas Bankas finanšu aktīviem saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām vadlīnijām.
- Seši pārvaldītāji pārvalda ar nekustamo īpašumu ASV nodrošināto fiksēta ienākuma vērtspapīru portfeļus.
- Viens pārvaldītājs pārvalda investīciju klases globālo fiksēta ienākuma vērtspapīru portfeli.
Visiem ieguldījumiem fiksēta ienākuma vērtspapīros, izņemot investīciju klases globālo fiksētā ienākuma vērtspapīru portfeli, tiek ierobežots valūtas risks pret eiro.
- Attīstīto tirgu akciju portfelis, kas tiek pārvaldīts atbilstoši attīstīto tirgu akciju indeksam un ko pārvalda ārējais pārvaldītājs, veido lielāko akciju ieguldījumu daļu. 2022. gadā šis portfelis tika pārveidots atbilstoši Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģijai, un tā mērķa rādītāji ietver: oglekļa emisiju neitralitātes veicināšanu, vēlākais, līdz 2050. gadam, portfeļa piemērošanu Parīzes nolīguma noteikumiem, vides piesārņojuma novēršanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un vides, sociālās atbildības un pārvaldības faktoru (ESG) veicināšanu.
- Ieguldījumi attīstības tirgu akcijās tiek pārvaldīti atbilstoši attīstības tirgu akciju indeksam, izmantojot ETF.
- Latvijas Bankas ieguldījumi zeltā tiek glabāti Anglijas Bankā.
Izklāsts par ilgtspējības kritēriju piemērošanu un pārmaiņām ieguldījumu portfeļos atspoguļots ziņojumā Climate-related disclosures of Latvijas Banka's non-monetary policy portfolios ("Ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšana par Latvijas Bankas ar monetāro politiku nesaistītiem portfeļiem").
Tāpat kā pārējās eiro zonas centrālās bankas, Latvijas Banka nelielu finanšu aktīvu daļu nodevusi pārvaldīšanai ECB tās ārvalstu rezervju sastāvā. ECB rezerves pārvalda Eirosistēmas centrālās bankas, katra saņemot pārvaldīšanā finanšu aktīvu daudzumu atbilstoši attiecīgās centrālās bankas kapitāla atslēgai ECB. Latvijas Banka savu ECB nodoto ārējo rezervju aktīvu daļu Japānas jenās pārvalda kopā ar Oesterreichische Nationalbank. 1.1 tonna Latvijas Bankas zelta iekļauta ECB rezervēs.
Riska vadība
Riska vadība ir veiksmīgas ieguldījumu pārvaldības pamatnosacījums. Risku pārvaldīšanas ietvaros tiek izstrādāti riska scenāriji, novērtēts iespējamais atdeves un riska apmērs, kā arī modelēts optimālais aktīvu izvietojums. Katru darbdienu tiek pārbaudīta ieguldījumu atbilstība vadlīnijām un kontrolēts riska sadalījums atbilstoši pieņemtajiem ieguldījumu lēmumiem.
Procentu likmju risks ir viens no nozīmīgākajiem riska faktoriem, kas ietekmē Latvijas Bankas ieguldījumus. Pārvaldot ieguldījumus, uzmanība tiek pievērsta valdības 2, 5 un 10 gadu obligāciju procentu likmēm un riska prēmijām.
2022. gada norises
2022. gada laikā procentu likmes visos tirgos būtiski palielinājās, tā nogalē vairākos segmentos sasniedzot augstāko gada laikā novēroto līmeni, un tas ļoti negatīvi ietekmēja fiksēta ienākuma ieguldījumu portfeļu īstermiņa vērtību.
Straujais procentu likmju kāpums bija pārsteigums ne tikai investoriem, bet arī monetārās politikas lēmumu pieņēmējiem. Piemēram, ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumu pieņēmēji 2021. gada decembrī gaidīja, ka 2022. gada beigās procentu likmes būs pieaugušas par 90 bāzes punktiem. Realitātē Federālo rezervju bāzes procentu likme pieauga par 425 bāzes punktiem.
2. attēls. ASV Federālo rezervju sistēmas bāzes procentu likmju celšanas dinamika dažādos ekonomiskās attīstības ciklos
3. attēls. Valdības vērtspapīru ienesīguma likmju dinamika 2022. gadā
(ienesīgums; %)
Ņemot vērā zemo procentu likmju līmeni 2022. gada sākumā un straujo procentu likmju kāpumu, drošāko ieguldījumu instrumentu – valdības fiksēta ienākuma vērtspapīru – gada rezultāts (mērot ar ASV 2 un 10 gadu valdības fiksēta ienākuma vērtspapīru ienesīgumu) bija sliktākais attiecīgi pēdējo 45 un 60 gadu laikā.
4. attēls. ASV 2 un 10 gadu valdības fiksēta ienākuma vērtspapīru ienesīgums (%)
Arī kopējais fiksēta ienākuma vērtspapīru rezultāts bija zemākais kopš novērojumu indeksa ieviešanas.
5. attēls. Bloomberg Global Aggregate indeksa kalendārā gada realizētais ienesīgums (%)
2022. gads bija unikāls arī ar to, ka nesniedza investoriem reālas diversifikācijas iespējas. Šis vēsturiski bija pirmais gads, kad gan akciju cenas (ņemot vērā ASV S&P 500 indeksu), gan fiksēta ienākuma vērtspapīru vērtība (ņemot vērā ASV valdības 10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīrus) samazinājās vairāk nekā par 10 % viena gada laikā. Vienīgā aktīvu klase, kas uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, bija dabas resursi.
6. attēls. S&P 500 un ASV valdības 10 gadu fiksēta ienākuma vērtspapīru indeksu kalendārā gada realizētais ienesīgums kopš 1928. gada
2022. gada sākumā fiksēta ienākuma vērtspapīru ienesīguma likmes vēl arvien atradās ļoti zemos līmeņos – aptuveni 16.5 % no globālajiem ieguldījumu klases fiksēta ienākuma vērtspapīriem bija negatīvas ienesīguma likmes. 1. pusgadā likmes sāka strauji palielināties, un 2022. gada beigās šādu vērtspapīru apjoms bija pavisam neliels.
7. attēls. Fiksēta ienākuma vērtspapīri ar negatīvu ienesīguma likmi
(% no kopējiem vērtspapīriem)
Augstākas ienesīguma likmes un zemākas akciju tirgus vērtības rada pozitīvu perspektīvu labākam ieguldījumu rezultātam vidējā termiņā.
